Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Īstenojot jauno Sodu izpildes kodeksa regulējumu, paredzams, ka paaugstināsies sabiedrības drošības līmenis kopumā un ilgtermiņā samazināsies atkārtotu noziedzīgu nodarījumu recidīvs personām, kas atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm. Tādējādi samazināsies to personu skaits, kas atkārtoti izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādēs.
FOTO: Boriss Koļesņikovs
Brīvības atņemšanas soda elementi ir forma (soda veids un tā izpildes kārtība - režīms) un saturs (notiesātā resocializācija – sociālās uzvedības korekcija un sociālā rehabilitācija). Šiem soda elementiem ir jābūt savstarpējā līdzsvarā, un neviens no tiem nedrīkst dominēt pār otru.
Lai nodrošinātu koncepcijā minētā pakāpenisku ieviešanu, bija nepieciešams izstrādāt grozījumus Latvijas Sodu izpildes kodeksā.
Likums "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā" stājās spēkā šā gada 11. augustā.
Notiesāto resocializācija
Saistībā ar šo mērķi Latvijas Sodu izpildes kodeksa (LSIK) normas ir papildinātas ar jaunu regulējumu. Tas nosaka:
1) ar brīvības atņemšanu notiesāto resocializācijas būtību - šis process ir sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumu kopums, kura mērķis ir veicināt notiesātā tiesisku uzvedību un veidot viņam sociāli pozitīvu vērtību izpratni;
2) resocializācijas līdzekļus - notiesāto resocializāciju īsteno, piemērojot notiesāto sociālās uzvedības korekcijas vai sociālās rehabilitācijas līdzekļus. Notiesāto resocializācijas līdzekļus piemēro individuālā vai grupu darba formā atbilstoši brīvības atņemšanas iestādes veidam, notiesātajam piemērotajam soda izpildes režīmam un notiesātā risku un vajadzību novērtējumam;
3) resocializācijas darba norisi - divu mēnešu laikā pēc notiesātā ievietošanas brīvības atņemšanas iestādē soda izciešanas uzsākšanai iestādes priekšnieks nodrošina notiesātā risku un vajadzību izvērtēšanu, nosakot:
notiesātā resocializācijas vajadzības, antisociālas uzvedības un atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas riska pakāpi brīvības atņemšanas iestādē;
piemērotākos sociālās uzvedības korekcijas vai sociālās rehabilitācijas līdzekļus un citus pasākumus, kas īstenojami soda izpildes laikā un iekļaujami notiesātā resocializācijas plānā. Notiesāto resocializāciju organizē brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, un tās īstenošanā piedalās visi brīvības atņemšanas iestādes darbinieki un normatīvajos aktos noteiktie citu institūciju pārstāvji.
"Nozīmīgs ir ar brīvības atņemšanu notiesāto resocializācijas plāns, kuru veido kā notiesātā personas lietas sadaļu."
Šajā procesā nozīmīgs ir ar brīvības atņemšanu notiesāto resocializācijas plāns, kurā tiek paredzēta notiesātā resocializācijas gaita un atspoguļoti notiesātā resocializācijas rezultāti. Šo plānu veido kā notiesātā personas lietas sadaļu.
Tas ir ļoti svarīgs jaunums, jo brīvības atņemšanas soda saturs līdz šim nav bijis prioritārs salīdzinājumā ar režīma nodrošināšanas jautājumiem. Resocializācijas darbs līdz šim brīvības atņemšanas iestādēs ir noticis tikai sociālās rehabilitācijas jomā (izglītība, nodarbinātība, sports, brīvā laika nodarbes), un tas ir bijis fragmentārs un nesistemātisks.
Savukārt, īstenojot jauno regulējumu, ilgtermiņā samazināsies atkārtotu noziedzīgu nodarījumu recidīvs personām, kas atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm, tādējādi samazināsies to personu skaits, kas atkārtoti izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādēs un paaugstināsies sabiedrības drošības līmenis kopumā. Turklāt jaunais regulējums atbilst arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Ieslodzīto režīma minimālajiem standarta noteikumiem un Eiropas Padomes Ministru komitejas ieteikumam Rec(2006)2 dalībvalstīm par Eiropas cietumu noteikumiem.
Pāreja uz divpakāpju sistēmu daļēji slēgtajā cietumā
Jaunais likums pilnveido kriminālsoda izpildes normas un nodrošina pakāpenisku pāreju uz divpakāpju soda izciešanas režīmu daļēji slēgtā cietumā un ļauj nodrošināt efektīvāku brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas darbību. Piemēram, tiek precizēts regulējums, nosakot jautājumus, kurus notiesātie var lūgt izskatīt administratīvajā komisijā. Papildus tiek noteikta arī amatpersona, kurai iesniegumi ar šādiem lūgumiem adresējami, jo līdz šim minētais jautājums netika precīzi reglamentēts.
Turklāt minētie grozījumi paredz LSIK 50.3 pantu izteikt jaunā redakcijā - precīzi nosakot kritērijus, kurus ņem vērā, izvērtējot jautājumu par soda izciešamas režīma mīkstināšanu, kā arī izskatot priekšlikumu par notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas.
"Brīvības atņemšanas soda saturs līdz šim nav bijis prioritārs salīdzinājumā ar režīma nodrošināšanas jautājumiem."
Brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija, vērtējot jautājumu par soda izciešanas režīma mīkstināšanu, izvērtē LSIK 50.3 panta trešās daļas 3. punktā minētos nosacījumus (ir pagājis viens gads pēc soda (ievietošana soda vai disciplinārajā izolatorā) piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu vai pagājuši seši mēneši pēc cita LSIK noteiktā soda piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu), kā arī to, vai notiesātajam ir piemērots LSIK 68. panta pirmās daļas 5. punktā noteiktais pamudinājums (atzīt notiesāto par atbilstošu šā kodeksa 50.3 panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem pirms tajā noteiktā termiņa beigām) un notiesātais atzīstams par administratīvi nesodītu.
Savukārt, vērtējot jautājumu par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija ņem vērā LSIK 50.3 panta trešās daļas 1. punktā (notiesātais ir sasniedzis pozitīvi vērtējamus resocializācijas rezultātus), 2. punktā (attiecīgā pārvietošana veicinās viņa iekļaušanos sabiedrībā pēc atbrīvošanas) un 3. punktā minētos nosacījumus.
Bez jau minētā likuma grozījumi paredz vēl citus būtiskus un nozīmīgus uzlabojumus soda izpildi reglamentējošajās normās.
Minētie grozījumi LSIK tika virzīti kopā ar grozījumiem Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā un Prokuratūras likumā, kas arī abi stājās spēkā 2011. gada 11. augustā.
Tikšanās – ne īsāka par stundu
Likumā "Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā" pirmām kārtām iekļauti grozījumi, lai izpildītu Latvijas Republikas Satversmes tiesas (ST) 2009. gada 23. aprīļa spriedumu, ar kuru Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma (turpmāk - ATKL) 13. panta pirmās daļas 6. punkta vārdi "stundu ilgu" (ciktāl tie noteic īslaicīgās tikšanās maksimālo laiku) un vārdi "izmeklēšanas cietuma administrācijas pārstāvja klātbūtnē" (ciktāl tie neparedz apstākļu individuālu izvērtēšanu) tika atzīti par neatbilstošiem Satversmes 96. pantam.
Līdz ar to bija nepieciešams noteikt kārtību, kādā apcietinātie var tikties ar radiniekiem vai citām personām, kas būtu atbilstoša ST spriedumam. Ar grozījumiem ATKL 13. panta pirmās daļas 6. punkts tika izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka apcietinātajam ir tiesības nevis uz vienu stundu ilgu tikšanos, kā bija noteikts līdz šim, bet uz ne mazāk kā vienu stundu ilgu tikšanos ne retāk kā reizi mēnesī ar radiniekiem vai citām personām. Tādējādi netiek noteikts maksimālais tikšanās ilgums, paredzot iespēju noteikt arī tikšanos, kas ir ilgāka par vienu stundu.
Jāuzsver, ka ATKL 13. pants papildināts ar jaunu trešo daļu, kurā noteikts: izmeklēšanas cietuma administrācija, piešķirot apcietinātajiem tikšanās un nosakot to ilgumu un biežumu, izvērtē nepieciešamību nodrošināt vienādas tikšanās iespējas visiem apcietinātajiem. Tāpat tiek precizēta satikšanās norises kārtība: tikšanās ar radiniekiem vai citām personām notiek bez izmeklēšanas cietuma administrācijas pārstāvja klātbūtnes. Vienlaikus gan likums nosaka, kādos gadījumos satikšanās notiks izmeklēšanas cietuma administrācijas pārstāvja klātbūtnē (drošības apsvērumu dēļ; kriminālprocesa interešu dēļ; ja to lūdz apmeklētājs).
Ar likuma grozījumiem arī noteikts to notiesāto tiesiskais statuss, kuri LSIK 20. pantā noteiktajā kārtībā pārvietoti no brīvības atņemšanas iestādes uz izmeklēšanas cietumu.
Precizējumi prokuroru darbībā
Līdz ar grozījumiem ATKL ir izslēgta norma, kas noteica, ka prokurori veic apcietinājuma izpildes uzraudzību. Prokurora pilnvaras apcietinājuma izpildes jomā ir noteiktas Prokuratūras likumā, tās nav nepieciešams dublēt citā likumā. Apcietinātajiem tiek saglabāta iespēja vērsties arī prokuratūrā, un prokuratūrai ir saglabāts pienākums reaģēt uz šādu iesniegumu, ja pastāv aizdomas par iespējamu noziedzīgu nodarījumu. Grozījuma mērķis ir novērst situācijas, kad prokuroriem ir jāsniedz atbildes uz apcietināto iesniegumiem, kuru izskatīšana ir citu institūciju atbildības jomā.
Svītrota ir ATKL 37. panta trešā daļa, kas noteica, ka prokurora protests attiecībā uz apcietinātajam nelikumīgi uzlikto sodu aptur tā tālāko izpildi līdz protesta izskatīšanai. Minētais grozījums apcietināto tiesības neierobežo, un apcietinātajiem arī turpmāk būs iespējas aizstāvēt savas tiesības Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, apstrīdot un pārsūdzot lēmumu par soda uzlikšanu.
"Allaž pastāvējusi problēma – kā panākt, lai ieslodzītais pēc soda izciešanas vairs neatgriežas uz noziegumu ceļa."
Savukārt prokurors, konstatējot likuma pārkāpumu, atbilstoši Prokuratūras likuma 17. panta otrajai daļai izvēlēsies atbilstošāko reaģēšanas līdzekli, tai skaitā arī prokurora protestu, ja prokurors konkrētajā gadījumā to uzskatīs par piemērotāko reaģēšanas līdzekli.
Atbilstoši grozījumi ir ietverti arī likumā "Grozījumi Prokuratūras likumā" un likumā "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā".
Var atņemt radio, pārtraukt pastaigu un piemērot sodu
Likumā ir paredzēts jauns soda veids, ko uzliek apcietinātajiem par izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumu: atņemt personisko televizoru vai radiouztvērēju uz laiku līdz vienam mēnesim un nodot glabāšanā izmeklēšanas noliktavā vai atdot personām, kas tos nodevušas lietošanā apcietinātajam. Ja pastaigas laikā tiek pārkāpti izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumos noteiktie pastaigu kārtības noteikumi, tad pastaiga tiek pārtraukta un apcietinātajam piemēro sodu par šo noteikumu pārkāpšanu.
ATKL grozījumos vēl noteikts, ka par rupju izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumu tiek uzskatīta apcietinātā atteikšanās doties uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai, ja apcietinātais nepiekrīt alkohola koncentrācijas pārbaudei izelpotajā gaisā vai tās rezultātiem.
Lielāks televizors un mācības uzrauga klātbūtnē
Jaunie grozījumi ATKL nosaka, ka ir pieļaujams lielāks apcietinātajam paredzētā televizora izmērs, jo tika konstatēts, ka sadzīves tehnikas veikalu piedāvājumā televizori ar ekrāna izmēru 39 cm pa diagonāli faktiski nav sastopami. Tādēļ, lai neveidotos apcietināto tiesību uz informācijas iegūšanu ierobežojums, bija nepieciešams grozīt ATKL 13. panta pirmās daļas 10. punktu, nosakot, ka apcietinātajiem ir tiesības izmantot personisko televizoru ar izmēru līdz 50 cm.
Ar likuma grozījumiem vēl noteikts, ka izmeklēšanas cietuma priekšnieks var atļaut nepilngadīgajam apcietinātajam atstāt izmeklēšanas cietuma teritoriju uz laiku, kas nepieciešams eksāmenu kārtošanai vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē. Šajā laikā izmeklēšanas cietums nodrošina nepilngadīgā apcietinātā uzraudzību. Līdz grozījumu izdarīšanai šāda iespēja bija paredzēta tikai notiesātajiem nepilngadīgajiem atbilstoši Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50. 7 panta sestajā daļā noteiktajam.
Izpildot Eiropas Konvencijas par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanu rekomendācijas, ATKL 34. pants tika papildināts ar trešo daļu, kas noteic: nepilngadīgajiem apcietinātajiem, kuri ievietoti soda izolatorā, atļauj saraksti ar ģimeni. Līdzīgs grozījums iekļauts arī likumā "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā".
