Par sagaidāmajiem pabalstiem vecāki var prasīt oficiālu uzziņu

Vecākiem, kuri gaida bērniņu, jāseko informācijai, kas atrodama Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) mājaslapā www.vsaa.lv. A.Jakseboga atgādina, ka tajā ir informācija par visiem pakalpojumiem, aģentūras nodaļām, to darba laikiem, nodaļu informācijas tālruņu numuriem. Arī e-pastā VSAA var uzdot visus interesējošos jautājumus un saņemt atbildes.

Korektai informācijai nepieciešami konkrēti dati

Taču, ja cilvēks vēlas saņemt konkrētu argumentētu atbildi uz interesējošiem jautājumiem, tostarp par pabalstiem, kas viņam pienāksies, A.Jakseboga iesaka pieprasīt uzziņu.

Administratīvā procesa likuma 98.pants privātpersonai paredz tiesības saņemt uzziņu par savām tiesībām konkrētā situācijā. Par uzziņu nav jāmaksā.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likumu, pieprasot uzziņu, cilvēks norāda savus datus, piemēram, līdz kuram datumam strādāja, kad bija bērna kopšanas atvaļinājumā. VSAA uzziņu sniedz rakstiski, un tajā tiek sniegta informācija par tiesībām uz pakalpojumiem un pakalpojumu aprēķināšanu, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem un ņemot vērā tos datus, ko cilvēks par sevi būs sniedzis. Turklāt par sniegto uzziņu saskaņā ar Administratīvā procesa likumu aģentūra ir atbildīga, ja, piešķirot pabalstu, personas dati ir identiski (neatšķiras) ar iesniegumā uzziņas pieprasīšanai sniegtajiem datiem.

"Pieprasot oficiālu uzziņu, jāsniedz precīzi dati."

Ilustrācijai speciāliste izklāsta šādu situāciju. Piemēram, persona pieprasa uzziņu par maternitātes pabalsta aprēķināšanu un iesniegumā norāda, ka atradās bērna kopšanas atvaļinājumā, kas piešķirts sakarā ar iepriekšējā bērna kopšanu, līdz 2011.gada 1.oktobrim. VSAA ir sniegusi uzziņu, ņemot vērā personas iesniegumā norādīto bērna kopšanas atvaļinājuma beigu datumu.

Kad persona iesniedza iesniegumu maternitātes pabalsta piešķiršanai, VSAA nodaļa konstatēja, ka bērna kopšanas atvaļinājums personai faktiski ir beidzies jau 2011.gada 1.jūlijā (par to liecina no Valsts ieņēmumu dienesta saņemtā informācija).

Tas nozīmē, ka šādā gadījumā VSAA nav pienākuma aprēķināt maternitātes pabalstu tādā kārtībā un apmērā, kā bija norādīts uzziņā, un maternitātes pabalsts personai tiks aprēķināts saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto, ņemot vērā no VID saņemto informāciju par bērna kopšanas atvaļinājuma beigu datumu.

A.Jakseboga oficiālās saziņas formu iesaka tāpēc, ka telefona sarunās un atbildēs tomēr var gadīties nepilnības. Jo pats cilvēks ne visu var noformulēt precīzi, iespējams, par kādu faktu arī neiedomājas. Piemēram, ja māmiņa jautā: kā man aprēķinās nākamo pabalstu, ja pašreiz atrodos bērna kopšanas atvaļinājumā, VSAA atbilde šajā gadījumā var izrādīties vispārīga. Jo nereti māmiņa paliek mājās ilgāk nekā pusotru gadu un uztver to kā bērna kopšanas atvaļinājumu, taču oficiāli tā tas nav.

"Vidējās iemaksu algas aprēķināšanas nosacījumi dažādās situācijās atšķiras."

Bērna kopšanas atvaļinājumu saskaņā ar Darba likumu var piešķirt 1,5 gada garumā. (Protams, var arī piešķirt pa daļām, līdz bērna astoņu gadu vecumam.) Pārsvarā bērna kopšanas atvaļinājumu piešķir pēc tam, kad beidzies grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, par kuriem piešķir maternitātes pabalstu. Līdz ar to bērna kopšanas atvaļinājums (1,5 gada garumā) beidzas, kad bērniņam ir apmēram viens gads un astoņi mēneši. Taču ne vienmēr pēc tam darbavietā ir noformēts bezalgas atvaļinājums.    

Vidējās iemaksu algas aprēķināšanas nosacījumi ir atšķirīgi - atkarībā no tā, kāda iemesla dēļ pabalsta pieprasītājs nav guvis darba ienākumus.                                                                                                                                 

Tas ir tikai viens atsevišķs piemērs, kas liecina par dažādu faktoru un precīzas informācijas nozīmi sociālo pakalpojumu saņemšanā.

Ko paredz likums

• Administratīvā procesa likuma 9.nodaļa "Uzziņa par savām tiesībām" privātpersonai paredz tiesības saņemt uzziņu par savām tiesībām konkrētajā tiesiskajā situācijā.
  Iesniegumā par uzziņu ietver:

1) faktu aprakstu;
2) no minētajiem faktiem izrietošu konkrētu jautājumu, uz kuru atbilde ir atkarīga no to juridiska vērtējuma;
3) paskaidrojumu, kādēļ šāda uzziņa nepieciešama;
4) pēc iesniedzēja ieskata - arī juridiskus apsvērumus.

• Sagatavojot uzziņu, ja nepieciešams, iestāde var prasīt no iesniedzēja papildu ziņas.
• Uzziņu izdod rakstveidā.