Nevēlos pastkastē vairs saņemt reklāmas! Ko darīt?

Šobrīd normatīvie akti neparedz ierobežojumus neadresētas reklāmas izplatīšanai. Pasta darbību Latvijā regulē Pasta likums, un jautājumi, kas saistīti ar adresēto pasta sūtījumu piegādi un saņemšanu, ko nosaka šis likums, ir Satiksmes ministrijas (SM) kompetencē.

Ministrijas pārstāve Ilze Svikliņa norāda: reklāmas, ko pastnieki un reklāmas aģenti met iedzīvotāju pastkastītēs, nav adresēti pasta sūtījumi, līdz ar to Pasta likuma ietvaros šo problēmu risināt nevar. "Satiksmes ministrija atzīst problēmu, kas izveidojusies šo neadresēto un nepasūtīto sūtījumu piegādes dēļ, kā rezultātā nereti ir apdraudēta arī adresēto pasta sūtījumu saņemšana, tāpēc jautājums būtu jārisina, sadarbojoties visām iesaistītajām institūcijām," norāda I.Svikliņa.

Drukātai reklāmai piegādātāju praktiski neiespējami izsekot

Pagājušā gada februārī jautājums par nevēlamas reklāmas sūtījumiem tika aktualizēts Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē. Tika nolemts par problēmu informēt Ekonomikas ministriju (EM), kuras pārraudzībā ir Reklāmas likums. I.Svikliņa informē, ka SM nosūtījusi vēstuli EM par problemātiku ar aicinājumu izstrādāt normatīvo regulējumu. Tāpat ministrija apņēmusies līdzdarboties EM normatīvo aktu izstrādē un sniegt atbalstu jautājumos, kas skars pasta nozari, tomēr EM savā atbildē ir norādījusi, ka problēma nav viennozīmīga, jo iedzīvotāju viedokļi par neadresētās reklāmas saņemšanu ir atšķirīgi, un ir iedzīvotāji, kas labprāt saņem reklāmas sūtījumus.

Ekonomikas ministrijas pārstāve Elita Rubesa-Voravko uzsver: ne visi iedzīvotāji neadresētus reklāmas sūtījumus uzskata par nevēlamiem. Par to, ka ir iedzīvotāji, kas labprāt iepazīstas ar reklāmas sūtījumiem,  liecina, piemēram, VAS "Latvijas Pasts" un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā saņemtais salīdzinoši nelielais sūdzību skaits par šo jautājumu. Attiecībā uz tiem iedzīvotājiem, kas to uzskata par problēmu, ir svarīgi pārliecināties, ka tās risināšanā ir izmantoti visi jau šobrīd pieejamie līdzekļi, lai no neadresētiem reklāmas materiāliem atteiktos.

E.Rubesa-Voravko informē: šobrīd par šo jautājumu aktīvas diskusijas ministrijā vairs nenotiek, kā arī grozījumi normatīvajos aktos mēstuļu jautājumā nav plānoti. Līdz ar to tiem iedzīvotājiem, kuri nevēlas saņemt neadresētus reklāmas materiālus, vispirms būtu jāizmanto jau esošās iespējas, jo normatīvo aktu grozījumi šajā jomā var nesasniegt vēlamo rezultātu. Tas tāpēc, ka drukātas reklāmas gadījumā ir daudz sarežģītāk vai pat neiespējami izsekot tās piegādātāju. Savukārt paredzot atbildību komersantam par neadresētas reklāmas piegādāšanu, faktiski nav iespējams kontrolēt šādas prasības izpildi, t.i., konstatēt, ka reklāmas piegādi nodrošinājis pats komersants, kurš savu preci vai pakalpojumu reklamē šajā materiālā. Tāpat būtisku daļu no neadresētajiem materiāliem pastkastēs ievieto privātpersonas, kuras savu darbību nav reģistrējušas un kuras izsekot būtībā nav iespējams.

"Būtisku daļu no neadresētajiem materiāliem pastkastēs ievieto privātpersonas, kuras savu darbību nav reģistrējušas un kuras izsekot faktiski nav iespējams."

Uz situāciju pasta komersantu vidū norāda VAS "Latvijas Pasta" sabiedrisko attiecību speciāliste Agija Tērauda: "Latvijas Pasts" reklāmas materiālu piegādē nav vienīgais vai lielākais tirgus dalībnieks – uzņēmums piegādā tikai aptuveni 20% no kopējā Latvijā oficiāli izplatītā neadresēto reklāmu apjoma. Patlaban valstī bez "Latvijas Pasta" ir ap 100 oficiāli reģistrētu pasta komersantu. Taču šajā nišā aktīvi darbojas arī nelegālie "biznesmeņi" – preču ražotāji vai pakalpojumu sniedzēji, kas reklāmas materiālus pastkastītēs ievieto paši vai, piemēram, ar sētnieku palīdzību, kam ir pieeja pastkastītēm arī slēgtās kāpņutelpās.

No VAS "Latvijas Pasts" sniegtajiem pakalpojumiem var atteikties, tomēr uzņēmums nevar ietekmēt citu pasta komersantu piegādātos reklāmas materiālus vai neadresētos reklāmas materiālus kopumā. Tātad – ja klients atsakās no "Latvijas Pasta" piegādātajiem reklāmas materiāliem, tas nenozīmē, ka viņa pastkastīte automātiski būs no tiem tukša. Reklāmu varēs piegādāt jebkurš no 100 citiem reģistrētajiem pasta komersantiem vai – vēl sliktāk – nereģistrētajiem uzņēmējiem.

Līdz ar to aizliegumu vai ierobežojumu noteikšana tiesību aktos, Ekonomikas ministrijas ieskatā, situāciju nerisinātu, jo to ievērošanu nebūtu iespējams atbilstoši kontrolēt un uzraudzīt un atbildības noteikšana tiesību aktos par šādām darbībām bez reāli īstenojama un efektīva kontroles mehānisma nesniegtu vēlamo rezultātu.

Jautājumu mēģina risināt no vides aizsardzības aspekta

Reklāmas un cita veida surogātpasts savā būtībā ir makulatūra, un bez daudziem citiem videi kaitējošiem aspektiem (ieskaitot arī ķīmisko krāsu kaitīgumu, ar ko tās nereti tiek drukātas) tā palielina arī kopējo saražoto atkritumu daudzumu.

Līdz ar to pagājušā gada rudenī Ministru kabinets izskatīja un atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) likumprojektu, kurā viens no punktiem bija iekļauts ierosinājums grozīt Dabas resursu nodokļa likumu. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, tad atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānam 2013.-2020.gadam ražotāju atbildības princips un princips "piesārņotājs maksā" ir attiecināms arī uz reklāmas izdevumiem un materiāliem. Dabas resursu nodokļa (DRN) subjektam šajā gadījumā, līdzīgi kā videi kaitīgo preču un iepakojuma gadījumā, jābūt personai, kura pirmā valsts teritorijā izplata šādus izdevumus un materiālus.

Likuma grozījumi paredzēja, ka, līdzīgi kā videi kaitīgo preču un iepakojuma gadījumā, DRN maksātājs būs persona, kura pirmā valsts teritorijā izplatīs reklāmas izdevumus un materiālus, un nodokļa likme būs 91 santīms par kilogramu papīra. Ar šo ierosinājumu bija plānots rosināt pārdomātu reklāmu izplatīšanu, vienlaikus samazinot to reklāmu apjomu, kas regulāri nonāk iedzīvotāju pastkastēs vai arī tiek izplatītas dažādos pasākumos, uz ielas un līdzīgos veidos. Bieži šīs reklāmas netiek izlasītas un turpat arī tiek izmestas, bet ir patērēti apjomīgi resursi un radīta neapmierinātība cilvēkos.

Tomēr šis priekšlikums tika konceptuāli noraidīts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē. VARAM pārstāve Linda Tilta stāsta: priekšlikumu, sākot no 2014.gada janvāra, piemērot DRN par reklāmas izdevumiem un materiāliem komisija neatbalstīja un aicināja Ministru kabinetu pārdomāti un detalizēti izstrādāt šādas normas ieviešanu, sākot ar 2015.gadu. Savukārt šobrīd VARAM strādā pie likumprojekta "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā", kas paredz noteikt DRN likmi arī drukātajiem reklāmas izdevumiem un materiāliem. Tomēr par konkrētu DRN ieviešanas mehānismu un termiņiem, kādā tas varētu notiks, vēl tikai plānots diskutēt ar sociālajiem partneriem.

Ko var darīt, lai surogātpastu vairs nesaņemtu?

Gadījumā ja reklāmas izplatītājs ir "Latvijas Pasts", tad, kā informē uzņēmuma pārstāve, iedzīvotāji no reklāmas var atteikties, uzrakstot iesniegumu un nosūtot to pa pastu uz adresi: Komercvadības departaments, Ziemeļu iela 10, Lidosta Rīga, Mārupes novads, LV-1000, vai elektroniski uz e-pastu: nepiedavat@pasts.lv. Iesniegumā jānorāda reklāmas saņēmēja vārds, uzvārds, adrese un atteikuma iemesls; iesniegumā norādītie dati jāapliecina ar parakstu.

A.Tērauda informē, ka 2013.gadā "Latvijas Pasts" ir saņēmis ap 30 iedzīvotāju jautājumu par to, kādā veidā iespējams pieteikties vai atteikties no informatīvo un reklāmas materiālu saņemšanas. Pasta pārstāve secina: "Iespējams, ar šādiem jautājumiem iedzīvotāji biežāk vēršas tieši pie konkrēta uzņēmuma vai lielveikalu ķēdes pārstāvja, kas ir šo materiālu pasūtītāji."

"Latvijas Pasts" arī akcentē, ka nav īsti pareizi reklāmas materiālu izplatīšanas jautājumu attiecināt uz pasta komersantu līmeni, jo faktiski runa ir par reklāmas pasūtītājiem; pasta komersants tikai nodrošina pasta sūtījumu fizisku piegādi adresātu pastkastītēs. Līdz ar to var secināt, ka visefektīvāk ir vērsties uzreiz pie reklāmas izplatītāja.

"Visbiežāk patērētājs pats, neuzmanīgi iepazīstoties ar līguma noteikumiem un sniedzot savus datus (norādot dzīvesvietas adresi), piekrīt, ka vēlas saņemt reklāmu savā pastkastītē."

To apstiprina arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vecākā konsultante Ilze Žunde. Viņa norāda: "Ja persona nevēlas saņemt reklāmas paziņojumus un materiālus savā pastkastītē, iesakām informēt par vēlmi komersantu, kas šādā veidā reklamē savu produkciju. Komersantam, kas respektē klientu, šāds lūgums un informācija būtu svarīga, lai plānotu savas reklāmas aktivitātes."

Neskatoties uz to, ka normatīvajos aktos kopumā nav paredzēta atbildība par nevēlamu reklāmas materiālu piegādāšanu, PTAC aicina komersantus ņemt vērā patērētāju vēlmes un izvērtēt alternatīvas reklāmas aktivitātes, ja patērētājs nevēlas saņemt pastkastītē reklāmas.   

I.Žunde arī iesaka: lai izvairītos no nevēlamām reklāmām pastkastītē, rūpīgi jāseko līdzi informācijai, ko sniedzam, piemēram, piesakoties lojalitātes kartēm vai piedaloties komersantu organizētās loterijās, sniedzot informāciju par sevi internetā, pērkot preces / pakalpojumus. Visbiežāk patērētājs pats, neuzmanīgi iepazīstoties ar līguma noteikumiem un sniedzot savus datus (norādot dzīvesvietas adresi), piekrīt, ka vēlas saņemt reklāmu savā pastkastītē.

Protams, daļa reklāmas materiālu pastkastītē nonāk bez personas iepriekšējas piekrišanas. E.Rubesa-Voravko norāda, ka šādos gadījumos iedzīvotāji var izmantot citu alternatīvu, piemēram, ņemt vērā akcijas "Zaļie soļi" ietvaros mājaslapā www.zaliesoli.lv publicētos ieteikumus, kā izvairīties no neadresētu reklāmas materiālu saņemšanas, uzlīmējot uz pastkastītes uzlīmi ar lūgumu nemest neadresētus sūtījumus vai piesakoties Līgatnes papīrfabrikā, kas bez maksas nodrošinās makulatūras savākšanu. Par to, ko iesākt ar makulatūru, var lasīt arī LV portāla skaidrojumā.

I.Žunde akcentē, ka, lai gan visbiežāk praksē patērētājiem mēdz ieteikt sniegt uz pastkastes norādi par nevēlēšanos saņemt reklāmas materiālus jeb uzlīmēt atbilstošu norādi, tomēr arī tas nesniedz 100% garantiju pret surogātpastu. Tiesa, jāpiebilst, ka dažādi eksperimenti, tostarp Latvijas Radio veiktais, uzrādījuši, ka lielākoties šīs norādes tomēr ir efektīva, un ievērojami samazina saņemto reklāmu skaitu.