Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Starp komunālo maksājumu parādu veidošanās iemesliem ir nosaukta arī dažādā pieeja dzīvokļa pabalstu maksājumos. Ar mazumu, ko iedod trūcīgajam, par apkuri nevar samaksāt, tāpēc tik un tā parādu slogs gulstas uz visiem.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Valdības rīcības plānā Ekonomikas ministrijai (EM) sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības minitriju uzdots izveidot vienotu sistēmu dzīvokļu pabalstu noteikšanai un piešķiršanai valstī. Šī uzdevuma izpildei noteiktais termiņš ir 2013.gada 15.oktobris.
EM parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis uzsvēra: piedāvājums ir harmonizēt pabalstu sistēmu, un runa nav par tarifu maiņām, detalizētu iejaukšanos, bet par vienotu principu izstrādi.
EM Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša izklāstīja, ka pašvaldību saistošie noteikumi attiecībā uz dzīvokļu pabalstiem skatīti saistībā ar likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteikto, jo šajā likumā dzīvokļu pabalsts ir iekļauts kā viens no palīdzības veidiem. Analizējot saistošajos noteikumos paredzēto, konstatēts, ka ir ļoti atšķirīga pieeja pabalstu maksāšanai, aprēķināšanai un piešķiršanai.
Pēc aprēķināšanas veida pabalsti iedalāmi trīs grupās: pabalsts, kas noteikts kā fiksēts maksājums; pabalsts, kas noteikts kā procenti vai daļa no rēķiniem par pakalpojumu un pabalsts, kas tiek aprēķināts pēc saistošajos noteikumos iestrādātas formulas. Tās ir trīs dažādas pieejas, norāda I.Oša. Tāpat ļoti atšķirīgs skatījums pašvaldībām ir par to personu kategorijām, kurām šie pabalsti ir piešķirami. Un trešais lielais jautājumu bloks ir atšķirīgs pabalstu maksāšanas biežums – pabalsti tiek maksāti gan ik mēnesi, gan dažus mēnešus, un ir gadījumi, kad pabalstu maksā tikai vienu reizi gadā.
EM ieskatā, šī pabalsta mērķis ir nodrošināt, ka persona, kurai ir noteikts ienākumu līmenis, saņem palīdzību, lai būtu iespēja norēķināties par pakalpojumu, kas ir saistīts ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Un tas nozīmē, ka mērķa sasniegšanai ar dzīvokļa pabalstu šis pakalpojums būtu jāapmaksā.
„Nav runa par to, ka mēs gribētu noteikt vienotu tarifu, mēs gribētu vienotu kārtību, lai šis pabalsts sasniedz mērķi, kāds tam ir noteikts. Proti, lai nebūtu situācija, ka dzīvokļa īpašniekam, kuram ir lieli rēķini, tiek samaksāti pieci vai 10 lati mēnesī, un ar to šī palīdzība beidzas. Tad šai palīdzībai nav jēgas, jo rezultāts – apmaksāts rēķins - nav sasniegts, dzīvokļa īpašumam krājas parāds, kas ietekmē pārējos mājas īpašniekus. Arī pašvaldībai no tā liela labuma nav,” apsvērumus klāstīja I.Oša.
EM speciāliste uzsvēra, ka, meklējot risinājumu, nav domāts iejaukties pašvaldības kompetencē. Valsts likumā ir noteikusi minimumu, kas un kam ir jānodrošina. EM vēlas dzīvokļu pabalstus ar vienotu regulējumu piesaistīt tieši trūcīgām personām. Jo ar maznodrošinātu personu statusu katra pašvaldība savu iespēju robežās palīdzības saņēmēju loku var paplašināt.
EM rosina, ka trūcīgai personai pabalsts jāpiešķir tādā apmērā, cik ir nepieciešams pakalpojuma saņēmējam, tas ir, lai var nomaksāt tos maksājumus, kas par dzīvokli ir uzkrājušies. Tātad tikai iedzīvotājiem, kam ir trūcīgā statuss, pašvaldībai būtu jānodrošina pabalsts. Taču pašreiz pabalsts pietiekamā apmērā netiek iedots trūcīgajiem, bet kaut kas tiek iedots arī maznodrošinātajiem, kuru ienākumu līmenis var būt dažāds.
