Brīvības atņemšana nav valsts atriebība. Ieslodzīto resocializācija

Šāds virsuzdevums pausts kopš 2009.gada spēkā esošajā Kriminālsodu politikas koncepcijā, kurā cita starpā lasāms: "Lai novērstu noziedzīgu nodarījumu recidīvu, kriminālsodam jābūt tādam, kas orientēts uz personas, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, resocializāciju. Piemērojot sodu, svarīgi motivēt personu iegūt izglītību, profesiju, sagatavoties dzīvei sabiedrībā, palīdzēt likumpārkāpējam pašam saprast savas problēmas, parādīt viņam, ka viņš ir spējīgs pats tikt galā ar tām, nenodarot kaitējumu citām personām."

Šā dokumenta nostādnes bijušas pamats daudziem ar kriminālsodu politiku saistītiem likumu, tostarp Latvijas Sodu izpildes kodeksa (LSIK), grozījumiem.

Resocializācijai – detalizēts tiesisks regulējums

Saeima 2011.gada 14.jūlijā pieņēma likumu "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā", papildinot šo tiesību aktu ar devīto "A" nodaļu "Ar brīvības atņemšanu notiesāto resocializācija". Likuma 61.¹pantā cita starpā ir noteikts: "Ar brīvības atņemšanu notiesāto resocializācijas process ir sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumu kopums, kura mērķis ir veicināt notiesātā tiesisku uzvedību un veidot viņam sociāli pozitīvu vērtību izpratni."

Savukārt LSIK 61.⁵panta trešā daļa noteic, ka notiesāto resocializācijas īstenošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Notiesāto resocializāciju organizē brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, un tās īstenošanā piedalās visi brīvības atņemšanas iestādes darbinieki un normatīvajos aktos noteiktie citu institūciju pārstāvji.

"Riska un vajadzību izvērtēšana ir instruments, kas ļauj noteikt individuālos resocializācijas pasākumus konkrētai notiesātajai personai."

Riska un vajadzību izvērtēšana ir instruments, kas ļauj noteikt individuālos resocializācijas pasākumus konkrētai notiesātai personai, jo tikai šāda īpaša pieeja katram pēc viņa vajadzībām un īpatnībām var samazināt noziedzīgu nodarījumu recidīvu pēc soda izciešanas. Resocializācijas plāna izveide nepieciešama, lai nodrošinātu secīgu, samērīgu un atbilstošu resocializācijas līdzekļu piemērošanu.

LSIK minētie Ministru kabineta noteikumi Nr.191 "Notiesātā resocializācijas īstenošanas kārtība" stājās spēkā šā gada 12.aprīlī.

Jāuzsver, ka līdz šim neviens normatīvais akts neregulēja kārtību, kādā ar brīvības atņemšanu notiesāto personu iesaista resocializācijas procesos. Tagad šis regulējums ir ieviests, tādējādi mazinot sabiedrības drošības apdraudējumu. Minētais tiesību akts paredz ar brīvības atņemšanu notiesātā resocializācijas modeļa aprakstu un tā regulāras izvērtēšanas nepieciešamību resocializācijas gaitā.

MK noteikumos sīki reglamentētas šādas darbības notiesāto personu resocializācijā:

• notiesātā risku un vajadzību izvērtēšana;
• notiesātā resocializācijas lietas iekārtošana;
• resocializācijas plāns;
• resocializācijas rezultātu novērtēšanas kārtība; notiesātā izglītošana;
• psiholoģiskā aprūpe;
• sociālā darba pakalpojuma sniegšana notiesātajam;
• resocializācijas programmu un brīvā laika pasākumu īstenošana.

Atšķirības koncepcijā un praksē

Noteikumos iekļautie kritēriji ir vērsti uz to, lai katra ar brīvības atņemšanu notiesātā persona pēc nokļūšanas brīvības atņemšanas iestādē būtu pakļauta īpašai procedūrai. Tā jāveic, lai noskaidrotu un resocializācijas īstenošanas ietvaros noteiktu notiesātajam individuāli piemērojamos sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas līdzekļus.

Šāda notiesātā diagnostika jāīsteno katrā brīvības atņemšanas iestādē visiem notiesātajiem. Notiesātais diagnostikas procesā jāvērtē vispusīgi, nosakot viņa vajadzību un antisociālas uzvedības riska pakāpi brīvības atņemšanas iestādē, izvērtējot motivāciju piedalīties resocializācijas pasākumos.

Sekmīgai resocializācijas darba veikšanai individuālā kārtā jānosaka papildu resocializācijas pasākumi, kā arī atbilstoši sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas līdzekļi, kas īstenojami soda izpildes laikā un iekļaujami notiesātā resocializācijas plānā.

Mūsu valstī tas ir īpaši aktuāli, jo noziedzīga nodarījuma recidīvu jeb personas izdarīts jauns noziedzīgs nodarījums pēc tās notiesāšanas par agrāk izdarītu noziedzīgu nodarījumu, ja sodāmība par to nav noņemta vai dzēsta, veido aptuveni 30 procentu.

Tātad katrs trešais sodu izcietušais atkal pārkāpj likumu un atkārtoti nonāk uz apsūdzēto sola. Ņemot vērā, ka soda sankcijas par mantiskiem noziedzīgiem nodarījumiem līdz ar Krimināllikuma grozījumiem, kas stājās spēkā 1.aprīlī, ir samazinātas, ir ļoti svarīgi, lai brīvības atņemšanas iestāde likumpārkāpējam tomēr pavērtu ceļu uz godīgu dzīvi un iekļaušanos sabiedrībā.

"Notiesātā diagnostika jāīsteno katrā brīvības atņemšanas iestādē visiem notiesātajiem."

Tomēr, ņemot vērā ieslodzījuma vietu novecojušo infrastruktūru un ekonomikas krīzes izraisīto taupības pasākumu ietekmēto personāla skaitu un sastāvu, resocializācijas darbu veikt iecerētajā kvalitātē būtībā nav reāli. Ar brīvības atņemšanas sodu notiesāto personu resocializācijas koncepcijā paredzēts, ka uz 40 notiesātajiem jauniešiem un 60 citiem notiesātajiem jābūt vienam speciālistam resocializācijas jautājumos, uz 50 notiesātajiem jauniešiem un 75 citiem notiesātajiem – vienam psihologam, uz 300 notiesātajiem – vienam narkologam un kapelānam, uz 175 notiesātajiem – vienam sociālajam darbiniekam, kā arī uz 48 notiesātajiem – vienam valsts probācijas dienesta darbiniekam, sociālās korekcijas speciālistam.

MK noteikumu sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā norādīts: lai nodrošinātu atbilstošu notiesāto resocializāciju, t.sk. riska un vajadzību izvērtēšanu, nākamajā  gadā papildus nepieciešami psihologi un sociālie darbinieki.

Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka vietnieks Māris Stivrenieks LV portālam atzīst, ka slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos (piemēram, Jēkabpils, Brasas, Jelgavas) vienam psihologam un vienam sociālajam darbiniekam joprojām jānodrošina 500-600 notiesāto resocializācija. "Darbinieku, kas nodarbojas ar ieslodzīto resocializācijas jautājumiem, pienākumos ietilpst ne tikai risku un vajadzību izvērtēšana, bet arī citi uzdevumi. Sociālie darbinieki nodarbojas ar jautājumiem, kas skar notiesāto sagatavošanu atbrīvošanai - palīdz kārtot dažādas formalitātes. Darbinieku trūkuma dēļ esošajiem ir liela darba slodze. Tomēr neraugoties uz to, resocializācijas darbs tiek nodrošināts iespēju robežās," skaidro M.Stivrenieks.

Nepiemērotas telpas, trūkst aprīkojuma

Vēl otrs faktors, kas resocializācijas procesam nav labvēlīgs - šobrīd ieslodzījuma vietās esošās telpas ir novecojušas un neatbilst mūsdienu prasībām. Aprīkojums, telpas un teritorijas ir nolietotas un atrodas sliktā tehniskā stāvoklī, kā arī telpu plānojums neatbilst efektīvas ieslodzīto izvietošanas un resocializācijas prasībām.

Trūkst telpas grupu nodarbībām, kuras ir nepieciešamas, lai nodrošinātu resocializācijas procesa īstenošanu, t.sk. sociālās rehabilitācijas un sociālās uzvedības korekcijas programmas ieslodzījuma vietās esošajiem notiesātajiem. Minēto programmu mērķis ir sociālo iemaņu un prasmju saglabāšana, attīstīšana un apgūšana, kā arī notiesāto kognitīvās (tāds, kam pamatā izzinātājdarbība) domāšanas maiņa.

Tāpat pietrūkst arī atbilstošs telpu aprīkojums grupu nodarbībām, kā arī darba kabinetu inventārs. Lai nodrošinātu apstākļus, kādi nepieciešami sporta un brīvā laika pilnvērtīgai pavadīšanai, ir nepieciešams iegādāties multifunkcionālo zāļu aprīkojumu (krēsli, galdi, sporta inventārs, video un audioiekārtas), Telpās, kurās tiek veikts resocializācijas darbs ar notiesātajiem, nepieciešams uzstādīt videonovērošanas sistēmu, lai nodrošinātu resocializācijas personāla drošību. Minētie apstākļi ierobežo iespējas nodrošināt notiesāto resocializāciju tādā apmērā, kāds ir noteikts Latvijas Sodu izpildes kodeksā.

M.Stivrenieks informē: "Šobrīd resocializācijas pasākumiem ieslodzījuma vietās pielāgotas un iekārtotas esošās telpas, taču to skaits ir nepietiekams un aprīkojums neatbilst resocializācijas vajadzībām, jo esošās ieslodzījuma vietas ir celtas 19. un 20.gadsimtā un bija paredzētas citiem mērķiem. Daļa aprīkojuma, piemēram, projektori, iegādāta ar Eiropas projektu finansējumu. Būvējot jaunus, Eiropas prasībām atbilstošus cietumus, tiek plānotas telpas resocializācijas vajadzībām, tai skaitā arī papildus tehniskais nodrošinājums."

"Resocializācijas plāna sekmīgai izpildei ir ļoti liela nozīme."

Tiesa gan, valstī ir divas brīvības atņemšanas iestādes, kurās resocializācijas darbam ir nepieciešamie priekšnoteikumi – ar Norvēģijas valdības piešķirto finansējumu 2011.gadā pārbūvētā Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem un renovētais Vecumnieku atklātā tipa cietums.

Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem ir Eiropas prasībām atbilstošas dzīvojamās telpas, renovēta skola, sporta zāle. Tā kā vairums jauniešu nāk no nelabvēlīgām ģimenēm un iepazinuši sliktus sadzīves apstākļus, sakārtotā vide, kādā viņi dzīvo pašreiz, ir stimuls mainīt savu dzīvi un paradumus, stāsta Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka vietnieks.

Jaunas vēsmas cietumos

Tomēr, par spīti grūtībām, resocializācijas darbs cietumos notiek. Ar ikvienu šajā procesā iesaistīto notiek individuāls darbs, katram notiesātajam izstrādājot un piemērojot atbilstošu resocializācijas plānu, kas soda izpildes laikā tiek īstenots, norāda M.Stivrenieks.

Resociālizācijas pasākumi Latvijas ieslodzījuma vietās

Izglītības iegūšana

Psiholoģiskās konsultācijas (gan vienreizējās, gan atkārtotas)

Sociālo darbinieku sniegtās konsultācijas (gan vienreizējās, gan atkārtotas)

Nodarbināšana gan cietumu saimnieciskajā apkalpē, gan uzņēmēju izveidotās darbavietās

Avots: IeVP (Pēdējos gados ieslodzīto skaits ir ievērojami samazinājies, tādēļ rādītājus vērtējot, tas ir jāņem vērā. – Red. piez.)

Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātos neiesaista vispārējās vai profesionālās izglītības apguvē, bet viņiem iespēju robežās organizē interešu izglītības pasākumus un iesaistīšanu sociālās uzvedības korekcijas programmās, savukārt nepilngadīgajiem nodrošina obligātās izglītības apguvi.

Liepājas cietumā ieslodzītajiem jauniešiem šogad līdz jūlija beigām dota iespēja piedalīties Eiropas Komisijas līdzfinansētā projekta "Radošo prasmju attīstīšana sociālās iekļaušanas veicināšanai ieslodzītajiem jauniešiem Liepājas cietumā" ietvaros izveidotās radošās darbnīcas ikdienas aktivitātēs, nodarboties ar zīmēšanu un glezniecību, apgūt šūšanas prasmes, ģitārspēli.

Ar Rīgas domes atbalstu Iļģuciema cietumā līdz jūnijam norisinās projekts "Alkohola un narkotiku atkarīgo notiesāto efektīvākai rehabilitācijai un integrēšanai sabiedrībā pēc atbrīvošanās". Projekta līdzfinansējumu nodrošina Vācijas katoļu baznīcas fonds "Bonifatiuswerk".

Savukārt Rīgas Centrālcietumā Ar Eiropas reģionālās attīstības fonda atbalstu 18 ieslodzītie četrus mēnešus apguva pavāra palīga profesiju. Mācību noslēgumā iegūtais Rīgas Stila un modes profesionālās vidusskolas diploms šiem cilvēkiem pavērs lielākas iespējas integrēties darba tirgū. Šajā cietumā iespējams apgūt arī drēbnieka, elektromontiera un lokmetinātāja profesiju.

"Jaunums, kas līdz šim nav bijis – anonīmo alkoholiķu sanāksmes Šķirotavas un Daugavgrīvas cietumos, savukārt Rīgas Centrālcietumā – anonīmo narkomānu sanāksmes," skaidro M.Stivrenieks. "Īstenots arī Eiropas Sociālā fonda projekts "Profesionālās izglītības programmu, pamatprasmju un kompetenču apguve izglītības un profesionālās karjeras turpināšanai". Projekts paredz ieslodzītajiem analfabētiem apgūt lasīt, rakstīt un rēķināt prasmes."

Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem Ar Eiropas Komisijas un "Jaunatne darbībā" atbalstu pērn sākās projekts "Soli pa solim", kura mērķis ir radīt iespēju ieslodzītajiem satikties ar garīgi bagātiem jauniešiem – brīvprātīgajiem, klausīties lekcijas un diskutēt par cilvēku savstarpējo mijiedarbību un attiecībām, kristietību, iepazīt atšķirīgas kultūras, nodarboties ar sportu, mākslu, labdarību un citām aktivitātēm.

Resocializācijas plāna sekmīgai izpildei ir ļoti liela nozīme – ja ieslodzītais šo pasākumu kopumu ir sekmīgi izgājis, tas tiek ņemts vērā, izskatot jautājumu par viņa atbrīvošanu pirms termiņa.