Kur vērsties pēc palīdzības ārvalstīs
"Svarīgākais, nonākot ārkārtas situācijā ārvalstī, ir nekavējoties zvanīt uz Ārlietu ministrijas diennakts tālruni ārkārtas situācijām (+371) 26337711 un izklāstīt notikušo. Tas ir kā glābējzvans, jo Konsulārā departamenta darbinieki vislabāk pateiks, kā rīkoties," uzsver Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta Konsulārās palīdzības nodaļas trešā sekretāre Vita Kareļkova.
Palīdzību ārvalstīs var saņemt arī Latvijas pārstāvniecībās. Latvijai visā pasaulē ir 44 diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības: attiecīgi 35 vēstniecības, 6 pastāvīgās pārstāvniecības, 1 ģenerālkonsulāts un 2 konsulāti. Ārvalstīs ir arī 140 Latvijas goda konsuli un 13 goda ģenerālkonsuli. Goda konsuls vai ģenerālkonsuls ir persona, kurai Latvijas valsts uztic veikt valsti reprezentējošas un konsulārās funkcijas.
Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta Konsulārās palīdzības nodaļas vadītāja Evija Klauze norāda: tā kā Latvijas pārstāvniecību tīkls ārvalstīs ir salīdzinoši neliels, valstīs, kurās nav Latvijas pārstāvniecību, Latvijas valstspiederīgie palīdzību var saņemt Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvniecībās. Visiem Eiropas Savienības pilsoņiem uz konsulāro aizsardzību ir vienādas tiesības.
Konsulāro palīdzību ārkārtas situācijā nonākušajiem Latvijas valstspiederīgajiem valstīs, kurās nav Latvijas pārstāvniecības, Latvijas konsulārais dienests koordinē sadarbībā ar citu Eiropas Savienību dalībvalstu pārstāvniecībām. Tādēļ Ārlietu ministrija ārkārtas situācijā nonākušo Latvijas valstspiederīgo vai personu, kuras rīcībā ir šādas ziņas, aicina sazināties ar Konsulāro departamentu, zvanot uz minēto ārkārtas situāciju diennakts tālruni.
Kādos gadījumos Latvijas pārstāvniecība var palīdzēt
Latvijas pārstāvniecības ārvalstīs aizstāv Latvijas valstspiederīgo likumīgās intereses un palīdzēs šādos gadījumos:
- ja ārvalstīs ir nozagts vai nozaudēts ceļošanas dokuments, izsniegs atgriešanās apliecību;
- ja esat palicis bez naudas, palīdzēs sazināties ar radiniekiem vai draugiem, kuri varētu sniegt finansiālu palīdzību un nodrošināt nepieciešamo naudas līdzekļu pārsūtīšanu ar Konsulārā departamenta starpniecību;
- ja noticis nelaimes gadījums, informēs tuvākos radus, sniegs padomu un palīdzību formalitāšu kārtošanā;
- ja persona ir aizturēta vai apcietināta, sazināsies un nepieciešamības gadījumā apmeklēs ieslodzījuma vietā;
- pārstāvēs jūsu tiesības un likumīgās intereses ārkārtas situācijās, sazinoties ar vietējām institūcijām.
Kā rīkoties pases nozagšanas vai nozaudēšanas gadījumā
Latvijas valstspiederīgajiem, kuri ārvalstīs pazaudē vai kuriem nozog pasi, vai ja dokuments kļuvis lietošanai nederīgs, ir jāsazinās ar Ārlietu ministriju, zvanot uz tālruni ārkārtas situācijām (+371) 26337711. Vēl var vērsties tuvākajā Latvijas pārstāvniecībā, lai noformētu pagaidu ceļošanas dokumentu - atgriešanās apliecību.
Atgriešanās apliecība ir dokuments, kas ļauj tās turētājam atgriezties Latvijā. Lai saņemtu atgriešanās apliecību, Latvijas pārstāvniecībā ir:
- jāaizpilda iesniegums;
- jāiesniedz paskaidrojums par personu apliecinoša dokumenta nolaupīšanas, nozaudēšanas vai iznīcināšanas apstākļiem;
- jāiesniedz 2 fotogrāfijas (35 x 45 mm);
- jāsamaksā valsts nodeva 10 lati, bērniem līdz 15 gadu vecumam – 5 lati.
Ja ceļojuma galamērķa valstī nav Latvijas pārstāvniecības, ārkārtas situācijā nonākusī persona var vērsties jebkurā tuvākajā Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvniecībā. "Pagājušajā gadā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs Latvijas pilsoņiem izsniegti 26 pagaidu ceļošanas dokumenti. Šā gada pirmajā ceturksnī jau izdoti 14 šādi dokumenti tādās valstīs kā Filipīnas, Jordānija, Vjetnama (Nīderlandes vēstniecība), Bolīvija (Vācijas vēstniecība), Čīle (Čehijas vēstniecība), Gvatemala, Indija (Zviedrijas vēstniecība), Maurīcija (Francijas vēstniecība), Argentīna (Lietuvas vēstniecība), Moldova (Ungārijas vēstniecība)," atklāj E.Klauze.
Pēc atgriešanās Latvijā apliecība jānodod Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei un jānoformē jauna pase.
Kā rīkoties naudas nozagšanas vai nozaudēšanas gadījumā
Ja personai ir personu apliecinošs dokuments, bet nav finanšu līdzekļu, Latvijas valstspiederīgie var izmantot starptautiskos naudas pārskaitījumus Western Union (piedāvā Latvijas Pasts, Hipotēku banka) un MoneyGram (piedāvā Swedbank, DnB Nord, PrivatBank), lai saņemtu naudu ārvalstīs no saviem tuviniekiem Latvijā.
E.Klauze skaidro, ka, izmantojot starptautiskos finanšu līdzekļu pārskaitījumus, persona var saņemt pārskaitīto naudu pāris stundu laikā. Lai to saņemtu, ir nepieciešams personu apliecinošs dokuments, kā arī ciparu kombinācija, ko dara zināmu naudas iemaksātājs.
Ja personai nav nedz personu apliecinošu dokumentu, nedz finanšu līdzekļu, var vērsties tuvākajā Latvijas pārstāvniecībā un ar tās starpniecību saņemt no radiniekiem, draugiem vai paziņām Latvijas Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā (Elizabetes iela 57, Rīga, tālrunis 67016364) iemaksāto naudas summu. Konsulārā amatpersona bez finanšu līdzekļiem palikušajai personai no pārstāvniecības līdzekļiem izmaksās ekvivalentu naudas summu tai, kāda iemaksāta Latvijā.
"Ja valstī nav Latvijas pārstāvniecības, var vērsties jebkurā tuvākajā Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvniecībā."
Konsulāro palīdzību ārkārtas situācijā nonākušajiem Latvijas valstspiederīgajiem valstīs, kurās nav Latvijas pārstāvniecības, Latvijas konsulārais dienests koordinē sadarbībā ar citu Eiropas Savienību dalībvalstu pārstāvniecībām.
No 2012.gada 1.jūnija stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr.322 "Materiālās palīdzības nodrošināšanas kārtība ārkārtas situācijā ārvalstīs nonākušai personai". Jaunie noteikumi paredz Latvijas valstspiederīgajiem iespēju no valsts budžeta līdzekļiem aizņemties materiālu palīdzību līdz 2000 latiem vienai personai. Aizņēmums valsts kontā ir jāatmaksā trīs mēnešu laikā. Aizdevumu ir iespējams saņemt, vēršoties Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs, tāpat to personas vārdā var saņemt tuvinieks vai personas pārstāvis Latvijas Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā.
Kur vērsties saslimšanas vai nelaimes gadījumos
Ja persona ir noformējusi Eiropas veselības apdrošināšanas karti un īslaicīgi uzturas kādā no ES dalībvalstīm, Norvēģijā, Lihtenšteinā, Islandē vai Šveicē, tā bez maksas var saņemt valsts apmaksātu neatliekamo vai pirmo nepieciešamo veselības aprūpi tādā apjomā, kādā tā tiek nodrošināta attiecīgās valsts iedzīvotājiem.
Ja ārvalstī notiek nelaimes gadījums, steidzami jāsazinās ar vietējo policiju un tuvāko Latvijas pārstāvniecību. Ja valstī nav Latvijas pārstāvniecības, jāzvana uz Ārlietu ministrijas tālruni ārkārtas situācijās ārvalstīs (+371) 26337711.
Kad Latvijas pārstāvniecība nevar palīdzēt
- Iejaukties tiesu, policijas un tiesību aizsardzības iestāžu darbībā, ja ārvalstī esat izdarījis likumpārkāpumu.
- Sniegt juridisku konsultāciju.
- Panākt labākus ārstēšanās apstākļus slimnīcā vai ieslodzījuma apstākļus cietumā nekā vietējiem iedzīvotājiem.
- Apmaksāt rēķinus par viesnīcu, jurista pakalpojumiem, medicīnisko palīdzību vai segt jebkurus citus rēķinus.
- Kārtot nepieciešamās formalitātes, kas saistītas ar tūrisma organizācijas, aviosabiedrību, banku vai citu iestāžu darbības jautājumiem.
- Palīdzēt sameklēt apmešanās vietu, sameklēt darbu vai nokārtot darba atļauju ārzemēs.
Uzziņai
- Detalizēta informācija par Latvijas pārstāvniecībām ārvalstīs ir pieejama šeit.
- Informācija par atgriešanās apliecības noformēšanu ir pieejama šeit.
- Informācija par Eiropas Savienības pilsoņu konsulāro aizsardzību ir pieejama šeit.
- Informācija par Eiropas veselības apdrošināšanas karti ir pieejama Nacionālā veselības dienesta mājaslapā.
