Pirms pievērsties sabiedrības informētības uzlabošanas apņemšanās stāstam, jāpaskaidro, ka latviešu valodā nu jau neaizstājami iegājies vārds „komunikācija” ir cēlies no latīņu valodas communicatio, kurš paskaidrots arī kā sazināšanās, informācijas pārraide, saskarsme, saziņa, domu, priekšstatu, jūtu apmaiņa starp cilvēkiem viņu darbības procesā (Svešvārdu vārdnīca, 3.izd. Jumava. 2007.).
Valsts sekretāru sanāksmē uzdots Komunikācijas plāna projektu saskaņot ar visām ministrijām, Latvijas Pašvaldību savienību un Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi. Valsts kanceleja arī lūgs biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse” viedokli par projektu.
Līdz 20. maijam savus priekšlikumus plāna projektam ir aicināti izteikt ikviens iedzīvotājs un nevalstiska organizācija, rakstot uz e-pastu: priekslikumi@mk.gov.lv.
Plāna projektā ir iekļauti starpministriju līmeņa pasākumi, kas nodrošinās valsts vidēja termiņa prioritāšu komunikāciju par ekonomikas izaugsmes atjaunošanu, sociālās drošības garantēšanu un valsts pārvaldes reformām. Dokuments paredz arī valsts pārvaldes komunikācijas resursu (interneta mājaslapas, iedzīvotāju pieņemšana un apkalpošana, ziņu aģentūru iepirkumi, u.c.) centralizāciju, padarot komunikāciju pieejamāku un vienkāršāku sabiedrībai, paskaidrots Valsts kancelejas informācijā.
Tāpēc, ka sabiedrība nemīl varu, un tāpēc, ka steiga
Valsts pārvaldes komunikācijas un koordinācijas plāns 2010.–2012. gadam ir sagatavots atbilstoši Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 4. punktam, kas nosaka: valdībai ir jānodrošina sabiedrības atbalsts un piedalīšanās krīzes pārvarēšanai, sadarbojoties ar valdības sociālajiem partneriem un informējot sabiedrību par pieņemtajiem lēmumiem.
Šis dokuments aizstās „Valdības komunikācijas politikas pamatnostādnes 2008.-2013. gadam” un „Programmu komunikācijai ar sabiedrību Eiropas Savienības jautājumos 2007.-2011. gadam”, kas šogad aprīlī, kad valdība inventarizēja plānošanas dokumentu krājumus, nokļuva spēku zaudējušo skaitā.
Kā norādīts ievadā, Komunikācijas pasākumu plāns ir izstrādāts, jo aizvien samazinās sabiedrības uzticības līmenis valsts varai. Latvijā ir augstākie valsts varas neuzticēšanās rādītāji Eiropas Savienībā – valdībai (88%), Saeimai (92%) un partijām (95%), liecina “Eirobarometra” aptauja. Latvijā ir viszemākais atbalsts valsts dalībai ES - tikai 23% pilsoņu to vērtē pozitīvi, bet puse uzskata, ka Latvijas dalība ES nav ne laba, ne slikta lieta. Tikai neliela daļa iedzīvotāju uzskata, ka viņu dzīves apstākļus var ietekmēt Eiropas līmenī. Taču sabiedrības uzticības atjaunošana ir viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem, lai ekonomiskās un politiskās krīzes pārvarēšanas pasākumus un smagos lēmumus varētu pieņemt un īstenot dzīvē, uzskata projekta autori, apzinoties, ka “sabiedrības uzticību var atgūt tikai ilgtermiņa perspektīvā, nodrošinot demokrātisku un konsekventu lēmumu pieņemšanas un skaidrošanas procesu”.
"Šogad 14. aprīlī ministrijās strādājuši 67 komunikācijas speciālisti, 2007. gadā - 96."
Vēl kā arguments minēts krīzes diktētais temps un problēmas saziņā ar tautu. Novēršot valsts maksātnespēju, kopš 2008. gada valdībai ir bijis nekavējoties jāizstrādā un jāpieņem smagi sabiedrību ietekmējoši lēmumi, laika trūkuma dēļ nenodrošinot pietiekamu sabiedrības iesaistīšanu un informēšanu. Dokumenta veidotāji saprot, ka līdzšinējie un turpmākie lēmumi par veselības aprūpes un izglītības pakalpojumu pieejamību, par sociālajiem pabalstiem un pensijām, par izmaiņām nodokļos un nodarbinātības iespējām un citi skar ikviena iedzīvotāja ikdienu, tādēļ valsts pārvaldei ir jānodrošina skaidra un nepārprotama informācija par valdības lēmumiem un to ietekmi.
Jaunas pieejas nepieciešamība saistīta arī ar finansējuma samazināšanos valsts pārvaldes iestāžu komunikācijas funkcijām, piemēram, šogad 14. aprīlī ministrijās strādājuši 67 komunikācijas speciālisti, 2007. gadā - 96. Tādēļ svarīga loma ir starpministriju komunikācijas koordinācijai, nodrošinot nepieciešamo resursu novirzīšanu valsts prioritāro jautājumu komunikācijā, nevis izmantojot jau šobrīd sadrumstalotos un nepietiekamos resursus ministrijas līmeņa aktualitāšu skaidrošanai. Šāds koordinācijas modelis izmantots sociālā drošības tīkla komunikācijā, ko augstu novērtējuši Pasaules Bankas eksperti, norādīts dokumentā.
Plāns strukturēts atbilstoši komunikācijas mērķim, sadalot to trīs rīcības virzienos ar konkrētu rīcības plānojumu un rezultātiem.
Pirmais virziens: vienota valsts vidēja termiņa attīstības prioritāšu komunikācija un koordinācija
To nodrošinās Valdības komunikācijas koordinācijas padome. Dažādas ministrijas un to padotības iestādes koncentrēs savus resursus valsts noteikto prioritāšu, nevis tikai vienas ministrijas pārraudzītās nozares pasākumu komunikācijā. Tas veicinās valsts prioritāro jautājumu savlaicīgāku, proaktīvāku, saprotamāku un pieejamāku komunikāciju valsts iedzīvotājiem.
Piemēram, sadaļā “Ekonomiskā izaugsme” paredzēti seši darbi:
- izveidot ikgadējā valsts budžeta un fiskālās konsolidācijas komunikācijas koordinācijas modeli,
- īstenot un koordinēt nodokļu politikas komunikāciju,
- īstenot un koordinēt komunikācijas aktivitātes sabiedrības izglītošanā par nodokļu maksāšanu un ēnu ekonomikas izskaušanu,
- izveidot ekonomiskās izaugsmes un nodarbinātības prioritāšu komunikācijas un koordinācijas modeli,
- īstenot un koordinēt komunikāciju par lauksaimniecības, zivsaimniecības, mežsaimniecības politikas ieviešanu un izmaiņām.
Līdzīgi plānā strukturētas un paskaidrotas arī citas jomas. Sociālā drošība ietver uzskaitījumu, kā sabiedrība tiks informēta, piemēram, par pensiju sistēmas iespējamām izmaiņām. Veselības aprūpē kā pamatmērķis uzsvērts, ka nevajag vis komunicēt reformas kā procesu, bet informēt iedzīvotājus par iespējām saņemt nepieciešamo palīdzību, kas ir galvenais valsts veselības aprūpes uzdevums.
Izglītībā iedzīvotājiem būtiska aktuālā informācija paredzēta Izglītības un zinātnes ministrijas un iestāžu mājaslapās, informatīvajā e-izdevumā, portālā www.skolas.lv. Iedzīvotājiem tiks nodrošinātas konsultācijas (informatīvais tālrunis, informatīvais e-pasts, konsultācijas apmeklētājiem) un mājaslapā būs iespēja izteikt viedokli par aktuāliem izglītības jautājumiem.
"Nevajag vis komunicēt reformas kā procesu, bet informēt iedzīvotājus par iespējām saņemt nepieciešamo palīdzību, kas ir galvenais valsts veselības aprūpes uzdevums."
Sadaļā “Valsts pārvaldes reformas” paredzēta komunikāciju par plānoto strukturālo reformu uzsākšanu, to ietekmi uz iedzīvotājiem, reformu un funkciju auditu rezultātiem, valsts pārvaldes funkciju izvērtēšanu, deleģēšanu privātajam vai NVO sektoram, administratīvo šķēršļu mazināšanu. Komunikācijas pamatā būs sadarbība ar plašsaziņas līdzekļiem, informācijas izplatīšana sociālajās platformās (valsts pārvaldes reformu dienasgrāmatā piedaliesreforma.blogspot.com, Ministru kabineta tvitera kontā twitter.com/Brivibas36, Valsts kancelejas foto albumā flickr.com/photos/valstskanceleja u.c.) un sabiedrības līdzdalības pasākumu organizēšana (iedzīvotāju priekšlikumu iesniegšana birokrātijas mazināšanai, e-aptauju organizēšana u.c.).
Plāns paredz īstenot un koordinēt komunikāciju par vienas pieturas aģentūras principu ieviešanu valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanā, tai skaitā e-pakalpojumiem portālā www.latvija.lv. Vienas pieturas aģentūras principa ieviešanas mērķis ir sakārtot valsts pārvaldes sniegto pakalpojumu jomu, nodrošināt to ērtu pieejamību iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kā arī uzlabot pakalpojumu kvalitāti.
Otrais rīcības virziens: optimizēt resursus
2010. gada aprīlī Latvijā darbojās 113 valsts tiešās pārvaldes iestādes, kas uztur vienu vai vairākas interneta mājaslapas, nodrošina pasta un e-pasta korespondenci ar iedzīvotājiem, kā arī izstrādā un īsteno atšķirīgus iestādes grafiskos standartus. Šāda pieeja ne tikai padara valsts pārvaldes sniegtos pakalpojumus grūti saprotamus un pieejamus iedzīvotājiem, bet rada arī lielākas iestādes izmaksas, vērtē jaunā plāna izstrādātāji. Starptautiskā valsts pārvaldes komunikācijas prakse rādot, ka vienoti komunikācijas resursi nodrošina efektīvāku pārvaldes saziņu ar sabiedrību. Komunikācijas resursu optimizācijā tiks izmantots pieejamais ES struktūrfondu finansējums un pārmaiņu ieviešana valsts pārvaldē būs pakāpeniska.
"Latvijā ir augstākie valsts varas neuzticēšanās rādītāji Eiropas Savienībā – valdībai (88%), Saeimai (92%) un partijām (95%), liecina “Eirobarometra” aptauja."
Pasākumos šī mērķa sasniegšanai paredzēts:
- Izstrādāt priekšlikumus par iestāžu mājaslapu uzturēšanas optimizācijas iespējām. (Jāsagatavo priekšlikumi vienotiem tehniskiem un drošības risinājumiem, veidojot iedzīvotājiem ērtākas, pārskatāmākas iestāžu mājaslapas, kā arī jāizvērtē Funkciju audita komisijas apkopotā informācija par mājaslapu uzturēšanas izmaksām katrā iestādē un ārvalstu pieredze.);
- Attīstīt mājaslapu www.es.gov.lv par vienotu valdības interneta portālu ES jautājumos. (Tiks nodrošināta centralizēta informācija ES jautājumos, atspoguļojot valdības darbu visās ES politikas jomās.);
- Izstrādāt vadlīnijas sociālo platformu izmantošanā valsts pārvaldes iestāžu darbā. (Lai veicinātu digitālās vides izmantošanu, skaidrotu tās piedāvātās iespējas, dažādos paņēmienus un rīkus, arī atdevi no tiem.);
- Izstrādāt vienotus klientu apkalpošanas principus valsts un pašvaldību pakalpojumu centros. (Pēc vienas pieturas aģentūras principa tiks organizēti pakalpojumu piegādes punkti visā valstī.);
- Izveidot vienotu iedzīvotāju e-vēstuļu iesniegšanas un atbildes sniegšanas sistēmu portālā latvija.lv. (Līdzšinējā valsts pārvaldes iestāžu sarakste (72%) ar pasta sūtījumiem ir lēnāks un izmaksu ziņā dārgāks process. Projekts „Publiskās pārvaldes dokumentu pārvaldības sistēmu integrācijas vides izveidošana” paredz izveidot vienotu vidi elektroniskai dokumentu apritei starp publiskās pārvaldes iestādēm, kā arī starp iestādēm un iedzīvotājiem. Projektu īstenojot, tiks izveidots universālais iesniegums iedzīvotājiem (e-konsultācijas), nodrošinot Latvijas valsts portālā publicētu iesnieguma formu, iesnieguma apstrādi, atbildes nosūtīšanu iedzīvotājiem uz portālu latvija.lv un biežāk uzdoto jautājumu publicēšana portālā latvija.lv. Pilotprojekti tiks īstenoti Valsts kancelejā, Tieslietu ministrijā, Veselības ministrijā, Finanšu ministrijā un citās iestādēs.);
- Izstrādāt priekšlikumus par atteikšanos no visiem valsts pārvaldes grafiskajiem standartiem (logo) un vadlīnijas par Latvijas valsts ģerboņu izmantošanu valsts iestādes darbībā.
Trešais rīcības virziens: līdzdalība valdības lēmumu pieņemšanā
Tas nozīmē, ka jāizveido ministriju NVO kontaktpersonu koordinācijas mehānisms, jāizstrādā vadlīnijas sabiedrības līdzdalības īstenošanā valsts pārvaldes iestāžu darbā. Jāveic nepieciešamie grozījumi NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda tekstā, jāveicina komunikācija par Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes apakšpadomju darbību. (Plānots informēt sabiedrību par Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes apakšpadomju darba kārtību, tur notikušām diskusijām un pieņemtiem lēmumiem, nosūtot preses relīzes pirms un pēc sēdes, kā arī ievietojot informāciju tās ministrijas mājaslapā, kas nodrošina attiecīgās apakšpadomes sekretariāta funkcijas.)
Projektā paredzēts, ka Komunikācijas pasākumu plānu īstenos Valsts kanceleja, ministrijas un to padotības iestādes sadarbībā ar sociālajiem partneriem un nevalstisko organizāciju sektoru. Par plāna īstenošanu visā valsts pārvaldē ir solidāri atbildīgi valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāji, kuri vada pie konkrētiem plāna pasākumiem norādītās atbildīgās un iesaistītās institūcijas. Valsts pārvaldes komunikācijas un koordinācijas pasākumu plāna projekts ir pieejams Ministru kabineta mājaslapā http://www.mk.gov.lv/lv/sabiedribas-lidzdaliba/aktualitates/.
