Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Tiesības uz atvaļinājumu, maternitātes pabalstu un apmaksātu darbnespējas lapu ir ne tikai tētim un mammai, bet normatīvajos aktos paredzētos gadījumos - arī jebkurai citai personai, kas attiecīgajā brīdī faktiski ir bērna aprūpētāji.
FOTO: www.sxc.hu
Ārpusģimenes aprūpe: kas ir kas?
Audžuģimene ir ģimene, kas bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam nodrošina aprūpi līdz brīdim, kamēr bērns var atgriezties savā ģimenē vai tiek adoptēts, vai viņam nodibināta aizbildnība. Bāriņtiesa var nodot bērnu audžuģimenei, ja bērna vecāki ir miruši, ja bērns ir atrasts, ja viņa vecākiem ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības vai atņemtas bērna aprūpes tiesības, ja bērns atrodas viņa veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos, izveidojusies konfliktsituācija starp bērnu un vecākiem vai vecāki ilgstoši slimo.
Aizbildni ieceļ vai apstiprina, lai nodrošinātu bērna tiesību un interešu aizsardzību. Aizbildnis aizvieto saviem aizbilstamajiem vecākus, kā arī pārstāv bērnu personiskajās un mantiskajās attiecībās. Bāriņtiesa var iecelt bērnam aizbildni, ja bērna vecāki nav zināmi, ja vecāki ir pazuduši vai miruši, ja viņi ilgstošas slimības gadījumā nespēj realizēt aizgādību vai vecākiem atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības.
"Darba likums neparedz, ka darbiniekam, kas uzņēmies audžuvecāku, aizbildņa vai viesģimenes pienākumus, darba devējam obligāti jāpiešķir atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas."
Jēdziens viesģimene ir attiecināms uz gadījumiem, kad persona vai laulātie vēlas sniegt atbalstu bērnu ārpusģimenes aprūpes iestādē ievietotam bērnam.
Adopciju savukārt apstiprina tiesa. Pēc tās sprieduma spēkā stāšanās adoptētais bērns un viņa pēcnācēji attiecībā pret adoptētāju un viņa radiniekiem iegūst laulībā dzimuša bērna tiesisko stāvokli kā personiskajās, tā mantiskajās attiecībās.
Atvaļinājumi adoptētājiem jāpiešķir obligāti
Vairākas priekšrocības un iespējas Darba likumā paredzētas adoptētājiem. Likuma 153.pants "Atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas" paredz: ja darbinieks pieprasa, darba devējam obligāti jāpiešķir atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas, ja darbinieka aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns. Atvaļinājumu piešķir uz laiku, kāds noteikts bāriņtiesas lēmumā par adoptējamā bērna aprūpi un uzraudzību.
Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes lietu departamenta direktore Līvija Liepiņa skaidro, ka pirmsadopcijas aprūpe var ilgt līdz sešiem mēnešiem, un tad vēl ir laiks, līdz tiesa apstiprina adopciju un stājas spēkā spriedums – tie ir apmēram trīs mēneši.
Ja bāriņtiesa pieņem lēmumu par aprūpes un uzraudzības termiņa pagarināšanu, darbiniekam atvaļinājumu pagarina līdz tiesas sprieduma par adopcijas apstiprināšanu spēkā stāšanās laikam. Šādu atvaļinājumu ieskaita kopējā darba stāžā, bet to neieskaita ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā. Darbiniekam, kurš izmanto šo atvaļinājumu, atbilstoši Darba likumam jāsaglabā iepriekšējais vai līdzvērtīgs darbs.
Tāpat par labu adoptētājiem Darba likuma 155.pants "Atvaļinājums bērna tēvam, adoptētājiem vai citai personai" paredz, ka ģimenē, kura adoptējusi bērnu vecumā līdz trim gadiem, vienam no adoptētājiem piešķir 10 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu.
"Atteikums piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, būtu vērtējams kā ierobežojums personas tiesībām uz sociālo apdrošināšanu."
Kā skaidro Labklājības ministrijā, šis noteikums gan vairāk piemērojams situācijām, kad pie viena darba devēja strādā abi adoptētāji. Praksē šādu atvaļinājumu biežāk izmanto tētis. Arī šajā gadījumā darbiniekam tiek saglabāts iepriekšējais vai līdzvērtīgs darbs.
