Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Preču zīmi „Laima” pazīst visi.
FOTO: A.F.I
Preču zīme darbojas konkrētajā teritorijā. Latvijā ir aizsargātas mūsu valstī reģistrētās preču zīmes, bet, ja ražotājs vai pakalpojuma sniedzējs vēlas reģistrēt zīmi citā valstī, to aizsargās tikai konkrētās valsts likumi.
Eiropas Savienībā (ES) var reģistrēt Eiropas Kopienas preču zīmi, kas būs aizsargāta visas Savienības teritorijā. Preču zīmju reģistrēšanu un lietošanu Latvijā nosaka likums „Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”, kas stājies spēkā 1999. gada 15. jūlijā.
Patentu valdes dati liecina, ka 2010. gadā Latvijā reģistrētas 1311 preču zīmes, kas, salīdzinot ar datiem par pēdējos desmit gados reģistrētajām, ir nedaudz mazāk par vidējo: 2001. gadā reģistrētas 1660, 2002. - 1581, 2003. – 2307, 2007. – 1372, 2008.- 1483 zīmes.
Kopumā no 1992. gada līdz 2010. gadam Latvijā reģistrētas 42 429 preču zīmes, ieskaitot pārreģistrētās bijušās PSRS zīmes.
Identificē preci ar ražotāju
Zīmes pēc to veidiem iedala četrās kategorijās. Preču zīme var identificēt viena uzņēmuma preces citu līdzīgu uzņēmumu saražotā starpā, piemēram, „Spilva” attiecībā uz augļu un dārzeņu konserviem. Pakalpojumu zīme identificē uzņēmuma pakalpojumus, piemēram, „Lido” attiecībā uz restorānu pakalpojumiem.
Pastāv arī kolektīvās zīmes (piemēram, „Rīgas šprotes”), kuras lieto ražošanas, tirdzniecības vai pakalpojumu uzņēmumu preču vai pakalpojumu apzīmēšanai.
"Preču zīmju reģistrēšanu un lietošanu Latvijā nosaka likums „Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”."
Savukārt sertifikācijas zīme liecina, ka ar to marķētajai precei piemīt noteiktas īpašības vai tā atbilst noteiktām kvalitātes prasībām, piemēram, Latvijas „Zaļā karotīte”.
Latvijas Republikas Patentu valdes Preču zīmju un dizainparaugu departamenta direktore Dace Liberte teic, ka preču zīmes galvenais uzdevums ir, lai patērētājs ar to atpazītu konkrētu ražotāju. Reģistrējot zīmi, jāsāk ar to valsti, kurā preču noiets paredzēts vispirms.
Jābūt unikālai un nepārprotamai
Speciālisti iesaka: izvēloties preču zīmi, vispirms jāpārbauda, vai kaut kas līdzīgs nav jau pieteikts vai reģistrēts. Tāpat jāpārliecinās, ka preču zīmi ir viegli izlasīt, uzrakstīt, izrunāt un iegaumēt, vai preču zīme nevar izraisīt kādas nevēlamas asociācijas, nav maldinoša, aprakstoša vai amorāla.
Piemēram, nereģistrē zīmi, kurai trūkst jebkādas atšķirtspējas uz pieteiktajiem pakalpojumiem, piemēram, „Mini”, „Extra”, jo patērētājam nav skaidrs, kas par pakalpojumu tiek reklamēts. Tāpat nereģistrēs zīmes „Sešgraudu jogurts” vai „Auto Tuning”, jo tām ir tikai aprakstošs raksturs.
"Patentu valdes dati liecina, ka 2010. gadā Latvijā reģistrētas 1311 preču zīmes."
Patentu valde nepārbauda, vai līdzīga preču zīme jau nav reģistrēta. „Mūsu uzdevums ir noteikt, vai pieteiktā zīme nav amorāla vai tā nemaldina sabiedrību. Ja kādam uzņēmumam šķiet, ka tikko reģistrēta zīme pēc vizuālā izskata vai fonētiski ir līdzīga šā komersanta jau esošajai preču zīmei, pastāv iebilduma procedūra, kuras laikā var apstrīdēt jaunās zīmes unikalitāti,” stāsta D. Liberte. Likums nosaka – iebildumu var iesniegt trīs mēnešu laikā no preču zīmes publikācijas dienas.
