Kompensācijas veidi un saņēmēji
Likuma „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” izpratnē kompensācija pienākas kā:
- atlīdzība,
- zemes atpirkšana,
- par zaudējumiem, kas radušies lauksaimnieciskās vai mežsaimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās (Natura 2000), normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var piešķirt atbalsta maksājumus no attiecīgo Eiropas Savienības fondu līdzekļiem,
- par zaudējumiem, kas lauksaimnieciskās vai mežsaimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ radušies aizsargājamās teritorijās, kuras nevar pretendēt uz šā panta otrajā daļā minētajiem atbalsta maksājumiem no attiecīgo Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, atbalsta maksājumu izmaksas kārtību un šo maksājumu apmēru nosaka Ministru kabinets.
Zemes īpašniekam ir tiesības uz kompensāciju:
- no valsts – par saimnieciskās darbības ierobežojumiem valsts izveidotajās aizsargājamās teritorijās
- un no pašvaldības – par saimnieciskās darbības ierobežojumiem attiecīgās
pašvaldības izveidotajā aizsargājamā teritorijā.
"Tiesības prasīt kompensāciju ir zemes īpašniekam, kura īpašuma tiesības uz zemi nostiprinātas zemesgrāmatā."
Tiesības prasīt kompensāciju ir zemes īpašniekam, kura īpašuma tiesības uz zemi nostiprinātas zemesgrāmatā. Ja zemes īpašums pieder vairākiem īpašniekiem, kompensāciju, savstarpēji vienojoties, var prasīt tikai visi kopīpašnieki. Ja zemes īpašnieks ir saņēmis citus valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības maksājumus, kas tieši vai netieši paredzēti par tiem pašiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem, par kuriem šajā likumā paredzēta atlīdzība, tad atlīdzību saskaņā ar šo likumu var saņemt tikai par kopšanas cirtes aizliegumu visa kalendāra gada laikā.
Savukārt tiesības prasīt atlīdzību par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem zemes īpašniekam ir par:
- jebkādas mežsaimnieciskās darbības aizliegumu visa kalendāra gada laikā,
- galvenās cirtes (izņemot kailcirtes) aizliegumu visa kalendāra gada laikā,
- kopšanas cirtes aizliegumu visa kalendāra gada laikā.
Svarīga nianse: atlīdzību par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem piešķir situācijā, ja mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi ir noteikti pēc tam, kad:
- pieņemts lēmums par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu,
- noslēgts līgums ar valsts akciju sabiedrību „Latvijas Hipotēku un zemes banka” par zemes īpašuma izpirkšanu,
- stājies spēkā tiesas nolēmums par zemes iegūšanu īpašumā,
- pamatojoties uz tiesisku darījumu, īpašuma tiesības uz zemi nostiprinātas zemesgrāmatā,
- attiecīgais zemes īpašums pieņemts mantojumā.
Pašreizējā situācija ar kompensācijas izmaksu
Līdz 2009. gadam kompensācijas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos maksāja no valsts uzņēmumu privatizācijā iegūtajiem līdzekļiem. Pirmās problēmas parādījās 2008. gada beigās, kad kļuva skaidrs, ka naudas šim mērķim no privatizācijas līdzekļiem varētu nepietikt.
„Tādēļ 2009. gada 12. jūnijā grozīja likumu „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”, nosakot, ka šajā, 2010. gadā kompensāciju par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem neaprēķinās un neizmaksās,” stāsta Vides ministrijas (VIDM) Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste.
Atlīdzības neizmaksāšana izraisīja zemes īpašnieku neapmierinātību, un viens no viņiem vērsās administratīvajā rajona tiesā - īpašniekam bija jau agrāk izdots labvēlīgs administratīvais akts par kompensācijas izmaksu. Administratīvā rajona tiesa ar spriedumu administratīvajā lietā uzlika pienākumu VIDM izmaksāt zemes īpašniekam neizmaksāto kompensācijas daļu. Turklāt arī Satversmes tiesas praksē vairākkārt analizēts, ka indivīds var atsaukties uz tiesiskās paļāvības principu gadījumā, ja likumdevēja iepriekš noteiktais tiesiskais regulējums radījis pamatu tiesiskajai paļāvībai.
"Valdība šā gada 21. jūlijā pieņēma rīkojumu par kompensācijas izmaksāšanu no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”."
„Tādēļ valdība šā gada 21. jūlijā pieņēma rīkojumu par kompensācijas izmaksāšanu no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” par saimnieciskās darbības ierobežojumiem tiem zemes īpašniekiem, kuriem jau bija apstiprinošs lēmums par kompensācijas izmaksu un kuriem daļa atlīdzības jau bija izmaksāta. Kompensācija 2009. gadā bija jāizmaksā 43 zemes īpašniekiem – 576 tūkstoši latu, bet 2010. gadā būtu jāmaksā 32 zemes īpašniekiem - 775 902 lati. Šiem 75 cilvēkiem tiks izmaksāta kompensācija par kopējo summu 1 352 788 lati,” skaidro D. Vilkaste. „Bet tūlīt arī jāteic, ka rīkojums par kompensācijas izmaksu pieņemts ar virkni nosacījumu:
- vispirms jāgroza likuma „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” pārejas noteikumi, kas paredz, ka 2010. gadā nekādu kompensāciju neaprēķina un neizmaksā,
- šis likumprojekts ir jāsaskaņo ar starptautiskajiem aizdevējiem, un
- Saeimai nepieciešams informēt par apropriācijas palielināšanu.”
Ja visi šie nosacījumi piepildīsies, tikai tad sekos naudas izmaksa visiem 75 zemes īpašniekiem no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Pirmais solis, lai nosacījumi izpildītos, – likumprojekts „Par grozījumiem „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”” jāpieņem Saeimai un tam jāstājas spēkā.
Vai nākamgad kompensācija būs
Tas atkarīgs no valdībai akceptējamās un pašlaik saskaņošanā esošās koncepcijas „Par likuma „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” ieviešanu (2011.-2013. gadam)”.
„Ja, koncepciju akceptējot, tiks izvēlēta iespēja, kas paredz kompensāciju par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem nākotnē maksāt no valsts akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” dividendēm (no valsts mežu produkcijas atsavināšanas rezultātā iegūtās peļņas), ko ieskaita valsts budžetā, tad nākamajā gadā kompensāciju aprēķinās un izmaksās,” cer D. Vilkaste. „Ja tā būs, tad būs jāgroza Likums par budžetu un finanšu vadību. Ja valdība nolems, ka arī 2011. gadā kompensāciju izmaksa nenotiks, tad atkal būs jāgroza likums „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”. Tādēļ, lai runātu par nākamo gadu, vispirms jāgaida un jāsagaida valdības lēmums.”
"Neraugoties uz to, ka kompensācija pašlaik netiek maksāta, zemes īpašnieki var iegūt informāciju, vai atlīdzība vispār pienākas."
Vides ministrijas speciālisti uzskata, ka vispareizākais nākamajā gadā kompensācijas par saimnieciskās darbība ierobežojumiem būtu aprēķināt un izmaksāt no VAS „Latvijas valsts meži” peļņas dividendēm. Tas būtu ļoti loģisks un saprātīgs lēmums, raugoties uz mežsaimniecības tālāku līdzsvarotu attīstību. Koncepcijas izskatīšana un akceptēšana Ministru kabinetā, visticamāk, varētu notikt septembrī.
„Neraugoties uz to, ka kompensācija pašlaik netiek maksāta, zemes īpašnieki var doties ar iesniegumu uz Dabas aizsardzības pārvaldi, lai gūtu apstiprinājumu, vai atlīdzība vispār pienākas. Tālākās darbības – kompensācijas aprēķināšana un naudas izmaksa – varētu būt nākamajā gadā. Iespējams, nākamajā gadā situācija mainīsies. Tad zemes īpašnieks jau zinās, vai var pretendēt uz kompensāciju vai tomēr ne,” iedrošina departamenta direktore D. Vilkaste.
