NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
27. jūlijā, 2010
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Ekonomika
9
9

Atjaunojamie energoresursi vai Latvijas energoatkarība un "gāzes adata"?

Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Eksperti apgalvo, ka Latvijā ir atjaunojamo resursu pārpilnība.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Latvijas vietējo energoresursu izmantošana, aizstājot importēto fosilo kurināmo, ir izdevīga valsts attīstībai. Tomēr sabiedrībā nav vienprātības par atjaunojamo energoresursu izmantošanas lietderību, secina tikko publiskotā pētījuma "Atjaunojamo energoresursu izmantošana Latvijas ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai" autori.

Latvijā tāpat kā citur pasaulē pieaug pieprasījums pēc enerģijas resursiem. Tomēr fosilo enerģijas resursu krājumu samazināšanās un nepieciešamība rūpēties par vides kvalitāti liek izvērtēt iespējas un resursus pašu valstī, pārslēdzoties no importa resursu piegādes finansēšanas uz atbalstu atjaunojamu energoresursu (AER) izmantošanai. Lai precīzāk noteiktu AER vietu un iespējas Latvijas ekonomikā ilgtermiņa attīstības kontekstā, ar "Sorosa fonda – Latvija" (SFL) atbalstu tapis pētījums "Atjaunojamo energoresursu izmantošana Latvijas ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai". Pētījuma mērķis ir parādīt ieguvumus, iespējamos riskus un zaudējumus, Latvijai aktīvi pārejot uz vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu, aizstājot importētos fosilos energoresursus. Pētījuma autori ir Fizikālās enerģētikas institūta pētnieki Gaidis Klāvs, Antra Kundziņa, Juris Ozoliņš un Jānis Reķis.

Latvija – no importētajiem energoresursiem visatkarīgākā ES

Fosilais kurināmais ir nafta, ogles un dabasgāze. Tas ir kurināmais, kura rezerves pamazām izsīkst un neatjaunojas, bet atjaunojamie enerģijas avoti nekad neizsīkst, piemēram, saule, vējš, ūdens enerģija, biomasas enerģija. Diskusija "Atjaunojamā enerģija ekonomikas sildīšanai" apliecināja, ka nozares speciālisti – Fizikālās enerģētikas institūta pētnieki, kā arī citi sapulcējušies ekonomisti un enerģētiķi – ir pārliecināti, ka atjaunojamie energoresursi ir ļoti svarīgi ne tikai enerģijas apgādes drošuma paaugstināšanā un klimata pārmaiņu samazināšanas politikas īstenošanā – tie var dot arī ieguldījumu Latvijas ekonomikas atveseļošanā.

Kāda ir pašreizējā situācija? Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijas atkarība no importētajiem energoresursiem sasniedza pat 80–90 procentus. Sākot vairāk izmantot koksni un citus vietējos AER, Latvijas energoatkarība samazinājās līdz 65–70 procentiem, tomēr, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, Latvija joprojām ir no importētajiem energoresursiem visatkarīgākā valsts, jo gandrīz visa nafta un gāze tiek importēta no Krievijas. Pētnieki uzskata, ka atjaunojamo energoresursu jomā Latvijas politika ir nekonsekventa un nestabila, nereti – bez ekonomiskajiem aprēķiniem, turklāt atkarīga no politiskajām interesēm.

"Pētnieki uzskata, ka atjaunojamo energoresursu jomā Latvijas politika ir nekonsekventa, nestabila, nereti – bez ekonomiskajiem aprēķiniem, turklāt atkarīga no politiskajām interesēm."

Pērn stājās spēkā ES klimata un enerģētikas tiesību aktu kopums, kas izvirzīja klimata un enerģētikas politikas mērķus, kuri jāsasniedz līdz 2020.gadam. Viens no tiem ir paaugstināt AER iegūtās enerģijas īpatsvaru līdz 20 procentiem no kopējā bruto enerģijas galapatēriņa; Latvijai ir jāsasniedz 40 procenti AER īpatsvara. Tāpat katrā valstī 10% no transportā izmantotās degvielas ir jāsaražo no AER avotiem.

