Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Kopš šā gada 1.jūnija MK Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu paredz dažas konkrētas īpašumu kategorijas, kas nav uzskatāmas par īpašumu, pārējo atstājot pašvaldību ziņā.
LV portāla infografika
Ministru kabineta (MK) noteikumi par to, kas valstī tiesīgs iegūt trūcīgas personas vai ģimenes statusu, ir mainījušies vairākkārt. Savulaik tie paredzēja, ka par trūcīgu nevar atzīt personu, kam ir parādsaistības, vēlāk definēja, ka trūcīgajam drīkst piederēt automašīna utt. Pašvaldības Labklājības ministrijai (LM) vairākkārt norādījušas, ka noteikumu regulējumam par trūcīgo nekustamajiem un kustamajiem īpašumiem trūkst elastības.
Kas nav uzskatāms par īpašumu?
LM pašvaldību norādījumus ir uzklausījusi, tādēļ kopš šā gada 1.jūnija MK 2010.gada 30.marta noteikumi Nr.2999 "Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu" paredz dažas konkrētas īpašumu kategorijas, kas nav uzskatāmas par īpašumu, pārējo atstājot pašvaldību ziņā. MK noteikumi definē, ka par īpašumu šo noteikumu izpratnē kopš 2012.gada 1.jūnija nav uzskatāmi:
"MK noteikumu grozījumu mērķis bija dot iespēju katrai pašvaldībai noteikt saviem apstākļiem atbilstošu regulējumu," skaidro LM Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta vecākā referente Dace Zvirgzdiņa.
Viņa norāda: "Šī norma MK noteikumos radās, kontaktējoties ar kolēģiem - sociālo dienestu sociālajiem darbiniekiem, kā arī pēc iedzīvotāju ieteikumiem. Secinājām, ka, piemēram, viens automobilis Rīgā, kur pašvaldība pilsētas robežās nodrošinājusi sabiedrisko transportu, var tikt uzskatīts par šķērsli, lai persona (ģimene) tiktu atzīta par trūcīgu. Tikmēr kādā attālākā Latvijas novadā, kur sabiedriskais transports nenodrošina nokļūšanu uz darbu un izglītības iestādēm, automobiļa esamībai nevajadzētu būt par šķērsli trūcīgas ģimenes (personas) statusa noteikšanai. Līdzīgi piemēri ir arī ar zemes īpašumiem (to platība, vērtība utt.)."
Drīkst piederēt vien tas, ko ļauj MK noteikumi
Šā gada augustā trūcīgas personas statuss valstī bija spēkā 132 551 personai. Kopš grozījumi mainījušies, ikvienam, kas vēlas iegūt trūcīgas personas statusu, jāielāgo ne tikai valsts kopējais regulējums, bet jāizlasa arī konkrētās pašvaldības saistošie noteikumi. Ja pašvaldības saistošajos noteikumos nav regulējuma par to, kas vēl drīkst piederēt trūcīgajam, tas nozīmē, ka personai (ģimenei) drīkst piederēt tikai MK noteikumos paredzētās īpašumu kategorijas.
Tā, piemēram, Rīgā par trūcīgu pašlaik var atzīt tikai tādu personu, kam pieder vien MK noteikumos atļautie īpašumi. Ja ģimenei pieder kaut neliels gabaliņš zemes jebkur Latvijā vai kaut viena automašīna, vai kāds cits reģistrēts transportlīdzeklis, Rīgas sociālajam dienestam ir pamats statusa piešķiršanu atteikt. Kā skaidro Rīgas domē, bieži vien iedzīvotāji, kam atteikts trūcīgā statuss, izmanto iespēju saņemt maznodrošinātas personas statusu, kas arī paredz plašu palīdzības klāstu.
"MK noteikumi par to, kas valstī tiesīgs iegūt trūcīgas personas vai ģimenes statusu, ir mainījušies vairākkārt."
Arī Valmierā trūcīgā statusa pretendentiem nedrīkst piederēt ne automašīna, ne zeme vai kāds cits papildu īpašums. Pilsētas Sociālā dienesta vadītāja Iveta Liepiņa patlaban nesaskata, ka šāds pašvaldības regulējums radītu kādas nozīmīgas problēmas: "Protams, ir atsevišķas mājsaimniecības, kurām konkrēta īpašuma esamība liegusi saņemt trūcīgas ģimenes (personas) statusu, taču šādas situācijas neveidojas vairumā. Varam piebilst, ka ir arī atsevišķi gadījumi, kad iedzīvotāji ir spējuši sakārtot īpašuma lietas atbilstoši viņu tā brīža situācijai un nepieciešamo atbalstu no pašvaldības turpina saņemt.
Pašvaldība pēc tam, kad stājās spēkā grozījumi MK noteikumos Nr.299, izskatīja iespēju definēt īpašumus, kurus neņemt vērā, vērtējot iedzīvotāja materiālo stāvokli, taču nesaskatīja nepieciešamību pieņemt attiecīgus saistošos noteikumus." Tomēr Valmierā saistošo noteikumu projektu plānots atkārtoti virzīt izskatīšanai pašvaldības domes komiteju sēdēs.
Ko lēmušas pašvaldības: daži piemēri
Tikmēr vairāku citu Latvijas pašvaldību saistošie noteikumi paredz atšķirīgu regulējumu, kādi īpašumi papildus MK noteiktajiem nav uzskatāmi par īpašumiem, piešķirot trūcīgā statusu.
Daugavpils pilsētā par īpašumu netiek uzskatīts arī viens vai vairāki nekustamie īpašumi (izņemot dzīvokļa īpašumu un dzīvojamo māju), kuru kopējā kadastrālā vērtība ir mazāka par 2000 latiem; apbūvēts zemes gabals, uz kura atrodas dzīvojamā māja (dzīvoklis), kur savu dzīvesvietu deklarējis un dzīvo iesniedzējs un pārējās personas, kurām ir kopīga saimniecība ar iesniedzēju; viens automobilis vai motocikls, kas ģimenes (personas) īpašumā reģistrēts ilgāk par 24 mēnešiem un ir vecāks par 10 gadiem, skaitot no pirmās reģistrācijas gada, kā arī viens motorollers, mopēds, motorlaiva vai airu laiva.
Nosacījums par īpašuma tiesību ilgumu un automobiļa vecumu neattiecas uz 1-2.grupas invalīdiem un daudzbērnu ģimenēm piederošajiem transportlīdzekļiem. Tāpat par īpašumu Daugavpilī netiek uzskatīts īpašums, tiesības ar kuru rīkoties ir ierobežotas ar likumu vai zemesgrāmatā reģistrētu tiesas lēmumu vai līgumu.
Rēzeknes pilsētā, nosakot atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam, par nekustamo īpašumu netiek uzskatīta arī viena garāža un viens nekustamais īpašums, kura kadastrālā vērtība vai novērtējums kadastrā ir mazāks par 2000 latiem; viens automobilis vai motocikls, kas ģimenes īpašumā ir ilgāk par 24 mēnešiem, kā arī viens velosipēds, mopēds vai motorollers katram ģimenes loceklim.
Ludzas novadā, izvērtējot atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam, netiek ņemti vērā arī šādi īpašumi: zeme un mežs, kuru kopējā platība nepārsniedz 8 ha; viena garāža, piemājas saimniecības ēkas; viena vasarnīca, kura tiek izmantota ģimenes (personas) pamatvajadzībām; viens automobilis vai motocikls, kas ir ģimenes (personas) īpašumā ilgāk par 24 mēnešiem un viens motorollers/mopēds un viena automašīnas piekabe, kas ģimenes (personas) īpašumā atrodas ilgāk par 12 mēnešiem, kā arī viens velosipēds katram ģimenes loceklim; lauksaimniecības tehnikas viena vienība, kas ir ģimenes (personas) īpašumā ir ilgāk par 24 mēnešiem.
Kandavas novadā par īpašumu MK noteikumu Nr.299 izpratnē neuzskata arī nekustamo īpašumu vai tā daļu, kam saskaņā ar 22.12.2009. MK noteikumiem Nr.1602 "Par nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikāciju" ir noteikts lietošanas tiesību apgrūtinājums, un tas ir reģistrēts zemesgrāmatā; zemi un/vai mežu, kura kadastrālā vērtība nepārsniedz 1500 latu; ēkas, kuras netiek klasificētas kā dzīvojamās ēkas, kurās nav dzīvojamo telpu (pastāvīgai vai sezonas rakstura dzīvošanai) un kuras ir funkcionāli piederīgas dzīvojamai ēkai (pirts, klēts, nojume, siltumnīca, ēka dārza inventāra, materiālu un sadzīves priekšmetu glabāšanai u.tml.). Vēl Kandavā par īpašumu trūcīgajam netiek uzskatīts autotransports un par 10 gadiem vecāka lauksaimniecības tehnika, kas nav izgājusi tehnisko apskati Ceļu satiksmes drošības direkcijā un netiek izmantota komercdarbībai.
"Šā gada augustā trūcīgas personas statuss valstī bija 132 551 personai."
Aizkraukles novadā par īpašumu MK noteikumu Nr.299 izpratnē neuzskata arī šādu nekustamo īpašumu – mazdārziņu; vienu vasarnīcu ar palīgēkām vai zemi līdz 5 ha piemājas saimniecības uzturēšanai, kas tiek izmantots ģimenes (personas) pamatvajadzību nodrošināšanai; nekustamo īpašumu vai tā daļu, kas pieder iesniedzējam vai kādam no ģimenes locekļiem un kur dzīvo un ir deklarēti ģimenes locekļu pirmās pakāpes radinieki; vienu garāžu, vienu automašīnu vai motociklu, motorolleru vai mopēdu, kas ir ģimenes (personas) īpašumā.
Dagdas novadā trūcīgajam drīkst piederēt arī viena garāža, viena airu laiva, viens automobilis vai motocikls, kas personai (ģimenei) ir iegādāts īpašumā ilgāk par sešiem mēnešiem, kā arī viens velosipēds, mopēds vai motorollers katram ģimenes loceklim; nekustamais īpašums vai tā daļa, kas pieder iesniedzējam vai kādam no ģimenes locekļiem, kur dzīvo viņu pirmās pakāpes radinieki – ja tiem nepieder cits nekustamais īpašums; zeme platībā līdz 10 ha un mežs platībā līdz 3 ha; palīgēkas piemājas saimniecības uzturēšanai, kas tiek izmantotas ģimenes (personas) pamatvajadzību nodrošināšanai.
Valkas novadā par īpašumu, piešķirot trūcīgas ģimenes (personas) statusu, neuzskata zemi un ēkas, kuru kopējā kadastrālā vērtība nepārsniedz 15 000 latu un kas tiek izmantotas ģimenes (personas) pamatvajadzībām; vienu garāžu, vienu motociklu, vienu laivu, kas ir ģimenes (personas) īpašumā, kā arī vienu velosipēdu, mopēdu katram ģimenes loceklim; vienu automobili, kurš ģimenei (personai) ir īpašumā ilgāk par vienu gadu pirms iesnieguma iesniegšanas brīža un ir vecāks par trim gadiem; vairākus transporta līdzekļus, ja uz tiem normatīvo aktu kārtībā uzlikts liegums un ir pierādāms, ka šie transporta līdzekļi netiek izmantoti vai dabā neeksistē; otru nekustamo īpašumu vai tā daļu, kur savu dzīvesvietu deklarējis un faktiski dzīvo kāds no iesniedzēja (iesniedzēja ģimenes locekļa) pirmās pakāpes radiniekiem – vecāki, pilngadīgie bērni, ja tiem nav citas dzīvojamās platības.
Atbalsta arī kredītņēmējus
MK noteikumi paredz, ka pašvaldība saistošajos noteikumos var noteikt ikmēneša kredītmaksājuma apmēru, par kuru pašvaldības sociālais dienests, aprēķinot vidējos ienākumus, samazina ienākumu summu. Šo iespēju ir izmantojušas vairākas pašvaldības. "Malači! Diemžēl nav daudz pašvaldību, kuras šo iespēju ņēmušas vērā, kaut gan šī tiesību norma ir spēkā jau senāk, tā nav nākusi klāt ar pēdējiem grozījumiem," saka LM pārstāve D.Zvirgzdiņa. Turpmāk ieskatam daži piemēri.
Aizkraukles novads, aprēķinot ģimenes (personas) ienākumus, ienākumu summu samazina par 65 latiem, ja ģimene (persona) veic kredīta maksājumu par vienīgo iegādāto mājokli, kurā faktiski dzīvo un ir deklarēta, bet ne vairāk par veikto ikmēneša kredīta maksājumu, iesniedzot sociālajā dienestā kredīta apmaksu pierādošus dokumentus.
