Tas ir nozīmīgs notikums: programma ir ļoti apjomīga – 15 360 000 eiro (10 750 000 latu) vērtībā. Laikposmam no 2009.gada līdz 2014.gadam ir saņemts vislielākais Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansējums vairāk nekā 13 miljoni eiro vērtībā (9,1 milj. latu), bet pārējā daļa tiek segta no Latvijas valsts budžeta.
Iepriekšējā pieredzē balstīta sadarbība
"Šī programma ir Latvijas un Norvēģijas veiksmīgas sadarbības turpinājums, kas tika uzsākta 2004.gadā pirmā Norvēģijas divpusējā finanšu instrumenta perioda ietvaros. Arī otrajā finanšu instrumenta periodā Tieslietu ministrija ir saglabājusi savu pozīciju kā uzticams un ilglaicīgs sadarbības partneris," programmas atklāšanas pasākumā uzsvēra tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
Tieslietu ministrija kā programmas apsaimniekotājs un Iekšlietu ministrija kā programmas partneris īstenos trīs iepriekš noteiktus projektus, kuru mērķis ir risināt problēmas saistībā ar pieaugošo cietumnieku skaitu un pārblīvētajiem cietumiem, palielināt ieslodzījuma alternatīvu izmantošanu, vērst pastiprinātu uzmanību uz mazāk aizsargātām grupām ieslodzījuma vietās un uzlabot ieslodzīto un ieslodzījuma vietu darbinieku kompetences un darbspējas.
No Norvēģijas puses programmas vadībā ir iesaistīts Norvēģijas Tieslietu un publiskās drošības ministrijas korekcijas dienestu departaments. Programmas partneris ir Eiropas Padome.
"Programma ir ļoti apjomīga – 15 360 000 eiro (10 750 000 latu) vērtībā."
"Esmu gandarīts, ka šajā tieslietu sistēmai būtiskajā programmā gan programmas līmenī, gan projektu līmenī piedalās arī Eiropas Padome, sniedzot nenovērtējamu ieguldījumu. Eiropas Padomes līdzdalība ir garants, kas nodrošinās programmas rezultātu augstu kvalitāti. Eiropas Padomes eksperti atzinuši, ka ar Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansējumu līdz šim paveiktais Cēsīs visā pilnībā atbilst starptautiskajiem standartiem. Tas dod pārliecību, ka mēs – Latvijas tieslietu jomā strādājošie – spējam nodrošināt augstas kvalitātes rezultātu sasniegšanu. Gūtā pieredze palīdzēs arī programmas īstenošanā," sacīja tieslietu ministrs.
Programmas atklāšanā piedalījās Norvēģijas vēstnieks Latvijā Jāns Grēvstads (Jan Grevstad) un Norvēģijas Tieslietu un publiskās drošības ministrijas valsts sekretāre Kristina Bergersena (Kristin Bergersen). Arī viņi uzsvēra iepriekšējo pozitīvo sadarbības pieredzi un to, ka šīs programmas īstenošana dos ieguldījumu ne tikai īslaicīgās aizturēšanas vietu infrastruktūras uzlabošanā, bet palīdzēs pārņemt arī Norvēģijas speciālistu pieredzi un apgūt jaunas zināšanas.
Probācijas dienestā jaunums – elektroniskā uzraudzība
Projektu "Alternatīvu brīvības atņemšanai sekmēšana (ieskaitot iespējamo pilotprojektu elektroniskajai uzraudzībai)" īstenos Valsts probācijas dienests (VPD). Tā mērķis ir ieviest elektroniskās uzraudzības (EU) sistēmu, kas dotu iespēju ieslodzītajiem, kuri atbilst normatīvo aktu prasībām un piekrīt elektroniskās uzraudzības piemērošanai, izciest sodu brīvībā.
Tāpat projekta laikā ievērojami tiks attīstīta resocializācijas sistēma, un viens no mērķiem ir speciālas programmas izveide nepilngadīgo likumpārkāpēju uzraudzībai sabiedrībā, kā vienu no iespējām minot arī brīvprātīgo darba vietu izveidi.
Projektu plānots realizēt no nākamā gada pirmā ceturkšņa līdz 2016.gada aprīlim. Kopējais finansējums tam ir 2 650 428 eiro (1 855 299 lati).
Kā LV portālu informēja VPD priekšnieks Aleksandrs Dementjevs, kaut arī programma atklāta tikai tagad, projekta īstenošana sākta jau oktobrī. "Vadu darba grupu, kas veido elektroniskās uzraudzības normatīvo regulējumu, un ceram nākamā gada pirmajā pusē šo darbu pabeigt. Jau ir izstrādātas iepirkuma procedūras saistībā ar programmā paredzēto pasākumu īstenošanu. Pozitīvi ir tas, ka nākamajā gadā dienesta darbinieki strādās 40 stundas nedēļā, mūsu jaudas būs lielākas un projektu spēsim īstenot godam."
"Viens no projekta mērķiem ir ieviest elektroniskās uzraudzības sistēmu."
A.Dementjevs arī sacīja, ka projekta ietvaros dienestā paredzētas arī papildu štata vienības un ievērojami tiks paaugstināta speciālistu kvalifikācija: apmācībai paredzēta trešā daļa finansējuma, un mācības nākamgad notikšot gandrīz vai ik dienu.
Elektroniskās uzraudzības sistēmas ieviešanas mērķis ir iespēja ieslodzītos no brīvības atņemšanas vietas atbrīvot kaut nedaudz ātrāk; elektroniskā aproce dos iespēju uzraudzīt, kā cilvēks ievēro viņam noteikto režīmu. Pilotprojekta ietvaros varēs vienlaikus uzraudzīt 200 klientu. Elektroniskā uzraudzība ietver pasākumu kompleksu, tostarp operatīvās vadības centru, un patlaban darba grupā tiek strādāts pie tā, lai izvēlētos, kāds modelis uzraudzības sekmēšanai būtu vislietderīgākais. Pirmās elektroniskās aproces Latvijā varētu tikt ieviestas 2014.gada beigās.
Tiks izstrādāta un ieviesta resocializācijas sistēma jauniešiem vecumgrupā no 14 līdz 25 gadiem pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma vietas un uzlabotas probācijas un ieslodzījuma vietu speciālistu zināšanas un darbspēja. Sadarbības partneri - Oslo probācijas dienests, Īlas cietums (Norvēģija), Norvēģijas cietumu un probācijas dienestu mācību un pētījumu centrs, Eiropas Probācijas organizācija, Igaunijas TM, Ieslodzījuma vietu pārvalde.
Vispirms piemēroti apstākļi, pēc tam resocializācija
Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) iesniegtais un arī īstenojamais projekts saucas "Jauna nodaļa Olaines cietumā, ieskaitot būvniecību un personāla apmācību". Projekta mērķis - aizstāt līdzšinējās standartiem neatbilstošās vietas Latvijas cietumos. Projekta gaitā paredzēts izveidot īpašu nodaļu narkotiku lietotāju aprūpei, resocializācijai, kā arī apmācīt ieslodzījumu vietu darbiniekus darbā ar ieslodzītajiem ar atkarības problēmām. Sadarbības partneri - Norvēģijas cietumu un probācijas dienestu mācību un pētījumu centrs un Oslo cietums. Plānotais projekta īstenošanas laiks – no nākamā gada 1.janvāra līdz 2016.gada 31.martam. Šajā aprūpes vietā varēs uzturēties aptuveni 210 ieslodzīto.
Kā liecina IeVP informācija, pirms nonākšanas ieslodzījuma vietās narkotikas ir lietojuši 66% jeb 3012 ieslodzīto, savukārt ieslodzījuma vietās tās lieto 17,8 procenti jeb vairāk nekā 800 personu. Ik gadu, veicot profilaktiskos pasākumus, ieslodzījuma vietu darbinieki atrod un ieslodzītajiem atsavina vairāk nekā kilogramu narkotisko un psihotropo vielu, kas ir ļoti daudz.
"Pirmās elektroniskās aproces Latvijā varētu tikt ieviestas 2014.gada beigās."
Īpaša nodaļa Olaines cietumā ir jāveido tādēļ, ka šobrīd Latvijā esošajās ieslodzījuma vietās nav iespējams nodrošināt atkarīgo izolāciju no narkotiskajām un psihotropajām vielām un tādēļ nevedas arī resocializācijas darbs ar šiem ieslodzītajiem.
Minētā projekta ietvaros ir paredzēts izveidot vienotu sistēmu, kā strādāt ar atkarīgajiem ieslodzītajiem. Tajā ietilpst ne tikai minētā nodaļa Olaines cietumā, bet arī īpašas resocializācijas programmas izstrāde, ieslodzījuma vietu speciālistu apmācība, izmantojot ārvalstu kolēģu pieredzi šajā darbā.
Mainīsies gan infrastruktūra, gan attieksme
Trešais – Valsts policijas (VP) īstenotais projekts ir "Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu standartu uzlabošana". Projekta mērķi noteikti vairāki: rekonstruēt īslaicīgās aizturēšanas vietas, mazināt tajās pārapdzīvotību, uzlabot zināšanas un kapacitāti īslaicīgo aizturēšanas vietu darbiniekiem. Sadarbības partneri - Igaunijas centrālā kārtības policijas pārvalde un Igaunijas policijas un robežsardzes koledža.
VP minētā projekta gaitā renovēs desmit īslaicīgās aizturēšanas vietas, tāpat tiks atjaunotas 11 pagaidu aizturēšanas vietas. Projekta ietvaros paredzēts uzlabot darbinieku prasmes darbā ar aizturētajiem, skaidri definējot aizturēto tiesības un pienākumus, kā arī turpmāk šajās vietās strādās speciāli apmācīti darbinieki, kuriem gan nebūs lēmumu pieņemšanas tiesību.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis programmas atklāšanas pasākumā sacīja: "Latvijai, atgriežoties Rietumeiropas tiesiskajā telpā, bija jāsastopas ar daudziem izaicinājumiem, īpaši saistībā ar sodu izpildi. Valsts policijai atvēlētais finansējums dos iespēju uzlabot infrastruktūru, materiāli tehnisko stāvokli, apmācīt darbiniekus, tādēļ ceram, ka Latvija turpmāk saskarsies ar mazāku skaitu prasību Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Šī programma nav tikai naudas, bet arī ievērojams intelektuālais ieguldījums."
