Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ja uzņēmuma īpašnieks vēlas paplašināt un attīstīt savu biznesu, bet negrib vadīt vēl vienu veikalu, viņš var kļūt par franšīzes devēju.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Ja uzņēmuma īpašnieks vēlas paplašināt un attīstīt savu biznesu, bet negrib vadīt vēl vienu veikalu, viņš var kļūt par franšīzes devēju un nodot pilnvaras par uzņēmuma vārda un komercpieredzes izmantošanu citam individuālajam uzņēmējam, kurš kļūst par franšīzes ņēmēju. Līdzīgi var rīkoties saistībā ar kāda izstrādājuma ražošanu. Tad notiek franšīzes pārdošana, par ko franšīzes devējs saņem atlīdzību - noteiktu summu vai mēneša maksu, kuru nosaka franšīzes līgums.
Franšīzes ņēmējs apņemas pārdot attiecīgo produktu vai pakalpojumus saskaņā ar iepriekš līgumā precīzi formulētiem biznesa noteikumiem, kurus nosaka franšīzes devējs. Apmaiņai pret šo noteikumu ievērošanu franšīzes ņēmējs saņem atļauju izmantot savā darbā franšīzes devēja kompānijas nosaukumu, ilggadējo reputāciju, produktus, pakalpojumus, mārketinga tehnoloģiju un atbalsta mehānismus.
Biznesa nomu var izmantot gandrīz visur
Šī biznesa sistēma ļauj uzņēmējam sekmīgi virzīt savu komercdarbību, gūstot panākumus pat bez iepriekšējas pieredzes, zināšanām vai izglītības attiecīgajā jomā, jo franšīzes "komplektā" ietilpst ne tikai šā biznesa rokasgrāmata, bet arī franšīzes devēja pienākumi apmācīt franšīzes ņēmēju un sniegt viņam daudzveidīgu atbalstu. Franšīze ir saistīta ar triju veidu attiecībām starp tās devēju un ņēmēju:
Franšīze kā komercdarījumu veids aizsākās ASV 19.gadsimta otrajā pusē, bet kā pirmo "īsto" biznesa nomu allaž min šujmašīnu ražošanas uzņēmumu "Singer Sewing Machine Company", kas savu izstrādājumu mazumtirgotājiem pieprasīja atlīdzību par ekskluzīvām tiesībām pārdot produkciju un apkalpot pircējus katram no viņiem ierādītajā valsts teritorijā.
Dažu desmitu gadu laikā franšīze ir kļuvusi par visnozīmīgāko jauno biznesa organizēšanas veidu, un pasaulē ir vairāk nekā pusmiljarda (tagad jau noteikti vairāk) franšīzes uzņēmumu, kurā nodarbināti daudzi miljoni cilvēku, kas strādā sešdesmit dažādās nozarēs.
"Franšīzes ņēmējs apņemas pārdot attiecīgo produktu vai pakalpojumus saskaņā ar iepriekš līgumā precīzi formulētiem biznesa noteikumiem."
Franšīzi var piešķirt gandrīz jebkurai precei vai pakalpojumam: māju atjaunošanai un remontam, dārzu un zālienu uzturēšanai, mājkalpotāju pakalpojumiem, dzīvnieku kopšanas precēm, veselības aprūpei, pazīstamu alus šķirņu darītavām, ceļojumu birojiem, frizētavām, kosmētiskajiem saloniem, ātro uzkodu restorāniem, automašīnu servisiem, viesnīcu ķēdēm, automašīnu nomas un mēbeļu labošanas uzņēmumiem, autoskolām, veterinārajām klīnikām, apsardzes firmām, aprūpes centriem, sporta nometnēm, interjera dizaina studijām, apbedīšanas birojiem, juridiskajām konsultācijām, grāmatvedības pakalpojumu un biznesa, nodokļu konsultāciju firmām utt.
Latvijā franšīzi sāka izmantot pēc valsts neatkarības atgūšanas pagājušā gadsimta beigās. Vienas no pirmajām to ieviesa sabiedrības "Neste" un "Shell" savu degvielas uzpildes staciju veikalu apsaimniekošanai.
Franšīzes devēja pienākums – atbalstīt franšīzes ņēmēju
Latvijā šis biznesa veids nav plaši iecienīts, un franšīzes uzņēmumu šeit ir maz. Varbūt arī tādēļ, ka saistībā ar franšīzi Latvijā gana ilgi nebija speciāli izstrādātas tiesību bāzes. Bet franšīzes attiecībās tiesiskais regulējums ir ļoti svarīgs.
Kā lasām "Latvijas Vēstneša" 2009.gadā izdotajā Viktorijas Jarkinas grāmatā "Franšīze teorijā un praksē. Komerclikuma franšīzes līguma komentāri", šāds speciālais normatīvais regulējums pirmo reizi parādījās Komerclikumā 2008.gada 18.decembrī, papildinot Komerclikumu (KL) ar atsevišķu D daļu – "Komercdarījumi", kuras 7.nodaļa ir speciāli veltīta franšīzes līgumam. KL septiņos pantos ir regulēts franšīzes līguma jēdziens, līguma forma, līguma pušu pienākumi, līguma sekas, konkurences ierobežojuma noteikumi un konkurences tiesību piemērošanas jautājumi.
KL ir paredzēts, ka franšīzes devējam ir pienākums piešķirt franšīzes ņēmējam intelektuālā īpašuma tiesības franšīzes komercdarbībai nepieciešamajā apjomā, kas uzliek franšīzes devējam par pienākumu nodrošināt franšīzes ņēmējam netraucētu un ilgstošu intelektuālā īpašuma tiesību izmantošanu.
"Franšīzes devējam ir pienākums sniegt biznesa nomātājam atbalstu, taču nav pienākuma to darīt bez maksas."
Kā jau minēts, franšīzes devējam ir pienākums sniegt biznesa nomātājam atbalstu, taču nav pienākuma to darīt bez maksas.
Likums uzliek franšīzes devējam par pienākumu nodot franšīzes ņēmējam dokumentus, kuri ir nepieciešami franšīzes izmantošanai. "Tā ir praktiska rakstura norma, kas nepieciešama franšīzes sekmīgai izmantošanai saskaņā ar franšīzes līguma noteikumiem. Ņemot vērā franšīzes devēja pienākumu sniegt franšīzes ņēmējam atbalstu un apmācīt viņu, kā arī tiesību uz intelektuālā īpašuma un zinātību piešķiršanas momentu, parasti franšīzes devējs nodod franšīzes ņēmējam instrukcijas, atļaujas, licences, tehniskos noteikumus, rokasgrāmatas un līgumus," raksta V.Jarkina. "Tomēr franšīzes devējam bez jebkādiem ierobežojumiem pēc pirmā franšīzes ņēmēja lūguma jānodod arī citi dokumenti, kuri ir nepieciešami franšīzes ņēmējam franšīzes sekmīgai izmantošanai."
Likumā bez šiem minēti vairāki franšīzes devēja pienākumi, bet tādi ir arī franšīzes ņēmējam. Līdzīgi kā franšīzes devējam, arī ņēmējam likumā ir noteikta virkne pienākumu. Sākot ar to, ka pirms līguma noslēgšanas franšīzes ņēmējam ir jāsniedz franšīzes devējam aktuālas un patiesas ziņas par apstākļiem, kuriem ir svarīga nozīme, slēdzot līgumu. Bet pēc partnerattiecību spēkā stāšanās ir pienākums informēt franšīzes devēju ne tikai par savu saistību izpildi saistībā ar noslēgto līgumu, bet arī par pastāvošajām problēmām, tiesvedībām, dalīties pozitīvajā pieredzē un jaunievedumiem franšīzes izmantošanā un komercdarbības veicināšanā.
Par to visu sīkāk var izlasīt gan KL, gan minētajā grāmatā.
Jāvērtē franšīzes piedāvājums
Kā liecina Latvijas pieredze, visvairāk franšīzes pircēju ir mazumtirdzniecībā, sabiedriskajā ēdināšanā un citu pakalpojumu sniegšanā. Pirms uzsākt franšīzes pirkšanu, rūpīgi jāapdomā, cik daudz ir iespējams investēt un kur iegūt vajadzīgo finansējumu.
Veiksmīgam franšīzes ņēmējam ir jāprot sadzīvot ar izvēlēto nozari, franšīzes devēju un viņa biznesu. Tāpēc, pirms izlemt par franšīzes pirkšanu, nepieciešams rūpīgi izanalizēt potenciālo franšīzes devēja uzņēmumu, jo strauja attīstība ne vienmēr nozīmē veiksmīgu attīstību. Pirms iegādāties franšīzi, svarīgi ir atrast atbildes uz vairākiem jautājumiem. Pirmām kārtām ir jāsaprot, kāda pieredze pašam uzņēmējam nepieciešama biznesā, kura franšīzi ir iecerēts pirkt; cik daudz laika un cilvēku resursu prasīs konkrētais bizness; kas ir franšīzes devējs, kādi ir tā sasniegumi un vadošā personāla pieredze; kā veicas citiem šīs ķēdes franšīzes ņēmējiem; cik daudz naudas vajadzēs, lai nopirktu franšīzi; cik daudz ir iespējams maksāt, lai uzturētu tiesības uz šā biznesa veikšanu. Specifisks, bet svarīgs jautājums ir - ja no franšīzes devēja jāpērk tikai noteikta produkcija vai serviss, tad kas un kā to piegādās. Nozīmīgi ir arī termiņi un noteikumi, pēc kuriem franšīzes darījuma attiecības var beigties vai turpināties, kā arī franšīzes devēja un tā sistēmas finansiālie noteikumi.
"Mūsu valstī šis biznesa veids nav plaši iecienīts, un franšīzes uzņēmumu šeit ir maz."
Tatjana Melehova, Baltijas Franšīzes fonda direktore, uzsver, ka uzņēmējam ir svarīgi noskaidrot, kuras kompānijas piedāvā franšīzi uzņēmēju interesējošā nozarē. Tagad internetā ir pieejama ļoti plaša informācija. Piemēram, Baltijas Franšīzes fonda mājaslapā ir norādītas dažas saites, kur meklēt informāciju. Uzņēmējiem vērtīgs atbalsts ir arī komercbanku rīkotie semināri par finansēšanas iespējām, par to, kā bankas vērtē biznesa plānus. Bet, protams, uzņēmējam pašam ir jāmeklē informācija un jākontaktējas ar komersantiem, potenciālajiem franšīzes devējiem.
Nākamais solis – uzņēmējam ir jāzina, kādu apmācību un atbalstu piedāvā franšīzes devējs, kā arī jāizsver potenciāls tālākai attīstībai. Vēlams profesionāli novērtēt biznesu, kurā plānots iesaistīties. Šeit padomdevēji var būt tieši Baltijas Franšīzes asociācijas un Baltijas Franšīzes fonda eksperti. Viņi var palīdzēt novērtēt, vai izvēlētajam biznesam ir potenciāls. Nereti gadījies, ka izpēte liecina - franšīzes pirkšanai nav perspektīvas.
Ja nepieciešamas investīcijas
Svarīga ir ne tikai spoža un perspektīva ideja, bet arī racionāli pārdomāts biznesa plāns. Franšīzes ņēmēji dažkārt pārāk optimistiski vērtē biznesa iespējas, kas ir viens no iemesliem, kāpēc bankas nevēlas sadarboties. Ir jāzina, kā iespējami mazināt savus (tātad arī bankas) riskus. Nereti uzņēmējiem sava koncepcija ir jāpārveido, lai tā atbilstu bankas prasībām. Inovatīvās idejas Latvijā pagaidām attīstās ļoti lēni. Piemēram, peļņu nesoša izrādījās ļoti specifiska biznesa ideja, kad franšīzes ņēmējs piedāvāja elektroniskās informācijas nesēju, piemēram, CD disku un cieto disku kvalificētu iznīcināšanu. Viens no veiksmes faktoriem ir atrast nišu vai tirgus segmentu, kur nav tik liela konkurence, iesaka T.Melehova. Viņa atzīst: katrā atsevišķā gadījumā investīciju apjoms ir atšķirīgs – viss ir atkarīgs no biznesa nozares. Par franšīzes maksu jārunā ar katru uzņēmumu individuāli. Vispāratzīta biznesa prakse ir vietējā tirgū, piemēram, mazumtirdzniecībā, sabiedriskajā ēdināšanā vai apkalpojošajā sfērā attīstīt pasaulē pārbaudītu biznesa koncepciju.
Kopumā bankas franšīzes sistēmu vērtē pozitīvi, jo tā paaugstina projekta veiksmīgas attīstības potenciālu. Uzņēmējs uzreiz iegūst tiesības un priekšrocības strādāt, izmantojot starptautiski atpazīstamas preču zīmes. Parasti tiek iegūta pieeja franšīzes devēja datiem par darbības rezultātiem un pieredzi citās valstīs, kas savukārt paaugstina pārliecību par biznesa plāna pieņēmumu pamatojumu, kuru franšīzes ņēmējs iesniedz bankā. Par franšīzes devēja atbalstu jau minēts iepriekš.
Biznesa plāna izvērtēšana neatšķiras no jebkura cita korporatīvā kreditēšanas projekta izvērtēšanas, kuras pamatā ir komplekss kritēriju kopums.
"Vai tagad, kad bankas ir ļoti piesardzīgas, ir iespējams saņemt kredītu franšīzes pirkšanai?" nereti jautā uzņēmīgi cilvēki. Jāuzver, ka bankas dod kredītu nevis atsevišķam darījumam, bet visam biznesa projektam, kur franšīzes iegāde ir tikai daļa no kopējām investīcijām. Bankas iesaistās ne tikai kā finanšu partneris, bet arī kā sarunu vadītājs starp pircēju un pārdevēju. Pastāvot augstam savstarpējam partneru profesionālās uzticēšanās līmenim un pārliecībai par attīstības potenciālu, bankas spēj darījumu strukturēt ar izdevīgākiem nosacījumiem.
Baltijas Franšīzes fonds cilvēkiem, kuri vēlas kļūt par franšīzes ņēmējiem, iesaka sev uzdot šādus jautājumus:
