Paaudžu nomaiņai vajadzīga 2,1-2,2 bērnu piedzimšana katrai sievietei. Īrija un Skandināvija šim skaitlim tuvojas – te piedzimst 2-2,1 bērns uz katru sievieti. Latvijai līdz šiem rādītājiem ejams ļoti tāls ceļš, jo, pēc 2010. gada datiem, Latvijā uz katru sievieti ir 1,3 bērni. Ko darīt? Par to jādomā arī Saeimas deputātiem.
FOTO: www.sxc.hu
Labklājības ministrijas izstrādātās Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.-2017. gadam Ministru kabinets (MK) izskatīja un pieņēma 2011. gada 15. februārī. Pamatnostādņu virsmērķis ir veicināt ģimeņu nodibināšanu, stabilitāti, labklājību un sekmēt dzimstību, kā arī stiprināt laulības institūciju un tās vērtību sabiedrībā. Līdz šī gada maijam MK tiks iesniegts Rīcības plāns pamatnostādņu īstenošanai 2011.-2013. gadam, bet Rīcības plānu 2014.-2017. gadam iesniegs 2013. gadā.
Saskaņā ar valstī esošajiem konsolidācijas pasākumiem līdz 2013. gadam Rīcības plānā iekļautie uzdevumi ir jāīsteno esošo valsts un pašvaldību budžeta līdzekļu ietvaros, bet no 2013. gada, skatot likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam var tikt izskatītas papildu finansējuma piešķiršanas iespējas. LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Līvija Liepiņa saprot: naudas ir tik, cik ir, tomēr viņa mudina meklēt iespējas arī esošā budžeta ietvaros iespējami daudz līdzekļu atvēlēt ģimeņu ar bērniem atbalstīšanai.
"Pamatnostādnēm trūkst politisku izaicinājumu, un tās nepiedāvā ilgtermiņa līgumu sabiedrībai un ģimenēm. "
Saeimas deputāts Andris Šķēle
Ierobežotos līdzekļus atzīst arī Saeimas deputāti, tomēr sola aktīvi iesaistīties Rīcības plāna izstrādē un īstenošanā. "Vērtējot šo dokumentu, gan no deputātu, gan ekspertu puses dzirdējām gan atzinību un kritiku, gan vērtīgus ieteikumus plānotās ģimenes politikas pilnveidošanai. Situāciju apgrūtina tas, ka tuvākajos gados papildu līdzekļi šajā jomā nav paredzēti. Tajā pašā laikā ir svarīgi, ka beidzot visi pasākumi ģimeņu stiprināšanai apkopoti vienā dokumentā, un mēs varēsim vērtēt, kā praksē sokas ar to izpildi," pēc pamatnostādņu vērtēšanas uzsver Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, norādot, ka Saeimā darbs pie šiem jautājumiem tiks turpināts.
Sākotnēji bija iecerēts LM izstrādāto Rīcības plānu Saeimas deputātiem prezentēt 27. aprīlī - īsi pirms tā iesniegšanas MK. Tomēr Saeimas deputāti apņēmās tikties daudz ātrāk, lai spētu plāna izveidošu ietekmēt un sniegt savus priekšlikumus. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāts Andris Šķēle uzskata, ka pamatnostādnēm trūkst politisku izaicinājumu un tās nepiedāvā ilgtermiņa līgumu sabiedrībai un ģimenēm. Tādēļ deputāti drīz vien tiksies atkal, diskutēs un ieteiks savus priekšlikumus.
Plāno stiprināt laulības
Pamatnostādnēs ietvertie galvenie rīcības virzieni ir: ģimenes dibināšana un laulība, ģimenes dzīves plānošana un bērna ienākšana ģimenē, atbalsts vecāku pienākumu īstenošanai, ģimenes stabilitāte un ārpusģimenes aprūpe.