"Gāzes adata" un tās sāpīgie dūrieni

Februāra beigās, kad kļuva zināms Ekonomikas ministrijas (EM) atbalsts TEC-2 otrās kārtas būvniecībai, kurā paredzēts uzstādīt jaunu gāzes tvaika kombinētā cikla energobloku, viens no pētījuma "Atjaunojamo energoresursu izmantošana Latvijas ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai" autoriem J.Ozoliņš, kurš piecus gadus bijis arī ES enerģētikas komisāra Andra Piebalga padomnieks, portālam Citadiena.lv sašutis izteicās, ka Latvija tiek uzsēdināta uz gāzes adatas, skaidrojot, ka pat Krievijā un Azerbaidžānā elektrības ražošana tik ļoti nav atkarīga no gāzes. ""Latvenergo" īpašniekam – valstij – ir arī citi uzdevumi, piemēram, rūpēties par enerģētisko drošību un tirgus politiku, kas patērētājiem nodrošinātu pieņemamu cenu. No šī viedokļa TEC-2/2 ir pretrunā ar Eiropas Savienības politiku, kas vērsta uz energoresursu dažādošanu un atjaunojamo energoresursu attīstību."

Savukārt iepriekšējais Eiropas enerģētikas komisārs A.Piebalgs norādīja: "Latvijas valdībai tagad ir jāizskaidro šā lēmuma konteksts. Proti, cik lielā mērā šis projekts aizpilda Latvijai nepieciešamo jaudu, kā tas saskan ar plāniem būvēt cietā kurināmā staciju Liepājā, kā tiks īstenota apņemšanās palielināt AER īpatsvaru un uzlabot energoefektivitāti. Grūti komentēt, jo uz daudziem jautājumiem man nav atbildes."

Iecerētā projekta rezultātā elektroenerģijas imports tiek aizstāts ar energoresursu jeb dabasgāzes importu no Krievijas, kas neveicina privātās uzņēmējdarbības attīstību Latvijā. Bija jāpaiet tikai četriem mēnešiem kopš šo pretrunīgo lēmumu pieņemšanas, kad "Latvenergo" vadītāji jau ir izolēti no sabiedrības tā paša TEC-2/2 dēļ… Gāzes adata dur sāpīgi.

Kāpēc šāds atskats? Dabasgāzes loma ir izvērtēta arī pētījumā "Atjaunojamo energoresursu izmantošana Latvijas ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai". Pētījuma autori uzskata, ka dabasgāzes iespiešanās Latvijas primārās enerģijas bilancē (īpaši transformācijas sektorā) ir pārsniegusi saprātīgā riska robežu. Latvija ir kļuvusi par piegādātāja monopolstāvokļa ekonomisko un, kā šķiet, arī politisko upuri. Pētnieks J.Reķis šajā saistībā uzsver: "Energoresursu bilances struktūras izmaiņas, plašāk izmantojot atjaunojamos energoresursus, ir viens no līdzekļiem ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai. Kopš 2005.gada krasi kāpj dabasgāzes cenas līkne, līdz 2008.gadam lēciens ir 2,2 reizes vai 2,8 reizes, salīdzinot ar 2000.gadu. Bet papildus viena miljona kubikmetru koksnes izmantošana enerģētikas vajadzībām uzlabotu ārējo tirdzniecības bilanci par 3,3 procentiem jeb par 51 miljonu eiro. Dabasgāzes tālākas izmantošanas ierobežošana, plašāk apgūstot vietējos energoresursus, atstātu ievērojamu pozitīvu efektu uz ārējās tirdzniecības bilanci."

AER izmantošana ir ekonomikas sildīšana

J.Ozoliņš, prezentējot pētījumu, analizēja dažus sabiedrībā un mediju vidē izskanējušus apgalvojumus, tos populāri skaidrojot. "Visiem zināms secinājums, ka fosilā enerģija izsīkst," atgādināja J.Ozoliņš. "Mana pieredze, sekojot informācijai pasaulē, liecina par pretējo, ka šie resursi nedaudz palielinās, bet kļūst dārgāki un arvien grūtāk pieejami. Fosilie resursi atrodas grūti pieejamās vietās, to ieguve ir saistīta ar transportēšanas riskiem un, protams, arī ar karteļu monopoldarbību. Resursu pietiek, bet jābūt ļoti uzmanīgiem ar to izmantošanu, un tas būtu viens no argumentiem, kāpēc ir vajadzīga alternatīvā enerģija.

Visi saka – fosilās enerģijas ieguve un ražošana veido izmešus. Jā, tā tas ir, bet vai mēs varam pavisam atteikties no fosilās enerģijas? Nē, mums ar to ir jāsadzīvo, jo, ja mēs pēkšņi atteiktos no fosilās enerģijas, tad staigātu puskaili – te ir runa par apģērbu un naftas un gāzes produktu izmantošanu ikdienā. Tepat pretējs apgalvojums, ka atjaunojamie resursi nerada izmešus. Diemžēl arī tā nav gluži patiesība, arī šo resursu ieguve nav bez ietekmes uz vidi. Tātad nav melnu un baltu lietu, starp tām ir pāreja.

"Bija jāpaiet tikai četriem mēnešiem kopš šo pretrunīgo lēmumu pieņemšanas, kad "Latvenergo" vadītāji jau ir izolēti no sabiedrības tā paša TEC-2/2 dēļ… Gāzes adata dur sāpīgi."

Fosilās enerģijas resursu priekšrocība ir tā, ka tie ir koncentrēti. Lai iegūtu tādu pašu enerģijas daudzumu no koksnes tilpuma vai svara vienības, ir jārēķinās gan ar gluži citu loģistiku, gan citu sagatavotības pakāpi. Pagaidām, lai cik jocīgi tas būtu, fosilie resursi, neskatoties uz milzīgiem transportēšanas attālumiem, milzīgiem dziļumiem, kuros tie jāiegūst, tomēr spēj konkurēt ar atjaunojamajiem resursiem.

Cilvēki prasa – kāpēc mums vajadzīga atjaunojamā enerģija, ja tā ir dārgāka nekā no fosilajiem resursiem iegūtā? Patiesība ir tāda, ka fosilā enerģija ir izgājusi ļoti augstas subsidēšanas pakāpes, kamēr tā kļuva komerciāli attaisnojama, un būtībā fosilās enerģijas subsidēšana vēl joprojām turpinās. Salīdzināt cenas uz robežas vai pie elektrostacijas vārtiem – tas ir ļoti šaurs vērtējums, jo jārēķina viss ieguves un ražošanas cikls un daudzi citi ekonomikas rādītāji.

Tātad – kāpēc mums būtu jāizmanto atjaunojamā enerģija, kas ir dārgāka? Varbūt pagaidīsim, kamēr citi to attīstīs, un tad mēs arī ķersimies klāt? Kālab tagad tērēt naudu un dzīt latviešu tautu nabadzībā... Atjaunojamās enerģijas izmantošana ir ekonomikas sildīšana, un, iesaistoties pilnā ciklā, nevis tikai enerģijas patēriņā, ir daudz lielāks ekonomiskais ieguvums. Zināšanas un iemaņas nevar iegūt vienā mirklī. Tad, kad vilciens būs aizgājis, mēs varam palikt tur, kur esam. Fosilās enerģijas izmantošana pēdējā ciklā kā patērētājiem (atgādinu, ka tā tiek importēta) ir pagaidu un piespiedu pasākums."

AER ieguvumi – jaunas darba vietas, papildu ienākumi budžetā

Pētījuma autori norāda, ka AER iespējams izmantot siltumenerģijas, elektroenerģijas un transporta degvielas ražošanai. Biogāze, biodegviela un saules enerģija ir tie trīs resursi, kuri izmantojami visiem trim enerģijas ieguves veidiem; cietā biomasa un ģeotermālā enerģija – elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai, bet vējš un hidroenerģija – tikai elektroenerģijas ieguvei."

Runājot par atjaunojamo energoresursu iespējamo dārdzību, pētnieki norāda, ka, viņuprāt, sabiedrībā speciāli tiek kultivēta doma, ka tas ir dārgi un nav cilvēkiem vajadzīgs. Pētnieks G.Klāvs analizē: "Dānija un Zviedrija savos pēdējos pētījumos uzskata, ka ap 2020.gadu atjaunojamie energoresursi būs pilnībā spējīgi konkurēt ar fosilo elektroenerģiju. Mēs arī esam izdarījuši dažādus novērtējumus, bet tie atkarīgi no tā, kādu fosilās enerģijas cenu mēs prognozējam konkrētajam periodam. Novērtējumi rāda, ka kopējās izmaksas, izmantojot fosilo enerģiju, tomēr ir zemākas. Gadā atjaunojamo resursu scenārijs varētu būt dārgāks par 0,9–1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta. Trešdaļu sadārdzinājuma varētu segt ieguvumi no nodokļiem un jaunām darba vietām, otra trešdaļa būtu eksporta/importa bilances uzlabošana un pēdējā trešdaļa ir atkarīga no tā, cik aktīvi mēs būsim AER biznesā, kā spēsim apaudzēt apkārt visas nozares, kas saistītas ar atjaunojamiem energoresursiem. Tādā veidā var iziet arī pa nullēm."

Pētījuma autori norāda, ka pārslēgšanās procesā no importa resursu piegāžu finansēšanas uz atbalstu AER izmantošanai, protams, būtu pietiekami daudz problēmu saistībā ar nepieciešamajiem papildu resursiem, taču īstenībā vēl svarīgāka ir pašreizējā sabiedrības vienošanās par attīstību virzienā uz ekonomikas konkurētspējas paaugstināšanu un enerģijas apgādes drošumu. Būtiski ir tas, ka AER izmantošanas cikls sākas un beidzas Latvijā. Pētījumā norādīts, ka, īstenojot Latvijas attīstības scenāriju ar AER plašāku izmantošanu (40% no kopējās enerģijas gala patēriņa 2020.gadā), tiktu radīts aptuveni 8500 tiešo un netiešo darbavietu, valsts un pašvaldību budžetā sagādāts vairāk nekā 50 milj. latu papildu ienākumu gadā. Pētījumā uzsvērts, ka AER izmantošanas sociālie un ekonomiskie ieguvumi ir saistīti ar tehnoloģiju izstrādi, ražošanu un uzstādīšanu, vienlaikus arī ar to ekspluatāciju, uzturēšanu un kurināmā sagatavošanu. Turklāt AER izmantošana ir cieši saistīta ar uzņēmējdarbības veicināšanu, izglītību, zinātni, izgudrojumiem un modernu tehnoloģiju izmantošanu.

Vai atjaunojamie resursi varētu apmierināt mūsu pieprasījumu? "Resursu apkārt mums ir daudz un ir pat to pārpilnība, bet tam ir jāsagatavojas, jāiziet tehniskā brieduma cikls, jāmainās sabiedrības morālajai izpratnei," uzskata J.Ozoliņš. "Pats galvenais – jābūt sapratnei un zināšanām, jo atjaunojamai enerģijai ir nepieciešamas augstās tehnoloģijas (high tech), kas prasa arī augstu tehnisko inteliģenci. AER attīstība varētu būt iemesls, lai varētu nopietni nodarboties ar Latvijas dzelzceļu un autoceļu sistēmas uzlabošanu. AER atbalsts nozīmē pārstrukturēt ekonomiku, iesaistot darbaspēku, radot pieejamas visdažādākās Latvijas vietas.”

Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU