Legāts mantojuma tiesībās. Kas tas ir?

Vēsturiski Senajā Romā vārds "legāts" apzīmēja senāta sūtni vai pilnvaroto, karavadoņa palīgu, kā arī attiecās uz pāvesta diplomātisko pārstāvi. Jēdziens "legāts" romiešu tiesībās apzīmēja arī īpašu blakus novēlējumu testamentā, kas novēlēja kādu atsevišķu lietu vai vairākas lietas, noteiktu tiesību vai naudas summu kādam cilvēkam. Līdzīgs lietojums mantojuma lietās jēdzienam "legāts" ir arī mūsdienās.

Kā priekšmets kļūst par legātu?

Apsolīt labākajam draugam, ka viņš saņems labāko porcelāna servīzi vai viesistabas pūkaino paklāju, var ikviens. Lai pēc solītāja nāves, ierodoties pakaļ apsolītajām lietām, tās arī saņemtu, ar solījumiem vien nepietiek. Apsolītam, bet rakstiski neapstiprinātam vārdam nav tiesiskas nozīmes, un tas reti kad spēj būt līdzvērtīgs rakstiski apstiprinātam dokumentam. Ja cilvēks kādu konkrēto priekšmetu vēlas pēc savas nāves novēlēt savam labākajam draugam (vai jebkuram), tad tas ir jānorāda testamentā.

"Legāts var būt jebkurš priekšmets, kas nosaukts vārdā, nošķirts no mantojuma un novēlēts kādam."

Par legāta priekšmetu var būt viss, kas pēc savas dabas vai pēc likuma nav izņemts no apgrozības, vienalga, vai tā ir atsevišķa ķermeniska vai bezķermeniska lieta vai lietu kopība. Arī tiesības uz legāta izpildītāja personīgu darbību var būt legāta priekšmets. Principā legāts var būt jebkurš priekšmets, kas nosaukts vārdā, nošķirts no mantojuma un kādam novēlēts. Zvērinātas notāres Ilonas Ķibildes palīdze Evija Paļuma stāsta, ka cilvēki visbiežāk kā legātu novēl nekustamo īpašumu vai naudas līdzekļus.

Ja testamentā novēlētais legāts pēc novēlētāja nāves mantojumā vairs neatrodas, tad legatāram nav tiesību šo lietu prasīt.

Legatārs nav mantinieks

Saņemt legātu var ikviens, kas vispār spēj mantot. Ja testamentā kādam cilvēkam ir novēlēts legāts, tas uzreiz nepadara šo cilvēku par mantinieku – legatārs ir tikai labuma saņēmējs. Un, tā kā legatārs nav mantinieks, tad viņam nav jāatbild par mantojuma atstājēja parādiem un viņu neskar mantojuma pieaugums vai samazinājums. Izņēmums ir gadījumos, kad legāta vērtība ir lielāka nekā mantojuma vērtība un nav tiešā mantinieka.

"Neatraidāmie mantinieki savu neatņemamo daļu var izprasīt no testamentārā mantinieka, bet gadījumos, kad ar to nepietiek, – no legatāriem."

Tiesības uz legātu nepāriet mantojumā – ja legatārs ir nomiris, pirms mantojums ir stājies spēkā vai pirms mantojuma atstājēja nāves, viņa (legatāra) mantiniekiem nav tiesību uz novēlēto legātu, ja vien testamentā viņi nav noteikti par pēcmantiniekiem.

Legātu veidi

Testamentā var norādīt vairākus legāta veidus – noteikti apzīmētas lietas un šķiras lietas. "No praktiķu viedokļa, ir legāti, kas ir nepārprotami nosaukti testamentā (piemēram, viena konkrēta glezna), un legāts, kas novēlēts, lietu noteikti neapzīmējot, dodot legatāram vai trešajai personai tiesības izvēlēties kādu no konkrētas šķiras lietām. Piemēram, viena glezna no gleznu kolekcijas," klāsta Latvijas Zvērinātu notāru padomes Juridiskās nodaļas vadītāja Dita Reliņa.

"Apsolītam, bet rakstiski neapstiprinātam vārdam nav tiesiskas nozīmes un reti kad tas spēj būt līdzvērtīgs rakstiski apstiprinātam dokumentam."

E. Paļuma stāsta, ka visbiežāk testamentā legāts netiek atsevišķi nošķirts, jo viss pārsvarā tiek novēlēts mantiniekiem. "Parasti no desmit testamentiem aptuveni divos tiek iekļauts legāts," atzīst E. Paļuma.

Legatāra tiesības aprobežo

Viena legatāra tiesības var aprobežot par labu citam legatāram. Civillikuma 580. pants nosaka: ja no mantojuma nepietiek visu legātu izpildīšanai, tad visi legāti tiek samērīgi samazināti. Turklāt no legatāra legāta tiek paņemts samērīgs atvilkums, ja nepietiek mantojuma, lai neatraidāmajiem mantiniekiem pienāktos pēc likuma noteiktais.

D. Reliņa skaidro, ka neatraidāmie mantinieki savu neatņemamo daļu var izprasīt no testamentārā mantinieka, bet gadījumos, kad ar to nepietiek, – no legatāriem. To nosaka Civillikuma 581. pants. "Neatraidāmie mantinieki savu daļu var izprasīt "kā ekonomisku vērtību", proti, naudas izteiksmē. Vienlaikus – tā kā šo daļu nodala, slēdzot savstarpēju vienošanos, iespējams vienoties arī par mantu (daļu legāta vai visu legātu)," norāda D. Reliņa.