Dagdas novadā, aprēķinot ģimenes (personas) ienākumus, pašvaldības sociālais dienests samazina ienākumu summu par 50 latiem mēnesī, ja ģimene (persona) veic kredīta maksājumu par vienīgo iegādāto mājokli, kurā faktiski dzīvo un ir deklarēta, bet ne vairāk par veikto ikmēneša kredīta maksājumu un ja sociālajā dienestā iesniegti kredīta apmaksu pierādoši dokumenti. Tāpat, aprēķinot ģimenes (personas) ienākumus, pašvaldības sociālais dienests samazina ienākumu summu par 30 latiem mēnesī, ja ģimene (persona) veic kredīta maksājumu par iegādātajiem sadzīves priekšmetiem un mēbelēm (ledusskapis, veļasmašīna, gulta, rakstāmgalds), bet ne vairāk par veikto ikmēneša kredīta maksājumu, un ja sociālajā dienestā iesniegti kredīta apmaksu pierādoši dokumenti.
Valkas novadā, novērtējot atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam, ienākumi tiek samazināti par ikmēneša kredītmaksājumu 50 latu apmērā, ja kredīts ir ņemts vienīgā mājokļa iegādei vai izglītībai.
Elastīgo regulējumu vērtē pozitīvi
Kā vērtējama MK dotā iespēja pašvaldībām noteikt atšķirīgus kritērijus par to, kādi īpašumi drīkst piederēt trūcīgajam? "Tas ir pareizs valdības lēmums situācijā, kad mūsu nelielajā valstī starp pašvaldībām pastāv ļoti lielas atšķirības atkarībā no tā, vai tā ir lauku vai pilsētas pašvaldība, valsts pierobežas vai galvaspilsētas tuvumā esoša, ekonomiski aktīvā teritorijā ar samērā zemu bezdarba līmeni vai reģionā, kur reģistrētā bezdarba procents nemainīgi turas virs divdesmit. Kā atšķiras pašvaldības, tā atšķiras arī tajās dzīvojošo cilvēku situācija," stāsta Silvija Šimfa, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sociālajos un veselības jautājumos.
"Tādēļ ļoti svarīgi, ka, izvērtējot katras ģimenes (personas) situāciju konkrētajā teritorijā un apstākļos, pašvaldība var izlemt par lielāku vai ne tik lielu atlaidi, novērtējot īpašumu, ko ģimene (persona) potenciāli varētu izmantot, lai risinātu savu krīzes situāciju. Piemēram, būves, kas ekonomiski aktīvākā teritorijā varētu tikt pārdotas un izmantotas ģimenes (personas) materiālā stāvokļa uzlabošanai, citā teritorijā pat bez maksas nebūs iespējams nevienam atdot."
"Ikvienam, kas vēlas iegūt trūcīgas personas statusu, jāielāgo ne tikai valsts kopējais regulējums, bet jāizlasa arī konkrētās pašvaldības saistošie noteikumi."
S.Šimfa uzskata, ka šādi pašvaldības var mērķtiecīgāk palīdzēt saviem iedzīvotājiem, tai pašā laikā ievērojot to, ka pašvaldības budžetu pamatā veido strādājošo nodokļu maksātāju nauda, par kuras pareizu un likumīgu izlietošanu pašvaldība ir atbildīga.
LM speciāliste D.Zvirgzdiņa norāda, ka šobrīd vēl ir grūti pateikt, vai ir attaisnojusies pašvaldībām dotā iespēja pašām noteikt, kādi īpašumi papildus MK noteiktajiem drīkst piederēt trūcīgajiem. "Gribētos domāt - ja sociālais dienests ir apzinājis savas pašvaldības teritorijā dzīvojošos, ņemot vērā virkni apstākļu, tad, saistošajos noteikumos iestrādājot atbilstošas normas, iedzīvotāju situācija varētu tikt uzlabota, sniedzot tieši viņiem nepieciešamo atbalstu un vienlaikus arī efektīvi izlietojot pašvaldības resursus."
Tomēr ministrija pieļauj: iespējams, daļā pašvaldību saistošie noteikumi par to, kādi īpašumi pieļaujami trūcīgajiem, vēl tikai top. "Lai grozītu saistošos noteikumus, nepieciešams zināms laiks. Domājams, ka vēl nebūt ne visas pašvaldības šo iespēju ir izmantojušas," uzskata D.Zvirgzdiņa.
