SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Zanda Lielbārde
LV portāls
13. maijā, 2013
Lasīšanai: 11 minūtes
3
7
3
7

Bērns dodas ceļojumā. Kad vajadzīga pilnvara

Ceļojot pa Eiropas Savienības un Šengenas līguma zonas valstīm, nepastāv robežkontrole. Tas rosina domāt, ka pilnvara nav nepieciešama. Tomēr normatīvajos aktos ir minēts, ka, ceļojot patstāvīgi vai ar pavadoni, bērnam pilnvara tomēr ir vajadzīga.

FOTO: SXC

Vasaras sezonā bērni ceļo biežāk nekā mācību gada laikā. Likumsakarīgi, ka vecākiem rodas jautājums – kādi dokumenti vajadzīgi, lai bērns, Latvijas valstspiederīgais, varētu šķērsot valsts robežu. Ja par ceļošanai derīgas pases nepieciešamību šaubu nav, tad tas, vai un kādos gadījumos bērnam vajadzīga vecāku pilnvara, ne vienmēr ir saprotams.
īsumā
  • Ja bērns ceļo ar kādu no vecākiem, kas ir Latvijas valstspiederīgais, pilnvara nav nepieciešama.
  • Patstāvīgi vai ar pavadoni ceļojošam bērnam vecāku pilnvarai ir jābūt; to noteikti pārbaudīs, šķērsojot ārējo robežu.
  • Notariāli apliecinātu pilnvaru izsniedz vismaz viens no vecākiem, ja abi vecāki ir Latvijas valstspiederīgie.
  • Ceļojot ar vecāku, kurš nav Latvijas valstspiederīgais, bērnam vajadzīga otra vecāka, Latvijas valstspiederīgā, pilnvara.
  • Ja neviens vecāks nav Latvijas valstspiederīgais, ceļojot ar pavadoni, bērnam vajadzīga vismaz viena vecāka pilnvara.
  • Bāriņtiesa var izsniegt atļauju ceļot patstāvīgi vai ar pavadoni, ja bērna vecāks, kurš ir tiesīgs dot piekrišanu bērna izceļošanai no valsts, nav sasniedzams vai atsakās dot piekrišanu.

MK noteikumi Nr.721 "Kārtība, kādā bērni šķērso valsts robežu" ir normatīvais akts, ar kuru būtu jāiepazīstas vecākiem, ja bērns gatavojas ceļojumam ārpus valsts robežām.

Galvenais ceļošanas dokuments, protams, ir derīga pase, taču MK noteikumi paredz situācijas, kad bērnam vajadzīga arī notariāli apliecināta pilnvara.

Vecākiem jāatceras, ka tad, ja bērns ceļo kopā ar kādu no saviem vecākiem, kas ir Latvijas valstspiederīgais, pilnvara nav nepieciešama un, šķērsojot robežu, jāuzrāda šādi dokumenti:

  • tā vecāka ceļošanas dokuments (pase) ar ierakstu par radniecību ar šo bērnu, kurš pavada bērnu;
  • bērna dzimšanas apliecība vai tās notariāli apliecināta kopija, ja bērnu pavadošā vecāka ceļošanas dokumentā nav ieraksta par radniecību ar šo bērnu.

Tātad – ja vecāka pasē ir ailīte ar ierakstu par bērnu, tad nekāds papildu dokuments ceļojot nav nepieciešams. Tas attiecas arī uz gadījumiem, ja šķērso valsts ārējo robežu un dodas, piemēram, uz Krieviju, ASV vai jebkuru citu pasaules valsti.

Ja bērns ceļo viens

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 76.pants noteic, ka patstāvīgi bērns var šķērsot valsts robežu, ja ir sasniedzis obligātās izglītības vecumu. Kā zināms, obligātā izglītība Latvijā sākas ar pirmsskolas posmu, tātad – no piecu gadu vecuma. Tiesa, šeit ir arī norāde par to, ka bērnam vajadzīga vismaz viena vecāka vai likumīgā aizbildņa piekrišana.

MK noteikumu Nr.721 4.punkts paredz: ja bērns, kurš ir Latvijas valstspiederīgais (pilsonis, nepilsonis vai bezvalstnieks, kam piešķirts bezvalstnieka statuss Latvijas Republikā), izceļo no valsts patstāvīgi, viņam ir jāuzrāda vismaz viena vecāka (Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa, Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņa vai bezvalstnieka, kam piešķirts bezvalstnieka statuss Latvijas Republikā, Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā) vai aizbildņa notariāli apliecināta piekrišana bērna patstāvīgai izceļošanai no valsts.

"Galvenais bērna ceļošanas dokuments ir derīga pase, taču ir situācijas situācijas, kad bērnam vajadzīga arī notariāli apliecināta pilnvara."

Ja bērns ir Latvijas valstspiederīgais, bet neviens vecāks nav Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis vai bezvalstnieks, kam piešķirts bezvalstnieka statuss Latvijas Republikā, Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā, bērns, izceļojot no valsts patstāvīgi, uzrāda notariāli apliecinātu vismaz viena vecāka piekrišanu patstāvīgai izceļošanai.

Nereti vecākus mulsina fakts, ka, ceļojot pa Eiropas Savienības un Šengenas līguma zonas valstīm, nepastāv robežkontrole. Tas rosina domāt, ka pilnvara nav nepieciešama. Tomēr normatīvajos aktos ir minēts, ka, ceļojot patstāvīgi vai ar pavadoni, bērnam pilnvara ir vajadzīga.

Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Robežkontroles dienesta galvenā inspektore Inese Sticere skaidro, ka, balstoties uz MK noteikumu 3.punktu, papildu dokumenti ir vajadzīgi, šķērsojot ārējo robežu. Tā kā pēc pievienošanās Šengenas līgumam uz iekšējām robežām robežpārbaudes nav, pilnvaru arī nebūs kam uzrādīt. Lai gan tas var izrādīties nepieciešams citos gadījumos, piemēram, ja robežsargiem rodas kādas aizdomas par grupā ceļojošiem bērniem.

Ja pilnvara, kurai faktiski vajadzētu būt līdzi, kad bērns ceļo patstāvīgi, visticamāk tomēr nebūs jāuzrāda, ceļojot pa sauszemi, citādi ir lidojot.

Lidosta "Rīga" savā mājaslapā informē: ja bērns šķērso robežu patstāvīgi, jābūt pasei un vismaz viena vecāka vai aizbildņa notariāli apliecinātai piekrišanai bērna patstāvīgai izceļošanai no valsts, kā arī bērna dzimšanas apliecībai vai tās notariāli apliecinātai kopijai. Lidostas darbiniekiem ir pienākums atteikt reģistrāciju bērniem, kuri lido vieni, ja tiem nav pareizi noformēti dokumenti.

Pilnvara ceļojot ar pavadoni

Ja bērns, kurš ir Latvijas valstspiederīgais, izceļo no valsts citas personas pavadībā, tātad ar cilvēku, kas nav ne tēvs, ne māte, ne likumīgs aizbildnis, tad viņam jāuzrāda vismaz viena vecāka (Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa, Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņa vai bezvalstnieka, kam piešķirts bezvalstnieka statuss Latvijas Republikā, Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā) vai aizbildņa notariāli apliecināta pilnvara bērna izceļošanai no valsts konkrētas pilnvarotās personas pavadībā.

"Tā kā pēc pievienošanās Šengenas līgumam uz iekšējām robežām robežpārbaudes nav, pilnvaru nebūs kam uzrādīt."

I.Sticere norāda: pilnvara noteikti tiks pieprasīta gadījumā, ja bērns šķērsos ārējo robežu, bet tas neizslēdz to, ka šī pilnvara ir nepieciešama arī, šķērsojot iekšējās robežas, ja robežsargiem rodas pamatotas aizdomas. Piemēram, ja robežsargs, kurš neveic robežpārbaudi, bet gan imigrācijas kontroli uz Latvijas un Lietuvas robežas pamana, ka virzienā uz Lietuvu mēģina izvest bērnu, kurš raud, pretojas vai citādi neadekvāti uzvedas, var izdarīt secinājumu, ka, iespējams, bērns ceļo kopā ar personu, kas nav pilnvarota to darīt.

Tad robežsargs pārbaudīs ceļošanas dokumentus un nepieciešamības gadījumā šo informāciju pārbaudīs, sazinoties ar Valsts policiju vai bāriņtiesu.

