Valsts kancelejas veiktie funkciju auditi ir pamatdokumenti apspriešanai un jauniem priekšlikumiem līdztekus tiem, kas apkopoti auditu rezumējumā. Auditā komersantu uzraudzības jomā ir vērtētas būtiskākās valsts pārvaldes, tātad gan valsts, gan pašvaldību, institūciju īstenotās komersantu kontroles, uzraudzības, pārbaudes, sertifikācijas un akreditācijas funkcijas, kā arī sniegti priekšlikumi, lai šo funkciju un uzdevumu minimumu samazinātu. Šogad ir veikts arī funkciju audits izglītības kontroles jomā, kas aptvēris visu līmeņu izglītības iestādes. Auditu ziņojumi atrodami Ministru kabineta mājaslapā mk.gov.lv.
Ar ko atšķiras Latvijas pieredze?
Valsts kancelejas direktora vietniece Baiba Pētersone, informējot par šogad veiktajiem auditiem, klāstīja, ka nākotnē funkciju auditi neaprobežosies tikai ar ierobežojumu caurlūkošanu biznesā. Jo būtiski ir arī apzināt, kāds ir administratīvais slogs sabiedrībai kopumā, visiem iedzīvotājiem, kā arī tas, ko valsts iestādes, pašvaldības rada cita citai.
Nākamajā gadā administratīvais slogs varētu tikt auditēts sociālo pakalpojumu sniegšanā un saņemšanā, veselības jomā, kas arī jāvērtē gan no pakalpojumu sniedzēja puses, gan saņēmēja puses, lai noskaidrotu, piemēram, “cik procedūras mums kā iedzīvotājiem jāiziet, lai dabūtu recepti no ārsta, un cik laika mēs tam tērējam”.
"Administratīvā sloga mērīšana un izvērtēšana pati par sevi rada diezgan pamatīgu administratīvo slogu."
Vērtējot auditos izteikto priekšlikumu kopumu, B. Pētersone arī atzina: faktiski tiek mērīts braucošs vilciens. Jo normatīvais regulējums attīstās, notiek ļoti būtiskas izmaiņas. Normatīvie akti vērtēti pēc situācijas šā gada maijā. Piemēram, analizējot situāciju būvniecībā, bijusi arī cerīga atruna: ja tiks pieņemts jaunais Būvniecības likums, tai vai citai problēmai jau jābūt atrisinātai. Līdzīgi problēmu risinājumi ir gaidīti, cerot uz jauno Maksātnespējas likumu, grozījumiem Komerclikumā, Pievienotās vērtības likumā un citiem, kas auditēšanas laikā vēl bija procesā.
Kā vēl vienu problēmu B. Pētersone minēja standarta datu vākšanu auditam izraudzītajās institūcijās, jo tās nav salīdzināmas ar iepriekšējo gadu, ir noticis ļoti straujš reorganizācijas process, iestādes ir apvienotas, reorganizētas. Audita veicēji atzina: arī administratīvā sloga mērīšana un izvērtēšana pati par sevi rada diezgan pamatīgu administratīvo slogu. Un, kaut arī, visticamāk, audita informācijas prasītāji visiem jau “apnikuši kā rūgta nāve”, tomēr skaidrs, ka bez argumentācijas grūti panākt lēmumu, pārliecināt politiķus, ka izmaiņas ir nepieciešamas.
Piedāvājumā 75 priekšlikumi un būs vēl
No auditos apkopotajiem 75 priekšlikumiem liela daļa attiecas uz nepieciešamību uzlabot tiesību aktus, vienkāršot datu sniegšanas procesu, attīstīt informācijas tehnoloģiju pakalpojumus, uzlabot valsts pārvaldes institūciju savstarpējo datu apmaiņu.
Daudz priekšlikumu esot tieši par statistikas informācijas vākšanu, taču ne tikai par Statistikas pārvaldes prasīto, bet attiecībā uz visu informāciju, ko pieprasa valsts un pašvaldību iestādes.
B. Pētersone uzsver: viens no vislabākajiem līdzekļiem valsts pārvaldes institūciju savstarpējās datu apmaiņas un informācijas sniegšanas uzlabošanai un sloga mazināšanai ir informācijas tehnoloģijas un pakalpojumi.
Audita secinājumi arī liecina: informācijai jābūt vienkāršākai, saprotamākai un skaidrākai, lai nebūtu jābrīnās, ka beigās nodokļu likums ir tāds, ka to nevar izlasīt un saprast pat tie, kas paši to ir rakstījuši.
"Vienkāršāk, saprotamāk, lai nebrīnītos, ka nodokļu likumu nevar izlasīt un saprast pat tā rakstītāji."
Aplēsts arī priekšlikumu īstenošanas rezultātā gūstamais ieguvums naudā: valsts iestādes, samazinot kontrolējošās funkcijas, ietaupītu aptuveni 3 miljonus latu, savukārt vairāk nekā 19 miljonus latu ietaupītu bizness. Tātad tie ir resursi, ko mūsu uzņēmēji varētu veltīt ražošanai, produktīvai darbībai, kas radītu ienākumus, arī nodokļu ieņēmumus.
“Ernst&Young” pētījumā par 24 institūcijām, ar kurām komersantiem pēdējos gados bijusi visbiežākā saskarsme, atklāts, ka tās ir Valsts ieņēmumu dienests (VID), Centrālā statistikas pārvalde, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts darba inspekcija (VDI), Pārtikas un veterinārais dienests. Arī vēl viena pētītā pozīcija “saskare ar kontrolējošām institūcijām pārvaldes ievaros” rāda, ka tā visbiežāk bijusi saistībā ar nodokļiem, tātad ar VID, pēc tam VDI, tad Patērētāju tiesību aizsardzības centru un PVD.
Bez spēles noteikumiem valsts nevar pretendēt uz konkurētspēju
Situāciju komercdarbībā atspoguļo līdzdalība Pasaules Bankas “Doing Business” indeksa pētījumos. Jaunākie dati rāda – Latvija ir 24. vietā, kurā igauņi bija pērn, taču igauņus neesam vis panākuši, jo kaimiņi nu jau ir pacēlušies uz 17. vietu.
Lielākie uzlabojumi ir notikuši pārrobežu tirdzniecībā, ieviešot elektronisko muitas deklarēšanas sistēmu, samazinājies laika tēriņš importa un eksporta procedūrās. Latvija arī tiek atzīta kā viena no izcilniecēm maksātnespējas procesa vienkāršošanā, ieviešot ārpustiesas izlīgumu un samazinot maksātnespējas procedūru skaitu.
“Doing Business” pasaka priekšā arī problēmas, tostarp biznesa uzsākšanā. Neskatoties uz to, ka procedūras Uzņēmumu reģistrā ir sāktas elektronizēt, uzņēmēji neuzskata, ka šis process ir pilnībā pabeigts. Jo tam nepieciešamais laiks Igaunijā ir 7 dienas, bet Latvijā – 16. Kritiska ir situācija ar būvniecības atļaujām. Latvijā to nokārtošanai nepieciešamas 186 dienas, tad Igaunijā – 134, Lietuvā – 162 dienas. Savukārt nodokļu maksāšanai Latvijā jāpatērē 293 stundas gadā, Lietuvā – 173, bet Igaunijā – tikai 81 diena.
"Samazinot kontrolējošās funkcijas, valsts ietaupītu aptuveni 3 miljonus latu, savukārt vairāk nekā 19 miljonus latu ietaupītu bizness."
B. Pētersone norāda: ir būtisks Ekonomikas ministrijas uzstādījums, ka nevajadzīgais un liekais ir jānovāc un mērķtiecīgi jāuzlabo indikatori, lai Latvija pasaules investoriem novērtējumā izskatītos labāk.
Auditā izteikta virkne priekšlikumu, lai uzlabotu uzņēmējdarbību kopumā. Viens no secinājumiem: izstrādājot normatīvos aktus, riska analīzē tomēr jāvērtē arī administratīvais slogs. “Jo varam revolucionāri teikt, ka visu varam samazināt un prasības atcelt, taču tas nav pareizi,” uzskata B. Pētersone. “Jo zināms prasību līmenis arī ir valsts konkurētspējas nosacījums. Un tas ir tas, kas uztur pakalpojumu un produktu kvalitātes standartus.” Tāpēc vienkāršota pieeja nav iespējama, arī prasības jāanalizē pamatīgi un vispusīgi.
Jauns pienākums – pieskatīt “savus” normatīvos aktus
Priekšlikumos normatīvā regulējuma uzraudzībai un skaidrošanai minēts arī pienākums nozarēm mērķtiecīgi pārskatīt savā kompetencē esošus tiesību aktus, “padarot tos saprotamākus”, piebilst B. Pētersone. Šo priekšlikumu paketē ietilps arī konsultatīvo funkciju paplašināšana, metodisko un skaidrojošo materiālu publicēšana.
Savukārt elektronisko pakalpojumu izmantošanas un elektroniskās datu aprites veicināšanai ieteikts pārskatīt kontrolējošajās institūcijās sniedzamo dokumentu sarakstu, uzrādot tos, kurus var iesniegt kā kopijas un bez komersanta zīmoga.
Auditā ir radusies arī virkne jautājumu, kuriem vēl nepieciešama tālāka izpēte un analīze, piemēram, par dokumentu arhivēšanu un uzglabāšanu, maksas pakalpojumu cenrāžiem, publiskās apspriešanas prasībām .
Nozare krīzē un partnerība
Uldis Bēniķis, mašīnbūves un metālapstrādes nozares pārstāvis, vērtē: ja pirms 20 gadiem tiešām varēja apgalvot, ka valsts pārvalde sēž vienos ierakumos, bet pārējā Latvija – citos, tagad ir iespēja sēsties pie viena galda, definēt problēmas un tās risināt. Nozare šā gada deviņos mēnešos eksportā sasniegusi pieaugumu par 28%, ražošanā – par 22%. Tas ir sasniegts, iemācoties strādāt arī krīzes apstākļos, un krīze turpinās.
Partnerībā ar valsti U. Bēniķis uzsver līdzdalību – nozares pārstāvji ir LDDK, piedalās Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Ekonomikas ministrijas dažādās ekspertu komisijās. No pašu aktivitātes ir daudz atkarīgs. Viņaprāt, ierēdniecība ir augusi, kļuvusi profesionālāka un atvērtāka. Tāpēc likumdošanas procesā nozares pārstāvji tiek uzklausīti un daudzi no priekšlikumiem ir iestrādāti normatīvajos dokumentos, kā piemēru viņš nosauc aktīvu līdzdalību Maksātnespējas likuma izstrādē. Nozare darbojas arī izglītībā, dažādu mācību programmu, profesiju standartu izstrādē. “Mēs veidojam šo vidi sadarbībā ar valsts institūcijām, ar valsts institūciju finansētām organizācijām. Manuprāt, tas ir viens no pamatiem, ka mēs krīzes apstākļos turpinām strādāt un ejam uz priekšu,” vērtē uzņēmējs.
Taču ir arī vēlmes. U. Bēniķis valsts pārvaldē gribētu lielāku noteiktību visaugstākajos līmeņos: “Lai nebūtu tā, ka pienāk kārtējais decembra, janvāra, februāra periods, kad valsts pārvaldes darbinieki sēž uz čemodāniem un tos jautājumus, kas jārisina ātri un efektīvi, nerisina. Es domāju, kaut kāds uzlabojums ir vajadzīgs, lai šīs ikgadējās cikliskās stresa situācijas neturpinātos. Mēs gribam kvalitatīvu, ātru un izlēmīgu ierēdņu darbu.”
Otrs gadiem ilgi neatrisināts jautājums ir tas, ka ierēdņiem nav pietiekami deleģētas izlemšanas tiesības. Tas mūsu ierēdniecības darbu padara smagnēju, jo pat sīks jautājums, kas būtu elementāri risināms zemākajā ierēdniecības līmenī, tiek pārnests uz augšu, līdz departamenta vadītāja, valsts sekretāra līmenim. Uzņēmējiem nereti tie ir ļoti nopietni jautājumi, taču ne jau tādi, par kuriem valsts līmenī būtu jālemj augstākajai vadībai. Apakšējā līmeņa ierēdņi, baidoties no atbildības, no tā, ka no viņiem pārāk daudz prasīs, ja nu vēl atlaiž, neizlemj, un kad jautājumu deleģē uz augšu – lietderības koeficients arī samazinās. Tas ir jāmaina, lai nebūtu tā, ka lielākais priekšnieks ir tas, kas izlemj absolūti visu.
"Latvija arī tiek atzīta kā viena no izcilniecēm maksātnespējas procesa vienkāršošanā"
Uzņēmēji arī vēlētos, lai būtu labāka koordinācija saistībā ar eksportu, ārējām ekonomiskajām attiecībām ar ES un citām valstīm. Nepietiek ar to, ka labi strādā Ārlietu ministrijas atsevišķas institūcijas, EM Attīstības aģentūra. Ja būtu labāks koordinācijas līmenis, būtu iespēja sasniegt vēl augstākus rezultātus.
Diskusijā U. Bēniķis piedāvāja padomāt par zināmajiem diviem izdzīvošanas modeļiem krīzes apstākļos: “Ja divas žurkas iemet mucā, tad tās viena otru apēd. Vai to mēs gribam? Domāju, ka ne. Otrs modelis ir bites aukstā laikā. Tās saspiežas ciešāk, tā kļūst siltāk un izdzīvo. Tas ir mūsu ejamais ceļš. Un es ticu, ka mums krīzes izdzīvošanā un attīstībā būs bišu modelis.”
VID, kas, kā konstatēts auditā, komersantiem ir viena no galvenajām saskarsmes iestādēm, ir aicinājusi nozaru asociācijas uz sadarbību. VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Ināra Pētersone norādīja: dienests apzinās, ka ir nepieciešama uzņēmēju palīdzība. VID pārsvarā strādā ekonomisti, grāmatveži, juristi, taču katrā nozarē ir savas īpatnības, kas ietekmē vienu vai otru procesu, tāpēc ir svarīga pašu uzņēmēju līdzdalība, lai izprastu un nepalaistu garām būtisko. Sadarbība, viņasprāt, svarīga arī likumdošanas procesā, jo nereti nodokļu administrācijas idejas ne tik ātri tiek pieņemtas, taču, ja par to pārliecina arī uzņēmēji un valdības sociālie partneri, Latvijas Darba devēju konfederācija, tad arī ministrijā ātrāk varot atrast dzirdīgas ausis.
I. Pētersone uzsvēra citu – attieksmi pret darbu, citam pret citu, kas arī ir vērtība, kopjama un pilnveidojama, tāpat kā saskarsmes kultūra, kura arī ir indikators, vai darbinieks ir orientēts uz rezultātu, vai tikai formāli atnācis uz darbu valsts iestādē.
Nozares precizē redzējumu uz problēmām
Dažādu konferencē pārstāvēto nozaru uzņēmēji, valsts pārvaldes un pašvaldību darbinieki, diskusijās nozaru darba grupās vēlreiz caurlūkojot auditos izteiktos priekšlikumus, tos gan precizēja, gan papildināja.
Diskusijā par būvniecību raisījās arī pretēji viedokļi. Piemēram, attiecībā uz Būvniecības likumu Latvijas Būvnieku savienības prezidents Valdis Birkavs atzina: likuma uzstādījums ir, lai Latvija labāk izskatītos investoru acīs. Nozares uzņēmēji uzskata, ka likumam šajā virzienā jābūt vēl konsekventākam. Savukārt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis uzskata, ka likums domāts, lai pasargātu sabiedrību no nekvalitatīvas būvniecības. Arī nozares pārstāvji atzīst, jā, nekustamā īpašuma buma gados saražots tik daudz brāķa, ka vēl daudzus gadus vajadzēs, lai ar to tiktu galā. Būvnieki ierosina pārskatīt iepirkuma procedūras, standartizējot būvniecības iepirkumus un ierobežojot zemākās cenas kritēriju. Jāatvieglo būvatļaujas saņemšana vienkāršajām būvēm. Jākoriģē publiskās apspriešanas prasības un termiņi, lai formālās norises nekavētu investoru ienākšanu, un teritoriālā plānojuma grozīšanas kārtība.
Virkne ierosinājumu rezultējās arī citu nozaru darba grupu diskusijās. Piemēram, pārtikas nozares uzņēmēji uzskata, ka ir jāpārskata PVD inspekcijas biežums un jāveicina kontroles iestāžu konsultatīvā prakse. Un – nav jāizvirza Latvijas uzņēmējiem augstākas prasības nekā citu valstu uzņēmējiem. Apstrādes, ķīmijas un farmācijas rūpniecības nozares pārstāvji par svarīgu uzskata nepieciešamību vienkāršot ziņošanas prasības vides pārskatu sniegšanā. Izglītības darbinieki būtiskāko problēmu virknē minēja pārāk biežās izglītības satura un procesa prasību izmaiņas, funkciju dublēšanos augstākajā izglītībā, piemēram, akreditācijā.
Funkciju audita ziņojums komersantu uzraudzības jomā ir bagātīgs informatīvs materiāls. Pamatojoties uz tajā izteiktajiem priekšlikumiem un arī jaunajiem, kas tika formulēti divu dienu konferences diskusijās, Ministru kabinetam tiks sagatavots ziņojums kopā ar pasākumu plānu administratīvā sloga samazināšanai. Daļa no šiem priekšlikumiem acīmredzot būs iekļaujami Ekonomikas ministrijas pārziņā esošajā uzņēmējdarbības plānā, lai nedublētos.
