Valsts garantijas komersantiem un lauksaimnieku kooperatīvajām sabiedrībām

Noteikumi reglamentē garantiju piešķiršanas nosacījumus konkurētspējas uzlabošanas saimnieciskās darbības veicējiem, ko izsniedz sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Garantiju aģentūra” (LGA). Par saimnieciskās darbības veicējiem uzskatāmi komersanti un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem atbilstības kritērijiem jeb atbilstošas lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības.

Kas var pieteikties valsts garantijām

Garantijām var pieteikties visa veida komersanti (Komerclikuma izpratnē), tajā skaitā arī individuālie komersanti. Tāpat garantijām var pieteikties arī valsts kapitālsabiedrības.

Savukārt, lai noteiktu, vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība ir atbilstoša, tai jāiziet akreditācijas procedūra saskaņā ar MK 2009. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 1491 “Noteikumi par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības reģistrācijai nepieciešamajiem dokumentiem un šīs sabiedrības atbilstības izvērtēšanu atbalsta piešķiršanai”.

MK noteikumu Nr. 997 “Noteikumi par garantijām komersantu un atbilstošu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību konkurētspējas uzlabošanai” ietvaros atbalstu var saņemt tās kooperatīvās sabiedrības, kuras nodarbojas ar produktu pārstrādi un ražošanu atbilstoši Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 1. pielikumam (Annex 1).

"LGA izsniegtām garantijām var pieteikties visa veida komersanti, tajā skaitā arī individuālie komersanti un valsts kapitālsabiedrības. "

Kā skaidro Ekonomikas ministrijas (EM) ES fondu ieviešanas departamenta ES struktūrfondu privātā sektora nodaļas vadītājs Gatis Silovs, šos ierobežojumus nosaka ES normatīvie dokumenti – visas jomas un darbības, kas jaunajos noteikumos uzskaitītas kā neatbalstāmas, jau tiek ar valsts garantijām atbalstītas citās atbalsta programmās.

“Atbalsts no LGA kooperatīvajām sabiedrībām jau nav nekas jauns, tas pastāv kopš 2009. gada 2. aprīļa. Mērķis ir viens – atbalstīt tās atbilstošās lauksaimnieku kooperatīvās sabiedrības, kuras nevar saņemt garantijas lauksaimniekiem domātajā atbalsta iestādē – Lauku attīstības fondā (LAF),” skaidro Gatis Silovs. “LAF pārsvarā sniedz atbalstu lauksaimniecības produktu pirmreizējiem ražotājiem, piemēram, zemniekiem un zvejniekiem, savukārt LGA sniedz garantijas lauksaimniecības un arī zivsaimniecības produktu tālākai pārstrādei. LGA var sniegt garantijas arī tādām darbībām, kuras nav minētas Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 1. pielikumā, bet ir uzskatāmas par produktu pārstrādi, piemēram, maizes cepšanai, kulinārijai, konditorejai. Arī alus darītāju, mežrūpnieku un mežizstrādātāju atbilstoša kooperatīvā sabiedrība, ja tāda izveidojusies, var saņemt atbalstu. Kaut arī šī ir izteikta lauksaimnieciskā uzņēmējdarbība, tradicionāli tā garantijas saņēmusi no EM fondiem, ne no ZM administrētajiem fondiem – pirmais pielikums nenoklāj visu lauksaimniecisko ražošanu, tādēļ ir šis mēģinājums atbalstīt arī tos komersantus un kooperatīvās sabiedrības, kas nedabū garantijas caur LAF. Tā sakot, lai pilnīgi viss “lauks” tiktu noklāts un visi, kam nepieciešams, varētu saņemt valsts garantiju atbalstu.”

Kādām darbībām atbalsts nav paredzēts

Noteikumi Nr. 997 “Noteikumi par garantijām komersantu un atbilstošu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību konkurētspējas uzlabošanai” neparedz atbalstu šādām nozarēm un darbībām:

•  zivsaimniecībai un akvakultūrai,
•  lauksaimniecības produktu primārai ražošanai maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu,
•  lauksaimniecības produktu pārstrādei un tirdzniecībai, ja atbalsts tiek nodots produktu sākotnējiem ražotājiem;
•  darbībām, kas saistītas ar eksportu uz trešām valstīm vai dalībvalstīm,
• darbībām, lai importētu preču vietā tiktu izmantotas vietējās preces,
• vairumtirdzniecībai un mazumtirdzniecībai,
•  finanšu un apdrošināšanas darbībām,
• transportlīdzekļu, mašīnu un iekārtu, individuālās lietošanas priekšmetu, sadzīves aparatūras un iekārtu iznomāšanai,
• operācijām ar nekustamo īpašumu,
• azartspēlēm un derībām,
•  ieroču, munīcijas, tabakas izstrādājumu, alus un alkoholisko dzērienu ražošanai un tirdzniecībai,
•  ogļu nozares saimnieciskajām darbībām,
• kravas autotransporta līdzekļu iegādei saimnieciskās darbības veicējiem, kas veic komercpārvadājumus ar autotransportu,
• kapitālsabiedrību kapitāla daļu iegādei,
• avansa maksājuma garantijas saņemšanai citu Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai.

Kādām darbībām garantiju atbalsts ir paredzēts

Atbalstu valsts garantiju veidā var saņemt par šādiem finanšu pakalpojumiem:

• aizdevums investīciju veikšanai,
• apgrozāmo līdzekļu aizdevums,
• finanšu līzings,
• faktorings, kurā saimnieciskās darbības veicējs saskaņā ar noslēgto faktoringa līgumu atbild faktoram (kredītiestādei vai tās meitassabiedrībai) par nodotā vai nododamā prasījuma drošību,
• konkursa, avansa maksājuma, maksājuma, izpildes vai laika garantija.

Cik garantiju izsniegts

LGA garantiju programmā konkurētspējas paaugstināšanai līdz šā gada 31. oktobrim apstiprināti 749 garantiju pieteikumi par summu Ls 71,65 miljoni un noslēgts 451 garantiju līgums par Ls 57 miljoniem. Visas garantijas šajā programmā ir saņēmuši komersanti, bet šādu atbalstu nav lūgusi neviena kooperatīvā sabiedrība.

“Acīmredzot LAF lauksaimnieku sabiedrība pazīst labāk un sadarbojas vairāk nekā ar LGA. Tas varētu būt iemesls, kādēļ LGA sniegtās iespējas pašlaik lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības neizmanto,” min Gatis Silovs. “Turklāt jāteic, ka garantijas neizsniedz par velti, par tām ir jāmaksā. Iespējams, ka tas arī uzņēmējus attur. Acīmredzot uzņēmēji, kas varētu LGA garantijas saņemt, var bez tām iztikt – vai nu viņiem kredīts nav vajadzīgs, vai arī var saņemt kredītu bez valsts sniegtajām garantijām.”

"Par saimnieciskās darbības veicējiem šo noteikumu izpratnē uzskatāmas arī atbilstošas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības. "

Maksa par garantijām ir robežās no 0,2 līdz 2 procentiem no garantētās summas kā komisijas maksa atkarībā no garantijas riska.

Cik naudas garantijām atvēlēts

LGA garantiju programmas īstenošanai piešķirti 60,5 miljoni latu. No šīs summas izsniedz divu veidu garantijas – eksportkredīta un konkurētspējas garantijas, uz kurām attiecas šie noteikumi.

Patiesībā naudas daudzums, ko var reāli garantijās izsniegt, ir daudzkārt lielāks, jo tiek piemērots tā dēvētais multiplikators, latviski dēvētu arī par reizuli. Naudas multiplikators (∆) ir koeficients, kas parāda naudas piedāvājuma pieaugumu, naudas bāzei palielinoties par vienu naudas vienību.

"Visas garantijas šajā programmā līdz šim lūguši un saņēmuši tikai komersanti, šādu atbalstu nav lūgusi neviena kooperatīvā sabiedrība. "

“Pašlaik konkurētspējas garantijām piemērojamais multiplikators ir apmēram ∆=3. Laika posmā no 2011. līdz 2013. gada beigām konkurētspējas garantijām iecerēts novirzīt kopumā vēl ap 107 miljoniem latu, piemērojot multiplikatoru,” skaidro nodaļas vadītājs. “To vēl varētu palielināt, tuvojoties pilnai naudas apguvei. Nekad nenotiek tā, ka vienlaikus bankrotē visi uzņēmumi, kas saņēmuši valsts garantijas. Nekad visas garantijas nav jāizmaksā vienlaikus, un šī nauda norēķiniem ar banku ir ieskaitīta garantiju sniedzēja pamatkapitālā, veidojot likviditātes nodrošinājumu.”

Viens uzņēmējs garantijās var saņemt maksimāli 1,5 miljonus eiro uz 10 gadiem un garantija sedz līdz 80 % no finanšu pakalpojuma.