Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Eiropas pilsoņu iniciatīva paver iespēju domubiedriem no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm vienoties un izstrādāt vai atbalstīt iniciatīvas par sev aktuāliem jautājumiem.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV portāls
Kopš šā gada 1.aprīļa Eiropas Savienības pilsoņi var iesniegt Eiropas Komisijai savu iniciatīvu, tomēr sākotnēji organizatoriem ir jāveic vairākas darbības:
Šā gada 1.aprīlī spēkā stājās Eiropas pilsoņu iniciatīva, kas garantē iespēju Eiropas Savienības pilsoņiem tieši piedalīties Eiropas Savienības likumdošanas izstrādē. Lai ieviestu šīs normas īstenošanu arī Latvijas likumos, šā gada 20.septembra Saeimas sēdē deputāti otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu". Grozījumi stājās spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", tas ir, šā gada 11.oktobrī.
Līdz ar likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" grozījumu spēkā stāšanos arī Latvijas pilsoņiem ir iespēja ierosināt un Eiropas Komisijai savu likumdošanas iniciatīvu. Grozījumi likumā veikti, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 16.februāra Regulu (ES) Nr.211/2011 par pilsoņu iniciatīvu.
Līdz ar veiktajām izmaiņām mainīts likuma sākotnējais nosaukums (Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu), un tas papildināts ar jaunu nodaļu.
Iniciatīvas rokasgrāmata
Var teikt, ka Eiropas pilsoņu iniciatīva ir aicinājums Eiropas Komisijai (EK) ierosināt tiesību aktu. Eiropas Kustības Latvijā projektu vadītāja un padomniece Diāna Potjomkina skaidro, ka "iniciatīva atļauj pilsoņiem ar diezgan mazu piepūli un resursiem paust savu viedokli par kaut kādu jautājumu un sajusties piederīgiem Eiropai".
Eiropas pilsoņu iniciatīva ir jauns sadarbības veids starp pilsoņiem un Eiropas Komisiju, lai sniegtu konkrētus likumdošanas ierosinājumus. Viens miljons iedzīvotāju no vismaz septiņām dalībvalstīm var uzņemties iniciatīvu un aicināt Eiropas Komisiju nākt klajā ar tiesību aktu projektiem tajās jomās, kuras ir Komisijas kompetencē. Tomēr ikvienam jārēķinās, ka process no iniciatīvas sagatavošanas reģistrēšanai līdz izskatīšanai Komisijā var aizņemt līdz pat 20 mēnešiem.
"Eiropas pilsoņu iniciatīva ir aicinājums Eiropas Komisijai ierosināt tiesību aktu."
Lai iedzīvotāji labāk izprasu to, kā viņi savas tiesības var īstenot praksē, EK ir izdevusi rokasgrāmatu "Eiropas pilsoņu iniciatīvas ceļvedis", kas soli pa solim apraksta, kas iedzīvotājam ir jāzina un jāņem vērā par Eiropas pilsoņu iniciatīvu.
Vēl jāzina, ka ne par katru jautājumu šādu iniciatīvu var sniegt – jautājumam ir jābūt Eiropas Komisijas kompetencē, un Komisijai ir jābūt pilnvarotai izstrādāt jaunu tiesību aktu par konkrēto tēmu.
Saraksts ar tām jomām, par kurām var izveidot iniciatīvas, ir pieejams Komisijas mājaslapas sadaļā par Eiropas pilsoņu iniciatīvu
No idejas līdz iniciatīvas reģistrācijas pieteikumam
Ikviens Eiropas Savienības pilsonis, kas ir sasniedzis vecumu, lai piedalītos Eiropas Parlamenta vēlēšanās, var būt iniciatīvas organizators. Lielākoties tas nozīmē, ka iedzīvotājam ir jābūt 18 gadus vecam vai Austrijas pilsoņiem - 16 gadus vecam.
Sākotnēji ir jāsagatavo iniciatīva un jāizveido pilsoņu komiteja, kuras sastāvā ir vismaz septiņi pārstāvji no dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Pilsoņu komiteja ir pilsoņu iniciatīvas organizatore. Lai veiksmīgi notiktu pilsoņu iniciatīvas organizēšana, komitejai ir ne tikai jāformulē konkrētā iniciatīva un jānodrošina tās tulkojumi, bet arī jāgarantē datu aizsardzība un jāatskaitās par saņemto finansējumu.
Pēc pilsoņu komitejas izveides ir jāreģistrē pilsoņu iniciatīvas pieteikums elektroniski. Divu mēnešu laikā EK pārbaudīs ierosinātās iniciatīvas atbilstību reģistrācijas nosacījumiem un sniegs atbildi. Tikai pēc Komisijas atbildes sniegšanas un iniciatīvas reģistrācijas komiteja var sākt atbalsta paziņojumu jeb ES pilsoņu parakstu vākšanu.
Parakstu vākšana
Lai savāktu vismaz vienu miljonu parakstu, ir atvēlēts viens gads. Iniciatīvas organizatori var vākt parakstus gan elektroniski, gan papīra formā. Abos gadījumos organizatoriem ir jāgarantē datu aizsardzība. Paraksti jāvāc uz noteiktām veidlapām, kurām ir jāatbilst paziņojumam par atbalstu veidlapas paraugiem, kas noteikti Regulas par pilsoņu iniciatīvu III pielikumā. Jāatzīmē, ka katrai valstij ir jāizgatavo sava veidlapa, jo dati, kas parakstītājam jānorāda, katrā dalībvalstī būs atšķirīgi.
Svarīgi, ka iniciatīva obligāti nav jāparaksta pilsoņiem no visām 27 ES valstīm. Ir nepieciešams minimālais parakstītāju skaits vismaz no septiņām ES valstīm. Piemēram, lai Latvija kādas iniciatīvas parakstīšanas laikā būtu viena no septiņām valstīm, tad šī iniciatīva ir jāparaksta vismaz 6750 Latvijas pilsoņiem. Jārēķinās, ka savāktie paraksti vēl būs jāapliecina katrā dalībvalstī atsevišķi. Apliecināšanu veic katras dalībvalsts kompetentā iestāde. Latvijā tā ir Centrālā vēlēšanu komisija.
Eiropas Kustības Latvijā padomniece D.Potjomkina atklāj: ļoti iespējams, ka kāds procents no savāktajiem parakstiem tiks atzīts par nederīgiem un gadījumā, ja savākts precīzi viens miljons parakstu, iniciatīvai nepieciešamais parakstu skaits nepietiks. Tāpēc iniciatīvas nodrošināšanai ieteicams uzreiz iegūt vairāk parakstu, nekā nepieciešams.
Kā parakstīt iniciatīvu?
Lai sniegtu savu atbalstu un parakstītu iniciatīvu, Eiropas Savienības pilsonim ir jāaizpilda konkrētās iniciatīvas paziņojums par atbalstu, kas ir iniciatīvas organizētāju sagatavota elektroniska vai papīra veidlapa.
"Viens miljons iedzīvotāju no septiņām dalībvalstīm var uzņemties iniciatīvu."
Gadījumos ja iniciatīvu vēlas parakstīt kādas dalībvalsts pilsonis, kas šobrīd dzīvo citā valstī, vai arī vairāku valstu pilsonis, viņš ir tiesīgs izvēlēties valsti, kurā valstī parakstu ieskaitīt. Konkrēto iniciatīvu pilsonis ir tiesīgs parakstīt tikai vienu reizi.
Kas notiek pēc parakstu savākšanas?
Pēc apliecinājumu saņemšanas, ka ir savākts viens miljons parakstu no vismaz septiņām Eiropas Savienības dalībvalstīm, to var iesniegt izvērtēšanai Eiropas Komisijā. Kā norāda D.Potjomkina, "ja iniciatīvai tiek savākts nepieciešamais skaits parakstu, tai nav obligāti saistošs, bet rekomendējošs raksturs, un Eiropas Savienības institūcijas to vērtē tālāk". Iniciatīva tiek iekļauta EK darba kārtībā, un Komisijai ir pienākums izvērtēt pilsoņu prasības.
Ja Komisija nolems ierosināt tiesību akta projektu, tad iespējams, ka iniciatīva kļūs par tiesību aktu projektu un iegūs likumīgu spēku.
Uzziņai
Ar plašāku informāciju par Eiropas pilsoņu iniciatīvu var iepazīties Eiropas Komisijas mājaslapas sadaļā par Eiropas pilsoņu iniciatīvu. Ar visām iesniegtajām un aktuālajām iniciatīvām var iepazīties šeit.
