Eiropas pilsoņu iniciatīva – līdzdalības iespēja Eiropas mērogā

Eiropas pilsoņu iniciatīva ir vēl nebijusi iespēja Eiropas Savienības pilsoņiem Eiropas mērogā virzīt sev aktuālus jautājumus. Eiropas pilsoņu iniciatīvu paredz 2010.gada "Līguma par Eiropas Savienību" 11.panta 4.punkts, kas skan šādi:

"Savienības pilsoņi, kuru skaits nav mazāks par vienu miljonu un kas pārstāv ievērojamu dalībvalstu skaitu, var izrādīt iniciatīvu un aicināt Eiropas Komisiju saskaņā ar tās pilnvarām iesniegt atbilstīgu priekšlikumu jautājumos, kuros pēc pilsoņu ieskata Līgumu īstenošanai ir nepieciešams Savienības tiesību akts."

Tas nozīmē, ka Eiropas Savienības pilsoņi var piedalīties Eiropas Savienības darba kārtības veidošanā. Turklāt "Līguma par Eiropas Savienību" 11.panta pirmajos trīs punktos ir ietverti vēl trīs nozīmīgi līdzdalības instrumenti, kā informēšana, dialogs un apspriešana. Tie sniedz iespēju apspriest ikvienu Eiropas Savienības lēmumu un paust savu viedokli.

Taču Eiropas pilsoņu iniciatīva paver ne tikai iespējas, bet arī juridiskus, politiskus, sabiedriskus un organizatoriskus problēmu aspektus. Tos dažādu jomu eksperti apsprieda 2012.gada 27.martā notikušajā diskusijā "Eiropas pilsoņu iniciatīvas starta šāviens 1.aprīlī. Joks, apdraudējums vai patiesa sabiedrības līdzdalības iespēja".

Eiropas pilsoņu iniciatīva realitātē

Eiropas pilsoņu iniciatīvas iesniegšanas procedūra Eiropas Komisijā oficiāli var aizņemt 20 mēnešus. Sagatavošanās posmā iniciatīvas virzītājiem ir jāiegulda apjomīgs darbs, lai priekšlikums nonāktu līdz reģistrēšanai Eiropas Komisijā. Eiropas Kustības Latvijā projektu vadītāja un padomniece Diāna Potjomkina norāda, kas Eiropas pilsoņu iniciatīvas organizētājiem ir jāņem vērā:

• Jāizveido komiteja, kas sastāv no septiņiem pārstāvjiem no dažādām Eiropas Savienības valstīm;
• Jāgarantē datu aizsardzība;
• Jāformulē konkrēta iniciatīva;
• Jānodrošina tulkojumi;
• Jāatskaitās par saņemto atbalstu un finansējumu;
• Jābūt speciālām veidlapām.

Sagatavošanās fāzē organizētājiem ir jāpadomā par to, ka pilsoņu iniciatīvas organizēšanai būs vajadzīgi resursi un finanses. Lai arī daļu darba var veikt brīvprātīgie, organizētājiem droši vien būs vajadzīgi sponsori un atbalstītāji. Ir ļoti svarīgi sekot līdzi finanšu atbalstam, jo informācija par to būs jāiesniedz reģistrējoties, kā arī jāatjaunina procesa gaitā, skaidrots Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas izdotajā rokasgrāmatā "Jūsu rokasgrāmata par Eiropas pilsoņu iniciatīvu".

Vai iniciatīvu var iesniegt par visiem jautājumiem?

Tieslietu ministrijas Eiropas Savienības tiesas departamenta direktors un Latvijas pārstāvis Eiropas Savienības Tiesā Inguss Kalniņš uzsver, ka Latvijā pastāv divi mīti saistībā ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu:

• Ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu varēs ierosināt noteikt valstī otru oficiālo valsts valodu;
• Varēs ierosināt jaunu oficiālo darba valodu Eiropas Savienībā.

I.Kalniņš norāda, ka ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu nav iespējams ierosināt ne otras oficiālās valsts valodas noteikšanu, ne mainīt oficiālās darba valodas Eiropas Savienībā. Jo oficiālās valsts valodas statusu var noteikt tikai pašas dalībvalstis, kā arī – Eiropas Savienības pamatlīgumā ir noteiktas 23 oficiālās darba valodas, ko var grozīt tikai dalībvalstis.

"Eiropas pilsoņu iniciatīvas iesniegšanas procedūra Eiropas Komisijā var aizņemt 20 mēnešus."

I.Kalniņš vērš uzmanību uz vēl citiem juridiskiem Eiropas pilsoņu iniciatīvas aspektiem, kurus nepieciešams ņemt vērā pilsoņu iniciatīvas organizētājiem:

• Eiropas pilsoņu iniciatīva aicina Eiropas Komisiju izskatīt iesniegtos priekšlikumus, bet Eiropas Komisija var tos neizskatīt un nepildīt;
• Pilsoņu iniciatīvai ir jābūt saskaņā ar Eiropas Komisijas pilnvarām;
• Ar pilsoņu iniciatīvu nevar ierosināt un grozīt jautājumus, kas noteikti Eiropas Savienības līgumos.

Jāsavāc viens miljons parakstu vismaz septiņās valstīs

Eiropas pilsoņu iniciatīva būs veiksmīga vienīgi tad, ja tā spēs uzrunāt un piesaistīt vismaz vienu miljonu domubiedru vismaz septiņās valstīs. D.Potjomkina skaidro, ka savākto parakstu skaitam vajadzētu būt vismaz no 1 100 000 līdz 1 200 000 parakstu un pat par 20% vairāk nekā nepieciešams, lai Eiropas Komisijai pierādītu jautājuma aktualitāti.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdis un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas loceklis Pēteris Krīgers norāda, ka to nebūs viegli izdarīt, jo Eiropas Savienības dalībvalstis dažādos jautājumos dalās viedokļu blokos. A.Krīgers pauž: "Latvijas pilsoņi ar parakstu vākšanu nodarbojas bieži, taču mūsu cilvēki vēro, ka parakstu vākšana nedod rezultātu. Tādēļ var likties, ka Eiropas Savienības līmenī var notikt tāpat."

Centrālās vēlēšanu komisijas dati rāda, ka Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas ir notikušas astoņas tautas nobalsošanas un tikai trijās ir piedalījies nepieciešamais vēlētāju skaits, lai nobalsošanu varētu uzskatīt par notikušu. Bet sabiedrības iniciatīvas platformā ManaBalss.lv trīs izvirzītās iniciatīvas ir savākušas nepieciešamo 10 000 parakstu skaitu. Divos gadījums Saeima ir izdarījusi grozījumus, pamatojoties uz iesniegto iniciatīvu.

No iniciatīvas līdz tiesību aktam

Savākuši vienu miljonu paziņojumu par atbalstu no vismaz septiņām dalībvalstīm, organizētāji kļūst par Eiropas mēroga darba kārtības veidotājiem. Pēc sekmīgas Eiropas pilsoņu iniciatīvas iesniegšanas Eiropas Komisijai ir trīs mēneši laika, lai izklāstītu savus juridiskos un politiskos secinājumus par iniciatīvu un nolemtu par rīcību, ko tā plāno veikt, ja tāda tiek plānota, un šādas rīcības veikšanas vai neveikšanas iemeslus, skaidrots rokasgrāmatā "Jūsu rokasgrāmata par Eiropas pilsoņu iniciatīvu".

"Ar pilsoņu iniciatīvu nevar ierosināt un grozīt jautājumus, kas noteikti Eiropas Savienības līgumos."

Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens uzsver, ka kopumā Eiropas pilsoņu iniciatīva ir labs veids, kā ļaut pilsoņiem paust savu viedokli, bet tas nenozīmē, ka to ņems vērā. Jo Eiropas pilsoņu iniciatīva ietver vairākas nianses:

• Ir ierobežots iesniedzamo jautājumu loks;
• Eiropas pilsoņu iniciatīvu reģistrē Eiropas Komisija (var atteikt reģistrēt);
• Eiropas Komisija nosaka iniciatīvas nākotni, kad paraksti ir savākti.

Uzziņai

Diskusiju "Eiropas pilsoņu iniciatīvas starta šāviens 1.aprīlī. Joks, apdraudējums vai patiesa sabiedrības līdzdalības iespēja" 2012.gada 27.martā rīkoja Eiropas Kustība Latvijā un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja.

"Eiropas Komisija nosaka iniciatīvas nākotni, kad paraksti ir savākti."

Rokasgrāmatu "Jūsu rokasgrāmata par Eiropas pilsoņu iniciatīvu" ir izstrādājusi Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, lai skaidrotu Eiropas Savienības pilsoņiem soļus līdz sekmīgai Eiropas pilsoņu iniciatīvai. Rokasgrāmata ir pieejama šeit.