Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Tagad ar likumu noteikts, ka derīgo izrakteņu krājumus akceptēs un ūdens ieguves vietu saskaņos Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, kas uztur arī derīgo izrakteņu atradņu reģistru.
FOTO: www.sxc.hu
Precizēti termini un dzīļu izmantošanas veids
"Likumprojektā "Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm"", ko sākām izstrādāt vēl pirms gada, sākotnēji galvenokārt plānojām vienkāršot administratīvās procedūras, bet darba gaitā radās vēl jauni noderīgi ierosinājumi. Lai likums "Par zemes dzīlēm" būtu nepārprotami piemērojams, likuma grozījumos precizēti daži likumā dotie termini, tostarp arī derīgo izrakteņu ieguve definēta tāpat kā Dabas resursu nodokļa likumā – derīgo izrakteņu atdalīšana no dabiskās vides. Likuma grozījumu veidošanā aktīvi iesaistījās arī Latvijas Ģeologu savienība," skaidro Vides ministrijas Vides aizsardzības departamenta Vides kvalitātes nodaļas vecākā referente Dace Ozola.
Ar grozījumiem likumā "Par zemes dzīlēm" ir precizēti zemes dzīļu izmantošanas veidi un attiecīgi arī noteikti zemes dzīļu izmantošanas termiņi. Ir arī noteiktas Valsts vides dienesta un valsts SIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (LVĢMC) funkcijas, un tās ir:
Tāpat grozījumi likumā paredz, ka Ministru kabinets (MK) noteiks kārtību, kādā turpmāk LVĢMC akceptēs derīgo izrakteņu krājumus, saskaņos ūdens ieguves urbuma un avota pases. Valdība arī apstiprinās maksas pakalpojumu cenrādi par derīgo izrakteņu krājumu akceptēšanu un ūdens ieguves urbuma un avota pases saskaņošanu. "Līdz šim jau LVĢMC to arī darīja, bet šīs darbības nebija formalizētas. Tādēļ, lai izvairītos no nevajadzīgām un neauglīgām diskusijām, tagad derīgo izrakteņu krājumu akceptēšana un ūdens ieguves vietu saskaņošana ir ierakstīta likumā kā LVĢMC veicamā darbība," saka D.Ozola. "LVĢMC uzdevums ir sastādīt derīgo izrakteņu krājumu bilanci, ko centrs arī līdz šim ir darījis. Tāpēc ir svarīga krājumu akceptēšana, atradnes noteikšana, iegūtā apmēra uzskaite, lai zinātu, kādi mums valstī ir resursi. Bilanci katru gadu stāda par atradnēm, kurās bijusi derīgo izrakteņu ieguve."
Varēs darboties jūrā un kontinentālajā šelfā
Svarīgs jaunums uzņēmējiem, kuri ir izrādījuši interesi par derīgo izrakteņu ieguvi publiskajos ūdeņos, teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Līdz šim faktiski nebija iespējams saņemt licenci iekšzemes publiskajos (valsts) ūdeņos un teritoriālajā jūrā, jo licences saņemšanai nepieciešams līgums ar zemes īpašnieku – tieši tāpat kā būvniecībā. "Tādēļ tagad likums "Par zemes dzīlēm" ir papildināts ar nosacījumu, ka publiskajos ūdeņos un jūrā zemes dzīļu izmantotājs ir persona, kurai izsniegta licence vai pašvaldības atļauja. Jūrā licenču laukumus noteiks Ministru kabinets, un arī zemes dzīļu izmantošanas kārtību publiskajos ūdeņos un jūrā noteiks valdība," skaidro D.Ozola. "Saeima arī ir atbalstījusi un tagad likums noteic, ka par tiesībām izmantot zemes dzīles publiskajos ūdeņos un jūrā ieguvējam būs jāmaksā gadskārtēju valsts nodeva MK noteiktā kārtībā un apmērā. Iepriekš tā nebija, jo pie derīgajiem izrakteņiem jūrā vispār nebija iespējams piekļūt."
Līdz šim likumā "Par zemes dzīlēm" netika skaidri pateikts, kā jārīkojas pašvaldībai, ja tā vēlas iegūt derīgos izrakteņus. Tagad ir paredzēts, ka šādā situācijā pašvaldībai ir jāsaņem licence Vides valsts dienestā.
Apvienoti un atviegloti konkursa nosacījumi
Uzņēmējiem svarīgs jaunums likumā, jo vienkāršotas administratīvās procedūras: ir precizēti nosacījumi konkursam par valsts un pašvaldību zemes izmantošanu, sasaistot šo konkursu ar licences izsniegšanu, kas arī notiek konkursa kārtībā. Tagad šie abi konkursi ir apvienoti un var teikt, ka konkurss ir viens, bet ar divām daļām.
Tāpat no likuma ir izslēgta arī prasība rīkot konkursu uzņēmējiem licences saņemšanai izrakteņu iegūšanai valsts nozīmes atradnēs, bet turpmāk valdība regulēs, kādi nosacījumi uzņēmējam jāizpilda, lai viņš drīkstētu izmantot valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnes. "Valsts nozīmes atradne ne vienmēr nozīmē, ka atradne atrodas valsts zemē. Tā var atrasties arī privātā zemē, jo valsts nozīmes atradņu statuss neregulē zemes īpašumtiesības," skaidro Vides ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktora vietniece Rudīte Vesere. "Īpašnieks ir īpašnieks ar visām tiesībām un atbildību."
"Pašvaldībai, ja tā vēlas iegūt derīgos izrakteņus, ir jāsaņem licence Vides valsts dienestā. "
Bet zemes īpašniekiem ir arī viens ne pārāk iepriecinošs jaunums – tā kā no likuma "Par zemes lietošanu un zemes ierīcību" izslēgtas normas, kas noteica zaudējumu atlīdzību zemes lietotājiem, šādas normas izslēgtas arī no likuma "Par zemes dzīlēm".
Kad vajag licenci, bet kad – ne
Ir novērsta arī pretruna un problēma, kas īpaši smaga bija kūdras izstrādātājiem – likumā "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanu" no šāgada maija iestrādātā prasība, ka valsts zemi nomā var nodot ne ilgāk kā uz 12 gadiem. Zemes dzīļu izmantošanā šāds termiņš ir par īsu, jo ir jāveic izpēte, jāsagatavo vieta un tikai tad var sākt izrakteņus iegūt. "Bieži gadītos, ka atradne būtu jāpamet daļēji izstrādāta vai būtu jārīko jauns konkurss, ja šis termiņš – 12 gadi – arī būtu palicis. Tādēļ likumā "Par zemes dzīlēm" iestrādājām tādus licences darbības un valsts un pašvaldības zemes nomas termiņus, kas atbilst nozares specifikai – līdz 30 gadiem."
"Valsts nozīmes atradne var atrasties arī privātā zemē, jo valsts nozīmes atradņu statuss neregulē zemes īpašumtiesības."
Zemes īpašniekiem svarīgs grozījums likumā ir precizējumi zemes dzīļu izmantošanā, nosakot kritērijus, kad zemes īpašnieks var izmantot zemes dzīles bez licences vai atļaujas. Bez zemes dzīļu izmantošanas licences vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas zemes īpašnieks var veikt bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguvi līdz 0,5 ha lielā teritorijā no kopējās un līdz divu metru dziļumam. Noteikti arī gadījumi, kad ir jāsaņem licence, ierīkojot, tīrot vai padziļinot virszemes ūdensobjektus. Tas ir nozīmīgi, sastādot derīgo izrakteņu krājumu bilanci un uzturot informāciju par valstī pieejamiem resursiem.
Nogabalu izpēti zemes īpašniekiem nekompensēs
Likums papildināts ar normām, kas saistītas ar valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu izmantošanu. Atšķirība starp valsts nozīmes nogabalu un valsts nozīmes atradni ir tā, ka atradnē pēc tam tiešām notiek izrakteņu izguve. Nogabalā nekādu dabas resursu ieguve nenotiek, bet tajā tiek izmantotas zemes dzīļu derīgās īpašības, piemēram, "pazemes tukšumi" jeb iežu porainība.
"Tā ir diezgan unikāla zemes dzīļu īpašība – šie "tukšumi" zemē, kuros var glabāt gāzveida vielas, nebūvējot nekādas īpašās būves," skaidro R.Vesere. "Svarīgi arī, lai porainie slāņi nebūtu ne par tālu un ne par tuvu zemes virsmai, lai tajos varētu glabāt, piemēram, gāzi. Mums Latvijā ir ideālas struktūras, kurās uzglabā dabasgāzi."
Šo zemes īpašību izmantošana ir svarīga valsts nozīmes infrastruktūras attīstībai. Ņemot vērā pieredzi, kas gūta, izstrādājot MK 2008.gada 7.jūlija noteikumus Nr.524 "Valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala "Dobeles struktūra" izmantošanas noteikumi", kā arī gatavojoties valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala "Dobeles struktūra" izmantošanai, likums "Par zemes dzīlēm" papildināts ar normām, kas vienkāršo šādu nogabalu izmantošanu. Noteikts, ka licences saņemšanai izpētes darbu veikšanas nolūkos līgums par zemes dzīļu izmantošanu nav nepieciešams, ja nogabala ģeoloģiskā izpēte tiek veikta sabiedrības un valsts interesēs. Minētais līgums jāslēdz tikai gadījumos, ja tiek ierīkots urbums vai tiek nodarīts kaitējums zemes īpašniekam. Par izpētes darbu veikšanu zemes īpašnieks jāinformē divas nedēļas iepriekš.
"Valsts nozīmes nogabalā dabas resursu ieguve nenotiek, bet tajā tiek izmantotas zemes dzīļu derīgās īpašības, piemēram, "pazemes tukšumi" jeb iežu porainība."
"Tāpat tiek noteikts: ja nogabalā tiek veikta izpēte sabiedrības un valsts interesēs, zemes īpašniekam atlīdzība par īpašuma tiesību aprobežojumiem nepienākas. Vienreizēja kompensācija pienākas tikai tad, ja tiek veikta arī reāla nogabala izmantošana vai radīts kaitējums zemes īpašniekam," skaidro R. Vesere.
Pārstrādāti nosacījumi par zemes dzīļu izmantošanas ierobežošanu, apturēšanu, atļaujas vai licences anulēšanu. Noteikts, ka to var darīt Valsts vides dienests. Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija var ierosināt apturēt atļaujas vai licences darbību, ja tiek apdraudēti kultūras pieminekļi.
Pārkāpumu regulējums nav vienkāršs
Likumā "Par zemes dzīlēm" ir noteikta jauna lēmumu pārsūdzēšanas kārtība, kā arī izslēgts pants par zemes dzīlēm nodarīto zaudējumu. Operatora un personas atbildību nosaka Vides aizsardzības likums un MK 2007.gada 24.aprīļa noteikumi Nr.281 "Noteikumi par preventīvajiem un sanācijas pasākumiem un kārtību, kādā novērtējams kaitējums videi un aprēķināmas preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksas". Prasības pazemes ūdeņu aizsardzībai nosaka no Ūdens apsaimniekošanas likuma izrietošie MK noteikumi. Dabas resursu nodokļa likums noteic, ka par prettiesisku resursu ieguvi dabas resursu nodoklis maksājams desmitkāršā apmērā. Atbildību par zemes dzīļu īpašuma tiesību pārkāpšanu, aizsardzības un izmantošanas noteikumu pārkāpšanu regulē Administratīvo pārkāpumu kodekss. Ja, izmantojot zemes dzīles, nodarīti zaudējumi privātpersonai, tajā skaitā arī zemes īpašniekam, vainīgā persona zaudējumus atlīdzina atbilstoši Civillikumā noteiktajam.
Solis tuvāk ģeotelpiskās informācijas apkopojumam
Pēc Latvijas Ģeologu savienības un deputātu priekšlikuma likumā "Par zemes dzīlēm" tagad ir noteikts, ka ģeoloģisko informāciju apkopo Ģeoloģiskās informācijas sistēmā un šī sistēma ir valsts īpašums. Šajā sistēmā ietilpst valsts ģeoloģijas fonds, arhīvs, ģeoloģiski tehniskās literatūras bibliotēka, urbumu seržu glabātava un tajā izveidotās kolekcijas, par valsts budžeta līdzekļiem izstrādātās elektroniskās informācijas sistēmas un citi dati. Ģeoloģiskās informācijas sistēmas saturu un izmantošanas noteikumus turpmāk reglamentēs Ministru kabinets. R.Vesere teic: "Valsts rīcībā esošai ģeoloģiskai informācijai ir bezmaksas pieeja, to var lietot ikviens – izrakstīt ar roku, lasīt. Bet, protams, tikko tiks veikta, piemēram, datu kopēšana (pakalpojums) vai kāda datu apstrāde (pakalpojums), tad par pakalpojumu gan būs jāmaksā kā ikkatrā iestādē. Un ir vēl kāda nianse, ka daļa datu, kas tiek apkopota, ir dati no komersantiem, kuri to savākuši vai pētījuši par saviem līdzekļiem. Par šādu datu izmantošanu gan varētu nākties maksāt."
