Šie noteikumi ir kā priekšvēstnesis iecerētām vērienīgām pārmaiņām valsts enerģētikas politikā. Tās vajadzīgas, pirmkārt, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/28/EK prasības sasniegt noteiktu atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvaru energoresursu gala patēriņā, tostarp arī transporta degvielas patēriņā. Minētās direktīvas 1. pielikumā Latvijai ir noteikts stingrs mērķis – no AER saražotās enerģijas īpatsvaram bruto enerģijas gala patēriņā 2020. gadā jāsasniedz 40 procenti.
Otrkārt, kaut arī, pateicoties lielo hidroelektrostaciju devumam, Latvija AER izmantošanā skaitās pirmrindniece un videi draudzīga Eiropas valstu sabiedrībā (saskaņā ar Direktīvā 2009/EK noteikto aprēķina metodiku, 2008. gadā mūsu valstī AER veidoja 29,9% no kopējā bruto gala enerģijas patēriņa), par citu atjaunojamo resursu izmantošanu enerģijas ražošanā līdz šim esam gādājuši pārāk maz. Tā nu esam no viena fosilā enerģijas avota – Krievijas dabasgāzes – visatkarīgākā valsts Eiropas Savienībā (ES).
Tā kā prognozes par gāzes cenu nākotnē uzrāda tikai kāpjošu tendenci, turklāt Krievijas koncerna „Gazprom” cenu politika ir visai neizprotama, piemēram, par šo fosilo kurināmo tam maksājam par 30% augstāku cenu, nekā Vācija, patiešām ātrākais ceļš ir meklēt vietējos energoresursus.
Tuvākās nākotnes prioritāte – atjaunojamie energoresursi
Ievērojamas izmaiņas enerģētikas politikā ienesīs Atjaunojamo energoresursu likums, ko Ekonomikas ministrija (EM) pašlaik gatavo iesniegšanai Valsts sekretāru sanāksmē, un jau apspriešanas stadijā esošais projekts „Rīcības plāns atjaunojamo energoresursu jomā”.
Tajā teikts: „Fosilo energoresursu importu raksturo lielas cenu svārstības, kas neveicina ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību. Ievērojot to, ka dabasgāzi Latvijai piegādā tikai viena valsts – Krievija, kā arī ņemot vērā teritorijā pieejamo atjaunojamo energoresursu potenciālu un atjaunojamo energoresursu jau šobrīd nozīmīgo vietu Latvijas primāro energoresursu bilancē salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, ir nepieciešams veicināt valsts enerģētisko neatkarību. To var panākt, veicinot/ īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, kā arī palielinot vietējo atjaunojamo enerģijas resursu īpatsvaru enerģētikā, diversificējot energoresursu un enerģijas piegādes avotus un samazinot enerģijas importu. /../
"AER izmantošanas scenārija īstenošana dotu vairāk nekā 8500 jaunu tiešo un netiešo darbavietu, kā arī papildu ienākumus valsts un pašvaldību budžetos – vairāk nekā 50 miljonu latu gadā"
Lai arī turpmāk Latvija saglabātu līdera pozīcijas Eiropas Savienībā atjaunojamo energoresursu izmantošanas jomā, izmantojot Eiropas Savienības enerģijas tirgus priekšrocības un vietējo atjaunojamo energoresursu potenciālu, nepieciešams izstrādāt ilgtermiņā sekmīgu atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanas politiku, ietverot enerģētikas, vides, transporta un lauksaimniecības sektorus, kā arī reģionālo vai telpisko plānošanu. Nepieciešams izveidot tādus atbalsta mehānismus enerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem, kas darbotos veiksmīgāk par iepriekšējiem, aptverot ne tikai elektroenerģijas, bet arī siltumenerģijas un transporta degvielas sektorus.
Ņemot vērā to, ka enerģijas kopējais patēriņš un tā blīvums Latvijas teritorijā ir salīdzinoši neliels, kā arī to, ka fosilās enerģijas cenas nav sasniegušas savu maksimumu, šobrīd ir vispiemērotākais laiks uzsākt plašāku atjaunojamo energoresursu izmantošanu Latvijā.”
Vieglāk ir pieslēgties gāzesvadam, nekā gādāt šķeldu
„No AER saražotās enerģijas īpatsvars bruto enerģijas galapatēriņā 2020. gadā ir noteikts 40 procentu apmērā. Tas ir ambiciozs, tomēr obligāts mērķis, un, neuzsākot papildu rīcību, to būs grūti sasniegt,” plāna nostādnes apstiprina EM Enerģētikas departamenta Enerģijas resursu un degvielas nodaļas vadītājs Kristaps Stepanovs. „Taču šī mērķa sasniegšana dos daudz ekonomisko un sociālo ieguvumu, mazinot atkarību no fosilajiem energoresursiem. Turklāt, vairāk izmantojot vietējos energoresursus, mēs finanses atstājam valstī, kā arī veicinām nodarbinātību. AER izmantošanas scenārija īstenošana dotu vairāk nekā 8500 jaunu tiešo un netiešo darbavietu, kā arī papildu ienākumus valsts un pašvaldību budžetos – vairāk nekā 50 miljonu latu gadā. Šī ir konservatīva prognoze, jo novērtējums balstās uz pieņēmumu, ka Latvija nav aktīva enerģijas ražošanas tehnoloģiju attīstības un ražošanas posmā. Piedalīšanās tehnoloģiju attīstībā varētu vēl papildus dot jaunas darbavietas.”
Jaunie MK noteikumu Nr. 221 grozījumi ir solis pretim tam, lai apturētu to koģenerācijas staciju skaita pieaugumu, kas enerģijas ražošanai izmanto dabasgāzi.
„Pērn 10. martā apstiprinātie MK noteikumi Nr. 221 paredzēja atbalstu tām koģenerācijas stacijām, kuras izmanto siltumu lietderīgi – pārdod to, piemēram, siltumtīkliem. Valsts atbalsts (dodot tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņemot garantētu maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu) tika noteikts elektroenerģijai. Pateicoties šim atbalstam, ļoti pieauga no jauna izveidoto dabasgāzes koģenerācijas staciju skaits - ne tikai lielajās pilsētās, bet arī daudzās apdzīvotās vietās lauku apvidos. Daudzas ir mazas stacijas, kuru saražoto siltumu izmanto dzīvojamo māju apkurei, bet elektroenerģiju nodod kopējā tīklā. Kaut arī valsts atbalsts visu laiku ir bijis lielāks AER izmantošanai, protams, vieglāk ir pieslēgties pie gāzesvada nekā sagādāt šķeldu vai biogāzi, līdz ar to dabasgāzes izmantošanas īpatsvars koģenerācijas stacijās ir bijis daudz lielāks. Jo vairāk tādēļ, ka šie komersanti saņēma paaugstināto likmi par elektroenerģijas pārdošanu kopējam tīklam. Ja izmantotu AER, cenas starpība būtu tikai par 15-20 procentiem augstāka. Protams, jārēķina arī ienākumi par siltumenerģijas ražošanu, kam jābūt lielākiem par ražošanas izmaksām (atbilstoši MK noteikumiem tiek aprēķināta resursu izmantošanas efektivitāte),” informē K. Stepanovs.
Lai gan saskaņā ar MK noteikumu Nr. 221 pašreizējo redakciju koģenerācijā no AER vai arī no vietējiem energoresursiem, piemēram, kūdras, saražotai elektroenerģijai tiek piemērots augstāks obligātā iepirkuma atbalsta koeficients nekā tad, ja tiek izmantoti fosilie energoresursi, šāds atbalsta apmērs, kā jau tika skaidrots, nav bijis pietiekams. Ir mazinājusies koģenerācijas procesā no AER ražotās elektroenerģijas un siltumenerģijas konkurētspēja, lai arī MK noteikumi Nr. 221 neparedz nekādus kvantitatīvos ierobežojumus no AER saražotās elektroenerģijas iepirkšanai obligātā iepirkuma ietvaros.
"Nepieciešami tādi atbalsta mehānismi enerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem, kas aptvertu ne tikai elektroenerģijas, bet arī siltumenerģijas un transporta degvielas sektorus."
„Kopējā obligātajā iepirkuma komponentē AER īpatsvars ir tikai viena ceturtā daļa. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ar 2010. gada 17. februāra padomes lēmumu Nr. 60 „Par obligātā iepirkuma komponentēm un diferencēto tarifu saistītājiem lietotājiem vidējo svērto vērtību no 2010. gada 1. aprīļa” noteica šādas obligātā iepirkuma komponentes galalietotājiem – tirgus dalībniekiem:
- obligātā iepirkuma komponente, pērkot no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijā, – 0,0094 Ls/kWh;
- obligātā iepirkuma komponente no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo, izmantojot atjaunojamos energoresursus, – 0,0021 Ls/kWh.
Apstiprinātās obligātā iepirkuma komponentes stājās spēkā no 2010. gada 1. aprīļa.
„Tā ir liela atšķirība, un ir jēga ierobežot šādu fosilo energoresursu koģenerāciju izveidošanu un attīstīšanu. Kopumā iznāk, ka patērētājs vairāk maksā par fosilo energoresursu izmantošanu,” tā K. Stepanovs. „Taču šis mērķis nav sasniedzams tikai ar ierobežojumiem, bet arī ar energoefektivitātes paaugstināšanu, jo, kā mēs zinām, „viszaļākā” enerģija ir nepatērētā enerģija. Kopā ar to AER plašākas izmantošanas veicināšana ir nozīmīga minēto mērķu sasniegšanā.”
Jau esošajām fosilajām stacijām viss pa vecam, ārpus valsts atbalsta - jaunveidotās
Jaunajā noteikumu redakcijā veikti grozījumi normatīvā akta 3. punktā, un tiek noteikts, ka no 2010. gada 31. novembra pretendēt uz kvalificēšanos elektroenerģijas pārdošanai obligātā iepirkuma ietvaros vai garantētas maksas saņemšanai par elektrisko jaudu varēs komersants, kura īpašumā vai lietojumā jau ir, vai kurš plāno palielināt uzbūvēt elektrostaciju, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijā un enerģijas ražošanai izmanto AER, un komersants, kurš plāno palielināt tā īpašumā vai lietojumā esošās elektrostacijas jaudu, ja minētā elektrostacija elektroenerģiju ražo koģenerācijā, izmantojot AER.
„Ja atjaunojamie energoresursi veido vismaz 90 procentus no koģenerācijas iekārtas patērētā kurināmā apjoma, tad pieņem, ka visa koģenerācijas iekārtā saražotā elektroenerģija ir ražota no atjaunojamiem energoresursiem,” komentē K. Stepanovs. „Jaunums ir tas, ka no 1. novembra komersanti nevar kvalificēties tiesībām pārdot obligātā iepirkuma ietvaros elektroenerģiju, kura nav ražota no atjaunojamiem energoresursiem. Varam AER gan dedzināt koģenerācijas procesā, gan gazificēt, gan arī fermentēt. Tie, kuri koģenerācijā vēlēsies izmantot fosilo kurināmo, piemēram, dabasgāzi, varēs iegūto elektroenerģiju pārdot par tirgus cenu, savstarpēji vienojoties ar jebkuru elektroenerģijas tirgotāju, un pārdot siltumu tālāk savā pašvaldībā, izmantot citām savām vai ražošanas vajadzībām.
"MK noteikumu grozījumi neparedz atbalsta liegumu koģenerācijas stacijām, kurās jau pašlaik izmanto fosilo kurināmo."
Svarīgi ir uzsvērt, ka koģenerācijas stacijas, kurās tiek izmantoti fosilie energoresursi, nav aizliegtas. Savukārt, nepiemaksājot pie elektroenerģijas cenas, paredzam, ka šīs fosilo energoresursu izmantošanas tehnoloģijas pēc nepieciešamības tiks aizvietotas, izmantojot AER. Ja, piemēram, kādā nelielā pagastā bija doma uzstādīt ar dabasgāzi vai citu fosilo kurināmo darbināmu koģenerācijas staciju, pārskatīt šo tehnoloģiju un ieviest koģenerācijas staciju, kas darbināma ar AER.”
Jā, MK noteikumu grozījumi neparedz atbalsta liegumu koģenerācijas stacijām, kurās jau pašlaik izmanto fosilo kurināmo. Tas pamatots ar nepieciešamību saglabāt koģenerācijas staciju projektu attīstītāju uzticību, ievērojot tiesiskās paļāvības principu. Un tātad - komersanti, kuri līdz šā gada 31. oktobrim saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 221 vai MK noteikumiem Nr. 921 ir ieguvuši jau iepriekš minētās tiesības saņemt valsts atbalstu, arī turpmāk saglabā tiesības pārdot elektroenerģiju publiskajam tirgotājam atbilstoši tiesību iegūšanas brīdī pastāvošajiem nosacījumiem par darbības režīmu, atbalsta termiņiem un cenas noteikšanas mehānismiem, nostiprinot komersantam piešķirtās tiesības. „Šie komersanti saglabā tiesības arī pāriet uz otru atbalsta veidu, kas ir definēts Elektroenerģijas tirgus likumā un arī MK noteikumos Nr. 221 – ar jaudu virs 20 MW pāriet uz maksu par uzstādīto elektrisko jaudu. Jau pastāvošajiem uzņēmumiem saglabājas visi iepriekšējie nosacījumi,” apstiprina K. Stepanovs.
Pie AER koģenerācijas kvotām varēs tikt rudenī
„Bailēm par to, ka, plašāk izmantojot AER, sadārdzināsies siltums un elektroenerģija, nav pamata, mēs pat pieļaujam, ka, gāzes cenai pieaugot (un tendences ir tieši tādas), atjaunojamo energoresursu izmantošana kļūs izdevīgāka, jo AER izmaksas tomēr varam prognozēt, ņemot vērā, ka tie ir vietējie resursi. Koģenerācijā visplašāk tiek izmantota šķelda, un patlaban veiksmīgi darbojas arī šķeldas gazifikācijas stacijas, kurās no šķeldas iegūst gāzi, un to izmanto iekšdedzes dzinējos. Ir arī biomasas un biogāzes stacijas.
Protams, šķelda tiek eksportēta ļoti plašos apjomos, un mēs nevaram uzskatīt, ka pāris gados, palielinoties iekšējam patēriņam, šī situācija tiks sakārtota. Taču viens ir skaidrs, ka ražotājiem būs daudz lielākas iespējas pārdot šķeldu šeit uz vietas. Pēdējā laikā esam apmeklējuši veiksmīgi darbojošos šķeldas gazifikācijas staciju, kas darbu uzsāka pērnā gada nogalē, - SIA „Kņavas granulas” Viļānu novadā, kā arī nupat ekspluatācijā nodotu un testa režīmā darbojošos SIA „Zaļās enerģijas aģentūra” koģenerācijas staciju Dagdā. Abās koģenerācijas stacijās šķelda tiek gazificēta,” stāsta K. Stepanovs.
Ekonomikas ministrija pieļauj strauju AER izmantošanas pieaugumu saistībā ar Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumiem Nr. 262 „Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību”, kas nosaka elektroenerģijas cenas, iegūstot to no AER. Taču šajos noteikumos joprojām pastāv obligātā iepirkuma ietvaros iepirktās elektroenerģijas apjoma ierobežojums. Izstrādājot jauno Atjaunojamo energoresursu likumprojektu, paredzēts šo atbalsta mehānismu pilnveidot, atsakoties no kvotu sistēmas un ieviešot piemaksas sistēmu par saražoto elektroenerģiju, izmantojot AER. Protams, komersanti, kuri ir saņēmuši tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, varēs izmantot savas tiesības pilnā apjomā un termiņā.
„Šobrīd rūpīgi sekojam līdzi, lai tie komersanti, kuri ir ieguvuši tiesības realizēt elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, noteiktajā termiņā būtu iesnieguši Ekonomikas ministrijā finanšu resursu pieejamības apliecinājumu, būvatļaujas un uzsākuši būvniecību. Septembrī publicēsim jaunos apjomus, kādi būs pieejami, lai saņemtu tiesības realizēt elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, un visu oktobra mēnesi aicinām jaunus pretendentus iesniegt pieteikumus konkursam par tiesībām realizēt elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros saskaņā ar 2010. gada 16. marta MK noteikumiem Nr.262 „Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību”. Atjaunojamās enerģijas likums paredzēs siltumenerģijas obligātu izmantošanu, ja tā rodas tehnoloģiskajā procesā. Likumprojektā ir paredzēti gluži citādi atbalsta mehānismi komersantiem, lai tie būtu ieinteresēti elektroenerģiju pārdot jebkuram pircējam, un arī paši tos meklēt,” jaunos virzienus AER izmantošanas paplašināšanā izgaismo K. Stepanovs.