Iebildumi pret pērn reģistrētajām preču zīmēm saņemti 3,2 procentos gadījumu, apmierinātas trīs ceturtdaļas iebildumu.
Jāgaida pusgads
Patentu valdes pārstāve stāsta, ka var reģistrēt gan tirgū jau sen esošās preču zīmes, gan tikko izdomātās. „Reģistrēšana ir dzīves nepieciešamība, tikai tā uzņēmējs spēs sevi aizsargāt no konkurentiem, kas var radīt ko līdzīgu un reģistrēt savu preču zīmi. Ja pirmais to nav izdarījis, viņam nebūs pamata iebildumiem,” skaidro D. Liberte.
Taču ir gadījumi, kad preču zīme nav jāreģistrē. „Tas gan ir attiecināms uz ļoti populārām zīmēm, kā „Audi” vai „Laima”, jo šīs zīmes pazīst visi. Taču arī populāro zīmju īpašnieki neriskē un tās tomēr reģistrē,” teic speciāliste.
Tiesības uz preču zīmi var iegūt juridiska persona, fiziska persona, kā arī vairākas personas vienlaikus. Vienai personai var piederēt arī vairākas preču zīmes.
Preču zīmes nedrīkst būt pārāk sīki ierobežotas – „piena produkti”, nevis „piens”, „mēbeles”, nevis „galdi un krēsli”, jo paplašināt preču un pakalpojumu sarakstu nav iespējams, tad būs jāiesniedz jauns pieteikums.
"Reģistrēto preču zīmi var pārdot, dāvināt, novēlēt mantojumā, to var izmantot kā ķīlu."
Preču zīmes reģistrēšanas procedūra ir šāda. Komersantam Patentu valdē ir jāiesniedz lūgums reģistrēt preču zīmi, kā arī ziņas, kas ļauj nepārprotami noteikt pieteicēju, reģistrācijai pieteikto apzīmējumu – tā attēlu, kā arī to preču vai pakalpojumu sarakstu, kuriem nepieciešama preču zīmes reģistrācija.
Preču zīmes reģistrēšana pašlaik norisinās aptuveni pusgadu, jo izveidojusies rinda. Šī procedūra izmaksās vismaz 125 latus. „Pieteikums maksā 60 latu, ja preču zīme pieteikta vienā klasē. Par katru nākamo klasi jāmaksā 20 latu. Savukārt par preču zīmes apstiprināšanu un publicēšanu jāmaksā 65 lati,” skaidro D. Liberte, piebilstot - tā kā zīmi apstiprina uz desmit gadiem, izmaksas ir viens lats mēnesī. Jāpiebilst, ka kopā ir 45 klases, kuras sadalītas pēc preču un pakalpojumu jomām.
Preču zīmi vienlaikus reģistrē Valsts preču zīmju reģistrā un Patentu valdes oficiālajā izdevumā.
Zīmi var pārdod un dāvināt
Reģistrēto preču zīmi var pārdot, dāvināt, novēlēt mantojumā, tā var būt par pamatu finansējuma iegūšanai, jo to var izmantot kā ķīlu. Tāpat preču zīmi var nodot lietošanai citai personai uz licences, franšīzes vai cita līguma pamata, tā var veidot nozīmīgu uzņēmuma aktīvu daļu.
Pēc desmit gadiem preču zīmi var atjaunot jaunam darbības periodam. Zīmes īpašniekam ir jāpaziņo Patentu valdei par īpašnieka adreses, pārstāvja maiņu, preču vai pakalpojumu svītrošanu no saraksta. Tāpat jebkurā brīdī preču zīmes īpašnieks var atteikties no reģistrācijas.
Papildu informācija par reģistrēšanas procedūru un ieteikumi atrodami Patentu valdes mājaslapā http://www.lrpv.lv/index.php?lang=LV&id=26.
