Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Šobrīd pastāv daudz variantu maksas aprēķināšanai par siltumu, karsto ūdeni un tā cirkulāciju.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Akcijas laikā iegūtie rezultāti liecina, ka siltuma cena par vienu kvadrātmetru dzīvojamās platības Latvijā atšķiras pat desmit un vairāk reižu. Cilvēki nezina, kā veidojas apkures izmaksas, viņiem nav izprotama nedz to aprēķināšanas kārtība, nedz rēķinu pozīcijas.
Jāsaprot, kā darbojas apkures un karstā ūdens apgādes sistēmas
Pilsētās dzīvojamās mājas siltumu galvenokārt saņem no centralizētā piegādātāja, parasti pašvaldības uzņēmuma. Rīgā tā ir AS "Rīgas siltums", bet, piemēram, Ventspilī - SIA "Ventspils siltums". Daudzviet tie ir arī privātuzņēmumi.
Siltuma ražotāji par sava produkta – siltumenerģijas - piegādi atbild posmā no ražotnes līdz ievadam ēkā. Tālākā apkures un karstā ūdens apgāde jau atrodas pilnīgā namu apsaimniekotāju pārziņā.
Ūdens temperatūru ārējos tīklos siltuma ražotājs regulē atkarībā no ārējā gaisa temperatūras. Savukārt temperatūras regulēšanu daudzdzīvokļu mājas siltummezglā nodrošina mājas apsaimniekotājs. Uzturamo temperatūras režīmu apkurei un karstajam ūdenim vēlams noteikt pašiem iedzīvotājiem, iesniedzot dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu mājas apsaimniekotājam. Ja to nedara iedzīvotāji, temperatūras režīmu pēc saviem ieskatiem nosaka mājas apsaimniekotājs.
"Cilvēki nezina, kā veidojas apkures izmaksas."
"Siltuma daudzumu, kuru saņēmusi māja, fiksē siltuma skaitītājs siltuma mezglā. Tālāk, jau mājas iekšpusē, šis siltums sadalās trīs daļās," skaidro Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas enerģētikas aģentūra" (REA) direktore Dr.sc.ing. Maija Rubīna. "No tā lielāko daļu patērē apkurei, bet otru daļu izmanto karstā ūdens uzsildīšanai. Savukārt trešā daļa no saņemtā siltuma tiek izmantota nepārtrauktai karstā ūdens piegādei dzīvokļiem jeb cirkulācijai, kuru nodrošina sūknis, kas atrodas siltummezglā. Taču karstais ūdens, rotējot pa cauruļvadu sistēmu, tostarp caur dvieļu žāvētājiem, zaudē daļu no sava sākotnējā siltuma. Lai ūdens vienmēr būtu karsts, tas ir pastāvīgi jāpiesilda. Turklāt karstais ūdens un tā cirkulācija tiek nodrošināta visu gadu.
Piemēram, darbdienas vidū iedzīvotāji karsto ūdeni patērē mazāk, bet, atgriežoties mājās, darbina dušas, mazgā traukus. Lai dzīvokļi visu laiku saņemtu karsto ūdeni, ir jānodrošina nepārtraukta cirkulācija apgādes sistēmā. Tieši tāpēc, atverot krānu, mēs pēc dažām sekundēm saņemam jau karstu ūdeni. Tātad siltums tiek patērēts gan karstā ūdens uzsildīšanai, gan tā cirkulācijas nodrošināšanai apgādes sistēmā."
Kā liecina iedzīvotāju pretenziju analīze, daudziem dzīvokļu īpašniekiem nav saprotams, kāpēc rēķinos parādās maksa par karstā ūdens cirkulāciju. Šajā gadījumā apsaimniekotājam dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēs vajadzētu izskaidrot dzīvojamās mājas siltuma un karstā ūdens apgādes sistēmas darbības pamatprincipus.
Cik jāmaksā par siltumu?
Lai saprastu, kā veidojas maksa par siltumu un karsto ūdeni mūsu dzīvokļos, vispirms jāatšķir divi dažādi jēdzieni:
Visās valsts nozīmes pilsētās, izņemot Jēkabpili, salīdzinājumā ar iepriekšējo apkures sezonu tarifi par siltumenerģiju paaugstināti vidēji par 7%, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvajā ziņojumā par situāciju siltumapgādē 2011.gadā. Pārējās pašvaldībās siltumenerģijas tarifi cēlušies vidēji par 6 procentiem. Lielākais tarifu kāpums vērojams Jūrmalā, Rīgā un Valmierā, savukārt tas nav mainījies Ventspilī. Piemēram, pērnā gada decembrī tur siltuma tarifs bija 37,41 lats par megavatstundu (Ls/MWh).
Vidējais tarifs lielajās pilsētās ir 42,25 Ls/MWh, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo apkures sezonu ir par 7,3% lielāks. Savukārt vidējais tarifs pārējās pašvaldībās ir 34,73 Ls/MWh - par 6,7% vairāk nekā iepriekšējā apkures sezonā. Šo dažādību nosaka kurināmā iepirkuma cenas, kas pēdējā laikā ir ievērojami augušas.
Savukārt siltuma patēriņu (un līdz ar to maksu) dzīvojamā mājā vispirms nosaka ēkas tehniskais stāvoklis. Tādēļ šī maksa var ievērojami atšķirties pat blakus esošos namos, it sevišķi, ja viens no tiem ir siltināts. Siltuma patēriņš namā ir cieši saistīts ar attiecīgās ēkas apsaimniekošanas un siltuma sistēmas uzturēšanas kvalitāti. To ietekmē arī laika apstākļi - jo ārā aukstāks, jo kurinām un maksājam vairāk.
Maksā tikai īpašnieki
Ja lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju apkures sezonā par apkuri maksā vidēji Ls 0,80-1,00 par kvadrātmetru, tad renovēto vai jauno māju dzīvokļu īpašnieki vai vienkārši taupīgi iedzīvotāji šīs izmaksas spēj samazināt pat trīskārši, par vienu kvadrātmetru maksājot pat 0,30 latu.
"Mājai siltuma patēriņu un maksu aprēķina, vadoties no siltuma skaitītāja rādījumiem siltuma mezglā mājas ievadā," stāsta M.Rubīna. "Patērētais siltums tiek aprēķināts megavatstundās. Šim rēķinam netiek pieskaitīti zudumi, kas radušies siltuma piegādātāju atbildības zonā esošajās piegādes sistēmās.
Maksas aprēķina pamatā, pirmkārt, ir fakts, ka visu mājai pievadīto siltumenerģiju un ūdeni apmaksā tikai mājas dzīvokļu un neapdzīvojamo telpu īpašnieki. Citu maksātāju nav! Otrkārt, piegādātās un mājas kopējo skaitītāju uzskaitītās siltumenerģijas daudzums ir vienāds ar patērētās siltumenerģijas daudzumu."
"Temperatūras regulēšanu daudzdzīvokļu mājas siltummezglā nodrošina mājas apsaimniekotājs."
Katra nama dzīvokļa patērēto siltuma daudzumu aprēķina ēkas apsaimniekotājs. Metodiku, kā veicama sadale, nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība.
Kad tiek veikta maksas sadale starp siltumu, karsto ūdeni un karstā ūdens cirkulāciju, ļoti svarīga ir mērījumu nolasīšana noteiktās vietās. Kā zināms, kopējo nama siltuma patēriņu uzrāda skaitītājs siltuma mezglā, bet karstā ūdens patēriņa apjomu nosaka pēc ūdens caurplūdes skaitītāja rādījumiem, kas uzstādīts siltuma mezglā uz aukstā ūdens pievada līnijas siltummainim.
Savukārt dzīvokļos ir uzstādīti karstā ūdens skaitītāji. Vispirms aprēķina siltuma patēriņu karstā ūdens uzsildīšanai un cirkulācijas nodrošināšanai. Tad šo lielumu atskaita no kopējā mājas siltuma patēriņa, tā iegūstot lielumu, kas parāda apkurei patērēto siltuma daudzumu. Šis lielums proporcionāli tiek sadalīts uz apkurināmajiem nama telpu kvadrātmetriem. Šeit jāņem vērā, ka dzīvokļu īpašniekiem ar šo maksājumu ir jānosedz maksa arī par siltumu, kas patērēts kopīpašumā, piemēram, kāpņu telpā, kas savukārt liek aizdomāties par tur esošo durvju un logu stāvokli.
Maksa, kas parādās apsaimniekotāja sagatavotajās kvītīs
Šobrīd Latvijā pastāv daudz variantu maksas aprēķināšanai par siltumu, karsto ūdeni un tā cirkulāciju. Var teikt, ka katrā apdzīvotajā vietā pastāv gandrīz vai sava metodika, teic M.Rubīna.
Savulaik Ministru kabinets bija pieņēmis noteikumus "Apkures un ūdensapgādes sākotnējais aprēķins apkures sezonā" un attiecīgi arī vasaras sezonā. Taču tie ir zaudējuši spēku. Tātad šobrīd nav valsts reglamentācijas, kas noteiktu vienotu aprēķinu metodiku. Diskusijās saistībā ar akciju "Karstie rēķini" ir izgaismojies viedoklis, ka valdībai šādi ieteikumi ir jāsagatavo.
"Jāatzīst, ka tikai Rīgas pašvaldība instrukcijas veidā ir izstrādājusi siltuma patēriņa sadales aprēķina metodiku, ko lieto arī dažas citas pašvaldības," saka M.Rubīna. "Taču ir nepieciešama reglamentācija, kas būtu saistoša visai valstij: visi siltuma procesi, kas norisinās namā, ir pilnīgi vienādi, neskatoties uz to, vai māja atrodas Rīgā, Liepājā vai Daugavpilī."
M.Rubīna atzīst, ka rēķini, kurus saņem dzīvokļu īpašnieki, visai bieži ir sastādīti pavirši un tajos trūkst iedzīvotājiem saprotamas informācijas. Bet Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums nosaka: pārvaldnieka pienākums ir sniegt dzīvokļu īpašniekiem aktuālu, nepārprotamu un izsmeļošu informāciju par dzīvojamās mājas īpašniekam saistošiem normatīvajiem aktiem un no tiem izrietošajām saistībām, par pārvaldnieka saistībām, ko nosaka pārvaldīšanas uzdevums, kā arī - pēc dzīvokļa īpašnieka pieprasījuma — par jautājumiem, kas attiecas uz pārvaldīšanas uzdevumu.
Rēķinos, kurus saņem dzīvokļu īpašnieki, cita starpā vajadzētu parādīties ne tikai kārtējai maksai par apkuri mēnesī, bet būtu jāietver arī cita iedzīvotājiem svarīga informācija: kopīgais mājas siltuma patēriņš kārtējā mēnesī un tā sadale karstajam ūdenim un apkurei, iepriekšējā gada vidējais siltuma patēriņš kWh/m² dzīvojamā mājā un citi rādītāji.
Par cirkulāciju jāmaksā arī tad, ja siltā ūdens padeve atslēgta
Maksa par karsto ūdeni tiek aprēķināta atbilstoši katra dzīvokļa patērētajam karstā ūdens daudzumam kubikmetros. Trešais maksājums skar karstā ūdens cirkulāciju, kuru Rīgā izvēlas kā stabilu lielumu - 0,1 MWh siltumenerģijas uz dzīvokļa īpašumu mēnesī.
