Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Daudzdzīvokļu mājās ir iemītnieki, kuri komunālajiem maksājumiem atvēl vairāk nekā 30% no mājsaimniecības budžeta, un ir tādi, kuri ir maksātspējīgi, bet tik un tā krāj parādus. Likumdevēja uzdevums nav viegls - kā panākt, lai parādus nekrāj tie, kuri maksājumus spēj kārtot, bet apzināti to nedara, un kā atgūt parādus no tiem, kas mājai pienākošos naudu spētu samaksāt.
FOTO: Inga Kundziņa, A.F.I
Likuma grozījumu sūrā vēsture
Pērn februārī Ekonomikas ministrija (EM) iesniedza izskatīšanai Saeimā pirms tam valdības sēdē konceptuāli atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā", kura galvenā ideja bija tā, ka prasījumi par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksas, kā arī izdevumu, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, piedziņu sedzami pirms prasījumiem, kas izriet no hipotekāro kredītu saistībām (bet ne vairāk kā 10% apmērā no naudas, kas saņemta par pārdoto ar ķīlu apgrūtināto nekustamo īpašumu).
EM šos likuma grozījumus izstrādāja jau 2010.gada pavasarī, bet Tieslietu ministrijai pret tiem bija vairāki, arī ar ekspertu (piemēram, Latvijas Komercbanku asociācijas) atzinumiem argumentēti iebildumi.
Likumprojekts iestrēga 10.Saeimā, un ar Juridiskās komisijas lēmumu, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 39.pantu, novembrī to izskatīšanai pārmantoja nākamais deputātu sasaukums.
11.Saeimas deputāti 22.decembra sēdē nobalsoja par likumprojekta tālāku virzību, šoreiz par atbildīgo nosakot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. Debatēs vairāki deputāti par šo dokumentu iestājās kā ļoti iedarbīgu regulējumu parādu atgūšanai, bet citi savukārt atzina par pretrunīgu vai pilnveidojamu. Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne to uzskatīja par noraidāmu vairāku iemeslu dēļ: piemēram, tas neatbilst Satversmei; nav datu, cik īsti liels ir parādnieku īpatsvars, kuru mājokļi apgrūtināti ar hipotekāro kredītu; noteikumus maksas iekasēšanas kārtībai diktē monopoluzņēmumi.
"Likumprojekts nerisina jautājumu par paātrinātu vai atvieglotu parāda piedziņu no tiem parādniekiem, kuru īpašums nav ieķīlāts."
"Šī kārtība attiecas uz tiem nemaksātājiem, kas savu īpašumu ir apgrūtinājuši ar ķīlu, bet tie, kuriem nav nekādas ķīlas, tie arī nemaksā. Attiecībā uz tiem šeit nav paredzēts absolūti nekāds risinājums," norādīja I.Čepāne. "Šādā redakcijā es neuzdrošinos atbalstīt šo likumprojektu, it īpaši tāpēc, ka Ekonomikas ministrija, sadarbojoties ar Latvijas Komercbanku asociāciju, ar Tieslietu ministriju, ir pateikusi, ka līdz 1.martam atradīs optimālu risinājumu."
Vairākums deputātu tomēr nobalsoja par likumprojekta tālāku virzīšanu 2.lasījumam un priekšlikumu iesniegšanas gala termiņu – 1.februāri. Kā redzams Saeimas mājaslapā, priekšlikumus minētajiem Civilprocesa likuma (un citu likumu) grozījumiem vēl iesniedza Latvijas Pašvaldību savienība, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Latvijas Komercbanku asociācija, Latvijas Siltumuzņēmēju asociācija, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, kā arī Saeimas deputāti.
Līdz 2.aprīlim – jauni priekšlikumi
Saeimas Juridiskā biroja 29.februāra atzinumā lasāms: "Mūsuprāt, grozot Civilprocesa likuma 628.panta pirmajā daļā noteikto prasījumu apmierināšanas secību, tiek būtiski mainīta likumā noteiktā kārtība, un tam nevaram piekrist šādu apsvērumu dēļ:
Tieslietu ministrija likumprojektu nav atbalstījusi, paužot viedokli, ka namu pārvaldniekiem ir iespējas parādus atgūt arī citādā veidā, ne tikai izsolēs iegūtās naudas dalīšanā spraucoties pa priekšu kreditoriem - nekustamā īpašuma ķīlas turētājiem; turklāt ar hipotēku apgrūtināto mājokļu skaits, kuru iemītnieki nemaksā komunālos maksājumus, uz kopējo parādu fona esot pārāk niecīgs. Pēc vairākkārtīgas priekšlikumu iesniegšanas termiņu pagarināšanas valdība likumprojektu atsauca, un par to vairs neiestājas arī pati Ekonomikas ministrija.
Taču līdz tagadējam pēdējam priekšlikumu iesniegšanas beigu termiņam – 2.aprīlim - iespējams iesniegt jaunus priekšlikumus par CPL grozījumiem saistībā ar komunālo maksājumu parādu atgūšanu.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijas sēdē 13.martā tika izskatīti deputāta Viktora Valaiņa 1.martā iesniegtie priekšlikumi grozījumiem Civilprocesa likumā, Zemesgrāmatu likumā, Dzīvokļa īpašuma likumā un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā. Tie ietver rīcību parādu atgūšanai "plašā frontē" jeb vairākos virzienos. V.Valaiņa priekšlikumi grozījumiem CPL, kopumā ņemot, ir ļoti līdzīgi jau varas gaiteņos iepriekš iestrēgušajiem.
Citu risinājumu nesaskata
EM Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša apakškomisijas sēdē informēja, ka priekšlikumus likumu grozījumiem kopīgā sanāksmē apsprieduši EM, TM un Finanšu ministrijas (FM) atbildīgie speciālisti un viedoklis ir formulēts vienotā, apakškomisijai iesniegtā atzinumā.
"Saistībā ar grozījumiem Civilprocesa likumā Ekonomikas un Finanšu ministrijas viedoklis ir tāds, ka mēs atsakāmies no šā priekšlikuma tādēļ, ka valdība tos ir atsaukusi, bet mums nav cita risinājumā un citu priekšlikumu, lai parādu jautājumus, kas skar ar hipotēku apgrūtinātos īpašumus, kaut kā atrisinātu," sacīja I.Oša.
Kā redzams no ministriju kopīgā atzinuma, šim viedoklim piekrīt arī FM. "Attiecībā uz parādu problēmas risinājumiem, kad dzīvokļa īpašums ir ieķīlāts, EM sagatavojusi informatīvo ziņojumu, kurā norādīts, ka gadījumos, kad īpašums ir apgrūtināts ar hipotēku un ķīlas vērtība pārsniedz īpašuma vērtību, cita regulējuma pilnveidošana, nemainot Civilprocesa likumā noteikto prasījumu apmierināšanas secību, problēmu ar parāda piedziņas iespējamību nevar atrisināt. Šādā gadījumā iespējama tikai kreditoru savstarpēja labprātīga vienošanās par attiecīgo maksājumu segšanu."
"TM konceptuāli neatbalsta iespēju noteikt, ka parādi par komunālajiem maksājumiem tiek apmierināti pirms hipotekārajiem kreditoriem."
Tāpat kā iepriekš, TM konceptuāli neatbalsta iespēju noteikt, ka parādi par komunālajiem maksājumiem tiek apmierināti pirms hipotekārajiem kreditoriem, un to pamato ar šādiem apsvērumiem:
TM ministrija arī uzskata, ka jau esošais Civilprocesa regulējums namu apsaimniekotājiem un namīpašniekiem nodrošina iespējas piedzīt parādus, izmantojot saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā mehānismu vai maza apmēra prasību tiesisko regulējumu. Ministrijas Civiltiesību departamenta direktore Irēna Kucina apakškomisijas sēdē gan atzina: aizvadītais pusgads, kopš stājies spēkā maza apmēra prasību tiesiskais regulējums, un nav devis gaidītos rezultātus, iespējams, ka to nāksies pilnveidot.
Deputāte Lolita Čigāne iebilda, ka parādi, kuru dēļ ierosināti minētie CPL grozījumi, nekādi nav iekļaujami maza apmēra prasību kategorijā. Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas vadītājs Ģirts Beikmanis pauda viedokli, ka problēma par komunālo maksājumu piedziņu no dzīvokļiem, kuri apgrūtināti ar hipotēku, jau tiek cilāta trīs gadus, bet parādi arvien aug augumā un faktiski nav atgūstami. Viņš arī sacīja, ka grozījumi CPL būtu vienīgais risinājums, kas ļautu tikt galā ar šiem sarežģījumiem.
Grozījumi arī citos likumos
Taču Ekonomikas un Finanšu ministrijas visā pilnībā atbalsta grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā; arī Tieslietu ministrija konceptuāli atbalsta ideju par to, ka ar dzīvokļa īpašuma lietošanu saistīto nenoraidāmo pakalpojumu parādi tomēr ir uzliekami šim īpašumam kā reālnasta. Tātad, ja dzīvokļa īpašnieks vēlas pārdot savu īpašumu, viņam pirms tam ir jānokārto visi maksājumi, un pircējam ir jāpārliecinās, vai iepriekšējās saistības patiešām ir nokārtotas. Dzīvokļa atsavināšanas gadījumā pusēm ir jāvienojas, kā tiks kārtoti uz īpašumu gulstošie parādi; ja vienošanās netiek panākta, attiecīgie parādi pāriet uz dzīvokļa ieguvēju kā saistību tiesība. Priekšlikumu ideja ir tāda, ka jaunajam dzīvokļa īpašniekam gada laikā parādi iepriekš līgumā noteiktā kārtībā būtu jānomaksā.
Šādi varētu atrisināt problēmu, ka iepriekšējie dzīvokļu īpašnieki, jau iepriekš zinot, ka dzīvokļa īpašumu pārdos vai tas tiks atsavināts citādā veidā, uzkrāj lielas parādsaistības, kas faktiski paliek mājas pārvaldītājam (pārējiem dzīvokļu īpašniekiem), jo jaunais īpašnieks par tām var neko nezināt un arī nenes nekādu atbildību.
Apakškomisijas sēdē gan radās jautājums – kāda varētu būt rīcība ar dzīvokļiem, kuriem ir hipotekārais parāds un kurus atsavina banka. Apakškomisijas deputāti aicināja TM tuvākajā laikā par to dot savu atzinumu.
"Priekšlikumos likumu grozījumiem ir paredzēta arī namu pārvaldnieku atbildības pastiprināšana."
Priekšlikumos likumu grozījumiem ir paredzēta arī namu pārvaldnieku atbildības pastiprināšana, nosakot, cik bieži un kā ir jābrīdina dzīvokļa īpašnieki par parādu uzkrājumu un kad jāierosina tiesvedība par parādu atgūšanu.
Šajā kompleksā ietilpst arī jautājums par jaunveidojamā kredītbiroja sniegto iespēju izmantošanu un dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistra nozīmes pastiprināšana. Atbildīgās ministrijas uzskata, ka ir pārrunājams arī jautājums par pārvaldnieku obligātās profesionālās atbildības apdrošināšanas ieviešanu, lai gadījumos, kad šīs amatpersonas apzinātas nolaidības vai bezdarbības dēļ īpašnieki cieš zaudējumus, būtu iespējams tos piedzīt.
Vēl ir ierosinājumi stiprināt ārpustiesas parādu piedziņu, izmantojot mediāciju, avansa maksājumus, parādu piedziņas uzņēmumu pakalpojumus.
Apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Sakovskis LV portālam sacīja: mājokļa parādu atgūšanas jautājums ir jārisina kompleksi, ieviešot izmaiņas vairākos likumos. Šajā virzienā strādā gan deputāti, gan ministriju speciālisti, un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā līdz 2.aprīlim tiks iesniegti vēl citi priekšlikumi.
Nobeigumā ir vērts atcerēties A.Sakovska sacīto apakškomisijas sēdē: pašlaik situācija namu apsaimniekošanā parādu dēļ ir ļoti kritiska, jo namu pārvaldnieki jau gadiem ilgi ir spiesti dzīvokļu īpašnieku māju remontam paredzēto naudu samaksāt siltuma piegādātājiem (un citu pakalpojumu sniedzējiem). Tādēļ māju tehniskais stāvoklis pasliktinās, to tirgus vērtība krīt, un var pienākt "x" stunda, kad ēkas sāks vienkārši sagrūt.
Pašlaik jautājums ir galvenokārt par to, kā panākt, lai parādus nekrāj tie, kuri maksājumus spēj kārtot, bet apzināti to nedara, un kā atgūt parādus no tiem, kas mājai pienākošos naudu spētu samaksāt.
