Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Dzīvojamās mājas pārvaldīšanā tagad atkal derīga pieredze, ne tikai augstu skolu diplomi
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma iepriekšējās redakcijas 13.pants "Dzīvojamās mājas pārvaldītāja profesionālā kvalifikācija" noteica, ka pārvaldnieks ir tiesīgs veikt pārvaldīšanas uzdevumu daudzdzīvokļu mājā, ja ir ieguvis dzīvojamās mājas pārvaldīšanai nepieciešamo profesionālo izglītību un vismaz ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošu dokumentu (izņemot dažus šajā pantā īpaši noteiktos gadījumus). Ja pārvaldnieks ir juridiska persona, dzīvojamās mājas pārvaldīšanai nepieciešamo profesionālo izglītību un vismaz ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošs dokuments nepieciešams tam juridiskās personas darbiniekam, kurš veic pārvaldīšanas līgumā uzdoto pārvaldīšanas uzdevumu attiecīgajā mājā.
Satversmes tiesa šā gada 18.februārī atzina, ka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 13.panta par dzīvojamās mājas pārvaldītāja profesionālo kvalifikāciju pirmā daļa neatbilst Satversmes 106.pantam un tā uzskatāma par spēkā neesošu no 2010.gada 1.jūlija attiecībā uz personām, kurām ir praktiskā darba pieredze dzīvojamo māju pārvaldīšanā un cita attiecīga profesionālā izglītība.
Tagad likumā noteikts, ka personai, kura nav ieguvusi dzīvojamo māju pārvaldīšanai nepieciešamo profesionālo izglītību, bet kurai ir praktiskā darba pieredze dzīvojamo māju pārvaldīšanā, ir tiesības prasīt, lai likumā noteiktajā kārtībā tās profesionālā kompetence dzīvojamo māju pārvaldīšanas jomā tiek atzīta par atbilstošu noteiktam pārvaldnieka profesionālās kvalifikācijas līmenim, saņemot attiecīgu pārvaldnieka profesionālo kompetenci apliecinošu dokumentu.
Praktiķi likuma grozījumus atbalsta
Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības (DzĪKS) "Kurzemes nams 14" valdes priekšsēdētāja Valentīna Jermaka grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā vērtē pozitīvi. "Domāju, ka mūsu DzĪKS namu pārvaldīšanas laikā iegūtās zināšanas ir līdzvērtīgas kādā no mācību iestādēm apgūtajam," uzsver V.Jermaka. "Galvenais, lai cilvēkam ir vēlme strādāt šajā sarežģītajā nozarē. Piemēram, es neesmu profesionāla inženiere vai celtniece, taču, ja ir interese, visu nepieciešamo informāciju ir iespējams atrast. Lai arī namu pārvaldnieka zinības apguvu mācību centrā "Buts", tomēr par galveno uzskatu vēlēšanos strādāt un praktiskās zināšanas, kuras iemantoju, piemēram, mūsu daudzdzīvokļu mājas renovācijas laikā. Tagad mēs dzīvojam vienā no labāk siltinātajiem namiem Rīgā."
"Satversmes tiesa šā gada 18.februārī atzina, ka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 13.panta par dzīvojamās mājas pārvaldītāja profesionālo kvalifikāciju pirmā daļa neatbilst Satversmes 106.pantam."
Līdzīgi domā arī DzĪKS "Bāka-2" valdes priekšsēdētājs Sergejs Sidorko. "Šis Saeimas lēmums ir pareizs. Namu pārvaldnieka amatā strādāju jau trīspadsmit gadus un līdztekus šajā specialitātē lasu lekcijas Juridiskajā koledžā. Taču atbilstoši iepriekšējai Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma redakcijai man nebija tiesību ieņemt namu pārvaldnieka posteni. Šeit rodas jautājums, vai tiešām formāla dokumenta dēļ man atkal būtu jāsēžas auditorijas solā, lai saņemtu namu pārvaldnieka diplomu. Augstāko izglītību es esmu ieguvis jau agrāk. Taču tajā pašā laikā ļoti iespējams, ka praktiķiem būtu vajadzīgi kaut kādi teorētiskie kursi. Tomēr galvenais ir praktiskā pieredze, kā bieži pietrūkst augstāko mācību iestāžu absolventiem."
Profesionālo kompetenci atzīs atbilstoši Profesionālās izglītības likumam
Šā likuma grozījumi, kurus Saeima pieņēma 2010.gada 10.jūnijā, nosaka, ka personai, kura apguvusi profesionālo kompetenci ārpus formālās izglītības sistēmas un kuras profesionālā kompetence novērtēta šajā likumā noteiktajā kārtībā un atzīta par atbilstošu pirmā, otrā vai trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālajai kompetencei, tiek izsniegta profesionālās kvalifikācijas apliecība. Tādējādi par profesionālo kompetenci tiek definēts profesionālās darbības veikšanai nepieciešamo zināšanu, prasmju un atbildības kopums noteiktā darba situācijā.
Atbilstoši šim likumam ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenču atzīšanu nodrošina Izglītības un zinātnes ministrija.
"Domāju, ka mūsu DzĪKS namu pārvaldīšanas laikā iegūtās zināšanas ir līdzvērtīgas apgūtajam kādā no mācību iestādēm."
V.Jermaka.
Likums noteic, ka profesionālās kompetences novērtēšana notiek, ņemot vērā attiecīgā profesijas standarta prasības, un to var deleģēt akreditētai izglītības iestādei vai akreditētam eksaminācijas centram.
Bet kārtību, kādā novērtēs ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci, noteiks Ministru kabinets.