Vēl adoptētājiem labvēlīgus noteikumus paredz Darba likuma 156.pants "Bērna kopšanas atvaļinājums", kurā teikts, ka tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu ir gan sakarā ar bērna dzimšanu, gan adopciju. Šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par pusotru gadu, līdz dienai, kamēr bērns sasniedz astoņu gadu vecumu. Šo atvaļinājumu pēc darbinieka pieprasījuma piešķir uz pilnu laiku vai pa daļām, turklāt darbiniekam vienu mēnesi iepriekš rakstveidā jāpaziņo darba devējam par bērna kopšanas atvaļinājuma vai tā daļas sākumu un ilgumu. Laiku, kuru darbinieks pavada bērna kopšanas atvaļinājumā, ieskaita kopējā darba stāžā, un atvaļinājuma laikā darbiniekam jāsaglabā iepriekšējais vai līdzvērtīgs darbs.
Atvaļinājums citai personai – tikai īpašos gadījumos
Darba likums neparedz, ka darba devējam obligāti piešķirams atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas darbiniekam, kas uzņēmies pildīt audžuvecāku, aizbildņa vai viesģimenes pienākumus. Darba devējs, ja darbinieks šādu atvaļinājumu lūdz, to var piešķirt, bet var arī nepiešķirt.
Tomēr ir atsevišķi izņēmuma gadījumi, kad atvaļinājumu darba devējs bērna patiesajam aprūpētājam atteikt nedrīkst. Darba likuma 155.pants "Atvaļinājums bērna tēvam, adoptētājiem vai citai personai" paredz: ja māte dzemdībās vai laikā līdz 42.pēcdzemdību perioda dienai mirusi vai arī likumā noteiktajā kārtībā atteikusies no bērna kopšanas un audzināšanas, bērna tēvam piešķir atvaļinājumu uz laiku līdz bērna 70.dzīvības dienai. Likumā teikts, ka šāds atvaļinājums piešķirams arī citai personai, kura faktiski kopj bērnu.
Tāpat, ja māte nevar kopt bērnu laikā līdz 42.pēcdzemdību perioda dienai saslimšanas, traumas vai citu ar veselību saistītu iemeslu dēļ, tēvam vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu, piešķir atvaļinājumu uz tām dienām, kurās māte pati nav spējīga bērnu kopt. Abos gadījumos bērna faktiskajam kopējam, kas izmanto šo atvaļinājumu, tiek saglabāts iepriekšējais vai līdzvērtīgs darbs.
Labklājības ministrijā skaidro: šajos gadījumos ar terminu "cita persona" nedrīkst pieņemt, ka tie ir tikai ar bāriņtiesas lēmumu iecelti audžuvecāki un aizbildņi. Persona, kas faktiski kopj bērnu, var būt arī, piemēram, mammas māsa, kura kopj zīdainīti, jo mamma pati drīz pēc bērniņa piedzimšanas ir saslimusi un pati mazuli uzraudzīt nespēj. Šādā gadījumā darbiniekam visērtāk saņemt bāriņtiesas lēmumu par to, ka viņš faktiski kopj zīdainīti, lai pierādītu darba devējam, ka darba kavējums ir attaisnots.
Maternitātes pabalstu var saņemt ne tikai māte
Ir atsevišķi gadījumi, kad bērniņa faktiskais kopējs par laiku, kad viņš nesaņem ienākumus no darba algas, var saņemt maternitātes pabalstu. Likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 6.pants "Maternitātes pabalsta piešķiršana bērna tēvam vai citai personai" paredz, ka maternitātes pabalstu piešķir bērna tēvam vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu mājās, par visu bērna kopšanas laiku, bet ne ilgāku kā līdz bērna 70.dzīvības dienai, šādos gadījumos: bērna māte mirusi dzemdību laikā vai laikā līdz pēcdzemdību perioda 42.dienai; māte normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atteikusies no bērna kopšanas un audzināšanas; tad, ja bērns ir atradenis.
Savukārt tad, ja māte nevar kopt bērnu laikā līdz pēcdzemdību perioda 42.dienai sakarā ar slimību, traumu vai citu ar veselības stāvokli saistītu iemeslu dēļ, tēvam vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu mājās, piešķir maternitātes pabalstu par tām dienām, kad māte pati nav spējīga bērnu kopt.
