Kā turpmākajos gados Latvijā īstenos ģimenes politiku?

Rīcības plāna nepieciešamība

Rīcības plāns tika izstrādāts, jo iepriekšējais plāns koncepcijas "Valsts ģimenes politika" īstenošanai 2004.–2013.gadam bija apstiprināts 2004.gadā, skaidro Labklājības ministrijas (LM) Bērnu un ģimenes politikas departamenta pārstāve Baiba Abersone.

Rūpīgi to izvērtējot, bija skaidrs, ka minētais plāns zaudējis aktualitāti, jo tajā esošie pasākumi neatbilda pašreizējai situācijai. Tāpat spēku bija zaudējusi arī pati Valsts ģimenes politikas koncepcija. Līdz ar to uz novecojušās koncepcijas pamata rakstīt jaunu rīcības plānu nebija iespējams. Tāpēc tika izstrādātas un pērn valdībā apstiprinātas valstī esošai situācijai atbilstošas "Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.-2017.gadam".

Tas šobrīd ir ģimenes politikas galvenais jeb "jumta" dokuments. Ņemot vērā to, ka pamatnostādnes izstrādātas septiņiem gadiem, kas ir diezgan liels laika periods, LM tika pieņemts lēmums pamatnostādņu ieviešanai izstrādāt divus atsevišķus rīcības plānus īsākam laikam – 2012.-2014.gadam un 2015.-2017.gadam.

Neskatoties uz to, ka jaunais Rīcības plāns valdībā vēl nav apstiprināts, daļa no tajā noteiktām aktivitātēm jau patlaban tiek īstenotas. Būtiskākais šajā plānā ir tas, ka visas tajā iekļautās aktivitātes ir svarīgas ne tikai šobrīd, bet arī ilgtermiņā.     

"Mazināt reproduktīvās veselības riskus."

Rīcības plāns tapis, Labklājības ministrijai sadarbojoties gan ar valsts institūciju (Tieslietu, Finanšu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Veselības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju), gan Latvijas Pašvaldību savienību un nevalstisko organizāciju (Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienību, Latvijas profesionālo audžuģimeņu apvienību "Terēze", Latvijas Audžuģimeņu biedrību, nodibinājumu "Nākotnes fonds", Latvijas Ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociāciju "Papardes zieds", SIA "Mammām un tētiem") pārstāvjiem.

LM pārstāve B.Abersone norāda, ka plānā paredzētās aktivitātes iesaistītās institūcijas veiks esošā finansējuma ietvaros un papildu budžeta līdzekļi netiks prasīti. Būtiskākais, uz ko speciāliste vērš uzmanību: gan pamatnostādnes, gan rīcības plāns nav izstrādāts ar mērķi sniegt ģimenēm tiešu finansiālu atbalstu, bet gan izveidot tādu atbalsta sistēmu, lai ģimene spētu veiksmīgi funkcionēt un tai būtu pieejami visi nepieciešamie pakalpojumi. Tādēļ ne pamatnostādnēs, ne arī Rīcības plānā netiek runāts par dažāda veida finansiālu atbalstu - pabalstu piešķiršanu vai pārskatīšanu, skaidro LM pārstāve.

Galvenie Rīcības plāna virzieni

Rīcības plānā ir iekļauti konkrēti pasākumi, kurus plānots īstenot līdz 2014.gadam, lai sekmētu atbalsta sniegšanu ģimenēm ar bērniem un veicinātu tām labvēlīgas vides attīstību, norāda B.Abersone. Lai saglabātu pēctecību, pasākumi plānā grupēti atbilstoši "Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.-2017.gadam" rīcības virzieniem:

1. Ģimenes dibināšana un laulība;
2. Ģimenes dzīves plānošana un bērna ienākšana ģimenē;
3. Atbalsts vecāku pienākumu īstenošanai;
4. Ģimenes stabilitāte;
5. Ārpusģimenes aprūpe.

Minētie virzieni radušies, balstoties uz tā saucamo ģimenes dzīves cikla pieeju jeb atsevišķiem ģimenes dzīves posmiem, proti, laulību un ģimenes nodibināšanu, ģimenes plānošanu, bērna piedzimšanu, bērna audzināšanu, aprūpi un, visbeidzot, brieduma sasniegšanu - patstāvīgas dzīves sākumu. Vienlaikus B.Abersone uzsver, ka ne vienmēr ģimenes dzīves cikls dažādu faktoru vai lēmumu dēļ norit minētajā veidā. Tādēļ pamatnostādnēs un arī Rīcības plānā ietverti tādi pamatuzdevumi, kas paveicami, lai sniegtu atbalstu ģimenēm krīzes situācijās un mazinātu vardarbību ģimenē.

Ģimenes dibināšana un laulība

B.Abersone skaidro, ka galvenais šī virziena mērķis ir veicināt atbalstu uzskatam, ka laulībā balstīta ģimene ir vērtība. Viens no iemesliem, kāpēc izvēlēts šāds virziens, ir lielais paternitātes noteikšanas pieteikumu skaits tiesās, kā arī ļoti augstais šķirto laulību procents. Piemēram, 7% jaundzimušo dzimšanas apliecībā nav ieraksta par tēvu. Līdz ar to bērna paternitāti māte var noteikt tikai tiesā.

Vienlaikus, dzīvojot nereģistrētā laulībā, sievietes šķiršanās gadījumos ir daudz neaizsargātākas nekā laulībā, īpaši jautājumā par mantas sadali un mantojuma tiesībām. Tāpēc būtiski ir sabiedrībā, īpaši jauniešu vidū, skaidrot ģimenes nepieciešamību, sekmēt to rašanos un noturīgumu.

Lai šo mērķi sasniegtu, dokumentā iekļauta virkne tuvākajos gados īstenojamu pasākumu, kas paredz sekmēt laulības institūta izprašanu. Piemēram, plānots pilnveidot gan klašu audzinātāju, gan sociālo zinību pedagogu zināšanas jautājumos, kas saistīti ar ģimeni, laulību, tās lomu un nozīmīgumu. Vienlaikus paredzēts veikt aptaujas un izveidot informatīvus materiālus un apmācību programmu cilvēkiem, kuri gatavojas reģistrēt laulību dzimtsarakstu nodaļā.

Tas nepieciešams, jo šobrīd pirms laulībām baznīcā cilvēkiem ir jāiziet īpašs apmācību kurss, savukārt dzimtsarakstu nodaļā šādas apmācības netiek organizētas. Līdz ar to cilvēki, kuri izvēlas reģistrēt laulību dzimtsarakstu nodaļā, netiek izglītoti par būtiskiem jautājumiem turpmākai kopdzīvei. Tāpat plānots informēt arī par tiesiskajām sekām, kas varētu rasties attiecībā uz bērniem, ja viņa vecāki nedzīvo laulībā.

Paredzēts attīstīt arī e-pakalpojumus, tostarp dzimtsarakstu nodaļās izvērtēt iespēju ieviest elektronisku pieteikšanos laulības reģistrēšanai, lai to varētu izdarīt arī tie cilvēki, kuriem darba laikā tas nav iespējams. Vēl domāts ieviest valsts nodevas atvieglojumus pēc laulības noslēgšanas uzvārda maiņas gadījumā, lai cilvēki ātri un operatīvi varētu nomainīt un pārreģistrēt dokumentus valsts un pašvaldību iestāžu informācijas sistēmās.

Ģimenes dzīves plānošana un bērna ienākšana ģimenē

Minētā virziena īstenošanai noteikti trīs mērķi. B.Abersone uzsver, ka viens no būtiskākajiem ir materiālā atbalsta palielināšana ekonomiski aktīvām ģimenēm. Piemēram, iecerēts paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošu bērnu, paredzot, ka tā apmērs veido 50% no minimālās mēneša darba algas vai ieviest diferencētu iedzīvotāju ienākuma nodokļa īstenošanas politiku.

Tāpat domāts izstrādāt priekšlikumus kompleksai pieejai ģimenes mājokļa problēmu risināšanai, t.sk., lai sekmētu mājokļa pieejamību vai atbalstu mājokļa renovācijai ekonomiski aktīvām ģimenēm. Plānotas vairākas informatīvās kampaņas, lai pievērstu topošo un jauno vecāku, kā arī bērnu un jauniešu uzmanību potenciālajiem bērnu traumatisma iemesliem, ņemot vērā traumu sezonalitāti (specifiski vasarā un ziemā).

Otrkārt, mērķis ir mazināt reproduktīvās veselības riskus. Tā sasniegšanai tuvākajos gados paredzēts īstenot virkni pasākumu. Piemēram, sākot ar 2014.gadu, plānots nodrošināt īpaši sagatavotu speciālistu konsultācijas sievietēm, kuras nolēmušas veikt abortu. Savukārt, lai mudinātu grūtnieces līdz 12.grūtniecības nedēļai stāties uzskaitē pie ginekologa, paredzēts, ka līdz 2014.gada beigām Veselības ministrija izstrādās koncepciju, kādā veidā šīm sievietēm sniegt atbalstu.

Vēl domāts ieviest pasākumu kompleksu, t.sk. atbalsta grupas, piemēram, nodrošināt dūlas (īpaši apmācīta atbalsta persona grūtniecības laikā) pieejamību dzemdībās vai psihoemocionāla rakstura konsultācijas ģimenēm, kas saskārušās ar negatīvu grūtniecības un dzemdību pieredzi vai bērna zaudējumu.

"Laulībā balstīta ģimene ir vērtība."

Plānā no 2014.gada paredzēts ieviest valsts atbalsta pasākumus neauglības ārstēšanai. Piemēram, izstrādāt programmu neauglības ārstēšanai un izveidot neauglības reģistru, apmaksāt neauglības diagnostiskos izmeklējumus un medicīniskās apaugļošanas procedūras. Detalizētāki atbalsta pasākumi ģimeņu neauglības ārstēšanai ir iekļauti arī Veselības ministrijas izstrādātajā plānā "Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāns 2012.-2014.gadam", skaidro LM speciāliste.

Vienlaikus sabiedrību informēs par reproduktīvās veselības apdraudējumiem un riskiem, kas palielina neauglību un bērna iedzimtu kroplību risku. Minētie pasākumi nepieciešami, lai sekmētu veselīgu dzīvesveidu.

Treškārt, mērķis ir veicināt adopciju, kuru īstenos, informējot sabiedrību par adopcijas procesu, popularizējot adoptētāju labo pieredzi, kā arī īstenojot citus pasākumus adopcijas veicināšanai.

Atbalsts vecāku pienākumu īstenošanai

Arī šī virziena īstenošanai izvirzīti trīs būtiskākie mērķi. Pirmais no tiem - dažādot darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas, piemēram, veicinot valsts un pašvaldību iestāžu darba laika elastību, kā arī atbalstot bērnu ar funkcionāliem traucējumiem un ilgstoši slimojošu bērnu aprūpi mājās.

Tāpat Rīcības plānā noteikti pasākumi, lai nodrošinātu pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamību bērniem no pusotra gada vecuma. B.Abersone norāda, ka jau šobrīd norit darbs pie principa "nauda seko bērnam" pakāpeniskas ieviešanas pirmsskolas iestādēs. Pašlaik saistībā ar to plānots noteikt: ja pašvaldībās nebūs iespējams nodrošināt bērnam vietu pirmsskolas izglītības iestādē, pašvaldībām būs pienākums nodrošināt alternatīvas iespējas bērna pieskatīšanai, piemēram, auklīšu dienestus, pakalpojuma pirkšanu no privātajiem bērnudārziem u.c.

Otrs minētā virziena mērķis ir mazināt šķēršļus preču, pakalpojumu un vides pieejamībai ģimenēm. Tā īstenošanai paredzēta virkne pasākumu, t.sk. plānots ieviest iespēju elektroniski pieteikt bērnu pirmsskolas izglītības iestādē. Savukārt pašvaldības un privātpersonas aicinās piedāvāt atvieglotas iespējas piedalīties ārpusskolas pasākumos daudzbērnu ģimenēm, ģimenēm, kur bērnus audzina viens vecāks, ģimenēm, kurās ir bērns ar invaliditāti, trūcīgām ģimenēm, aizbildnībā, audžuģimenē vai aprūpes iestādēs dzīvojošiem bērniem. Piemēram, paredzot iespēju šīm ģimenēm apmeklēt pasākumus bez maksas vai ar atlaidēm. Vienlaikus plānots palielināt tehnisko palīglīdzekļu piegādi tiem bērniem, kuriem ir funkcionāli traucējumi, tādējādi sekmējot viņu veiksmīgu iekļaušanu vispārizglītojošās izglītības iestādēs.

No 2013.gada iecerēts attīstīt ģimenei draudzīgas infrastruktūras un vides iekārtošanu, ieskaitot sabiedrisko transportu, iepirkšanās vietas, veselības aprūpes iestādes, citas publisko pakalpojumu institūcijas.

Trešais šī virziena mērķis - mazināt apdraudējumu riskus bērna fiziskai un emocionālai iekļaušanai sabiedrībā. Galvenie uzdevumi ir pilnveidot ģimenēm, bērniem un pedagogiem pieejamo konsultatīvo atbalstu, t.sk. nodrošināt psiholoģisku atbalstu un palīdzību tām ģimenēm, kurās apgādnieki zaudējuši darbu. Tāpat plānots popularizēt Darba likumā paredzētās tiesības uz maternitātes un paternitātes atvaļinājumu, bērna kopšanas atvaļinājumu, papildus brīvdienām daudzbērnu ģimenēm, nepilnu darba laiku.

Mazināt ģimeni destabilizējošos faktorus

Piemēram, ir situācijas, kad vecāki ne vienmēr ir gatavi bērna, īpaši pirmā bērna, ienākšanai ģimenē vai arī ģimenē piedzimst slims bērniņš. Šo un daudzu citu faktoru iespaidā ievērojami pieaug emocionālā spriedze savstarpējās attiecībās, kas attiecīgi veicina vardarbību ģimenē. Tāpēc šī pasākuma mērķis ir mazināt vardarbību ģimenē un izglītot sabiedrību par vardarbības jautājumiem. Līdz ar to Rīcības plānā ietverta arī rehabilitācijas programmu izstrāde.

No 2015.gada paredzēts ieviest sociālās rehabilitācijas pakalpojumus vardarbībā cietušiem pilngadīgiem cilvēkiem. Tāpat sociālās rehabilitācijas pakalpojumi būs paredzēti varmākām - cilvēkiem, kas veikuši vardarbību ģimenē. Lai gan šobrīd valstī Probācijas dienests nodrošina rehabilitācijas pakalpojumus tiesātiem varmākām, daudzi vardarbības veicēji līdz tiesai nemaz nenonāk. Tāpēc patlaban LM izstrādā un praksē pārbauda projektu, pēc kura ikvienam būs pieejams universāls rehabilitācijas pakalpojums, norāda LM pārstāve. Iecerēts arī  paplašināt speciālistu zināšanas darbam ar personām, kas cietušas no vardarbības ģimenē.

"Izglītot sabiedrību par vardarbības jautājumiem."

Vienlaikus, lai kompleksi veiktu rehabilitācijas pasākumus, paredzēts pilnveidot normatīvo regulējumu. Piemēram, nosakot pienākumu varmākam atstāt mājokli, kurā viņš dzīvo kopā ar cilvēku, kurš cietis no vardarbības, kā arī aizliedzot viņam tuvoties cietušajam. Plānots arī izvērtēt un apkopot datus, kas raksturo to, cik izplatīta ir vardarbība ģimenē. Savukārt, lai mazinātu bērniem iespējas televīzijā skatīties filmas ar vardarbības ainām, tiek domāts par to, lai pirms 22.00 šādas filmas aizliegtu demonstrēt.

Ārpusģimenes aprūpe

Šī virziena mērķis ir panākt, ka pēc ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma saņemšanas jaunietis ir apguvis sociālās prasmes un ir spējīgs kļūt par pilnvērtīgu sabiedrības locekli ar neizkropļotu izpratni par ģimeni, tās dibināšanu, vecāku lomu tajā un bērnu audzināšanu. Galvenais, lai jaunieši zināšanu trūkuma dēļ nekļūst par potenciāliem sociālā dienesta klientiem, uzsver LM speciāliste.

Minētā mērķa sasniegšanai paredzēti vairāki uzdevumi, tostarp jauniešu sagatavošana dzīvei pēc ārpusģimenes aprūpes, kā arī potenciālo audžuģimeņu un cilvēku, kuri ikdienā saskaras ar ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem, izglītošana.

Lai to īstenotu, turpināsies darbs pie "jauniešu māju" izveides. LM mērķis ir radīt vismaz vienu "jauniešu māju" katrā bērnu aprūpes iestādē. B.Abersone skaidro, ka šobrīd par valsts budžeta līdzekļiem veiksmīgi izveidotas septiņas "jauniešu mājas" un līdz gada beigām domāts izveidot astoto.  

Lai nodrošinātu ģimenisku vidi laikā, kamēr bērns uzturas ārpusģimenes aprūpes iestādē, plānots turpināt attīstīt audžuģimeņu kustību un veicināt adopciju, samazinot bērnu skaitu iestādēs. Domājot par bērnu pilnvērtīgu attīstību un lai viņi varētu saņemt visu nepieciešamo atbalstu, bērnu aprūpes iestādēs paredzēts samazināt bērnu skaitu grupā, nosakot, ka vienā grupā nevarēs būt vairāk par astoņiem bērniem. Šīs aktivitātes paredzētas, pamatojoties uz ANO izveidotajiem standartiem Quality4Children.