"Dzīvokļu pabalsti pēc vienotas kārtības jāsaņem trūcīgām personām."
I.Oša arī minēja iespējamos papildu nosacījumus atbalstam, piemēram, ja trūcīga persona dzīvo trīsistabu dzīvoklī, tad viņai būtu kāds laiks, kurā pašvaldībai jāpiedāvā risinājums par pārvietošanos. Kā arī būs nosakāms laiks, kurā pabalsts samazināms, ja persona ir darbspējas vecumā (līdzīgi kā ierobežots termiņā ir arī bezdarbnieka pabalsts). „Mūsuprāt, nav atbalstāma pašreizējā situācija, ka katra pašvaldība tērē naudu, kur mēs īsti nezinām pievienoto vērtību,” piebilda speciāliste.
EM par koriģējamu uzskata jau minēto dažādo pieeju pabalsta noteikšanā.
I.Oša atzīst, ka, protams, pašvaldībām var atstāt tiesības piešķirt pabalstus arī maznodrošinātiem – līdzīgi, kā tas ir dzīvokļu izīrēšanā, ka pašvaldība piešķir dzīvokļus tiem, kas ir obligāti nodrošināmi, un tad var saistošajos noteikumos noteikt arī citus gadījumus un citu kategoriju personas.
Parlamenta komisijas vadītāja Aija Barča, komentējot pabalsta termiņa noteikšanu, ja ir piešķirts trūcīgās personas statuss cilvēkam darbspējas vecumā, interesējās, vai EM var ieteikt pašvaldībām, kur doties šai darbspējīgai personai, kur ir brīvās darba vietas. Pēc EM informācijas, darba vietu skaits palielinās; nav gan garantijas, ka tieši trūcīgās personas būs tās, kas šīs darba vietas saņems, atzina I.Oša.
Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības un sistēmas monitoringa nodaļas vadītāja Anda Masejeva informēja, ka gan likums „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, gan Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums attiecībā uz dzīvokļu pabalstu nosaka pašvaldībām lielas tiesības atbilstīgās normas izvērtēt un iestrādāt saistošajos noteikumos. Sociālās palīdzības likuma pamatprincips nosaka, ka visi sociālās palīdzības pabalsti, tajā skaitā dzīvokļa pabalsts, ir piešķirami uz ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtēšanas pamata. Sociālās palīdzības pabalsti pamatā tiek maksāti no pašvaldības budžeta, tādējādi arī visa sociālās palīdzības pabalstu sistēma ir būvēta tā, lai, no vienas puses, pašvaldības ar to tiek galā, no otras puses – lai palīdzību saņem trūcīgie un zemo ienākumu saņēmēji.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks tehnisko problēmu jautājumos Aino Salmiņš norādīja, ka civilizētā sabiedrībā parasti notiek tā: tas, kas maksā, tas arī nosaka politiku. LPS pārstāvis pievērsa uzmanību tam, ka dzīvokļa pabalstam valsts atbalsts pēc apkures sezonas beigsies.
Viņaprāt, lai spriestu par vienotu dzīvokļa pabalstu politiku, nevar ignorēt apkures tarifu lielās atšķirības valstī. Piemēram, lielajās pilsētās - Rīgā, Valmierā, kas nav trūcīgas pašvaldības, – ir vieni no zemākajiem tarifiem - 39 Ls/MWh, bet Liepājā, kas ir viena no trūcīgākajām pašvaldībām, - 49 lati. Milzīgas atšķirības ir arī novados, piemēram, Mālpilī ir 35-37 lati, Ķegumā un Cēsīs – 59 lati.
Saistībā ar atšķirīgo pieeju dzīvokļa pabalsta maksāšanā A.Salmiņš aizrādīja, ka Ekonomikas ministrijai vajadzētu zināt, ka pašvaldības ar saistošajiem noteikumiem paredz arī dažādu norēķinu kārtību: ir pašvaldības, kurās noteikti tā sauktie fiksētie maksājumi, un izlīdzina maksājumu visa gada garumā.
"35 lati Zilupē ir pavisam cita nauda nekā Rīgā."
Pašvaldību savienību uztrauc arī maksājumu kopējā situācija. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pētījumu datiem 2010. un 2011.gadā problēmas ar maksājumiem par apkuri bijušas 40-41% iedzīvotāju. Dzīvokļa pabalstu trūcīgajiem saņem ir 8-9% iedzīvotāju. Tātad 30 procenti ir „pelēkā zona”, kurā iedzīvotājiem ir par 5, 9 vai 12 latiem vairāk virs noteiktā līmeņa. Taču situācija neuzlabosies, jo celsies cena kurināmajam, tostarp gāzei, pieaug cena arī šķeldai.
Tātad, ja izstrādā vienotus noteikumus, tad jāpasaka, ka palīdzam tikai 9-12% - trūcīgajiem. Un, ja definējam izlīdzināšanu, tad nosakām vienādu siltuma tarifu, vienādu maksājumu, vienādas izmaksas visā valstī.
A.Salmiņš atgādināja par pašvaldību kongresā spriesto, ka nepieciešama patstāvība, tāpēc ka vienāda kārtība valstī GMI un dzīvokļa pabalsta piešķiršanā ir izšķērdība. Jo 35 lati, kas vidēji valstī tiek piešķirts dzīvokļa pabalstā, Zilupē ir „pavisam cita nauda” nekā Rīgā.
LPS pārstāvis nedomā, ka iespējams izstrādāt vienotus noteikumus.
Dzīvokļu pabalstu problēma arī citos dokumentos
Arī valdībā šo otrdien izskatītajā Ekonomikas ministrijas Informatīvajā ziņojumā par pasākumiem ar dzīvokļa īpašuma lietošanu saistīto parādu problēmas risināšanai starp parādu veidošanās iemesliem minēta atšķirīga pašvaldību sociālās palīdzības politika, tajā skaitā dzīvokļa pabalsta noteikšanā.
Pašreiz saskaņā ar Sociālās drošības tīkla stratēģiju, lai pašvaldības samazinātu budžeta ieņēmumu apstākļos spētu nodrošināt GMI pabalsta un dzīvokļa pabalsta izmaksu trūcīgām personām, valsts piedalās pabalstu nodrošināšanā ar 50% līdzfinansējumu no pašvaldību izlietotajiem līdzekļiem GMI pabalstam un ar 20% līdzfinansējumu no pašvaldību izlietotajiem līdzekļiem dzīvokļa pabalstam. Šogad valsts turpina līdzmaksājumu GMI pabalstam visa gada garumā, taču dzīvokļa pabalstam – tikai līdz 30.aprīlim.
Labklājības ministrijas valdībai iesniegtajā informatīvajā ziņojumā „Par Sociālās drošības tīkla stratēģijas ieviešanas gaitu 2011.gadā” teikts, ka 2011.gada 4.ceturksnī dzīvokļa pabalstu saņēmušo personu skaits mēnesī palielinājies no 47,1 tūkst. oktobrī līdz 55,1 tūkst. decembrī, savukārt šī pabalsta lielums mēnesī svārstījies no 26,74 latiem oktobrī līdz 36,32 latiem novembrī. 2011.gada laikā dzīvokļa pabalstu saņēmušas 210,1 tūkstotis personu.
Dzīvokļa pabalsta saņēmēju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā 2011.gada 1.pusgadā pakāpeniski samazinājies, jūlijā sasniedzot 1,81%, bet ar 2.pusgadu sācis palielināties, un decembrī tas jau bija 2,5 procenti. Šis rādītājs nav sasniedzis prognozētos 3 procentus.
Dzīvokļa pabalstam pašvaldības 2011.gada 4.ceturksnī izlietojušas gandrīz 4 miljonus latu, bet 2011.gadā kopā – 20,03 miljonus latu.