Ir jāņem vērā, ka siltuma patēriņu cirkulācijai dzīvokļa īpašnieks apmaksā arī tad, ja konkrētais dzīvoklis ir atslēgts no centralizētās karstā ūdens sistēmas vai arī dzīvoklis norēķina periodā ir tukšs, un karstais ūdens tajā netiek patērēts. Tas tādēļ, ka cirkulācija pieder pie mājas ekspluatācijas (kopīpašuma uzturēšanas) nodrošināšanas. Cirkulācija bez pārtraukuma mājai tiek nodrošināta kā apkures, tā arī vasaras sezonā.
"Siltuma patēriņu (un līdz ar to maksu) dzīvojamā mājā vispirms nosaka ēkas tehniskais stāvoklis."
Protams, ja dzīvokļu īpašnieku kopība tā nolemj, cirkulāciju atsevišķi aprēķinā var arī neizdalīt, taču maksājumi dzīvoklim no tā mazāki nekļūst, jo tad vairāk būs jāmaksā gan par karsto ūdeni, gan apkuri. Tas attiecas arī uz praksi cirkulāciju kā atsevišķu maksājumu neizdalīt apkures sezonā.
Kā liecina prakse, ja nams ir vecs ar nolietotām siltuma apgādes sistēmām, apsaimniekotājs, vienojoties ar dzīvokļu īpašniekiem, nosaka arī atsevišķu maksu par siltuma apgādes sistēmas uzturēšanu un avārijas remontiem. "SIA "CDzP" Cēsīs iekšējo tīklu uzturēšanai iekasē divus santīmu par kvadrātmetru," stāsta uzņēmuma vadītājs Ģirts Beikmanis. "Šajā gadījumā iedzīvotājiem nav atsevišķi jāapmaksā avārijas novēršanas darbi. Ja nepieciešams lielāks remonts, līdzekļi tiek ņemti no nama uzkrājumiem."
Savukārt gan pašvaldības uzņēmums SIA "Talsu namsaimnieks", gan SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" izdevumus siltuma sistēmas uzturēšanai iekļauj apsaimniekošanas maksā. Līdzīgi rīkojas arī citi namu apsaimniekotāji.
REA sagatavotie ieteikumi
"Karstajiem rēķiniem" veltītajā preses konferencē ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uzsvēra, ka pašlaik lielāko daļu dzīvojamo māju apsaimnieko pašvaldības uzņēmumi, bet aptuveni 20% - privātie apsaimniekotāji. Pirmajā gadījumā visi jautājumi par komunāliem maksājumiem ir jārisina ar pašvaldībām. Savukārt namos, par kuriem rūpējas privātais uzņēmums, apsaimniekošana ir civiltiesisks darījums starp dzīvokļu īpašniekiem un mājas pārvaldnieku. Tātad šeit aprēķinu metodes var būt dažādas.
Taču ieteikumu veidā ir nepieciešamas vadlīnijas, kas ļautu izvērtēt šos rēķinus, uzsvēra D.Pavļuts. Nepieciešama būtu arī iedzīvotājiem saprotama metodika, kā aprēķini veicami. Taču pilnīgi vienotu mehānismu, visticamāk, ieviest nevarēs, jo valsts nav tiesīga iejaukties dzīvokļa īpašnieka un apsaimniekotāja attiecībās.
Soli siltuma patēriņa aprēķinu skaidrošanā ir spērusi Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija un Rīgas enerģētikas aģentūra (REA), sagatavojot izdevumu "Metodes siltumenerģijas patēriņa regulēšanai un maksas aprēķiniem centralizētai siltumapgādei pieslēgtiem daudzdzīvokļu dzīvojamiem namiem", kas laists klajā ar Sorosa fonda finansiālu atbalstu. Izdevums sniedz vispusīgu informāciju par siltuma patēriņa aprēķinu metodiku, tā regulēšanas un taupīšanas iespējām.
Šie ieteikumi noderēs ne tikai dzīvokļu īpašniekiem, bet arī apsaimniekotājiem norēķinu problēmu sakārtošanai.
Ar izdevumu jau iespējams iepazīties REA mājaslapā, kur atrodama arī cita vispusīga informācija saistībā ar siltuma patēriņu un veidiem, kā to ietaupīt.