Kā skaidro Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta Pabalstu politikas nodaļas vadītāja Ināra Baranovska, abos šajos gadījumos personai, tāpat kā ikvienai personai, kura pieprasa maternitātes pabalstu, šā pabalsta saņemšanai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) ir jāiesniedz MK noteikumu Nr.270 "Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība" 19.punktā noteiktie dokumenti: rakstisks iesniegums pabalsta piešķiršanai (ar attiecīgām ziņām) un darbnespējas lapa B.
Pienākas darbnespējas lapa
Ikvienam, kam jārūpējas par bērnu, tā slimības gadījumā ir tiesības saņemt darbnespējas lapu, ko jau no pirmās bērna slimošanas dienas apmaksā VSAA.
Ministru kabineta noteikumi "Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība" paredz, ka darbnespējas lapu līdz 14 gadu veca slima bērna kopšanai izsniedz personai, kura audzina bērnu (vienam no vecākiem, vecvecākiem, audžuvecākiem, aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu kopj un audzina bērnu), ja minētā persona sakarā ar slima bērna kopšanu nevar ierasties darbā un tādējādi zaudē darbā gūstamos ienākumus.
"Persona, kas faktiski kopj bērnu, var būt, piemēram, mammas māsa, jo bērna mamma drīz pēc mazuļa piedzimšanas ir saslimusi un pati mazuli uzraudzīt nespēj."
"Pieprasot slimības pabalstu sakarā ar slima līdz 14 gadus veca bērna kopšanu, VSAA ir jāiesniedz MK noteikumu Nr.270 "Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība" 19.punktā noteiktie dokumenti: rakstisks iesniegums pabalsta piešķiršanai (ar attiecīgām ziņām) un darbnespējas lapa B.
Bāriņtiesas lēmums šādā gadījumā nav jāiesniedz, jo saskaņā ar minēto MK noteikumu 21.4punktu bāriņtiesa, kura pieņēmusi lēmumu par aizbildņa iecelšanu, lēmumu par bērna nodošanu citas personas faktiskai kopšanai, lēmumu par adoptējamā bērna nodošanu potenciālā adoptētāja aprūpē, trīs darbdienu laikā pēc attiecīgā lēmuma stāšanās spēkā par to paziņo VSAA nodaļai atbilstoši minētās personas deklarētajai dzīvesvietai," skaidro I.Baranovska.
Var saņemt vecāku pabalstu
Gan topošajam adoptētājam, gan audžuvecākam, aizbildnim vai citai personai, kas kopj mazuli līdz vienam gadam, ir tiesības saņemt vecāku pabalstu.
Likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 10.4 pants "Vecāku pabalsta piešķiršanas gadījumi un vecāku pabalsta izmaksas periods" paredz, ka vecāku pabalstu piešķir un izmaksā sociāli apdrošinātai personai, kura kopj bērnu vai vairākus vienās dzemdībās dzimušus bērnus vecumā līdz vienam gadam. Šo pabalstu izmaksā vienam no vecākiem, adoptētājam, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns, audžuģimenes loceklim, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību, aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina, ja šī persona ir nodarbināta pabalsta piešķiršanas dienā. Turklāt – vecāku pabalstu pieprasītājam jāatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu.
"Darbiniekam visērtāk saņemt bāriņtiesas lēmumu par to, ka viņš kopj zīdainīti, lai pierādītu darba devējam, ka darba kavējums ir attaisnots."
Kā jau iepriekš minēts, Darba likums paredz, ka topošajiem adoptētājiem šāds atvaļinājums piešķirams obligāti, savukārt bezalgas atvaļinājuma piešķiršana audžuvecākiem, aizbildņiem vai citai personai, kas kopj bērnu, darba devējam nav obligāta.
I.Baranovska norāda: "Taču Darba likuma 153.panta trešajā daļā noteikts, ka darba devējs pēc darbinieka pieprasījuma var piešķirt viņam atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas arī citos gadījumos. Atteikums piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu personai, kura iecelta par aizbildni, audžuģimenes loceklim, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību, vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina, būtu vērtējams kā ierobežojums personas tiesībām uz sociālo apdrošināšanu, tas ir, attiecīgā pakalpojuma (vecāku pabalsta) saņemšanu sociālā riska gadījumā, kas saistīts ar bērna kopšanu vecumā līdz gadam, un būtu pretrunā ar likumā "Par sociālo drošību" nostiprinātajām personas tiesībām uz valsts garantēto sociālo nodrošinājumu, kā arī atšķirīgas attieksmes aizlieguma principu."
