Valdība 3. augstā pieņēma Iekšlietu ministrijas (IeM) izstrādātos Ministru kabineta noteikumus par kārtību, kādā valsts robežu šķērso bērni (personas līdz 18 gadu vecumam). Jaunie noteikumi pamatā paredz saglabāt iepriekšējo kārtību, kādā bērns, kuram ir Latvijas Republikas valstiskā piederība1, šķērso mūsu valsts robežu, taču paredz papildu dokumentu nepieciešamību, šķērsojot mūsu valsts robežu, lai izbrauktu uz valstīm, kuras nepiemēro Šengenas acquis noteikumus attiecībā uz robežkontroles atcelšanu.2
Pārējo ES valstu3 iekšējo robežu šķērsošanai papildu dokumenti, izņemot bērna pasi vai citu derīgu ceļošanas dokumentu, vairs nav nepieciešami. Jāatceras, ka personai, ja tā izceļo no valsts, jābūt derīgai pasei jebkurā gadījumā. Arī tad, ja izbrauc uz ES valstīm, kuras robežkontroli nepiemēro, piemēram, uz Igauniju un Lietuvu. Papildu dokumentu nepieciešamību bērniem, kuriem nav Latvijas Republikas valstiskā piederība, jaunā kārtība neparedz.
Svarīgi ielāgot, ka MK noteikumi „Kārtība, kādā valsts robežu šķērso bērni” ir saistoši tikai LR teritorijā. Līdz ar to personai, braucot, piemēram, uz Krieviju caur Lietuvu, nav nepieciešami papildu dokumenti. Taču tie būs jāuzrāda, šķērsojot to ES ārējās robežas daļu, kas atrodas Latvijā, – robežu ar Baltkrieviju, Krieviju, kā arī valstīm, kuras neietilpst Šengenas zonā, taču piemēro robežkontroles atcelšanu un ar kurām Latvijai ir tiešie lidmašīnu reisi un kuģošanas maršruti, piemēram, ASV, Īrija, Apvienotā Karaliste.
Ja bērns ceļo viens
Bērnam, kam ir Latvijas Republikas valstiskā piederība, izceļojot no valsts pa ES ārējo robežu patstāvīgi, turpmāk būs jāuzrāda vismaz viena vecāka (Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa, ES dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņa vai bezvalstnieka, kuram piešķirts bezvalstnieka statuss Latvijas Republikā, ES dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā) vai aizbildņa notariāli apliecināta piekrišana bērna patstāvīgai izceļošanai no valsts. Līdz šim bērnam bija jāuzrāda arī dzimšanas apliecība.
Ja bērns ceļo ar vecākiem
Lai bērns, kam ir Latvijas Republikas valstiskā piederība, izceļotu no valsts vecāka pavadībā, ir nepieciešams uzrādīt:
- vecāka, kurš pavada bērnu, ceļošanas dokumentu ar ierakstu par radniecību ar šo bērnu;
- bērna dzimšanas apliecību vai tās notariāli apliecinātu kopiju, ja bērnu pavadošā vecāka ceļošanas dokumentā nav ieraksta par radniecību ar šo bērnu.
Jaunie noteikumi, izbraucot uz valsti, kura nepiemēro Šengenas acquis noteikumus attiecībā uz robežkontroles atcelšanu, paredz arī atvieglojumus. Līdzšinējā kārtība noteica - ja bērna vecāks, kurš bērnu pavada, ir ārzemnieks vai bezvalstnieks, valsts robežas šķērsošanai ir nepieciešama otra vecāka notariāli apliecināta piekrišana bērna izceļošanai no valsts. Taču jaunā kārtība nosaka, ka papildu dokuments - notariāli apstiprināta otra vecāka piekrišana - būs nepieciešama tikai gadījumos, kad bērns ar Latvijas valstisko piederību šķērso robežu vecāka, kurš ir trešās valsts4 piederīgais, pavadībā.
Ja bērnam, kam ir Latvijas Republikas valstiskā piederība, abi vecāki ir trešo valstu piederīgie, tad notariāli apstiprināta otra vecāka piekrišana (pilnvara) nav nepieciešama.
Ja bērns ceļo pilnvarotas personas pavadībā
Ja bērns, kam ir Latvijas Republikas valstiskā piederība, izceļo no valsts pilnvarotas personas pavadībā, ir nepieciešams uzrādīt vismaz viena vecāka (Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa, ES dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņa vai bezvalstnieka, kuram piešķirts bezvalstnieka statuss Latvijas Republikā, ES dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā) vai aizbildņa notariāli apliecinātu pilnvaru bērna izceļošanai no valsts šīs pilnvarotās personas pavadībā. Ja bērns izceļo no valsts aizbildņa pavadībā, ir nepieciešams uzrādīt bāriņtiesas lēmumu par aizbildnības nodibināšanu vai tā notariāli apliecinātu kopiju.
Ceļošanas kārtība bērniem, kam nav ES valstu pilsonības
Jaunie noteikumi paredz arī regulējumu par Latvijas Republikā dzīvojošu bērnu, kam nav nevienas ES dalībvalsts pilsonības, došanos ekskursijā uz kādu no ES valstīm izglītības iestādes rīkotas ekskursijas grupā. Proti, turpmāk pēc izglītības iestādes pieprasījuma Pilsonības un migrācija lietu pārvalde (PMLP) izsniegs un apstiprinās ceļotāju sarakstu skolu ekskursijām ES. Minētais saraksts, pievienojot tam ES pilsoņu lokā neesošo bērnu fotogrāfijas, kuras atbilst pases fotogrāfijas prasībām, būs atzīstams par derīgu ceļošanas dokumentu.
Jaunie noteikumi nosaka izceļošanas regulējumu arī gadījumos, ja neviens no bērna vecākiem nav Latvijas pilsonis5 (6. pants), ja ar bērnu izceļo vecāks, kurš nav Latvijas pilsonis6, aizgādnību īsteno viens (9. pants), ja bārenis vai bez vecāku gādības palicis bērns, kurš ievietots bērnu aprūpes iestādē vai nodots audžuģimenei, vēlas ceļot viens vai pilnvarotas personas pavadībā (11. pants), kā arī citos retāk izplatītos gadījumos.
Iekšlietu ministrijas izstrādātie MK noteikumi „Kārtība, kādā valsts robežu šķērso bērni”, nosakot papildu dokumentu nepieciešamību, bija nepieciešami, lai samazinātu bērnu nelikumīgu pārvietošanu pāri robežai, bērnam šķērsojot valsts robežu patstāvīgi, kā arī izglītojamo bērnu grupās. Līdz šim kārtību, kādā bērni šķērso valsts robežu, regulēja Ministru kabineta 2001. gada 10. jūlija noteikumi "Kārtība, kādā personas šķērso Latvijas Republikas valsts robežu". 2009. gada 16. decembrī stājās spēkā jaunais Latvijas Republikas valsts robežas likums un uz iepriekšējā likuma pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi astoņu mēnešu laikā pēc jaunā likuma spēkā stāšanās zaudē savu spēku.
___________
- Bērns, kurš ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai bezvalstnieks, kam piešķirts bezvalstnieka statuss Latvijas Republikā.
- ES dalībvalstis, kuras nepiemēro Šengenas acquis noteikumus attiecībā uz robežkontroles atcelšanu, ir Apvienotā Karaliste un Īrija.
- ES dalībvalstis, kuras pašlaik piemēro Šengenas acquis attiecībā uz robežkontroles atcelšanu, ir Austrija, Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Īslande, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Šveice, Ungārija, Vācija, Zviedrija.
- Valsts, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācija.
- Arī Latvijas nepilsonis, Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis vai bezvalstnieks, kam piešķirts bezvalstnieka statuss Latvijas Republikā, Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā.
- Arī Latvijas nepilsonis, Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis vai bezvalstnieks, kam piešķirts bezvalstnieka statuss Latvijas Republikā, Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā.
