DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 2 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūra

Aicina uz sarunu par Regīnai Ezerai veltītajiem pētījumiem

Publicitātes attēls.

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts aicina interesentus 25. oktobra rītā uz sarunu ar zinātniekiem par jaunākajiem Regīnai Ezerai veltītajiem pētījumiem “Baraviku laika dullums”.

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā pēdējos gados ir iznākušas divas Regīnas Ezeras darbiem un personībai veltītas grāmatas. 2024. gadā izdotā Daces Bulas monogrāfija “Literārās dabkultūras: Regīnas Ezeras zooproza ekokritiskā lasījumā”, kas pērn saņēma Latvijas Literatūras gada balvu kategorijās “Spilgtākais darbs literatūras pētniecībā 2025”, pievēršas tam, kā Regīna Ezera savā īsprozā rada dabkultūras. Savukārt 2025. gadā iznākusī kolektīvā monogrāfija “Regīna Ezera: sievišķais subjekts, vide, stāstījums”, kuras sastādītāji ir Zita Kārkla un Jānis Ozoliņš, akcentē Regīnas Ezeras darbu nozīmi un aktualitāti mūsdienu kontekstā, piedāvājot daudzveidīgu, teorētiski padziļinātu un jaunu skatījumu uz viņas prozu.

Sarunā par Regīnas Ezeras radošo mantojumu un jaunākajām teorētiskajām pieejām tā pētniecībā piedalīsies literatūrzinātnieki Dace Bula, Anda Baklāne, Zanda Gūtmane un teātra zinātniece Edīte Tišheizere. Sarunu vadīs literatūrzinātnieks Kārlis Vērdiņš.

Saruna notiks Rīgas Grāmatu svētku laikā sestdien, 25. oktobrī, plkst. 11.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Draugu telpā (1. stāvā). Ieeja – bez maksas.

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā izdotās grāmatas par apgāda cenām būs pieejamas iegādei Rīgas Grāmatu svētku laikā 24. un 25. oktobrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI