Vitālijs Gavrilovs, atklājot forumu, uzsvēra nepieciešamību valstī definēt stratēģiju, noteikt īstermiņa un vidēja termiņa mērķus un konkrētas rīcības to sasniegšanai. Vienlaikus pārdomām uzdeva arī jautājumus. Kāpēc Latvijas eksports ir par vienu miljardu mazāks nekā Igaunijai? Kāpēc nodokļu politikā mēs orientējamies uz Eiropas vidējiem rādītājiem, aizbildinoties, ka nodokļu slogs mums ir mazāks (30% no iekšzemes kopprodukta), nevis uz Īriju, kur tas ir 21 procents no IKP? Nu un jā – vēl arī par birokrātiju, kas procentuāli joprojām esot lielāka nekā tuvākajiem kaimiņiem Igaunijā, Somijā, Lietuvā.
Valsts pārvalde un samazinājumi
Pašreiz 205 000 cilvēki strādā no budžeta apmaksātās darbavietās (tātad sabiedriskajā sektorā kopā). Tie ir arī skolotāji, policisti, medmāsas, ārsti, pašvaldību darbinieki. Šajā skaitā ietilpst arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās („Latvenergo”, „Rīgas siltums” un citās) strādājošie. Savukārt centrālajā valsts pārvaldē ir nodarbināti 66 000 cilvēku, no kuriem 14 000 ir ierēdņi - forumā, atbildot uz V. Gavrilova emocionālo pārmetumu, skaidroja Valsts kancelejas direktores vietniece Baiba Pētersone.
No 2008. gada līdz 2009. gada augustam nodarbināto skaits valsts pārvaldē ir samazinājies par 12 740 cilvēkiem. Šis nav pēdējais samazinājuma skaitlis, piebilda Valsts kancelejas vadītāja Gunta Veismane.
Ir arī citi pierādījumi, kas apliecina sabiedriskā sektora “saraušanos”. Valsts konsolidētā budžeta izdevumi atlīdzībai valsts pārvaldē nodarbinātajiem minētajā laika posmā ir samazinājušies par 214,6 miljoniem latu jeb 23,9 procentiem.
Pašreiz vispārējās valdības sektorā (ieskaitot pašvaldības) strādā 9,3% no kopējā iedzīvotāju skaita. Valdība ir apņēmusies līdz 2013. gadam nonākt pie 8 procentiem, „kas nav vidējais, bet labs rādītājs Eiropas Savienībā”, vērtēja G. Veismane.
Par manipulācijām un godaprātu
Jautājums par birokrātijas apmēriem Latvijā ir teju vai mīklains. Un tam, iespējams, ir pat nopietnākas sekas starptautiskā skatījumā nekā vietējās sabiedrības acīs, kas visos grēkos vaino uzpūsto valsts pārvaldi, un sabiedrību ir neiespējami pārliecināt par pretējo.
Eiropas Komisijas Latvijā pārstāvniecības vadītāja Iveta Šulca 7. oktobra LTV diskusijā „Kas notiek Latvijā?”, kur dalībnieki vērtēja iespējas samazināt turpmāko gadu budžeta izdevumus, arī uzturot mazāku valsts pārvaldi, jautāta, cik lielas Latvijai ir rezerves valsts pārvaldē, skatoties starptautiskā salīdzinājumā, atbildēja: „Manuprāt, milzīgas. Runa ir par „Eurostat” datiem. No 27 dalībvalstīm Latvija ir otrā aiz Kipras, kas tērē visvairāk naudas valsts aparāta uzturēšanai. Mēs, Eiropas Komisijas eksperti, mēģinājām saprast situāciju. Un viens no jautājumiem ir, vai jūs varat definēt, ko jūs saucat par valsts pārvaldi un kas ir tas absolūtais cipars. Un interesanti, ka Finanšu ministrija sniedz vienus datus, Valsts kanceleja – citus. Tas, ko mums izdevās uzzināt, ka Latvijā joprojām valsts un pašvaldību līmenī valsts aparātā strādā 220 000 nodarbināto. Tas ir jautājums par samērību.”
"Nodarbināto skaits valsts pārvaldē ir samazinājies par 12 740 cilvēkiem."
Valsts kancelejas un LDDK forumā ceturtdien Baiba Pētersone, vērtējot reformu valsts pārvaldē un informējot par pusgada rezultātiem, kā svarīgu uzsvēra sabiedrības uzticības nodrošināšanu un krīzes komunikāciju, kurā „pirmais un galvenais ir pilnīga absolūta atklātība un nekādas informācijas un argumentācijas neslēpšana. Nav pieļaujama liekulība sakot, ka viss būs labi, un tad pilnmēness naktī nogriežot tā, ka vairs nekas nav palicis, vai uz kārtējiem budžeta grozījumiem to izdarot. Tas nav veids, kā var iegūt sabiedrības uzticību. Tas ir pirmais princips, ko ir teikuši administrāciju cilvēki, ar ko mums ir kontakti - Nīderlandes, Īrijas, visi, – godīgums ir svarīgākā lieta. Uz to attiecas arī statistikas un grāmatvedības, un budžeta uzskaites, un visi tamlīdzīgi triki, kurus arī it kā var lietot, lai parādītu labākus rezultātus. Tas bojā uzticības kredītu. Nevajag to darīt”.
Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis nekorektumu pārmeta arī referentes prezentācijas materiālā ietvertajai informācijai par to, ka pašvaldību līmenī algu izlīdzināšanās ir bijusi daudz lēnāka nekā valsts pārvaldes algās. Jo pašvaldību datos atspoguļota arī skolotāju darba samaksa. Un skolotāju atalgojums ir puse no visa pašvaldību budžeta.
Kas tad ietilpst valsts pārvaldes 12 000 samazināto cilvēku skaitā? To B. Pētersonei pagājušajā nedēļā pavaicāja arī Saeimas Pieprasījumu komisijas deputāti, kur Valsts kancelejas pārstāve bija uzaicināta informēt par ministriju un to iestāžu pamatfunkciju izvērtēšanu saistībā ar valsts pārvaldes reformu un 2010. gada budžeta veidošanu. Tie ir arī policisti, skolotāji, kas strādā valsts profesionāli tehniskajās skolās, bet tur nav pašvaldību vispārizglītojošo skolu skolotāju. No šīs atbildes tātad top skaidrs, ka vispārizglītojošo skolu pedagogi ir citā samazināto grupā.
Parlamentārieši vēlējās arī zināt, cik visu funkciju realizācija valstij izmaksā. „Visu budžetu. Izņemot kvazifunkcijas, kas ir valsts parāda apkalpošana, apropriāciju rezerves,” paskaidroja B. Pētersone.
Jautājums par skaitļiem neiztrūkstoši parādās arī sociālo partneru debatēs, gan spriežot par atalgojumu, gan valsts darbinieku skaita samazinājumu. Šovasar 12. augustā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē, noklausoties Finanšu ministrijas informāciju par atalgojumu un valsts pārvaldes optimizācijas pasākumiem, par ministriju darbinieku un aģentūru skaita samazinājumu, sociālie partneri izteica neapmierinātību par valsts sektora nepārskatāmību un nesaprotamību, prasot nošķirt publisko administrāciju, publisko sektoru, valsts uzņēmumus, pašvaldības, lai katru sadaļu var analizēt atsevišķi.
Kā sociālo partneru sēdē toreiz norādīja LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle: nav pieņemami, ka „mēs joprojām vienā maisā liekam publisko administrāciju un valsts uzņēmumus”. Jo sociālos partnerus interesējot publiskā administrācija, turklāt valsts nedrīkstot jaukties uzņēmumu darbā.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers minētajā NTSP sēdē norādīja: „Vajadzētu skatīties atsevišķi uz valsts sektoru un kapitālsabiedrībām – tādā griezumā, kā Starptautiskais Valūtas fonds to prasīja. Un ne jau Valūtas fonds prasīja samazināt algas „Latvijas Dzelzceļā”, „Latvenergo”, pastā, lidostā un visur citur. SVF ļoti konkrēti domāja valsts institūcijas, ministrijas, aģentūras, fondus un tā tālāk.” Arodbiedrību līderis izteica vēlmi nākamajā informatīvajā ziņojumā redzēt precīzāku sadalījumu starp valsts institūcijām un valsts kapitālsabiedrībām, piebilstot, ka ziņojumā nevajadzētu parādīties kapitālsabiedrībām, ja tiek runāts par optimizācijas pasākumiem.
"Mēs joprojām vienā maisā liekam publisko administrāciju un valsts uzņēmumus."
Šādi ziņojumi sociālajiem partneriem tiek sniegti regulāri. Premjers Valdis Dombrovskis NTSP augusta sēdē ierosināja nākamajā ziņojumā iekļaut informāciju par visām ministrijām, budžeta iestādēm un aģentūrām (kopš 1. augusta iestāžu mājaslapās jau tiek publicēta informācija par to, kā, sākot ar 2006. gadu, ir mainījies darbinieku skaits un atalgojums). Premjers arī ierosināja informatīvajā daļā izņemt datus par kapitālsabiedrībām.
Centrālās statistikas pārvaldes informācija sadaļā „Aizņemtās darbvietas pa darbības veidiem vidēji 2008. gadā” rāda šādus skaitļus: pavisam – 1 016 557, no tā sabiedriskajā sektorā 329 526, privātajā sektorā – 687 030. Šā gada otrajā ceturksnī saskaņā ar statistiku bija 848 336 aizņemtās darbvietas, no tām: sabiedriskajā sektorā – 309 699, privātajā sektorā – 538 637 darbvietas.
Par CSP publicētajiem nodarbinātības rādītājiem
Sakarā ar pastāvīgajiem it kā pārpratumiem par valsts pārvaldē strādājošo un ierēdņu skaitu LV.LV lūdza izklāstu Centrālajai statistikas pārvaldei (CSP) par situāciju, ka statistika uzrāda vairāk nekā 300 tūkstoš darba vietu sabiedriskajā sektorā (2008. gadā), kas savukārt ir daudz vairāk nekā citu iestāžu minētie skaitļi.
Skaidrojumu sagatavojusi Darba samaksas statistikas daļas speciāliste Lija Luste.
Centrālās statistikas pārvaldes mājaslapā www.csb.gov.lv publicētie nodarbinātības rādītāji tiek iegūti no diviem galvenajiem datu avotiem:
- mājsaimniecību Darbaspēka izlases apsekojuma;
- ceturkšņa pārskata par komersantu, iestāžu, nodibinājumu biedrību un fondu darbību.
Darbaspēka izlases apsekojums tiek veikts pēc vienotas metodoloģijas visās ES dalībvalstīs, dati tiek apkopoti par valsti kopā un galvenajām saimnieciskās darbības nozarēm. Nelielā apsekojuma izlase nenodrošina kopsavilkumu sagatavošanu par valsts sektoru, dati pieejami tikai nozarē “Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana” saskaņā ar saimniecisko darbību klasifikatoru NACE.
Aizņemto darbvietu skaits pa darbības veidiem sabiedriskajā sektorā, kas tiek publicēts CSP mājaslapas datubāzēs, ir iegūts no ceturkšņa pārskata par komersantu, iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu darbību.
No ceturkšņa pārskata iegūtā informācija par nodarbinātību, darba samaksu, pārējām darbaspēka izmaksām un nostrādātām stundām tiek apkopota un publicēta Latvijā kopā un sadalījumā pa diviem galvenajiem sektoriem – sabiedrisko un privāto. No sabiedriskā sektora atsevišķi tiek publicēti rādītāji par budžeta iestādēm - gan valsts budžeta, gan pašvaldību budžeta.
Sabiedriskais sektors saskaņā ar CSP lietoto definīciju iekļauj ne tikai valsts un pašvaldību budžeta iestādes, bet arī valsts un pašvaldību komercsabiedrības, komercsabiedrības ar valsts, pašvaldību vai jaukto valsts un pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk, kā arī nodibinājumus, biedrības, fondus un to komercsabiedrības.
Nosakot komersanta vai iestādes piederību kādam no sektoriem, CSP tiek izmantots lokālo Statistisko vienību tipoloģiskais klasifikators (SVTK).
Aizņemta darbvieta ir algota darbvieta, kurā darbinieks ir pieņemts darbā. Šis rādītājs ietver visus darbiniekus neatkarīgi no darba līguma veida (ieskaitot ieceltas un vēlētas amatpersonas) ar un bez darba laika uzskaites, kuriem komersants vai iestāde ir vai nu pamatdarbavieta (darbinieks ir iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu), vai arī blakus darbavieta. Rādītājā netiek ietverti darbinieki, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, kā arī īslaicīgos, vienreizējos darbos nodarbinātie.
"Mūsu valstī nav vienotas definīcijas, kas ir valsts sektors."
Kas attiecas uz Valsts kancelejas sniegto informāciju par nodarbināto skaitu vispārējā valdības sektorā, tai skaitā valsts pārvaldē (acīmredzot tika minēts valsts budžeta iestādēs nodarbinātie 76,8 tūkst.) nodarbināto skaitu, tad šos rādītājus saskaņā ar Valsts kancelejas pieprasījumu ir sagatavojusi CSP Darba samaksas statistikas daļa, izmantojot to pašu datu avotu - ceturkšņa pārskatu par komersantu, iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu darbību.
Vispārējais valdības sektors saskaņā ar Eiropas kontu sistēmu (EKS 95) ietver valsts un pašvaldību budžeta iestādes, sociālās apdrošināšanas fondu, valsts un pašvaldību kontrolētos un finansētos komersantus, ko atlasa atbilstoši EKS 95 valdības sektora veidošanas kritērijiem.
Kārtība, kādā tiek noteikta vienību piederība konkrētajam vispārējās valdības sektora apakšsektoram, ir noteikta Ministru kabineta 2005. gada 25. oktobra noteikumos Nr. 810 „Noteikumi par institucionālo sektoru klasifikāciju”. CSP katra gada beigās aktualizē komersantu sarakstu, kas, ievērojot EKS 95 uzskaites principus, ir pārceļami uz centrālās valdības vai pašvaldību apakšsektoriem, un ievieto to savā mājaslapā. Minēto komersantu pārcelšana vispārējā valdības sektorā notiek, ievērojot 2005. gada 19. decembra iekšējo normatīvo aktu NOR-85 “Vispārējās valdības sektora saraksta sagatavošanas un izplatīšanas kārtība Centrālajā statistikas pārvaldē”.
CSP mājaslapā sadaļā “Klasifikācijas” ir aplūkojama Institucionālo sektoru klasifikācija, kur vispārējās valdības sektoram ir piešķirts kods S13000. Katram apakšsektoram ir pievienots iestāžu saraksts. Valsts budžeta iestādēs nodarbināto skaitā (76,8 tūkstoši), kas atbilst kodam S130100 “Valsts struktūras”, ir ietverti darbinieki, kuri strādā ministrijās, centrālās valsts iestādēs, kā arī to padotības iestādēs.
Līdz šim CSP nav publicējusi statistisko informāciju par nodarbinātības rādītājiem vispārējā valdības sektorā. Datubāzēs sadaļā “Valdības finanses” ir atrodami tikai vispārējā valdības sektora finanšu rādītāji.
Tā kā mūsu valstī nav vienotas definīcijas, kas ir valsts sektors, un ir nepieciešami arī starptautiski salīdzināmi dati, acīmredzot izvēle lietot vispārēja valdības sektora definīciju, runājot par nodarbināto skaitu valsts sektorā, ir viens no optimāliem risinājumiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, starpību starp CSP publicēto rādītāju sabiedriskajā sektorā un Valsts kancelejas minēto darbinieku skaitu vispārējā valdības sektorā veido:
1) nodibinājumi, biedrības un fondi un to komercsabiedrības, kā arī komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu, kas ietilpst sabiedriskajā sektorā saskaņā ar Statistisko vienību tipoloģisko klasifikatoru (SVTK), bet neietilpst vispārējā valdības sektorā saskaņā ar vispārējā valdības sektora definīciju;
2) Valsts kancelejas minētais darbinieku skaits vispārējā valdības sektorā (205,3 tūkst.) ir darbinieku skaits ar darba laika uzskaiti pamatdarbavietā (ar algas nodokļa grāmatiņām); darbinieki ar vai bez darba laika uzskaites blakus darbavietā nav iekļauti.
