Ievadot diskusiju, ekonomikas ministrs Atis Kampars uzsvēra, ka Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar ekspertiem un sociālajiem partneriem ir izstrādājusi Atjaunojamās enerģijas likuma projektu un vienlaikus arī rīcības plānu, kas parāda ceļu, kā Latvijai tuvākās desmitgades laikā stiprināt enerģētisko neatkarību.
Sagatavots atjaunojamās enerģijas likumprojekts
Centrālie jautājumi likumprojektā saistīti ar energoefektivitāti, lielāku atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvaru enerģētikā, energoresursu un enerģijas piegādes avotu daudzveidību un enerģijas importa samazināšanu. Likumprojekta mērķis ir veicināt vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu tautsaimniecības vajadzībām, noteikt stabilu ilgtermiņa investīciju vidi atjaunojamās enerģijas ražošanai, lai līdz 2020. gadam atjaunojamās enerģijas īpatsvars kopējā bruto enerģijas gala patēriņā sasniegtu vismaz 40 procentus. Šobrīd tas ir aptuveni 30% un Latvija šajā jomā Eiropas Savienībā (ES) ir otrajā vietā aiz Zviedrijas. Likumprojekts paredz arī mazināt administratīvo slogu, nodrošināt atklātību un īstenot citus mērķus.
Ministrs uzsvēra, ka jaunais likums sekmēs Latvijas enerģētiskās bāzes nostiprināšanu un atkarības mazināšanu no Krievijas dabasgāzes. Tas paver arī iespēju izskaust politikai pietuvināta biznesa ietekmi uz lēmumu pieņemšanu: līdz ar likuma stāšanos spēkā tiks atcelta bēdīgi slavenā kvotu sistēma, kā arī tiks radīti skaidri un saprotami spēles noteikumi ilgtermiņā, jo turpmāk zaļās enerģijas ražošana būs ekonomiski pamatota tautsaimniecības nozare.
Viens no Baltijas valstu un līdz ar to arī Latvijas galvenajiem uzdevumiem ir integrācija ES enerģētikas tirgū. Taču šo mērķu sasniegšanai ir vairāki priekšnosacījumi. Normāla tirgus situācija veidojas tikai tad, ja enerģiju var pirkt un pārdot, kad tas ir visizdevīgāk. Neapstrīdams ir arī fakts - jo tirgus ir lielāks, jo šādu iespēju vairāk, līdz ar to tiek nodrošinātas iespējas patērētājiem gūt ekonomisku labumu.
Šobrīd elektroenerģijas patēriņa struktūras atjaunojamo energoresursu segmentu veido hidroelektrostacijas, vēja, biogāzes un biomasas elektrostacijas, kā arī atjaunojamos energoresursus izmantojošas koģenerācijas stacijas. Atjaunojamie energoresursi kopējā elektroenerģijas gala patēriņā 2008. gadā veidoja 39,6%, kur lielāko daļu (97%) nodrošināja lielās hidroelektrostacijas. Atlikušie aptuveni 3% bija vēja elektrostaciju, biomasas koģenerācijas elektrostaciju un mazo hidroelektrostaciju devums. Tātad šajā segmentā iespējas ir visai ievērojamas, jo zinātniskie pētījumi apstiprina zaļās enerģijas dzīvotspēju Latvijā, nepaaugstinot elektroenerģijas un siltuma izmaksas. Par to liecina arī Zviedrijā un Somijā uzkrātā pieredze.
Šobrīd EM ir izdevusi 719 atļauju elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu ražošanas iekārtu ieviešanai ar kopējo jaudu 4711,7 MW; no tām 633 atļaujas izsniegtas komersantiem, kas elektroenerģijas ražošanai izmanto vai plāno izmantot atjaunojamos energoresursus jaudu palielināšanai vai jaunu ražošanas iekārtu ieviešanai, ar kopējo jaudu 4007,5 megavati."Atjaunojamās enerģijas likums sekmēs Latvijas enerģētiskās bāzes nostiprināšanu un atkarības mazināšanu no Krievijas dabasgāzes."
Likumprojekts paredz atbalstu zaļās enerģijas ražotājiem
Lai paplašinātu enerģijas ražošanu, izmantojot sauli, vēju, ūdens spēku, biomasu (galvenokārt koksni), likumprojekts paredz arī dažādu veidu atbalstu, kuru varētu sniegt valsts un pašvaldības.
Atjaunojamās enerģijas izmantošanas veicināšanai var izveidot valsts vai pašvaldību, kā arī juridisko vai fizisko personu finanšu instrumentus (fondus, subsīdijas, nodokļu atlaides, kredītus, trešo personu sniegto finansējumu, enerģijas iepirkuma līgumus un citus instrumentus), tiešās cenu atbalsta shēmas, kā arī pasākumus, kas tiek noteikti saskaņā ar likumiem par nodokļiem, publisko iepirkumu, nozares tarifu regulējumu, kreditēšanu, valsts galvojumu, veicinot šajā likumā noteikto valsts mērķu sasniegšanu, teikts Atjaunojamās enerģijas likuma projektā.
Šajā saistībā likumprojektā paredzēts izmantot arī virkni finanšu instrumentu. Šeit var minēt valsts piešķirtā finansējuma novirzīšanu atjaunojamās elektroenerģijas ražošanai un patēriņam, tostarp enerģijas ražošanas iekārtu, kurās izmanto fosilos energoresursus, pārejai uz enerģijas ražošanas iekārtām, kurās izmanto AER. Tas nozīmē, ka tiks veicināta, piemēram, šķeldas un granulu izmantošana. Projekts paredz
piemaksu par elektroenerģijas, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem, pārdošanu. Tajā pašā laikā atcelta piemaksa par enerģijas ražošanu, izmantojot gāzi.
Pašlaik, apspriežot likumprojektu, notiek diskusija par šo piemaksu aprēķināšanas kārtību.
Savukārt publiskajam tirgotājam noteiks pienākumu iepirkt enerģiju no atjaunojamās enerģijas ražotnēm, kurās uzstādītā elektriskā jauda ir mazāka par diviem megavatiem.
Atbalsts pieslēgšanai elektroenerģijas tīklam paredzēts arī atjaunojamās enerģijas ražotnēm, kurās uzstādītā elektriskā jauda nepārsniedz piecus megavatus. Finansiāla palīdzība tiks sniegta pētniecības un inovācijas programmām atjaunojamās elektroenerģijas un citās jomās.
Likumprojekta 11. pants nosaka, ka enerģijas ražotājs, tai skaitā arī tāds, kurš nodarbojas ar centralizētu siltumapgādi vai centralizētu dzesēšanu, var saņemt atbalstu tādas enerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai, kas siltumenerģijas ražošanai izmanto biomasu, biogāzi vai bioloģiskos šķidros kurināmos. Paredzēti arī citi atjaunojamās enerģijas ražošanas veicināšanas pasākumi.
Līdztekus atbalsta instrumentiem likumprojekts projekts nosaka arī virkni atjaunojamās enerģijas ražotāja - komersanta – tiesības un pienākumus.
A. Kampars uzsvēra arī nepieciešamību motivēt privātpersonas savās mājsaimniecībās uzstādīt kaut nelielus vēja ģeneratorus vai saules kolektorus, kas dotu iespējas samazināt izdevumus apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Diemžēl mums trūkst modernu iekārtu; kaut daļu no tām varētu ražot tepat, Latvijā, atzina ministrs.
Atjaunojamo energoresursu likumprojekts ir jāpieņem vēl šai valdībai, un tas jānosūta izskatīšanai Saeimā. Turklāt aprēķini liecina, ka šā projekta īstenošana jau tuvāko gadu laikā pavērtu iespēju radīt aptuveni 10 tūkst. jaunu darbavietu, uzskata A. Kampars."Zinātniskie pētījumi apstiprina zaļās enerģijas dzīvotspēju Latvijā, nepaaugstinot elektroenerģijas un siltuma izmaksas."
Likumprojekts 16. septembrī tika iesniegts Valsts sekretāru sanāksmē, un līdz septembra beigām tiek gaidīti atzinumi no visām iesaistītajām iestādēm.
Nepatērētā enerģija vislētākā
Kā liecina aprēķini, vislētākā ir neizmantotā enerģija. To tērēt mazāk ir iespējams vairākos veidos. Vienā gadījumā mums no kaut kā nāksies atteikties, citā – izmantot enerģiju taupošas ietaises vai siltināt mājas un neatteikt sev iepriekšējo komforta līmeni. Tieši otrajam risinājumam, pārdodot "atļaujas" noteiktam izmešu daudzumam, ar Vides ministrijas gādību ir sarūpēts Klimata pārmaiņu finanšu instruments (KPFI), kas ir Latvijas valsts budžeta programma.
Tās mērķis ir veicināt globālo klimata pārmaiņu novēršanu, pielāgošanos klimata pārmaiņu radītajām sekām un sekmēt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu, piemēram, īstenojot ēku siltināšanu, ieviešot jaunas enerģijas ražošanas tehnoloģijas un tamlīdzīgi.
KPFI finansējums paredzēts vairākām jomām:
- ēku energoefektivitātes uzlabošanai sabiedriskajā un privātajā sektorā;
- emisiju samazināšanai transportā;
- elektroenerģijas taupības risinājumiem sabiedriskajā un privātajā sektorā;
- tehnoloģiju, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus, izstrādei un ieviešanai;
- biomasas izmantošanai;
- ģeotermālās enerģijas izmantošanai;
- saules enerģijas izmantošanai u.c.
Pats galvenais – pie šiem resursiem iespējams piekļūt jau tagad. Piemēram, šā gada pavasarī Ministru kabineta (MK) sēdē tika pieņemts Vides ministrijas sagatavotais MK noteikumu projekts „Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa „Tehnoloģiju pāreja no fosilajiem uz atjaunojamiem energoresursiem” nolikums”. Šādi projekti ir vairāki, un to kopējais finansējums sasniedz 125 milj. latu.
Vai resursu pietiek?
Ar enerģijas ražošanai izmantojamo koksni varam apmierināt visas Latvijas vajadzības, foruma laikā uzsvēra Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Taču ir nopietni jāstrādā, lai to varētu arī eksportēt.
Pašlaik meži klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, un klimata pārmaiņu rezultātā koki augs vēl straujāk. Kā liecina aprēķini, no koksnes saražotās enerģijas potenciāls mūsu valstī ir no 16 līdz 25 teravatstundām (TWh) gadā.
Kā liecina prognozes, ES pārskatāmā nākotnē koksnes granulas būs vajadzīgas aptuveni četras reizes vairāk, nekā šobrīd tās tiek saražotas visā pasaulē. Jau tagad Lielbritānija ar biznesa interesi raugās uz Latviju, jo Kanāda nespēs nodrošināt šai valstij visu nepieciešamo apjomu.
Šā gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijas apaļkoku malkas eksports palielinājies par 91% salīdzinājumā ar tādu pašu laikposmu pērn, liecina statistikas dati. Tāpat par 61,4% pieaudzis arī eksportētās apaļkoku malkas apjoms - no 371 tūkst. tonnu pērn līdz 598 tūkst. tonnu šogad. Pieaugumu piedzīvojusi arī šķelda un zāģskaidas, kuru eksporta apjoms palielinājies attiecīgi par 33,4% un 35,4 procentiem. Šogad pirmajos septiņos mēnešos šķelda eksportēta 930,5 tūkst. tonnu apmērā 22,603 milj. latu vērtībā. Salīdzinājumam - pērn šādā laikposmā ārvalstīs pārdotas 703,4 tūkst. tonnu 16,938 milj. latu vērtībā.
Palīdzība ir nepieciešama arī rūpnieciskajam sektoram, lai siltumenerģijas ražošanā pārietu no fosilajiem uz atjaunojamajiem energoresursiem, norādīja K. Klauss un ieteica šobrīd neizmantotās zemes apstādīt ar enerģētisko koksni."Nepieciešams motivēt privātpersonas mājsaimniecībās uzstādīt kaut nelielus vēja ģeneratorus vai saules kolektorus, kas dotu iespējas samazināt izdevumus apkurei un karstā ūdens sagatavošanai."
Līdzīgu viedokli izteica arī Latvijas Biogāzes asociācijas priekšsēdētājs Andis Kārkliņš, pēc kura domām, Latvija ir pietiekami bagāta ar bioresursiem. Taču diemžēl mums trūkst pieredzes to racionālā izmantošanā. Dažkārt tiek arī pārvērtēta biogāzes iekārtu plānotā ražība. Lai veicinātu šīs nozares attīstību, ministrijām jāizveido shēma, kā šie uzņēmumi varētu saņemt ES struktūrfondu naudu.
Latvijā līdz 2009. gada sākumam biogāzi ražoja SIA „Rīgas ūdens” savās attīrīšanas iekārtās (jauda 2 MWel), iegūto elektrību tērējot savām ražošanas vajadzībām, Rīgas atkritumu poligons „Getliņi Eko” (5 MWel), SIA „LLU mācību un pētījumu saimniecība „Vecauce”” (270 KWel), un vēl divas iekārtas ir atkritumu poligonos Liepājas pusē (kopējā jauda 1 MWel).
Pērn 58 uzņēmēji saņēma kvotas biogāzes ražošanai ar kopējo uzstādīto elektrisko jaudu gandrīz 54 megavati. Taču ekspluatācijā tika nodota tikai viena iekārta (jauda 170 KW) Ziemeļvidzemes atkritumu poligonā Daibē.
Pērn Latvija sāka būvēt vairākas biogāzes iekārtas ar kopējo uzstādīto elektrisko jaudu 10-12 MWel, un arī šogad biogāzes ražotāji ir bijuši visai kūtri - pavasarī sākusi darboties tikai viena ražotne - SIA „MC” biogāzes iekārta.
„Bet Vācijā darbojas vairāk nekā četri tūkstoši šādu iekārtu; tās apgādā ar kurināmo nelielus ciematus vai viesu mājās, kā arī autogāzes uzpildes stacijas. Mums jāmācās racionāli apvienot visus enerģijas avotus – koksni, biogāzi, termālo, saules un citus enerģijas avotus. Diemžēl pagaidām mēs nemākam salikt kopā atsevišķo nozaru pienesumu,” uzsvēra Latvijas Biogāzes asociācijas priekšsēdētājs. „Tieši tāpēc lielākā finansējuma daļa, kas paredzēta atjaunojamās enerģētikas finansēšanai, ir jāatvēl pilotprojektiem.”
Lai vārdi sakristu ar darbiem, EM 24. septembrī izsludinājusi konkursu par tiesību iegūšanu pārdot vēja, biomasas un biogāzes elektrostacijās saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Iesniegumi tiks pieņemti ministrijā no 1. līdz 31. oktobrim.
Konkurss izsludināts saskaņā ar MK 16.03.2010. noteikumiem Nr. 262 „Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību”, kuros noteikts, ka turpmāk obligātā iepirkuma tiesību piešķiršana biomasas, biogāzes, saules un vēja elektrostacijām notiek konkursa kārtībā, izvērtējot iesniegto iesniegumu atbilstību administratīvajiem un kvalitatīvajiem vērtēšanas kritērijiem. Šāda iesniegumu vērtēšanas kārtība sniedz iespēju kvalitatīvi izvērtēt iesniegumus, ņemot vērā gan uzstādāmās elektroenerģijas ražošanas jaudas, elektrostacijas darba režīmus, elektrostacijā saražotās siltumenerģijas izmantošanas iespējas, kā arī izejvielas energoresursu ieguvei, skaidro EM. Tāpat ir padarītas caurspīdīgākas administratīvās procedūras, kā arī noteikta komersantiem pārredzama lēmumu pieņemšanas procedūra. Sīkāka informācija par konkursu tiesību iegūšanai pārdot vēja, biomasas un biogāzes elektrostacijās saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros pieejama EM interneta vietnē http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=30315 ."Kā liecina aprēķini, vislētākā ir neizmantotā enerģija."
