Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: www.sxc.hu
Ārējo robežu drīkst šķērsot ostās, lidostās un sauszemes robežšķērsošanas vietās (26 vietās Latvijā). Uz Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas robežas ir vēl trīs robežšķērsošanas punkti, kas nedarbojas no Krievijas un Baltkrievijas puses.
Viens no pamata dokumentiem, kas nosaka kārtību, kādā bērni šķērso valsts robežu, ir Ministru kabineta (MK) 10.07.2001. noteikumi Nr. 310 "Kārtība, kādā personas šķērso Latvijas Republikas valsts robežu". To nosacījumi attiecas uz Latvijā pastāvīgi dzīvojošiem bērniem ar Latvijas Republikas valstisku piederību, proti, nepilngadīgām personām, kas iedzīvotāju reģistrā reģistrētas kā Latvijas Republikas pilsoņi vai nepilsoņi un kuru dzīvesvieta ir deklarēta Latvijā – skaidro Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Robežkontroles dienesta galvenā inspektore Inese Sticere.
Ja ceļo kopā ar vecākiem
Jebkurā gadījumā, neatkarīgi no bērna pavadoņa un vecuma, šķērsojot valsts robežu, bērnam ir jābūt derīgai pasei. Visvienkāršāk ir, ja bērns ceļo kopā ar vismaz vienu no vecākiem. Tādā gadījumā nepieciešama tikai bērna pase un dzimšanas apliecība vai notariāli apstiprināta tās kopija. Ja vecākam ir ieraksts pasē, kas apliecina radniecību ar bērnu, dzimšanas apliecība nav nepieciešama. Ja šāda ieraksta nav, nedrīkst aizmirst paņemt līdzi dzimšanas apliecību.
Pasi bērnam var izgatavot jau kopš viņa dzimšanas. Vienīgās grūtības, ar ko vecākiem ir jārēķinās, ir MK noteikumu Nr. 775 "Pasu noteikumi" 7. pielikuma ievērošana. Tajā noteiktas prasības pasē redzamajam personas attēlam, piemēram, acīm jābūt atvērtām un acu skatienam jābūt vērstam kamerā, ko mazulis ne vienmēr spēs ievērot. Šajos pašos noteikumos ir skaidrots, ka gadījumā, ja pilsonis nevar ierasties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļā fotografēties uz vietas, var iesniegt divas fotogrāfijas, kas ir izgatavotas citur atbilstoši šo noteikumu 7. pielikumā minētajām prasībām. Viens no šādiem izņēmumiem ir tad, ja pasi izdod personai līdz piecu gadu vecumam. Tātad, vecāki pirmsskolas vecuma bērnu var aizvest uz fotosalonu nofotografēties dokumentam jau iepriekš.
Ja ceļo patstāvīgi
Ja bērns ceļojumā dodas bez pavadoņa, papildus derīgam ceļošanas dokumentam vajag arī vismaz viena vecāka vai aizbildņa notariāli apliecinātu piekrišanu bērna patstāvīgai izceļošanai no valsts, kā arī dzimšanas apliecību vai notariāli apstiprinātu tās kopiju, ja piekrišanu devuši abi vecāki vai viens no viņiem. Ja piekrišanu devis aizbildnis, tad jābūt līdzi arī bāriņtiesas izdotās aizbildņa apliecības vai lēmuma par aizbildnības nodibināšanu notariāli apliecinātai kopijai.
"Ja otrs vecāks nav sasniedzams vai atsakās dot piekrišanu, minētās pilnvaras var izsniegt arī bāriņtiesa."
Ja viens no bērna vecākiem ir ārzemnieks vai bezvalstnieks, iesniegumu paraksta arī otrs vecāks. Ja otrs vecāks nav sasniedzams vai atsakās dot piekrišanu, minētās pilnvaras var izsniegt arī bāriņtiesa.
Ja ceļo ar radiem un citiem, kas nav vecāki
Ja ceļo pilnvarotas personas pavadībā, bērnam nepieciešama vismaz viena vecāka vai aizbildņa notariāli apliecināta pilnvara bērna izceļošanai no valsts šīs pilnvarotās personas pavadībā. Tā nepieciešama jebkurā gadījumā, kad bērns ceļo ar kādu cilvēku, kas nav viņa vecāks, piemēram, kopā ar pilngadīgu brāli vai māsu, vecvecākiem vai krustvecākiem. Tāpat jābūt līdzi bērna dzimšanas apliecībai vai tās notariāli apliecinātai kopijai, ja pilnvaru devis viens no vecākiem vai abi vecāki. Ja pilnvaru devis aizbildnis, tad līdzi jābūt bāriņtiesas izdotās aizbildņa apliecības vai lēmuma par aizbildnības nodibināšanu notariāli apliecinātai kopijai.
Trūkst dokumentu
Robežkontroles dienesta priekšnieks Alvils Bizūns norāda biežākās problēmas, piemēram, bērni gatavi šķērsot robežu tikai ar pasi, bez citiem vajadzīgiem dokumentiem, jo vecāki par tiem ir aizmirsuši vai nav zinājuši par to nepieciešamību. Šādos gadījumos bērnam izceļošana tiek atteikta. Valsts robežsardzes pārstāvji iesaka, ka nevajadzētu paļauties tikai uz to, ka pēc pievienošanās Šengenas līgumam dalībvalstu iekšējās robežas var šķērsot jebkurā vietā bez personu robežkontroles. Joprojām, dodoties uz jebkuru Šengenas valsti, vienmēr līdzi jābūt pasei. Jo, lai gan uz robežas tā pārbaudīta netiek, piemēram, attiecīgie kontroles dienesti pārbaudi var veikt valsts iekšējā teritorijā, lai pārliecinātos, vai persona valstī uzturas likumīgi.
A. Bizūns min arī mēģinājumus izceļot ar pasi, kas izdota līdz 2002. gada jūnijam un tātad ceļošanai vairs nav derīga, kā arī persona nav ievērojusi, ka pasei beidzies derīguma termiņš.
Latvijas pilsonim izceļošana ar nederīgu pasi tiks atteikta, savukārt ieceļošana valstī – atļauta, taču reizē tiks sastādīts administratīvais protokols. Nevērīgajam pilsonim pienākas administratīvais sods par robežas šķērsošanu ar nederīgu dokumentu.
Ja Latvijas robežu mēģina šķērsot Eiropas Savienības pilsonis bez derīgas pases, tad, visticamāk, viņš valstī tiks ielaists, ja šeit savas valsts pārstāvniecībā viņam būs iespējas tādu saņemt. To nosaka MK 18.07.2006. noteikumu Nr. 586 „Kārtība, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņi un viņu ģimenes locekļi” 14. punkts: „Ja Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsonim vai viņa ģimenes loceklim nav Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanai nepieciešamo dokumentu, bet ir iespēja šos dokumentus saņemt pēc ieceļošanas Latvijas Republikā, Valsts robežsardzes priekšnieka pilnvarota amatpersona pieņem lēmumu personai atļaut ieceļot Latvijas Republikā”.
Īpašu vērība lidsabiedrību noteikumiem
Valsts robežsardzē atklāj, ka dažkārt iedzīvotāji ir vērsušies ar sūdzībām, ka lidostā vecākiem, kas vēlas ceļot kopā ar bērnu vai kuri pavada bērnu ceļojumā vienu pašu, tiek atteikta reģistrācija lidojumam, līdz galam nemaz neizskatot personas dokumentus. “Vēlams, lai šādos gadījumos vecāki pieaicina robežsargu – speciālistu savā jomā, kas šajā jautājumā iedziļinātos un novērstu gadījumu, kad kāds cilvēks netiek izlaists no valsts tikai kāda lidostas darbinieka nekompetences dēļ,” saka A. Bizūns. Viens no lidostas darbinieku iemesliem atteikumam – nevēlēšanās uzņemties atbildību par bērnu, pat ja viņam ir visi nepieciešamie dokumenti. Taču, no otras puses, valsts robežsardzē paskaidro, ka lidostām pastāv savi nosacījumi. Piemēram, kā tās lidmašīnās neuzņem cilvēkus alkohola reibumā, tā arī var atteikt lidojumu vairākiem nepilngadīgiem cilvēkiem bez pavadoņa.
"Kā lidmašīnās neuzņem cilvēkus alkohola reibumā, tā arī var atteikt lidojumu bērniem bez pavadoņa."
„Katrai lidsabiedrībai ir savi noteikumi ceļošanai ar bērniem. Tie attiecas gan uz grūtnieču ceļošanu, ceļošanu ar jaundzimušajiem un maziem bērniem, bērna ceļošanu bez pavadoņa, noteikumiem par sēdeklīšu izmantošanu lidmašīnu salonos un citiem jautājumiem,” apstiprina VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” preses sekretārs Mārtiņš Langrāts. Pirms ceļošanas ar bērniem vai pirms bērna došanās ceļā bez pavadoņa viņš aicina rūpīgi iepazīties ar aviokompānijas noteikumiem tās mājaslapā vai zvanot uz konkrētās aviokompānijas norādīto tālruni.
Piemēram, lidsabiedrība „AirBaltic” pasažieru un bagāžas pārvadāšanas noteikumos bērnu bez pavadoņa pārvadāšanu ir ierindojusi sadaļā „Speciāla palīdzība”, kurā teikts: „Pēc iepriekšējas vienošanās mēs pieņemam pārvadāšanai bērnus bez pavadoņa, personas ar ierobežotu rīcībspēju, grūtnieces, slimniekus un cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Pasažieriem ar ierobežotām rīcības spējām, kuri biļetes iegādes brīdī ir mūs brīdinājuši par savām īpašajām vajadzībām un kurus mēs esam pieņēmuši pārvadāšanai, pēc tam nedrīkst tikt atteikta pārvadāšana, pamatojoties uz ierobežotām rīcības spējām vai šīm īpašajām vajadzībām.”
Iespējamas izmaiņas
Kā LV.LV jau vēstīja, pirmajā lasījumā Saeimā ir pieņemts jauns Valsts robežas likums, kas, paredzams, tiks pieņemts šā gada nogalē. Likums nosaka arī veselu virkni pakārtotu MK noteikumu izdošanu.
Patlaban Valsts robežsardze izstrādā jaunu Ministru kabineta noteikumu projektu, kas noteiks kārtību, kādā Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošs bērns, kam ir Latvijas Republikas valstiskā piederība, šķērso Latvijas Republikas valsts robežu. Noteikumos tiek paredzēts ieviest robežas šķērsošanas atvieglojumus. Tie paredzēti, lai bērnam, šķērsojot valsts robežu, nebūtu jāņem līdzi dzimšanas apliecība, jo notārs, apstiprinot vecāku piekrišanu vai izsniegto pilnvaru, šos dokumentus būs jau rūpīgi pārbaudījis. Tā kā grozījumi vēl ir projekta stadijā un tiem nepieciešama saskaņošana ministrijās, Valsts robežsardzes darbinieki par tiem runā atturīgi, jo nav zināms, vai tie tiks pieņemti. Ja tā notiks, jaunā kārtība varētu stāties spēkā nākamgad.
"Ja bērnu izved kāds no vecākiem, kuru laulība ir šķirta vai to grasās darīt, otrs laulātais ir pārliecināts, ka nepieciešamo dokumentu ir par maz."
Rezumējot A. Bizūns norāda paradoksu par bērnu valsts robežas šķērsošanu: kad to dara vecāki ar bērniem vai vecāki vēlas, lai bērns šķērso valsts robežu patstāvīgi vai kādas personas pavadībā, viņi uzskata, ka jāuzrāda pārāk daudz dokumentu. Bet, ja bērnu izved kāds no vecākiem, kuru laulība ir šķirta vai to grasās darīt, otrs laulātais ir pārliecināts, ka nepieciešamo dokumentu izceļošanai ir par maz.
UZZIŅAI
Avots: Valsts robežsardze
Avots: Informācija no Bērnu un ģimenes lietu ministrijas interneta vietnes
