SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
18. oktobrī, 2011
Lasīšanai: 18 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Ģimene
1
6
1
6

Vecāku pabalsts, ienākumi un darba attiecības

Ja māmiņa, kura saņem vecāku pabalstu, kādu laiku vēlas strādāt, viņai pabalsts par šo laiku nepienākas. Darba devējam jāiesniedz ziņas VID par bērna kopšanas atvaļinājuma pārtraukšanu.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Šā gada laikā normatīvajos aktos ir bijušas vairākas izmaiņas pabalstos sakarā ar bērna piedzimšanu. Vēl uz diviem gadiem pagarināts termiņš atsevišķu pabalstu griestiem. Ir novērsta situācija, ka vienlaikus ar pabalstu var saņemt algu (par bērniem, kuri dzimuši pēc 2010.gada 2.maija, vecāku pabalstu izmaksā, ja pabalsta saņēmējs atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā). Vecāku pabalstus kopš jūlija izmaksā par iepriekšējo mēnesi. Praksē iedzīvojas pakalpojumi mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju darbiniekiem.
Galvenais valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņemšanā nav mainījies: pabalsta apmērs ir tieši atkarīgs no tā, no kādas summas likumā noteiktajā pabalsta aprēķina periodā ir veiktas obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, uzsver Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Anita Jakseboga.

Viena no biežāk sastopamajām situācijām, par ko jautā vecāku pabalsta saņēmēji, ir – vai māmiņa pabalsta saņemšanas laikā var kādu brīdi strādāt, jo cilvēkiem mēdz būt dažādas papildu ienākumu iegūšanas iespējas, kas nav saistītas tikai ar konkrēto darbavietu, kurā piešķirts bērna kopšanas atvaļinājums.

Tas nav iespējams, atbild A.Jakseboga. Vecāku pabalsts pienākas saskaņā ar likumu "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kura 10.4panta pirmajā daļā noteikts, ka šo pabalstu piešķir un izmaksā sociāli apdrošinātai personai – tātad vienam no bērna vecākiem, kurš atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Un tas nozīmē – cilvēks šajā laikā nestrādā un nesaņem algotā darba ienākumu.

Vecāku pabalstu maksā, ja saņēmējs atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Tātad darba attiecības nav pārtrauktas, un tajās ietilpst arī bērna kopšanas atvaļinājuma laiks pie sava darba devēja. Apiet šo situāciju nav nekādas iespējas, uzsver speciāliste.

Par autoratlīdzību ziņas VSAA nenonāk

Taču daudzi cilvēki gūst ienākumus, neatrodoties darba attiecībās. Izplatīta situācija ir saņemt autoratlīdzību, darbojoties ārštatā.

Likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu" pieļauj, ka par autoratlīdzību var nemaksāt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), jo persona, kas vienlaicīgi ir darba ņēmējs, var izvēlēties – no autoratlīdzības tās maksāt vai ne. Piemēram, arī medijos ir atšķirīga pieeja: vienā sociālās iemaksas veic ne tikai no žurnālista darba algas, bet arī no honorāra, citā – tikai no darba algas (visbiežāk minimālās).

VSAA informāciju par visiem darba ienākumiem, no kuriem tiek veiktas VSAOI, arī pašnodarbinātajiem, kas saņem autoratlīdzību, iegūst no Valsts ieņēmumu dienesta (VID). Ja no autoratlīdzības maksā tikai iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet nemaksā obligātās iemaksas, šīs ziņas VSAA nesaņem.

Tātad, ja sieviete ir saņēmusi autoratlīdzību, no kuras nav maksātas obligātās iemaksas, tad viņai nebūs tiesības uz attiecīgajiem pabalstiem. Jo tiesības uz šiem pabalstiem ir tikai tai personai, kura ir darba ņēmējs vai kura veikusi obligātās iemaksas kā pašnodarbinātais.

Savukārt, ja darba devējs obligātās iemaksas veic tikai no atlīdzības vienas daļas – darba algas, bet no darbiniekam maksātās autoratlīdzības ne, tad sievietei maternitātes un vecāku pabalsts arī tiks aprēķināts no tās daļas, par kuru ir veiktas obligātās iemaksas.

Pabalstu pārtrauc maksāt vai rēķina pārmaksu

Ja pabalsta saņēmēja šajā laikā tomēr saņēmusi darba ienākumus, no kuriem maksātas obligātās iemaksas, VSAA, saņemot šo informāciju, izskata jautājumu par attiecīgā pabalsta izmaksas pamatotību un, ja tas izmaksāts nepamatoti, aprēķina pabalsta pārmaksu. Ja šādu informāciju aģentūra saņems laikus, uz šo darba ienākumu gūšanas laiku tiks pārtraukta vecāku pabalsta izmaksa.

Kā šīs šķietami līdzīgās situācijas atšķiras, un kādi ir risinājumi, lai tomēr atgūtu zaudēto pabalstu turpmākajam periodam? Jo cilvēks nejauši var kļūt par upuri savai neapdomībai, nereti paļaujas uz kolēģu ieteikumiem, grāmatveža solīto, ka viss būs kārtībā, varbūt arī cerējis, ka likuma ierobežojumus pabalstu izmaksātāji nepamanīs. Piemēram, ja māmiņai ir radusies iespēja vienu mēnesi pastrādāt, kā to nokārtot oficiāli.

"VSAA informāciju par visiem darba ienākumiem, no kuriem veiktas obligātās iemaksas, saņem no VID."

Ja māmiņa, kura saņem vecāku pabalstu, šo vienu mēnesi strādās, par šo laiku viņai pabalsts nepienāksies. Darba devējam jāiesniedz VID ziņas – datums, kad persona atsāk strādāt pēc bērna kopšanas atvaļinājuma. Un pēc tam jāpiešķir bērna kopšanas atvaļinājums no jauna un jāiesniedz VID ziņas – datums, ar kuru personai piešķirts bērna kopšanas atvaļinājums. Šādos gadījumos personai vecāku pabalsts jāpieprasa no jauna,  un tas tiks piešķirts un aprēķināts no jauna, t.i., vecāku pabalsta izmaksa netiks atjaunota, bet tas tiks aprēķināts no jauna, un tā apmērs var atšķirties no iepriekš piešķirtā pabalsta apmēra.

Kā skaidro A.Jakseboga, šī situācija arī vairs nerada interpretācijas, kādas bija iespējamas pirms 2011.gada 24.maija grozījumiem Ministru kabineta 28.07.1998. noteikumos Nr.270 "Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība", ar kuriem atcelta norma, ka pabalsta izmaksu pārtrauc ar nākamā mēneša pirmo datumu. Tagad, ja bērns piedzimis pēc 2011.gada 30.jūnija, vecāku pabalsts izmaksājams par iepriekšējo mēnesi, t.i., vecāku pabalstu maksā tikai par to laiku, kad pabalsta saņēmējs atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā.

Darbs vienu dienu, alga kā par mēnesi. Vai tā var būt?

Piemērs ar atgriešanos darbā uz vienu mēnesi ir loģisks un saprotams. Bet ir situācijas, kurās sieviete ar dokumentiem apliecina, ka strādājusi tikai vienu dienu, piemēram, uzrakstījusi rakstu, par to samaksāts, un ar izdevēju ir noslēgta vienošanās, ka tā bijusi viena darba diena. Arī šajā gadījumā vecāku pabalstu māmiņa par šo vienu dienu nesaņem un darba devējam ir arī jāpārtrauc bērna kopšanas atvaļinājums uz vienu dienu un tad tas jāpiešķir no jauna.

A.Jakseboga teic, ka šāda vienas darba dienas tendence patlaban gan nav novērojama. Turklāt, ja šī autoratlīdzība būs ļoti liela un būs reģistrēta par vienu vai divām dienām, VSAA pieprasīs atlīdzības izmaksātājam papildu informāciju par izmaksāto summu un, ņemot vērā saņemto informāciju, aprēķinās pakalpojumu.

Iespējams, VSAA to uzskatīs par visa mēneša ienākumiem, ja autoratlīdzība ir par iepriekš veiktu darbu, kas nav vienas dienas darbs. VSAA šādos gadījumos izmanto Administratīvā procesa likuma 17.pantā noteiktās tiesību normu interpretācijas pamatmetodes. Tātad lieto ne tikai gramatisko (filoloģisko) tiesību normu interpretācijas pamatmetodi, kas liek piemērot tiesību normas tā, kā tās uzrakstītas, piemēram, ka vidējo algu aprēķina, neieskaitot šajā 12 mēnešu dienu skaitā tās dienas, kad persona atradās bērna kopšanas atvaļinājumā.

Tiesību normu piemērošanā izmanto arī vēsturisko interpretācijas pamatmetodi, kur tiesību normu piemēro, ņemot vērā situāciju, kādā šī tiesību norma ir radusies; sistēmisko metodi – saistībā ar visām citām tiesību normām, un ir arī teleoloģiskā tiesību normu interpretācijas metode, kad noskaidro mērķi un jēgu, kas ar attiecīgo tiesību normu ir jāsasniedz.

Mērķis un jēga ir kompensēt zaudētos darba ienākumus.

Taču var būt arī situācija, kad māmiņa, piemēram, komponiste, vecāku pabalsta saņemšanas laikā saņem autoratlīdzību, jo viņas savulaik radītais skaņdarbs ir atskaņots radio. Un par to pienākas atlīdzība, kas samaksāta pēc ilgāka laika. Kā jau teikts, ja no honorāriem maksā tikai iedzīvotāju ienākuma nodokli, tad VSAA par šādiem ienākumiem neuzzina; ja maksā VSAOI, aģentūra ziņas saņem. Tad VSAA ienākumu izmaksātājam pieprasa papildu informāciju, kādi ienākumi izmaksāti bērna kopšanas atvaļinājuma laikā vai grūtniecības vai dzemdību atvaļinājuma laikā. Ja tiek saņemta izziņa, ka tā ir autoratlīdzība par iepriekšējiem darbiem, tad pabalsta pārmaksa netiek aprēķināta. Šo informāciju aģentūra prasa ienākumu izmaksātājam; ja tas ir pašnodarbinātais, tad – pašai personai.

Ja strādāts, pabalstā aprēķinātā summa nemainās

Maternitātes un vecāku pabalstu aprēķina no 12 kalendāro mēnešu perioda vidējās algas, neņemot vērā divus mēnešus pirms tā mēneša, kurā iestājas tiesības uz šo pakalpojumu. Ja vecāku pabalstu, piemēram, piešķir ar 2011.gada 11.oktobri, tad septembra un augusta iemaksu algu (darba ienākumus) neņem vērā un no jūlija skaita 12 mēnešus atpakaļ. Tātad vidējo iemaksu algu šajā gadījumā aprēķinās no 2010.gada 1.augusta līdz 2011.gada 31.jūlijam.

Ne visi darba devēji ir disciplinēti, tie aizkavē algas, samaksā kādus mēnešus vēlāk. Tad iznāk, ka darba ņēmēja ir zaudētāja, jo ne viss viņai pienākošais atalgojums ir iekļauts 12 mēnešu periodā, no kura rēķina vidējo iemaksu algu un attiecīgi – pabalstus.

"Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem pabalstus aprēķina tāpat kā visiem pārējiem darba ņēmējiem."

A.Jakseboga norāda, ka normatīvo aktu nosacījumi neatļauj darba devējam samaksāt darba algu par iepriekšējo periodu, teiksim, oktobrī – par jūliju. Ja arī tādi ienākumi būs, tad to izmaksas mēnesī. Normatīvie akti paredz darba devēja tiesības precizēt darbinieku darba ienākumus par iepriekšējo mēnesi. Ja darbiniekam jūlija algu izmaksās septembrī, septembrī samaksās nodokļus, šie ienākumi būs reģistrēti septembrī un VSAA tos neņems vērā, jo septembris neietilps tajā 12 mēnešu periodā, par kuru aprēķina vidējo algu, kā minēts šajā piemērā.

Var gan būt citas situācijas. Piemēram, ja darbinieks, uzskatot, ka ir nepamatoti atbrīvots, ir griezies tiesā un ar tiesas spriedumu atjaunots darbā, un darba devējam uzlikts pienākums izmaksāt viņam pienākošos darba algu un nodokļus, tad darba devējam tas jādara un ir jāpaziņo, ka tie ir darba ienākumi par atpakaļejošu periodu – tajā un tajā mēnesī. Tad dati par šīm iemaksām no VID nonāks arī VSAA un persona varēs lūgt piešķirt iepriekš atteiktu pakalpojumu.

Pabalsta saņēmēji - mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji un pašnodarbinātie

A.Jakseboga gan uzreiz piebilst: mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji un pašnodarbinātie ir divas dažādas sociāli apdrošināto personu un pakalpojumu saņēmēju grupas. Mikrouzņēmuma darbinieks ir darba ņēmējs, arī īpašnieks ir darba ņēmējs – saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu. Vienīgā kopējā pazīme ir tā, ka MU nodokļa maksātāji, tāpat kā pašnodarbinātie, deklarāciju iesniedz reizi ceturksnī.

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem pabalstus aprēķina tāpat kā visiem pārējiem darba ņēmējiem.

Mikrouzņēmumu nodoklis ir spēkā no 2010.gada 1.septembra. Tāpēc, aprēķinot vidējo iemaksu algu, VSAA 12 mēnešu periodā ieskaita arī laiku pirms cilvēks kļuvis par šī nodokļa maksātāju, ņemot vērā iepriekšējā darbavietā gūtos ienākumus (no kuriem maksātas sociālās iemaksas).

Ir atsevišķas problēmas, ar ko jāsaskaras šī nodokļa maksātājiem, kuriem iestājas tiesības uz pakalpojumu, piemēram, maternitātes, vecāku pabalstu. Kā jau teikts, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs iesniedz deklarāciju reizi ceturksnī. Ir gadījumi, kad VSAA no VID ir saņēmusi tikai informāciju par darba attiecībām, jo nav vēl pienācis termiņš iesniegt MU nodokļa maksātāja deklarāciju. Līdz ar to uzreiz nevar piešķirt pakalpojumu. Jo visus pabalstus – maternitātes un citus – piešķir tad, ja persona nevar ierasties darbā un tai nav algotā darbā gūtu ienākumu. Līdz ar to VSAA jāpārliecinās, vai šai personai pirms tam bija tikai darba attiecības, kas formāli dod tiesības uz pabalstu, vai arī viņai ir algota darba ienākums, ko viņa ir zaudējusi tāpēc, ka ir vai nu grūtniecības atvaļinājumā, vai iestājies cits apdrošināšanas veids.

Lai VSAA iegūtu pārliecību, ka sieviete sakarā ar grūtniecību un dzemdībām zaudē algotā darbā gūstamos ienākumus, tiek gaidīta informācija no VID par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja deklarāciju. VSAA cilvēku, kurš griezies ar iesniegumu piešķirt pabalstu, informē, ka to varēs piešķirt tikai pēc tam, kad būs saņemta informācija no VID par viņa ienākumiem šajā mikrouzņēmumā un aprēķināts obligāto iemaksu objekts.

Atšķirībā no citiem darba ņēmējiem mikrouzņēmumu darbiniekiem pakalpojumi netiek aprēķināti no darbinieka faktiskās algas, bet gan no tās summas, no kuras tiek samaksātas obligātās iemaksas.

Mikrouzņēmumu nodoklis ir 9% no apgrozījuma. Tas ir ļoti maz, salīdzinot ar to, ko maksā citi darba ņēmēji un darba devēji. Proti, no uzņēmuma 100 latu apgrozījuma nodoklis ir 9 lati, un no tiem tikai 65% ir obligātās iemaksas, pārējais – citi nodokļi.

Taču mikrouzņēmumu darbiniekiem ir paredzēta iespēja brīvprātīgi pievienoties sociālajai apdrošināšanai. Tad gan ir nosacījums – to var tad, ja strādā tikai mikrouzņēmumā (vai vairākos), kuriem ir šī nodokļa maksātāja statuss.

Ja cilvēks paralēli strādā parastā SIA, kas nemaksā mikrouzņēmumu nodokli, brīvprātīgi pievienoties sociālajai apdrošināšanai nevar.

"Pašnodarbinātā laulātais var pievienoties brīvprātīgajai apdrošināšanai."

MU darbinieks brīvprātīgi var pievienoties sociālajai apdrošināšanai visiem tiem apdrošināšanas veidiem, kuriem cilvēks ir apdrošināts kā mikrouzņēmuma darbinieks. Mikrouzņēmuma nodokļa maksātājam atšķirībā no citām personām, kuras var brīvprātīgi pievienoties sociālajai apdrošināšanai, nav noteikts minimums iemaksu objektam. Tātad var maksāt kaut vai no 10 latiem. Likumā noteiktajos citos gadījumos persona, kura nav sociāli apdrošināta (nav darba ņēmējs un nav pašnodarbinātais), var pievienoties sociālajai apdrošināšanai, ja veic iemaksas ne mazāk kā no 200 latiem mēnesī.

Arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam pabalsti tiek aprēķināti no summas, no kuras tiek veiktas obligātās iemaksas. Viena daļa ir jau minētās sociālās iemaksas no 9% nodokļa. Mikrouzņēmuma darbinieks, kurš ir apdrošināts visiem apdrošināšanas veidiem, brīvprātīgi pievienojoties sociālajai apdrošināšanai, maksā likmi 35,09%, tātad, ja maksā no 100 latiem, mēnesī tie ir 35,09 lati. Arī šos 100 latus ņem vērā, aprēķinot attiecīgos pabalstus.

Pašnodarbinātajam jāveic obligātās iemaksas, ja ienākumi no saimnieciskās darbības sasniedz 200 latu mēnesī. Obligāto iemaksu objektam līdz 2013.gadam nav noteikts maksimālais apmērs.

Pašnodarbinātajiem uz sociālajiem pakalpojumiem, tātad arī uz maternitātes, vecāku pabalstu, ir tieši tādas pašas tiesības kā darba ņēmējiem un atkarībā no tā, kādas ir maksātas obligātās iemaksas. Pašnodarbinātais nav apdrošināts bezdarba gadījumam un nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām. Un pašnodarbinātajam nav bērna kopšanas atvaļinājuma, jo Darba likums tādu paredz piešķirt tikai darba ņēmējiem.

Arī uz pašnodarbinātajiem attiecas nosacījums, ka maternitātes pabalstu un vecāku pabalstu nemaksā, ja pabalsta saņēmējs vienlaikus gūst darba ienākumus. Pašnodarbinātais VSAA nodaļā apliecina, ka negūs ienākumus tāpēc, ka kops bērnu līdz viena gada vecumam (vai līdz 2 gadiem). Aktuāli šāds iesniegums ir līdz vienam gadam, kad arī pašnodarbinātais saskaņā ar likumu var saņemt vecāku pabalstu.

Tad, kad bērnam aprit gads un tiek piešķirts bērna kopšanas pabalsts (30 latu) līdz bērna divu gadu vecumam, pašnodarbinātais var strādāt, gūt ienākumus un veikt no tiem obligātās iemaksas.

Pašnodarbinātā laulātais var pievienoties brīvprātīgajai pensiju apdrošināšanai, invaliditātes, maternitātes, slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai.

Uzziņai

  • Maternitātes pabalstu (par grūtniecības un dzemdību laiku) piešķir 80% apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas un izmaksājamai summai piemēro griestus – 11,51 lats dienā. Ja aprēķinātais pabalsts dienā pārsniedz šo summu, maksā 11,51 latu un 50% no piešķirtā pabalsta summas, kas pārsniedz 11,51 latu.
  • Paternitātes pabalsts (10 kalendārās dienas apmaksāts atvaļinājums bērna tēvam sakarā ar bērna piedzimšanu). Piešķir 80% apmērā no vidējās iemaksu algas un izmaksājamai summai piemēro griestus - 11,51 latu dienā. Ja aprēķinātais pabalsts vienā dienā pārsniedz šo summu, maksā 11,51 latu un 50% no piešķirtā pabalsta summas, kas pārsniedz 11,51 latu.
  • Vecāku pabalstu maksā ik mēnesi no bērna dzimšanas dienas vai pēc dzemdību atvaļinājuma beigām līdz bērna 1 gada vecumam. Izmaksā vienam no vecākiem, kurš atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Pabalsta apmērs – 11,51 lats dienā. Ja aprēķinātais pabalsts dienā pārsniedz šo summu, izmaksā 11,51 latu un 50% no piešķirtās pabalsta summas, kas pārsniedz 11,51 latu.
  • Bērna kopšanas pabalsts, 50 lati mēnesī, tiek piešķirts vienam vecākam no bērna dzimšanas dienas līdz bērna 1 gada vecumam, ja persona nav bijusi nodarbināta pabalsta piešķiršanas dienā (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu"). Pabalstu 30 latu mēnesī par bērniem no 1 līdz 2 gadu vecumam maksā gan strādājošiem, gan nestrādājošiem vecākiem.
Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU