SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
30. novembrī, 2010
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Labklājība
3
3

Top trīs jauni noteikumi invalīdiem

Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

No nākamā gada plānots jauns atbalsta veids bērniem invalīdiem un viņu likumiskajiem pārstāvjiem. Nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv personu ar invaliditāti intereses, jau pirms diviem gadiem rosināja nodrošināt valsts apmaksātus psihologa pakalpojumus personai līdz 18 gadiem, kurai pirmreizēji noteikta invaliditāte un kura dzīvo ģimenē, kā arī tās likumiskajam pārstāvim. Nu šī ideja ietverta jaunu MK noteikumu projektā.

FOTO: www.gnews.ua

2011. gada 1. janvārī stāsies spējā jaunais Invaliditātes likums, kas aizstās šobrīd spēkā esošo likumu “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību” un tam pakārtotos noteikumus. Tādēļ 11. novembrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja trīs jaunus Labklājības ministrijas izstrādātus Invaliditātes likuma ieviešanai nepieciešamos Ministru kabineta noteikumus, kuri vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Jauni prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritēriji

Latvijā pašlaik ir apmēram 134 tūkstoši cilvēku ar invaliditāti. Ir arī personas, kurām ir slimības vai traumas radīti funkcionēšanas ierobežojumi, kas gadījumā, ja netiek sniegti nepieciešamie ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumi, var būt par iemeslu invaliditātes noteikšanai. „Atbilstoši Invaliditātes likumam tās ir personas ar prognozējamu invaliditāti. Termins „prognozējamā invaliditāte” ir lietots arī likumā „Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”. Tomēr tajā termins nav definēts, statuss personai nav noteikts, personām, kurām iespējama invaliditātes iestāšanās, šajā likumā un citos normatīvajos aktos nav paredzēti speciāli rehabilitācijas pasākumi invaliditātes novēršanai vai rehabilitācijas plāna izstrāde,” stāsta Labklājības ministrijas (LM) Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vecākais referents Jevgēņijs Strebkovs.

Kad spēkā stāsies Invaliditātes likums, spēku zaudēs pašreizējais invaliditātes noteikšanu (ekspertīzi) reglamentējošais likums “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību” un tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi Nr. 650 “Invaliditātes ekspertīzes kārtība Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā”, kuros iekļauti invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritēriji, termiņi un kārtība, to skaitā:

  •  invaliditātes noteikšanai bez atkārtota izmeklēšanas termiņa norādes (uz mūžu);
  • invaliditātes noteikšanai bērnam un bērna invalīda īpašas kopšanas nepieciešamībai;
  • nosacījumi atkārtotas invaliditātes ekspertīzes veikšanai bez personas klātbūtnes;
  • nosacījumi ieteikumiem speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai;
  • kritēriji, kas nosaka, ka invalīdam nepieciešama īpaša kopšana;
  • kritēriji, kas nosaka iespēju sniegt invalīdam ieteikumu par profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanu.

Tādēļ izstrādāts MK noteikumu projekts „Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritēriji, termiņi un kārtība”. Projektā nav plānots mainīt līdzšinējās medicīniskās indikācijas invaliditātes noteikšanai bērnam un bērna invalīda īpašai kopšanai, medicīniskās indikācijas speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un pabalsta saņemšanai, lai kompensētu transporta izdevumus. Tāpat spēkā paliek līdzšinējie anatomiskie defekti invaliditātes noteikšanai bez atkārtota izmeklēšanas termiņa norādes, kā arī kritēriji, kas nosaka iespēju sniegt invalīdam ieteikumu saņemt profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus.

"No jaunā gada bērni ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam un persona, kas viņu pavada, visā Latvijā varēs bez maksas izmantot visu veidu sabiedrisko transportu."

Tomēr plānotas arī izmaiņas. Pašreiz personas, kurām likuma „Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību” izpratnē ir prognozējama invaliditāte, saņem attiecīgos pakalpojumus vispārējā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, t. i., bez priekšrocībām, atvieglojumiem, kas pamatoti ar prognozējamu invaliditāti. Noteikumi nosaka prognozējamas invaliditātes noteikšanas kritērijus. „Personām, kurām noteiks prognozējamo invaliditāti, būs tiesības ārstēšanas un medicīniskās, sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus saņemt prioritāri. Prognozējamās invaliditātes ekspertīzei strādājošu personu varēs nosūtīt vienlaicīgi ar nosūtījumu darbnespējas lapas pagarināšanai pārejošas darbnespējas periodā, bet nestrādājošu personu - ja tā ne mazāk kā pēdējos sešus mēnešus atrodas regulārā ģimenes ārsta uzraudzībā, par ko liecina ieraksti  personas  ambulatorā slimnieka medicīniskajā  kartē,” skaidro J. Strebkovs.

Prognozējamas invaliditātes ekspertīzei papildus būs jāiesniedz arī ģimenes/ārstējošā ārsta sagatavots personas ar prognozējamu invaliditāti individuālā rehabilitācijas plāna projekts, kuru Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai (VDEĀVK) varēs nosūtīt arī elektroniski vai pa pastu.

Plānots noteikt, ka iesniegumu ar lūgumu veikt invaliditātes ekspertīzi var ne tikai iesniegt klātienē, bet arī elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu vai nosūtīt pa pastu. Savukārt, lai atvieglotu invaliditātes ekspertīzi cilvēkiem ar anatomiskiem defektiem un smagām slimībām, paredzēts, ka VDEĀVK to varēs veikt bez cilvēka klātbūtnes, ja ārsta eksperta rīcībā būs pietiekama medicīniskā un cita veida informācija, kas nepieciešama cilvēka funkcionēšanas ierobežojuma izvērtēšanai.

Noteikumu projektā precizēti arī kritēriji invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanai un kritēriji, lai noteiktu īpašu kopšanu 18 gadus sasniegušam cilvēkam ar invaliditāti.

Ministrija atgādina, ka no 1. janvāra bērna ar invaliditāti statusu noteiks bērniem līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai tagadējo 16 gadu vietā. Tas nozīmē, ka no jaunā gada bērni ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam un persona, kas viņu pavada, varēs visā Latvijā bez maksas izmantot visu veidu sabiedrisko transportu.

Apmaksāti psihologa pakalpojumi

2009. gadā pirmreizēji invaliditāte tika noteikta 853 bērniem līdz 16 gadu vecumam, bet 2008. gadā – 927 bērniem.

Jaunais Invaliditātes likums aizstās pašreiz spēkā esošo likumu „Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”, kas nosaka personu ar invaliditāti tiesības un valsts un pašvaldību pienākumus pret viņiem. Šis likums paredz, ka katrai personai ar invaliditāti neatkarīgi no invaliditātes cēloņa ir tiesības uz tādu palīdzību, kāda nepieciešama. Tomēr tas neparedz īpašus atbalsta pasākumus ne personai līdz 18 gadiem, kurai pirmreizēji ir noteikta invaliditāte un kura dzīvo ģimenē, ne arī tās ģimenes locekļiem, lai mazinātu psiholoģiskās sekas, ko radījusi invaliditātes noteikšana bērnam.

Jau Invaliditātes likuma projekta izstrādes gaitā LM 2008. gadā organizētajās sanāksmēs nevalstiskās organizācijas, kuras pārstāv personu ar invaliditāti intereses, rosināja likuma projektā paredzēt psihologa pakalpojumus personai līdz 18 gadiem, kurai pirmreizēji noteikta invaliditāte un kura dzīvo ģimenē, kā arī tās likumiskajam pārstāvim.

"Paredzēts, ka psihologa palīdzība būs nepieciešama apmēram 940 bērniem ar invaliditāti, kuriem invaliditāte noteikta pirmo reizi, kā arī viņu vecākiem vai likumiskajiem pārstāvjiem"

Nu šis ierosinājums ietverts MK noteikumu projektā „Psihologa pakalpojuma personai līdz 18 gadiem, kurai pirmreizēji noteikta invaliditāte un kura dzīvo ģimenē, kā arī tās likumiskajam pārstāvim apjoms un pakalpojuma saņemšanas kārtība”. Noteikumu projekts paredz  no 2011. gada 1. janvāra nodrošināt no valsts budžeta apmaksātus psihologa pakalpojumus  bērniem līdz 18 gadiem, kuriem pirmo reizi ir piešķirta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenē, kā arī viņu likumiskajiem pārstāvjiem. Iecerēts, ka cilvēks ar invaliditāti, kā arī viņa likumiskais pārstāvis kopā varēs izmantot līdz divām 45 minūšu konsultācijām. Vienas konsultācijas cena nepārsniegs deviņus latus.

Saskaņā ar bērniem piešķirtās pirmreizējās invaliditātes intensitātes analīzi, paredzēts, ka psihologa palīdzība būs nepieciešama apmēram 940 bērniem ar invaliditāti, kuriem invaliditāte noteikta pirmo reizi, kā arī viņu vecākiem vai likumiskajiem pārstāvjiem.

Atbalsts mājokļa pielāgošanai cilvēkiem ar invaliditāti

Saskaņā ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas sniegto informāciju, līdz 2010. gada 1. septembrim Latvijā reģistrētas 9070 personas ar I invaliditātes grupu, 230 personas ar II grupas dzirdes invaliditāti, 3293 personas ar II grupas redzes invaliditāti un 1684 personas līdz 18 gadu vecumam, kurām noteiktas medicīniskās indikācijas bērna invalīda īpašas kopšanas nepieciešamībai.

Pašreiz personas ar invaliditāti tiesības un valsts un pašvaldību pienākumus pret personām ar invaliditāti reglamentē likums „Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”, kura 15. panta ceturtā daļa noteic, ka invalīdiem mājokļa pielāgošanai izsniegto bankas kredītu procentus pilnībā vai daļēji sedz MK noteiktajā kārtībā. MK noteikumi Nr. 250 „Noteikumi par kredīta procentu segšanu invalīdiem, kuri saņēmuši kredītu mājokļa pielāgošanai” nosaka kārtību, kādā invalīdiem, kuriem kredītiestāde izsniegusi kredītu mājokļa pielāgošanai, tiek segti kredīta procenti. Tiesības uz kredīta procentu segšanu ir invalīdiem, kuri, ņemot vērā ergoterapeita, ārstējošā ārsta vai sociālā dienesta ieteikumu, par kredīta līdzekļiem ir pielāgojuši mājokli, lai mazinātu invaliditātes ietekmi uz pašaprūpes un integrācijas iespējām. Kredīta procentus sedz no līdzekļiem, kas šiem mērķiem paredzēti valsts budžetā.

Kopš noteikumu spēkā stāšanās ir saņemti astoņi iesniegumi ar lūgumu segt kredītiestādes izsniegtā aizdevuma kredītprocentu summu. Laikā no 2004. gada līdz 2010. gada 1. oktobrim noslēgti pieci līgumi par kredīta procentu segšanu invalīdiem, kuri saņēmuši kredītu mājokļa pielāgošanai. Diviem līgumiem beidzies darbības termiņš, trim līgumiem turpinās saistību izpilde par kredītprocentu segšanu.

Saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem kredīta procenti tiek segti pēc tam, kad saņemts bankas izsniegtā kredīta procentu samaksu apliecinošs dokuments. Tos sedz pilnībā, ja kredīts maksāts laikus, bez kavējumiem, saskaņā ar noslēgto kredīta līgumu. Ja kredīta līguma nosacījumi nav ievēroti un par to piemērotas soda sankcijas, LM nesedz aprēķināto soda naudu. Kredīta procentus sedz pilnībā, ja mājokļa pielāgošana īstenota saskaņā ar Būvniecības likumu, Latvijas būvnormatīviem un citiem normatīvajiem aktiem.

"Laikā no 2004. gada līdz 2010. gada 1. oktobrim noslēgti pieci līgumi par kredīta procentu segšanu invalīdiem, kuri saņēmuši kredītu mājokļa pielāgošanai."

Noteikumi zaudēs spēku 2011. gada 1. janvārī reizē ar likumu „Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”, kuru aizstās Invaliditātes likums.

Invaliditātes likums nodrošina iespēju saņemt atbalstu viena mājokļa pielāgošanai personām ar I grupas invaliditāti, personām ar II grupas redzes vai dzirdes invaliditāti un personām līdz 18 gadu vecumam, kurām noteiktas medicīniskās indikācijas bērna invalīda īpašas kopšanas nepieciešamībai. Tādēļ izstrādāts MK noteikumu projekts „Atbalsta mājokļa pielāgošanai personām ar invaliditāti saņemšanas nosacījumi un saņemšanas kārtība”.

Arī turpmāk plānots pilnībā vai daļēji atlīdzināt samaksātos kredīta procentus atbilstoši kredīta līgumam par cilvēka, viņa vecāku, bērnu vai likumiskā pārstāvja īpašumā vai lietošanā esoša mājokļa pielāgošanu cilvēka ar invaliditāti vajadzībām. Atbalstu sniegs, piešķirot no valsts budžeta līdzekļiem finansējumu, lai cilvēkam atlīdzinātu samaksātos kredīta procentus atbilstoši kredīta līgumam, kurš ar Latvijas Republikā reģistrētu kredītiestādi noslēgts, lai mājokli pielāgotu.

Lai saņemtu atbalstu, cilvēkam LM būs jāiesniedz iesniegums un dokumenti, kuri pierāda atbalsta objektīvu pamatotību. Plānots, ka būs jāiesniedz tikai tāda informācija (dokumentu veidā), kuru LM pati nevarēs iegūt no citām institūcijām. Atšķirībā no līdzšinējām prasībām papildus būs jāiesniedz arī īres līguma kopija, ja mājoklis, kuru paredzēts pielāgot, tiek īrēts (jo viens no atbalsta saņemšanas nosacījumiem ir īres līgums vismaz uz pieciem gadiem no atbalsta pieprasīšanas dienas), un mājokļa īpašnieka rakstiska piekrišana mājokļa pielāgošanai, ja atbalsta pieprasītājs pats nav mājokļa īpašnieks.

Par atbalsta piešķiršanu lems labklājības ministra izveidota komisija, kurā būs LM, Ekonomikas un Finanšu ministrijas pārstāvji. Ja LM attiecīgajā gadā nebūs piešķirts valsts budžeta finansējums atbalsta piešķiršanai, tad atbalsta saņemšanai cilvēku uzņems rindā.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI