Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ziemā nav iespējams noteikt, vai norādītajā vietā tiešām aug, piemēram, jumstiņu gladiola, tādēļ atvēlētie mēneši noteikti ir jāskaita pēc loģikas.
FOTO: no Dabas aizsardzības pārvaldes
Noteikumu projektu, kas aizstās vēl pašlaik spēkā esošos 2001. gada 30. janvārī pieņemtos MK noteikumus Nr. 45 „Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi”, bija nepieciešams izstrādāt no jauna, jo pašreizējie noteikumi precīzi nenosaka pilnīgu mikroliegumu izveidošanas vai atcelšanas kārtību, arī to, kurās vietās mikroliegumus neizveido, piemēram, ekspluatācijas aizsargjoslās, rūpniecības apbūves teritorijā u.c.
Kas mainīsies, noteikumu projektam stājoties spēkā
„Jaunajā noteikumu projektā ir noteikta stingrāka iepriekšminēto situāciju regulācija,” teic Vides ministrijas Dabas aizsardzības departamenta Sugu un biotopu aizsardzības nodaļas vecākais referents Mārcis Saklaurs. „Projektā precīzi norādīts, kurās vietās mikroliegumus veidot nevarēs, piemēram, mikroliegumus īpaši aizsargājamām zivju sugām nārsta vietās neveidos, ja tas atrodas nēģu taču vietās. Mikroliegumus neveidos arī, piemēram, ekspluatācijas, sanitārās un drošības aizsargjoslās un objektos, kuriem noteikta attiecīgā aizsargjosla, esošās apbūves teritorijās ar izbūvētu infrastruktūru un ceļu tīklu u.tml. Iespējams, ka vairāki jautājumi saistībā ar mikroliegumu veidošanu līdz noteikumu apstiprināšanai valdībā būs diezgan lielu diskusiju objekts.”
Sabiedrība sāk apzināties mikroliegumu ieguvumus
Tomēr vecākais referents noliedz, ka turpinātos Latvijā jau diezgan ierastā prakse - zemes īpašnieku vai apsaimniekotāju nevēlēšanās savā platībā ierīkot mikroliegumu. „Ir arī pozitīvi gadījumi, piemēram, pie Ziemupes Liepājas apkārtnē, kur izveidots mikroliegums biotopam kāpās, īpašnieks to vēlas apsaimniekot, ievērojot dabas aizsardzības prasības. Īpašnieks plānoto apsaimniekošanu ir saskaņojis ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Konkrētajā gadījumā izveidotais mikroliegums ļauj īpašniekam novirzīt kāpu apmeklētāju plūsmu biotopa apsaimniekošanas ietvaros, tā pasargājot attiecīgo biotopu no iznīcināšanas, reizē apzinoties sava privātīpašuma vērtību,” uzsver M. Saklaurs.
"Projektā precīzi norādīts, kurās vietās mikroliegumus veidot nevarēs."
Protams, ir arī cilvēki, kuri psiholoģiski nevēlas savā teritorijā mikroliegumu. Bet īpašnieki aizvien biežāk aizdomājas, ka mikroliegums tomēr ir mūsu valsts interese, tādēļ arī valsts par saimnieciskās darbības ierobežojumiem maksā. Jāteic, ka šogad gan kompensācija netiek aprēķināta. Savukārt Dabas aizsardzības pārvalde šogad izmaksās kompensāciju 1 352 788 latu apmērā tiem zemes īpašniekiem, kuriem līdz 2009. gadam ar attiecīgu lēmumu piešķirta atlīdzība par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos, bet tā pilnā apmērā nav izmaksāta. Jācer, ka nākamajā gadā situācija būs labvēlīgāka un mainīsies, lai atlīdzību par saimnieciskās darbības ierobežojumiem saņemtu arī pārējie īpašnieki.
„Kompensācija stimulēja cilvēkus, jā, tur nav ko noliegt. Naudas summa, ko īpašnieks saņēma, bija adekvāta pēdējo trīs gadu koksnes cenai tirgū,” stāsta vecākais referents. „Saņemot kompensāciju, saimnieks joprojām varēja izmantot savu mežu, kaut vai iet sēnēs, nevis skatīties uz tikko veiktu kailcirti. Nauda bija kabatā, bet mežs – vietā. Bija meža īpašnieki, kas šo gudrību saprata un nevairījās no mikrolieguma veidošanas.”
Jaunumi, kas saistīti ar Dabas aizsardzības pārvaldi
Līdz šim mikroliegumu datubāzes uzturētājs bija Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Saistībā ar centra reorganizāciju datubāze nonākusi Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārziņā. Jaunajā noteikumu projektā būs noteikta sadarbība starp iestādēm, kuras turpmāk, pieņemot lēmumu par mikrolieguma izveidošanu vai tā noraidīšanu, ziņos gan DAP kā datubāzes turētājam, gan attiecīgi pārējām institūcijām to kompetenču ietvaros. Piemēram, turpmāk LAD (Lauku atbalsta dienests) tiks informēts par izveidotajiem mikroliegumiem lauksaimniecībā izmantojamās zemēs (ietverot pļavas un ganības), lai šī institūcija attiecīgo informāciju varētu izmantot tās darbā.
Cik īpašniekam izmaksā mikrolieguma noteikšana
Cilvēks, kas profesionāli var novērtēt, vai zemes īpašumā ir kāda vērtība, lai izveidotu mikroliegumu, ir dabas eksperts. Dabas ekspertu saraksts atrodams DAP mājaslapā (http://www.daba.gov.lv/public/lat/dabas_eksperti).
Iepazīstoties ar noteikumu projektu, kļūst skaidrs, ka mikrolieguma izveidošanai nepieciešami daudzi un dažādi dokumenti - kartes, shēmas, plāni, no kuriem vairumu var iegūt tikai par samaksu. Cik gala rezultātā šis labprātīgais process zemes īpašniekam izmaksās?
„Visus nepieciešamos dokumentus, kas vajadzīgi mikrolieguma veidošanai, izņemot mikrolieguma iesniegumu atbilstoši noteikumu projektā noteiktajam, sakārtos DAP. Cilvēkam, zemes īpašniekam par šo procesu jāmaksā nav,” mierina M. Saklaurs.
"Cilvēkam, zemes īpašniekam par mikrolieguma izveidošanu jāmaksā nav, visus dokumentus sakārto Dabas aizsardzības pārvalde."
Lēmums par mikrolieguma izveidošanu jāpieņem atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajam, kas varētu būt no viena līdz četru mēnešu laikā pēc iesnieguma saņemšanas DAP. „Bet jāņem vērā dabas procesi. Ziemā nav iespējams noteikt, vai norādītajā vietā tiešām aug, piemēram, jumstiņu gladiola. Tādēļ atvēlētie mēneši noteikti ir jāskaita pēc loģikas, t.i., veģetācijas cikla un sugu migrācijas sezonalitātes, ievērojot dabas ritumu un sakarības, nevis matemātiski,” uzsver vecākais referents.
Noteikumu „Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi” projekts tuvākajās nedēļās tiks publicēts Vides ministrijas mājaslapā, lai ikviens interesents varētu ar to iepazīties. Šajā laikā cilvēki aicināti izteikt savu viedokli par sagatavoto normatīvo aktu. Pēc tam noteikumu projekts atkārtoti tiks izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.
