SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Vineta Vilcāne
speciāli LV portālam
07. augustā, 2014
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Lauku attīstība
2
2

Kā atpazīt Latvijā ražotu pārtiku?

Vietējiem patērētājiem ir liela interese par Latvijā ražotu pārtikas produkciju, un tai ir tendence palielināties.

FOTO: Ieva Čīka, LETA

Iegādājoties pārtikas produktus, patērētāji pievērš uzmanību ne tikai to veselīgumam, bet arī izcelsmes vietai. Arvien vairāk pircēju dod priekšroku pašmāju produkcijai – Latvijas lauksaimnieku ražojumiem. Taču vienlaikus parādās aizvien jaunas preču zīmes, kas norāda uz produkta vietējo izcelsmi. LV portāla skaidrojumā lasiet, kam der pievērst uzmanību, ja ir vēlme iegādāties Latvijā ražotas pārtikas preces.
īsumā
  • Uz produkta ir jābūt norādītai  tā izcelsmes valstij.
  • Uzņēmumiem ir iespēja savu produkciju marķēt ar preču zīmi, kas norāda uz vietējo izcelsmi.
  • Komercdarbībā drīkst lietot arī nereģistrētas preču zīmes.
  • Nacionālās pārtikas kvalitātes prasībām atbilstoši produkti tiek marķēti ar logotipu "Kvalitatīvs produkts" ("Zaļā karotīte").
  • Ja preces svītru kods sākas ar "475", tas vienmēr nenozīmē, ka prece ir ražota Latvijā.

Cena nav primārais

Ziņa par paredzamo aizliegumu Krievijā ievest Polijā audzētos dārzeņus un augļus Latvijas augļu un dārzeņu audzētājus darīja bažīgus. Izskanēja informācija, ka Latvijas veikalos varētu pieaugt Polijā audzēto salīdzinoši lētāko dārzeņu un augļu īpatsvars, kas vietējos dārzeņu un augļu audzētājus nostādītu nevienlīdzīgā situācijā.

Latvijas lielo tirdzniecības tīklu vadība ir apliecinājusi, ka, neraugoties uz iespējamo cenu starpību, vietējo pārtikas ražotāju produkcija no veikalu plauktiem nepazudīs un pircējiem tiks atstāta iespēja izvēlēties starp Latvijas produktiem, kas varētu būt nedaudz dārgāki, un importēto, iespējami lētāko produkciju. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs ir aicinājis tirgotājus sadarboties ne tikai ar Latvijas lielajiem dārzeņu ražotājiem, bet arī ar mazajiem, izvēloties to produkciju veikaliem reģionos.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes dārzkopības nozares darba grupas vadītāja, Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte norāda: "Tieši pircējs ar savu maciņu parādīs savu izvēli, kas būs par labu vietējam Latvijas produktam vai ievestai ārzemju produkcijai. Mūsu vietējais ražotājs tiek ļoti kontrolēts un pārbaudīts, jo visi piedalās integrētās audzēšanas shēmā – kas apzīmē kvalitatīvu un uzraudzītas audzēšanas garantiju."

Tirgotāju novērojumi liecina, ka patērētājiem ir liela interese par Latvijā ražotu pārtikas produkciju. Turklāt pēdējā laikā tā palielinās. Aizvien biežāk priekšroka tiek dota vietējai produkcijai, neskatoties uz to, ka cena ir augstāka nekā ārvalstu ražojumiem.

Obligāti jānorāda izcelsmes valsts

Vispārīgās prasības Latvijā izplatāmo pārtikas preču marķējumā noteiktas MK noteikumos Nr.964 "Pārtikas preču marķēšanas noteikumi". Pārtikas preces, kuras neatbilst tajos ietvertajām prasībām, izplatīt ir aizliegts.

Pārtikas preču marķējumā sniegtā informācija, kā arī marķēšanā izmantotās metodes nedrīkst maldināt patērētāju par pārtikas preces raksturojumu, identitāti, īpašībām, sastāvu, daudzumu, derīguma termiņu, ražošanas metodēm un izcelsmes vietu. Līdz ar to jebkurai pārtikas precei neatkarīgi no tā, vai produkts tiek pārdots veikalā vai tirgū, jābūt norādītai izcelsmes valstij.

"Ražotājiem apvienojoties, ir vieglāk startēt tirgū. "

Piemēram, Rīgas Centrāltirgū tiek stingri sekots līdzi, lai produktiem tiktu norādīta izcelsmes valsts. Rīgas Centrāltirgus komunikāciju speciālists Ivars Jakovels stāsta: "Mums ir teritorijas pārraugi un kontroles daļa, kas rūpīgi seko tam līdzi. Pēdējo trīs gadu laikā esam panākuši būtiskus uzlabojumus šajā jomā. Regulāri tiek veikts dienas monitorings un kontrolēts, kā tiek ievērotas šīs prasības. Norādīto izcelsmes valsti mēs salīdzinām ar preces pamatdokumentiem, kas atrodas pie tirgotāja. Aizvadītajos gados uzsākām cīņu ar tirgotājiem, lai atbilstoši Ministru kabineta noteikumu prasībām tiktu norādīta izcelsmes valsts. Savu esam panākuši, pēdējā laikā pārkāpumus konstatējam reti."

Ja pircējam rodas šaubas par produkta izcelsmi, I.Jakovels aicina vērsties pie tirgus administrācijas vai veterinārā laboratorijā, vai pie teritorijas pārraugiem, kontroles daļas un norādīt uz tirgotāju, par kuru ir bažas. Attiecīgi tirgus administrācijas darbiniekiem ir tiesības pārbaudīt dokumentāciju un pārliecināties, vai norādītā izcelsmes valsts uz cenu zīmes sakrīt ar dokumentāciju.

Pircējam pašam arī jābūt vērīgam un pirms iegādāšanās jānovērtē, vai produkts var nākt no Latvijas. Piemēram, vai dārzeņu šķirne ir raksturīga Latvijai, vai ir atbilstoša sezona. Skaidrs, ka, piemēram, februārī tirdzniecībā nevar būt pieejamas Latvijā audzētas zemenes.

Meklē preču zīmi

Uzņēmumiem ir iespēja savu produkciju marķēt ar preču zīmi, tādējādi ļaujot pircējam konkrēto preci atšķirt no cita uzņēmuma preces. Tajā skaitā preču zīme var norādīt uz produkta vietējo izcelsmi. Juridiskām un fiziskām personām preču zīme ir jāreģistrē Patentu valdē saskaņā ar likumu "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm". Komercdarbībā ir atļauts lietot arī nereģistrētas preču zīmes, tomēr reģistrētai ir vairākas priekšrocības.

Patentu valdes Preču zīmju un dizainparaugu departamenta direktore Dace Liberte atzīst: pēdējā laikā nav novērots, ka īpaši palielinātos preču zīmju, kas liecina par produkta vietējo izcelsmi, reģistrācijas pieteikumu skaits.

Oficiāli ir reģistrēta, piemēram, preču zīme "Latvijas produkts", kas ļauj vietējiem iedzīvotājiem atpazīt un iegādāties pašmāju produktus. Patērētāju uzticību jau gadiem izpelnās preču zīmes "Latvijas ekoprodukts" un "Kvalitatīvs produkts".

"Pircējs ar savu maciņu parādīs savu izvēli, vai tā būs par labu Latvijas produktam vai ārzemju ražojumam. "

Preču zīmju meklēšanas reģistrā var redzēt visas reģistrētās preču zīmes, arī tās, kuras norāda uz Latvijā ražotu produkciju.

Preču zīmi var meklēt pēc "vārdiskās daļas" vai arī norādīt Nicas klasifikācijas klasi. Uzturā lietojamie produkti ir iekļauti 29., 30., 31. un 32.klasē.

Nacionālā pārtikas kvalitātes shēma

Nacionālās pārtikas kvalitātes prasībām atbilst pārtikas produkts, kas ražots atbilstoši normatīvajiem aktiem par pārtikas kvalitātes shēmām, un tam ir garantēta kvalitāte, izsekojama izcelsme un kvalitātes kontrole. Šīs pārtikas shēmas produkti tiek marķēti ar logotipu "Kvalitatīvs produkts", kuru patērētāji atpazīst kā "Zaļo karotīti". Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtību nosaka MK noteikumi Nr.663.

Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta Biotehnoloģijas un kvalitātes nodaļas speciāliste Ginta Dzerkale stāsta: "Latvijas klimatisko apstākļu dēļ izejvielu piegādātājiem ir sezonāla rakstura darbība, un ražotājiem visa gada garumā nav pieejamas visa veida Latvijā ražotas izejvielas, piemēram, kakao, rieksti u.c. Lai veicinātu kvalitatīvas vietējās izcelsmes pārtikas pieejamību vietējā tirgū, kā arī vietējo preču un pakalpojumu iepirkuma īpatsvara palielināšanu publiskajos iepirkumos, tika pārskatītas esošās nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības un paplašināta esošā shēma. Tas dos iespēju ražotājiem ražot un patērētājiem saņemt paaugstinātas kvalitātes produktus, kuros pārsniegts vispārīgais komerciālo preču standarts un vismaz 75% no ražošanā izmantotajām izejvielām ir iegūtas vienā valstī – Latvijā. Patērētāji šādu produktu var viegli atpazīt pēc zaļās krāsas norādes "Kvalitatīvs produkts", tautā sauktas par "Zaļo karotīti".

"Vietējie ražotāji tiek kontrolēti un pārbaudīti. "

Tāpat būs iespēja ražot paaugstinātas kvalitātes produktus, kuros pārsniegts vispārīgais komerciālu preču standarts un kuru pilns pārstrādes cikls notiek Latvijā. Šos produktus varēs atpazīt pēc bordo krāsas norādes "Kvalitatīvs produkts", kuras apakšmalā kā uzraksts izvietota produkta ražošanas valsts vai reģiona norāde "Ražots Latvijā". Norāde apliecina, ka produkta pilns pārstrādes cikls notiek attiecīgajā valstī."

Ministrijā prognozē, ka bordo krāsas norāde – "Bordo karotīte" – pārtikas produktu marķējumā varētu parādīties šā gada otrajā pusē.

Pārtikas un veterinārā dienesta mājaslapā var iepazīties ar Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktiem, to ražotājiem un izejvielu piegādātājiem.

Pašvaldības atbalsta vietējos ražotājus

Šobrīd vērojama tendence, ka Latvijas pašvaldības ar zīmola palīdzību cenšas popularizēt sava novada ražotāju produkciju. Tiesa gan, daudzas preču zīmes oficiāli vēl nav reģistrētas, bet, neskatoties uz to, zīmolus drīkst izmantot.

Piemēram, pavasarī tika prezentēta Jelgavas novada preču zīme "Vietējais ražotājs – novada lepnums". Preču zīme "Ražots Limbažu novadā" izveidota, lai popularizētu Limbažu novada uzņēmēju ražoto produkciju gan Latvijā, gan ārpus tās.

Savu preču zīmi ir izveidojusi arī Madonas novada pašvaldība – "Ražots Madonas novadā". Madonas novada Uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības nodaļas vadītājs Romāns Hačatrjans norāda, ka, novada ražotājiem apvienojoties, ir vieglāk startēt tirgū, tādējādi piedāvājot plašāku produkcijas sortimentu. Iegādājoties produktus ar šo preču zīmi, pircējam ir garantija, ka produkts ir kvalitatīvs un vietējās izcelsmes. Madonas novada pašvaldība finansiāli atbalsta savus ražotājus, uzņēmumu dalību dažādās izstādēs un gadatirgos ar mārketinga materiāliem.

"475" – vai vienmēr Latvijas produkts?

Uz pārtikas preču iepakojumiem atrodas svītru kods – ar datora palīdzību izveidots noteiktas ciparu un/vai burtu kombinācijas grafisks attēls. Pirmie divi vai trīs cipari uz svītru koda norāda valsti, kurā svītru kods ir reģistrēts. Latvijas gadījumā tie ir cipari "475".

Biedrībā "GS1 Latvija" paskaidro: ja preces svītru kods sākas ar "475", tas gan ne vienmēr nozīmē, ka prece ir ražota Latvijā. Tomēr lielākā daļa Latvijas uzņēmumu izvēlas reģistrēt svītru kodu savā valstī.

Uzņēmumam, lai izplatītu produkciju, precei nepieciešams svītru kods. Jebkuras pasaules valsts uzņēmums var iegūt svītru kodu Latvijā un saražotajai produkcijai var nebūt nekādas saistības ar Latviju.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU