Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ja komersanti nonāks Uzņēmumu reģistra un Valsts ieņēmumu dienesta uzmanības lokā par pārkāpumiem, reakcija būs daudz straujāka un asāka.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Lai mazinātu birokrātiskos šķēršļus un atslogotu tiesu darbu, tiks paplašināta Uzņēmumu reģistra (UR) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kompetence, minētajām iestādēm deleģējot tiesības sodus piemērot patstāvīgi. Šā pasākumu kopuma īstenošanai grozījumi rosināti sešos likumos: Komerclikumā, likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, Latvijas Sodu izpildes kodeksā un Kooperatīvo sabiedrību likumā (TM), likumā „Par nodokļiem un nodevām”, „Par Valsts ieņēmumu dienestu” (FM) un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (TM un FM). Paredzēts, ka likumu grozījumi stāsies spēkā nākamā gada 1.maijā, bet tie vēl ir jāizskata parlamentā.
Uzņēmumu izslēgšana no reģistra pasivitātes dēļ
Kā liecina „Lursoft” dati, 6.decembrī komercreģistrā bija reģistrēti 148 tūkst. dažādu veidu komersantu, no kuriem 13,5 tūkst. ir likvidēti. Taču, kā uzsver TM, pašlaik, beidzot komercdarbību, daļa komersantu netiek juridiski likvidēti un izslēgti no šā reģistra. Ne sabiedrības darbinieki, ne kreditori neveic formalitātes, lai nodrošinātu šo subjektu likvidāciju, tostarp mantas sadali un kreditoru prasījumu apmierināšanu. Tādējādi šie uzņēmumi neatrodas aktīvos likvidācijas vai maksātnespējas procesos, maldinot trešās personas par eksistenci.
Turpmāk paredzēts, ka komersantus, par kuriem neviena persona nebūs izrādījusi interesi, no komercreģistra izslēgs divu mēnešu laikā kopš likumā noteiktā pārkāpuma konstatēšanas dienas. Izmaiņas papildinās regulējumu kapitālsabiedrības darbības izbeigšanai arī pēc tiesas lēmuma.
„Jau ilgstoši tiek spriests, ka ir virkne komercsabiedrību, kuras savā darbībā pārkāpj likumos noteiktos pienākumus pret dažādām valsts institūcijām un citus pienākumus, kā arī pastāv ekonomiski neaktīvas komercsabiedrības, no kurām ir jāatbrīvojas. Tādēļ, lai radītu skaidri pārlūkojamu uzņēmējdarbības vidi un iegūtu pārliecību, ka tajā darbojas tikai ekonomiski aktīvi komersanti, būtu nepieciešama konkrēta procedūra, kā šos uzņēmumus no komercdarbības vides izslēgt.
"Beidzot komercdarbību, daļa komersantu netiek juridiski likvidēti un izslēgti no komercreģistra."
Lai šos jautājumus risinātu, TM bija sagatavojusi informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam, kurā analizēja šo situāciju, problēmas un izklāstīja piedāvātos risinājumus. Atbilstoši valdības uzdevumam ir sagatavoti šie likumprojekti,” informē TM valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina. „Pēc likumu grozījumu stāšanās spēkā komersanta darbību varēs izbeigt pēc UR vai VID lēmuma, ja, piemēram, subjektam ilgstoši nav valdes (tātad amatpersonas, kas varētu šo sabiedrību pārstāvēt attiecīgas komercdarbības veikšanai, līdz ar to ir uzskatāms, ka šī sabiedrība neveic nekādu komercdarbību), sabiedrība ilgstoši nav iesniegusi gada pārskatus vai citas deklarācijas (kas liecina par to, ka sabiedrībā nenotiek nekādas ekonomiskas darbības un tā nesniedz nekādu informāciju par savām darbībām kompetentajām valsts pārvaldes institūcijām).
Piemēram, pašlaik par konkrētu ziņu vai dokumentu neiesniegšanu vai neiesniegšanu laikus UR valsts notārs ir tiesīgs vien sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu. Pēc tam viņš dokumentus iesniedz tiesai lēmuma pieņemšanai – sodīt pārkāpēju vai lietu izbeigt. Mēs piedāvājam, ka šī kompetence tiek noteikta pašai iestādei, tādējādi ietaupot resursus un vienkāršojot minēto procedūru. Turpmāk, kad UR konstatēs šādus pārkāpumus, valsts notārs arī pats pieņems lēmumu par soda piemērošanu un tā apmēru.”
Līdztekus ir palielinātas arī soda sankcijas: ja pašlaik ir noteikts, ka par ziņu un dokumentu neiesniegšanu atkarībā no nodarījuma smaguma komersantam var piespriest sodu no 20 līdz 100 latiem, tad grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā turpmāk paredz sodu no 50 līdz 300 latiem atkarībā no pārkāpuma smaguma vai no nesniegto ziņu nozīmības attiecīgās sabiedrības darbībā.
Protams, rodas jautājums, ko nozīmē nosacījums - ja uzņēmumam „ilgstoši” nav bijis valdes, ja tas „ilgstoši” nav sniedzis ziņas UR vai VID. TM, pamatojoties uz normatīvo aktu grozījumiem, vieš skaidrību: tas nozīmē, ka komersantam trīs mēnešus nav bijusi iecelta valde, UR ir nosūtījis brīdinājumu, un vēl trīs mēnešu laikā šis komersants neko nav darījis, lai lietas sakārtotu. Attiecībā uz ziņu sniegšanu tas nozīmē, ka komersants pusgada laikā nav iesniedzis gada pārskatu vai deklarāciju, tam ir uzlikts administratīvais sods, un mēneša laikā pēc šā soda uzlikšanas uzņēmējs joprojām nav iesniedzis pieprasītos dokumentus.
„Mēs paredzam, ka šajos gadījumos lēmums par iespējamo sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra tiks publicēts „Latvijas Vēstnesī” un ar šo uzaicinājumu tās personas, kuras ir ieinteresētas vai kuras var skart minētās sabiedrības likvidācija, varēs attiecīgi vai nu iesniegt maksātnespējas pieteikumu, izmantojot Maksātnespējas likuma regulējumu, vai arī atbilstoši Komerclikumam ierosināt šīs sabiedrības likvidāciju un tādējādi apmierināt savus kā kreditora prasījumus likumā jau šobrīd noteiktajā kārtībā.
Ja neviena no šīm iespējām netiks izmantota, tad, pamatojoties uz iestādes lēmumu, komercsabiedrība tiks izslēgta no reģistra, turpmāk netērējot valsts līdzekļus un nepaildzinot šo procedūru, un tādējādi arī nodrošinot ātru un veiksmīgu risinājumu šādām ekonomiski neaktīvām sabiedrībām,” skaidro L.Medina.
Ja puse darbinieku strādā nelegāli
Taču no komercreģistra ātri un bez īpaša brīdinājuma būs iespējams izslēgt ne tikai „tukšos” un ekonomiski neaktīvos komersantus, par kuriem bija runa iepriekš. Trešais gadījums ir šāds: ja sabiedrība nav noslēgusi rakstveida darba līgumus vismaz ar 50% no tajā nodarbinātajiem darbiniekiem un šo pārkāpumu konstatējušas atbildīgās iestādes, VID būs tiesīgs pieņemt lēmumu par attiecīgā komersanta izslēgšanu no komercreģistra bez īpaša brīdinājuma.
"Pašlaik UR valsts notārs ir tiesīgs vien sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu."
FM sagatavotie grozījumi ir saistīti ar TM izstrādātajiem grozījumiem Komerclikumā, kas paredz vienkāršotās likvidācijas procesu. Komerclikumā iestrādātais regulējums paredz sabiedrības darbības izbeigšanu, pamatojoties arī uz VID lēmuma pamata, ja ir konstatēts kāds no objektīvi novērtējamiem pārkāpumiem, tajā skaitā, ja sabiedrība nodarbina personas, ar kurām nav noslēgts rakstveida darba līgums, un šo personu skaits ir vismaz piecdesmit procenti, bet ne mazāk kā trīs personas no nodarbināto skaita, un sabiedrība triju mēnešu laikā pēc sabiedrības darbības apturēšanas nav novērsusi norādīto trūkumu.
Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" paredz noteikt tiesības VID ģenerāldirektoram un viņa vietniekiem, VID ģenerāldirektora pilnvarotajiem struktūrvienību vadītājiem un viņu vietniekiem nodokļu administrēšanā pieņemt lēmumu par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu.
VID gan būs tiesības apturēt nodokļu maksātāja saimniecisko darbību tikai tad, ja nodokļu maksātājs izdarīs smagu pārkāpumu, kas ietekmē maksājamo nodokļu apmēru, turklāt nodokļu maksātājam būs iespēja novērst konstatēto pārkāpumu, un tad saimnieciskā darbība tiks atjaunota vai arī to nemaz neapturēs.
„Melno uzņēmumu” saraksti VID mājaslapā
Māra Čakste, Finanšu ministrijas Nodokļu administrēšanas politikas departamenta vadītāja, komentē:
„Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām” paredz kārtību, kā tiks veikta uzņēmumu saimnieciskās darbības apturēšana. Tas notiks gadījumos, kad tiks konstatēti ļoti smagi pārkāpumi (tostarp nelegālā nodarbinātība), bet papildus, protams, būs konstatētas arī daudzas citas pazīmes par to, ka īstenībā uzņēmums strādā vairāk „melnā uzņēmējdarbībā” nekā godīgi. Tas nozīmē gan algu izmaksu aploksnēs, gan ļaunprātīgu iejaukšanos kases aparātu sistēmā, tādējādi mākslīgi samazinot uzņēmēja ienākumus.”
Kā norāda M.Čakste, viena no pazīmēm būs arī cilvēku bez noteiktas dzīvesvietas reģistrēšana par komersantu valdes locekļiem vai uzņēmumu dibinātājiem. „Mēs likumā ieviešam arī tādu jēdzienu kā riska adrese un sniegsim arī informāciju UR, lai to laikus brīdinātu par šādiem faktiem. Ja konstatēsim nelegālās nodarbinātības faktu vai šo riska adrešu esamību – tad uzņēmuma darbību varēs apturēt bez brīdināšanas.
VID būs pienākums uzturēt riska adrešu sarakstu un regulāri sniegt šo informāciju Uzņēmumu reģistram. Pārējos gadījumos uzņēmējam tiek dota iespēja sakārtot lietas un nenokļūt šajā „melno uzņēmumu” sarakstā. Ja uzņēmējs savu darbību nekā necentīsies sakārtot, tā saimnieciskā darbība tiks apturēta, un par to VID sniegs informāciju savā mājaslapā.
Tas nozīmēs, ka šā komersanta darījuma partneriem jābūt uzmanīgiem: faktiski šā te uzņēmuma darbība ir maksimāli ierobežota, tā norēķini un citu veidu darījumi - apturēti. Šajā gadījumā esam ieinteresēti arī TM izstrādātajos likumu grozījumos, lai būtu varētu ātrāk un operatīvāk atklāt un ierobežot to uzņēmumu darbību, kuri rada negodīgu konkurenci.”
"Ja sabiedrība nav noslēgusi rakstveida darba līgumus vismaz ar 50% no tajā nodarbinātajiem darbiniekiem, VID būs tiesīgs bez īpaša brīdinājuma pieņemt lēmumu par šā komersanta izslēgšanu no komercreģistra."
M.Čakste arī uzsver: savulaik, apspriežot ēnu apkarošanas plāna pasākumus, uzņēmēji norādījuši, ka viņiem ļoti nepieciešams redzēt šo informāciju par negodīgiem komersantiem, jo nereti tiekot sodīti tieši par sadarbību ar šādiem uzņēmumiem.
Šobrīd VID fiktīvo uzņēmumu sarakstā esot ap 6000 uzņēmumu. Saistībā ar VID darbību likumu grozījumi paredz arī citas izmaiņas, piemēram, stingrākus skaidras naudas lietošanas ierobežojumus.
Aizliegums ieņemt amatus uzņēmumu pārvaldē
Svarīgs jaunums būs arī Krimināllikuma un Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumos paredzētie aizliegumi kādai noteikta veida vai visu veidu komercdarbībai un aizliegumi ieņemt amatus komercsabiedrības pārvaldes institūcijās. Persona, kurai piemērots kāds no šiem tiesību ierobežojumiem, nevarēs būt par komersanta valdes vai padomes locekli, prokūristu un likvidatoru, kā arī par personālsabiedrības biedru un individuālo komersantu. Tāpat šādai personai būs liegts dibināt jaunu komercsabiedrību.
L.Medina stāsta, ka jau iepriekš normatīvajos aktos bija reglamentēti minētie aizliegumi un sodi par to pārkāpšanu, taču tagad ir precizēti tie pārkāpumu veidi un sodu saturs, kā arī nosaukti konkrēti aizliegumu subjekti un amati, uz kuriem šie aizliegumi attiecas.
Arī šie grozījumi kaitēs ēnu ekonomikai un negodīgai praksei uzņēmējdarbībā, jo neļaus komercdarbībā iesaistīties personām, kuras jau sodītas par iepriekš izdarītiem pārkāpumiem šajā jomā.