LM ir idejas, kā tuvākajos trīs gados stiprināt laulības. Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta dati liecina, ka 2010. gadā noslēgtas 9205 laulības, kas ir par 708 laulībām mazāk nekā 2009. gadā, bet šķirtas 4973 laulības, kas ir par 272 laulībām mazāk nekā 2009. gadā. L. Liepiņa gan prognozē, ka šogad šķirto laulību skaits pieaugs, un viens no iemesliem ir iespēja ērtāk un lētāk izšķirt laulību pie notāra. Piecu nedēļu laikā jeb kopš 1. februāra, kad laulības bezstrīdus gadījumā sāka šķirt zvērināti notāri, ir jau saņemti 1060 iesniegumi no pāriem, kuri, savstarpēji vienojoties, pieņēmuši lēmumu kopdzīvi neturpināt. Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča šo skaitli raksturo kā satraucošu, jo vairāk tādēļ, ka daudzas no laulībām, kuras lūdz šķirt, ir noslēgtas pavisam nesen.
Tiesu informācijas sistēmā pieejamie dati liecina, ka ik gadu 7% jaundzimušo dzimšanas reģistrā netiek ierakstītas ziņas par tēvu, tai pašā laikā katru gadu tikai par 3% no piedzimušajiem tiesā tiek iesniegti pieteikumi par paternitātes noteikšanu.
"Šajā dokumentā plānotais iedzīvotāju skaita pieaugums nav būtisks un drīzāk koriģē prognozes par to, vai latvieši izmirs pēc 130 vai 120 gadiem. "
Demogrāfs Ilmārs Mežs
Lai šīs problēmas risinātu, plānots, piemēram, atvieglot laulības reģistrēšanu, dodot iespēju laulības reģistrēšanu dzimtsarakstu nodaļās pieteikt elektroniski, un šādu iespēju atbalsta arī Tieslietu ministrija. Plānots arī piedāvāt iespēju bērnu reģistrēt elektroniski. Tāpat tiks izstrādāta apmācību programma personām, kuras gatavojas reģistrēt laulību dzimtsarakstu nodaļā, līdzīgi kā laulību kursi notiek baznīcās, kā arī piedāvāti citi pasākumi.
Saeimas deputātiem ir savi ieteikumi laulības stiprināšanai. Deputāts A. Šķēle iesaka ieviest īpašas nodokļu atlaides laulātajiem, tā parādot, kas valstij ir svarīgi. Tāpat viņš jautā, vai lēmums ļaut pie notāriem laulību šķirt lētāk un ērtāk tomēr neveicina ģimeņu iziršanu. Uz to speciālisti atbild – nē. Laulībai pašai par sevi nav jēgas, bet jēga ir ģimenei. "Ar likumu nav iespējams piespiest izveidot vai saglabāt ģimeni," saka L. Liepiņa. Tomēr viņa piekrīt, ka valstij būtu jādomā par meditāciju: iespēju samierināt pāri un palīdzēt saglabāt ģimeni tad, kad tā kāda iemesla dēļ sāk izirt.
Atvieglojumi par apgādībā esošām personām
Pamatnostādnēs paredzēts līdz 2017. gadam nodrošināt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu ir 50% no valstī noteiktās minimālās algas, un šādu iespēju atbalsta arī Finanšu ministrija (FM). Labklājības ministrija piedāvā arī citu ideju: ieviest diferencētu apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumam par apgādībā esošu personu. Tā par pirmo bērnu atvieglojums būtu 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas, par otro bērnu – 55%, par trešo – 60% un par ceturto un nākamajiem – 65 procenti.
Finanšu ministrija gan šādu piedāvājumu neatbalsta dārgās un sarežģītās administrēšanas dēļ. "Vienas fiksētas atlaižu likmes piemērošana ir vienkāršāka, bet tas nenozīmē, ka šī diskusija ir slēgta," saka FM parlamentārā sekretāre Ilze Viņķele. Viņai ir vēl kāda ziņa. Laikā, kad tiek domāts par to, kā stiprināt valsts atbalstu ģimenēm ar bērniem, pašlaik izskatās, ka dažādu pabalstu griestus, kas bija noteikti līdz 2012. gada beigām, nāksies attiecināt arī uz 2013. un 2014. gadu.
Deputāts Māris Dzelzkalns rosina noteikt iespēju bērnu vecākiem atkarībā no bērnu skaita priekšlaicīgi doties pensijā, piemēram, par katru bērnu pensijā var doties vienu gadu ātrāk. Ja šādu lēmumu valsts gribētu pieņemt, nāktos krietni padiskutēt, kas tad šo iespēju varētu izmantot – tēvi, mātes vai abi vecāki. Galu galā - vīrieša un sievietes atšķirīgā loma bērna radīšanā izveidotu situācija, ka pensijas vecumu sasniedz pavisam jauns vīrietis.
Runājot par pensijām, izskanēja vēl kāda ideja. Laulātajiem vajadzētu dot iespēju mantot pensijas. Zinot, cik īss Latvijā ir vīriešu mūžs, sievietes mēdz nonākt sarežģītā situācijā. Lūk, vīrs visu dzīvi strādā, bet ģimenē piedzimst pieci bērni, tādēļ lielu daļu darba mūža sieviete dzīvo mājās un pārāk lielu pensiju nenopelna. No kā lai viņa dzīvo, ja vīrs nomirst spēka gados vai soli pēc tiem?
Vajag, kur dzīvot un kur darbdienās atstāt bērnu
Viena no ģimeņu problēmām ir situācijas, kad bērns ir paaudzies, mamma grib atgriezties darbā, bet bērnudārzā vietu nav.
Izglītības un zinātnes ministrijas dati liecina, ka 2010. gada nogalē pirmsskolas izglītības iestāžu rindā bija apmēram 40 tūkstoši bērnu, no tiem puse – Rīgā. Protams, pašvaldības meklē risinājumu. Rīgas dome, piemēram, plāno piešķirt finansējumu – 125 latu par katru bērnu – atsevišķās grupās privātajos bērnudārzos, un kopējās izmaksas par 5000 bērniem tad būtu 6,25 miljoni latu gadā. Savukārt Liepājas pilsētas pašvaldības Aukļu dienestu vidēji mēnesī apmeklē 35 bērni, no kuriem 25 bērni saņem pašvaldības līdzfinansējumu - 75 latus mēnesī, kas vidēji gadā pašvaldībai izmaksā aptuveni 23 tūkstošus latu. Ministrijas mudina pašvaldības izvērtēt iespējas pakalpojumu pirkšanai no privātā sektora vai aukļu dienesta pakalpojumu attīstīšanai pašvaldībā.
Savukārt Mājokļu atbalsta politikas mērķis ir noteikt un īstenot risinājumus, lai sekmētu mājokļa pieejamību vai atbalstu mājokļa renovācijai ekonomiski aktīvajām ģimenēm. Saskaņošanas laikā panākta vienošanās ar Ekonomikas ministriju par mājokļu pieejamības un atbalsta rīcības modeļa izvērtēšanu un izstrādi. Risinājums: pašvaldības varētu nodrošināt lielākam skaitam ģimeņu ar bērniem mājokļa ilgtermiņa īres iespējas. LM pārstāve L. Liepiņa zina, ka pašvaldībām ir ierobežots dzīvojamais fonds, tomēr ar Latvijas Pašvaldību savienību šāda iecere ir saskaņota, tātad – pašvaldības vismaz mēģinās rast iespēju ierādīt ilgtermiņa dzīvesvietas savām ģimenēm.
Atbalsts daudzbērnu ģimenēm
Ministrija uzsver, ka īpašs atbalsts jāsniedz daudzbērnu ģimenēm. Jau 2010. gada nogalē tika realizēts viens no paredzētajiem atbalsta pasākumiem daudzbērnu ģimenēm – ieviesta transportlīdzekļu nodevas aprēķināšanas atlaide. Daudzbērnu ģimenes transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli maksās 80% apmērā, tāpat panākta vienošanās ar Ekonomikas ministriju, AS "Latvenergo" par atbalsta pasākumiem daudzbērnu ģimenēm, paredzot, ka šogad no1. aprīļa daudzbērnu ģimenes par pamattarifu varēs izmanot 3600 kWh gadā jeb 300 kWh mēnesī.
Saeimas deputāts Imants Parādnieks, pats būdams piecu bērnu tēvs, mudina veidot īpašas kartes daudzbērnu ģimenēm, nosaucot tās, piemēram, par Goda ģimeņu kartēm. Tā arī privātuzņēmēji varētu ērtāk atbalstīt daudzbērnu ģimenes: piedāvāt atlaides, pakalpojumus utt. Deputāts rosina topošajās Personas identifikācijas kartēs ieviest īpašu atzīmi – informāciju par bērnu skaitu. Par šādu ierosinājumu priecājas arī LM pārstāve L. Liepiņa: "Pašlaik šādas informācijas ietveršana identifikācijas kartēs nav paredzēta, bet tas būtu mūsu sapnis: iekļaut ziņu, ka šī persona ir aizbildnis, audžuģimene. Tā vietā, lai cilvēkam būtu desmit dažādas apliecības, varētu vienā ietvert informāciju par dažādām tēmām."
"Nevajadzētu koncentrēties tikai uz daudzbērnu ģimenēm. Pirmais bērns ģimenē vispirms ir viens, un viņam nekā nav – pat nevienas mantiņas, ko aizņemties no vecākās māsas vai brāļa. "
Pētniece Pārsla Eglīte
Deputāte Ilze Vergina aicina domāt par medicīnisku un psiholoģisku atbalstu ģimenēm, kurās ienāk pirmais bērns, jo tieši šis ir būtisks pārbaudījumu laiks daudzām laulībām. Viņas domu papildina Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta vadošā pētniece Pārsla Eglīte: "Bērni ir dzīves ziedi, un mums par viņiem ir jārunā. Tomēr nevajadzētu koncentrēties tikai uz daudzbērnu ģimenēm. Pirmais bērns ģimenē vispirms ir viens, un viņam nekā nav – pat nevienas mantiņas, ko aizņemties no vecākās māsas vai brāļa. Bet ir jāsaprot: ja valstī nebūs vairāk darbavietu un ja nebūs lielākas algas – dzimstības rādītāji neuzlabosies."
Vai pamatnostādnes veicinās dzimstību?
Vairāki deputāti uzsvēra, ka pamatnostādnēm būtu nopietni jārisina dzimstības problēma. Demogrāfs Ilmārs Mežs atzīst, ka šajā dokumentā plānotais iedzīvotāju skaita pieaugums nav būtisks un drīzāk koriģē prognozes par to, vai latvieši izmirs pēc 130 vai 120 gadiem. Nekā iepriecinoša deputātiem nevar pateikt arī Pēteris Zvidriņš, LU Ekonomikas un vadības fakultātes Statistikas un demogrāfijas katedras vadītājs.
Viņš skaidro, ka paaudžu nomaiņai vajadzīga 2,1-2,2 bērnu piedzimšana katrai sievietei. Īrija un Skandināvija šim skaitlim tuvojas – te piedzimst 2-2,1 bērns uz katru sievieti. Latvijai līdz šiem rādītājiem ejams ļoti tāls ceļš, jo, pēc 2010. gada datiem, Latvijā uz katru sievieti ir 1,3 bērni. Paaudžu nomaiņas līmenis ir tikai 57 procenti. "Tik zems atražošanas koeficients Latvijā nav bijis nekad," teic P. Zvidriņš. Viņš atzīst, ka arī iespējas ietekmēt demogrāfiskos procesus nav lielas.
Tomēr labi piemēri nav tālu jāmeklē: Igaunijā, piemēram, pagājušajā gadā dzimstība ir pārsniegusi mirstību. Deputāts I. Parādnieks uzskata, ka demogrāfijas jomā valstij jānosaka augsti mērķi, piemēram, noteiktā laika posmā panākt būtisku iedzīvotāju skaita pieaugumu un veicamos darbus definēt, ņemot vērā tieši šos mērķus.
Zināms solījums tam, ka valsts par īpaši svarīgu mērķi turpmākajos gados patiešām izvirzīs dzimstības pieaugumu, ir topošā Demogrāfijas lietu padome Ministru prezidenta tiešā padotībā, gan arī rosinājums Saeimā izveidot īpašu Demogrāfijas apakškomisiju.