Karjera diplomātiskajā dienestā – motivācijas, politikas un svešvalodu zināšanu jautājums

Diplomātisko dienestu darbību pasaulē regulē 1961.gada Vīnes konvencija par diplomātiskajām attiecībām un 1963.gada Vīnes konvencija par konsulārajiem sakariem. Latvijā darbību noteic ne tikai iepriekš minētās konvencijas, bet arī Latvijas Republikas Diplomātiskā un konsulārā dienesta likums. Atbilstoši tā 4.pantam Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs ir vēstniecības, ģenerālkonsulāti (goda ģenerālkonsulāti), konsulāti (goda konsulāti), kā arī pastāvīgās pārstāvniecības starptautiskajās organizācijās (Eiropas Savienības Padome, NATO, UNESCO u.c.).

Diplomāts ir valsts pilnvarota persona, kas uztur sakarus ar citām valstīm un kas var būt gan ārlietu resora, gan diplomātiskās pārstāvniecības darbinieks.1 Diplomāts apvieno sevī visas tās īpašības, kuras ir vienas valsts sekmīgiem uzņēmējiem, vadītājiem un ierēdņiem, labi izprotot citas valstis, kultūras un sabiedrības.2

Diplomātam, kas vēlas pārstāvēt Latviju starptautiski, ir jābūt Latvijas Republikas pilsonim (Vīnes konvencijas par diplomātiskajiem sakariem 8.pants). Par diplomātu visticamāk nevarēs kļūt ierēdnis ar dubultpilsonību. Kā norāda Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Personāla departamenta direktore Zanda Grauze, tad ārkārtas situācijās diplomātam ir jāaizstāv tikai savas valsts intereses. Tomēr Diplomātiskā un konsulārā dienesta likuma grozījumos, kuri šobrīd iziet saskaņošanas procesu Saeimā, tiek paredzēti izņēmuma gadījumi, kad Ministru kabinets diplomātisko rangu tomēr var piešķirt personai, kurai ir ne tikai Latvijas, bet arī kādas citas valsts pilsonība.

Diplomātiskie rangi

Diplomātiskā un konsulārā dienesta likuma 9.pants paredz ierēdņu sadalījumu Ārlietu ministrijā (ĀM) amatos un rangos. Ministrijas darbinieki ir ierēdņi (izņemot apkalpojošo personālu, administratīvos darbiniekus), savukārt lielākajai daļai no viņiem ir diplomātiskais rangs. Diplomātiskā un konsulārā dienesta likuma 3.pants skaidri nosaka, ka par pastāvīgu diplomātu var kļūt tikai ĀM strādājošs ierēdnis.

Karjera diplomātiskajā dienestā

Tiem, kas savu nākotni saista ar darbu, piemēram, vēstniecībās vai konsulātos, karjera jāsāk veidot Ārlietu ministrijā. Pirmais solis ir pieteikšanās darbā. Z.Grauze stāsta, ka vidēji ministrija publicē no 4 līdz 10 vakancēm gadā. Parasti sludinājumā ir norādīts, vai tā ir uz pastāvīgu laiku vai īstermiņu. Jaunajam darbiniekam ir ministrijā ir jānostrādā vismaz divi gadi, lai varētu pretendēt uz pirmā diplomātiskā ranga – atašeja – saņemšanu. Šo divu gadu laikā darbinieks tiek arī apmācīts. Pēc tam ir jānokārto divi pārbaudījumi. Tie ir vispārējo zināšanu pārbaudījums (jautājumi gan par Latvijas, gan ārvalstu politiku u.c.), ko vērtē Kvalifikācijas komisija, un tests pamata svešvalodā – angļu valodā (B1 līmenis), kas tuvs ārlietu dienesta specifikai. Pārbaudījumiem ir arī praktiskā sadaļa – darbiniekiem jāparāda savas zināšanas dažādu diplomātisko dokumentu sagatavošanā, kā arī jāstažējas Valsts protokolā un kādā no Latvijas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām. Visbiežāk tā būs Latvijas vēstniecība Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā, Vācijā vai Lielbritānijā.

Diplomāta rangs var tikt paaugstināts ik pēc trim gadiem (IV līdz VII pakāpes) vai arī četriem (I līdz III). Tas noteikts Diplomātiskā un konsulārā dienesta likuma 14.pantā. Z.Grauze stāsta, ka pēc tam, kad diplomāts, veiksmīgi pildījis atašeja ranga pienākums, viņam ir iespēja bez īpašiem papildu pārbaudījumiem rotācijā mainīt savu rangu, virzoties pa amata kāpnēm, līdz pat otrajam sekretāram.

"Mēs iemācīsim, bet jums ir jāgrib mācīties."

Diplomātisko rangu piešķir ārlietu ministrs. Lai kļūtu par pirmo sekretāru, ir jāiziet pārbaudījumi – jāizstrādā kvalifikācijas darbs par Latvijas ārlietu dienestam svarīgu tēmu, kā arī jānokārto pārbaudījums kādā no svešvalodām - angļu, franču, vācu, krievu, arābu vai ķīniešu valodā. Tās ir piecas ANO Drošības padomes valodas. Vācu valoda ir svarīga Latvijas un Vācijas sakariem, kā arī tā ir tehniskā ES darba valoda. Ja veiksmīgi iegūts sekretāra rangs, tad bez īpašiem papildu pārbaudījumiem atbilstoši rotācijai un nostrādātajam laikam diplomāts kļūst par padomnieku.

14.pants noteic, ka diplomātu var nosūtīt pildīt diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstīs ne vairāk kā uz diviem termiņiem pēc kārtas. Laikā starp dienestiem ārzemēs diplomāts strādā Ārlietu ministrijā Rīgā. Rotācija parasti notiek vasarā, jo diplomātiem līdzi uz citu valsti pārceļas arī to ģimene, tāpēc tiek domāts par to, lai bērniem būtu vieglāk sākt jaunās skolas gaitas.

ĀM Personāla departamenta direktore stāsta, ka Latvijas diplomātiskais dienests nepraktizē citur pieņemto principu, ka diplomāts, kas ieņēmis konkrētu rangu kādā no Latvijas vēstniecībām ārzemēm, šajā vēstniecībā vairs nevar strādāt citā rangā citā termiņā. ĀM šo principu centusies ievērot agrāk, tomēr realitātē dienests ir pārāk mazs, lai to varētu atļauties darīt. Piemēram, jaunais vēstnieks Igaunijā Juris Bone no 2004. līdz 2007.gadam strādājis par pārstāvniecības vadītāja vietnieku vēstniecībā Igaunijā.

Persona par diplomātu var kļūt arī uz laiku, nestrādājot ĀM. Diplomātiskā un konsulārā dienesta likuma 11.pants paredz, ka šādas personas var būt specializētie atašeji, kas aizstāv kādu konkrētu nozari, piemēram, aizsardzības, jūras lietu, aviācijas, tieslietu, iekšlietu, ekonomikas, lauksaimniecības, tirdzniecības, kultūras u.c. nozares. Specializētos atašejus parasti amatā ieceļ un no tā atceļ Saeima, attiecīgās nozares ministrija vai Latvijas Banka pēc rakstveida saskaņošanas ar Ārlietu ministriju. Viņiem diplomātiskais rangs tiek piešķirts tikai uz dienesta pildīšanas laiku ārzemēs.

Diplomāta rakstura un profesionālās īpašības

Latvijas Republikas ārlietu dienestā ir nedaudz vairāk par 500 darbiniekiem, un, kā norāda Z.Grauze, tad tie ir "universālie kareivji", kuri nespecializējas šaurā spektrā pretēji tam, kā tas ir lielvalstu ārlietu dienestos. Daudzas Latvijas vēstniecības ir nelielas, un visbiežāk uz tām tiks nosūtīts tikai vēstnieks un vēl viens diplomāts. Z.Grauze informē, ka vislielākās Latvijas vēstniecības ir Briselē, Beļģijā, jo tur ir trīs pārstāvniecības – ES Padomē, NATO un divpusējā Latvijas vēstniecība, kā arī plašāks diplomātu skaits ir pārstāvēts Krievijā un ASV. Salīdzinoši daudzi Latvijas diplomāti ir arī Parīzē, kur bez Latvijas vēstniecības Francijā atrodas arī UNESCO pārstāvniecība.

Latvijā nav speciālu studiju programmu, kas izsniedz diplomāta diplomu. Iespējas kļūt par diplomātu ir dažādu nozaru pārstāvjiem. ĀM strādā, piemēram, kora diriģenti, ārsti, skolotāji, un daudzi cilvēki ir arī strauji mainījuši savu profesiju. No augstskolu beigušajiem studentiem tiek prasīts, lai viņiem būtu labas sekmes un labas vismaz divu svešvalodu zināšanas. Ir iespējas arī pieteikties praksē, kas notiek divas reizes gadā. Prakses termiņš katram studentam var būt individuāls.

ĀM pārstāve akcentē, ka diplomātam ir jābūt spējīgam ātri iedzīvoties svešā vidē, kā arī steidzami sakravāt koferus, lai dotos uz citu valsti. Šī valsts, uz kuru diplomāts dodas, ir jāpieņem. Ir jābūt tolerantam pret to, ka tur var būt cita reliģija, iedzīvotāju ādas krāsa.

Izvēloties potenciālos kandidātus darbā, ĀM vērtē galvenokārt motivāciju, zināšanas Latvijas politikā un ārpolitikā, kā arī labas svešvalodu zināšanas. Šobrīd ar angļu valodu vien nepietiek, savukārt iespēja izcelties pārējo kandidātu vidū ir, ja ir apgūta arābu vai ķīniešu valoda, jo to zinātāju ir vismazāk. Teicamas valodas zināšanas bieži vien var būt izšķirošas arī rotācijā.

Diplomātiskā dienesta darbiniekam ir labi jāpārzina Latvijas politika, arī norises kaimiņvalstīs, lielajās organizācijās, lielvalstīs. Kandidātam būtu vēlamas arī zināšanas menedžmentā. Līdz ar to, izvēloties potenciālos darbiniekus, ĀM mazāk pievērš uzmanību t.s. "superzināšanām", bet gan motivācijai, jo darbinieki tiek apmācīti. Z.Grauze norāda: "Mēs iemācīsim, bet jums ir jāgrib mācīties." Uz ĀM izsludinātajiem konkursiem par atašeja amatu piesakās dažāds skaits cilvēku. Gadās, ka ir 50 un 70 pieteikumu, bet ir arī brīži, kad to ir ļoti maz. Vismazākā interese parasti ir janvārī un februārī.

Šobrīd ĀM meklē vairāk nekā 30 pagaidu darbiniekus uz laiku, kad Latvija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē.

1Svešvārdu vārdnīca. J.Baldunčika red. Rīga: Jumava, 1991, 158.lpp.

2Felthem G.R. Diplomatic Handbook. Eight Edition. Leiden, 2004.