I.Sticere skaidro, ka Šengenas robežas kodeksā robežsardzei ir uzdots pievērst pastiprinātu uzmanību patstāvīgi ceļojošiem bērniem vai bērniem, kuri ceļo citu personu pavadībā. Līdz ar to – tas, ka uz iekšējām robežām pilnvaru nepārbauda, jo robežpārbaudes nav, nebūt nenozīmē, ka no Latvijas ceļojoši bērni nav aizsargāti. Ja, piemēram, lai dotos uz Maskavu Šengenas zonas robežu bērns šķērsos Itālijā, Itālijas robežsargi noteikti zinās, kādi dokumenti papildu pasei ir vajadzīgi, lai bērna izbraukšana būtu likumīga.

Ja bērnam, kurš ir Latvijas valstspiederīgais, neviens vecāks nav Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis vai bezvalstnieks, kam piešķirts bezvalstnieka statuss Latvijas Republikā, Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā, bērns, izceļojot no valsts pilnvarotās personas pavadībā, uzrāda notariāli apliecinātu vismaz viena vecāka pilnvaru bērna izceļošanai no valsts šīs pilnvarotās personas pavadībā.

Savukārt, ja bērns, Latvijas valstspiederīgais, izceļo no valsts tā vecāka pavadībā, kurš nav Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis vai bezvalstnieks, kam piešķirts bezvalstnieka statuss Latvijas Republikā, Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā, papildus kopā ar bērnu ceļojošā vecāka dokumentiem, kas apliecina radniecību ar bērnu, jāuzrāda arī notariāli apliecināta otra vecāka (Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa, Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņa vai bezvalstnieka, kam piešķirts bezvalstnieka statuss Latvijas Republikā, Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā) pilnvara.

Arī šajā situācijā ir gadījumi, kad pilnvara tomēr nav nepieciešama, piemēram, ja izceļojot var uzrādīt otra vecāka miršanas apliecību, tiesas spriedumu par aizgādības tiesību atņemšanu otram vecākam. Šie nosacījumi paredzēti MK noteikumu 9.punktā.

Kad ceļošanas atļauju izsniedz bāriņtiesa

Jaunākie grozījumi MK noteikumos Nr.721 paredz, ka atsevišķos gadījumos bērna patstāvīgai izceļošanai no valsts vai ceļošanai ar pavadoni pilnvaru var dot arī bāriņtiesa.

Iekšlietu ministrijas Juridiskā departamenta normatīvo aktu nodaļas juriskonsulte Dzintra Rancāne skaidro: prakse parādīja, ka MK noteikumos nebija atrunāti gadījumi, kad Latvijas valstspiederīgam bērnam ir nepieciešams izceļot no valsts, taču bērna vecāks, kas varētu sniegt notariāli apliecinātu piekrišanu bērna izceļošanai, nav sasniedzams, savukārt vecāks, kurš audzina bērnu, nav tiesīgs pilnvarot, piemēram, tāpēc, ka nav Latvijas valstspiederīgais.

"Bāriņtiesas pienākums ir noskaidrot visus apstākļus un iespējamos riskus, šķērsojot valsts robežu, tostarp bērna nolaupīšanas risku."

Ir arī tādas situācijas, ka otrs vecāks, kas ir Latvijas valstspiederīgais, nepiedalās bērna audzināšanā un tā atrašanās vieta nav zināma. Līdz ar to – ja bērnam nepieciešams izceļot no valsts, nebija iespējams saņemta notariāli apliecinātu pilnvaru un bērnam tika liegta iespēja ceļot.

MK noteikumu Nr.721 4. un 5.punkts paredz, ka tad, ja bērna vecāks, kurš ir tiesīgs dot piekrišanu bērna izceļošanai no valsts, nav sasniedzams vai atsakās dot piekrišanu, bērns var izceļot no valsts patstāvīgi vai pilnvarotas personas pavadībā, uzrādot attiecīgu bāriņtiesas lēmumu.

Tas nozīmē, ka šādos gadījumos vecākam jāvēršas bāriņtiesā ar lūgumu izsniegt bērnam ceļošanas atļauju.

D.Rancāne norāda, ka bāriņtiesas pienākums ir noskaidrot visus apstākļus un izvērtēt visas iespējamās riska situācijas, arī to, ka, šķērsojot valsts robežu, bērns varētu tikt pakļauts nolaupīšanas riskam. Ja bērns ceļos viens, ir jāņem vērā bērna vecums, kāds ir ceļojuma galamērķis, vai būs kāda pilngadīga persona, kura ārzemēs par bērnu rūpēsies.
Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU