Šo MK noteikumu tapšanas vēsture ir gana sarežģīta un gara. Pērnā gada 23. jūnijā stājās spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kur bija paredzēts – Ministru kabinetam jāizdod noteikumi, kuros tiks paredzēti tirdzniecības veidi, kas saskaņojami ar pašvaldību, un reglamentēta to tirdzniecības organizēšanas kārtība. Jau pēc pāris dienām Ministru prezidents nosūtīja EM vēstuli, kurā lūdza steidzami sagatavot un iesniegt valdībā šādu noteikumu projektu.
Protams, nav tā, ka saimnieciskā darbība tirgos un gadatirgos, un ielu tirdzniecībā norisinātos bez uzraudzības. To saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu pašlaik regulē divi MK noteikumi: 1998. gada 6. oktobra noteikumi Nr. 388 „Noteikumi par tirdzniecības kārtību tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos” un 1996. gada 28. maija noteikumi Nr. 188 „Kārtība, kādā lauku apvidos darbojas pārvietojamie mazumtirdzniecības punkti, kuros nav kases aparāti”.
„Esošais tirdzniecības organizēšanas kārtības tiesiskais regulējums lielā mērā vairs nebija atbilstošs šā brīža situācijai tirdzniecības nozarē un to bija nepieciešams pārskatīt un būtiski pilnveidot,” uzsver Intars Eglītis, EM Iekšējā tirgus departamenta vecākais referents. Turklāt Ministru kabineta iekārtas likuma 14. panta pirmās daļas 3. punkts, saistībā ar kuru minētie noteikumi izdoti, atbilstoši pārejas noteikumiem no 1. jūlija zaudēs spēku.
Dokuments top ilgāk par gadu
Taču, kaut arī jau 2009. gada aprīlī jaunā MK noteikumu projekta izstrādei tika izveidota darba grupa, kurā bija iekļauti pārstāvji no Finanšu ministrijas (FM), Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Zemkopības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un vēl dažām sabiedriskajām organizācijām, tas līdz izskatīšanai MK nonācis tikai šajās dienās. Maija sākumā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nosūtīja vēstuli Valdim Dombrovskim, aicinot valdību steidzami noteikt kārtību izbraukuma tirdzniecībai gadatirgos.
„Vasara tradicionāli ir laiks, kurā notiek daudzi ielu tirdzniecības pasākumi. Gadatirgi bagātina izklaides un kultūras pasākumu klāstu un spodrina Latvijas tēlu ārvalstu viesu acīs. Taču valdības kavēšanās dēļ gadatirgu, pilsētas svētku un citu ielu tirdzniecības pasākumu norise šogad ir apdraudēta,” saistībā ar MK noteikumu kavēšanos norādīja komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis. „Esošie Ministru kabineta noteikumi spēku zaudēs jau 1. jūlijā, bet jauns regulējums iestrēdzis valdības gaiteņos.” Saeimas komisija norādīja, ka pēc MK noteikumu pieņemšanas pašvaldībām līdz 1. jūlijam vēl jāpaspēj izstrādāt savus saistošos noteikumus.
"Jau 2009. gada aprīlī jaunā MK noteikumu projekta izstrādei tika izveidota darba grupa."
„Ministru kabineta noteikumi nāk par vēlu,” uzskata LPS padomnieks Aino Salmiņš, kurš piedalījās noteikumu izstrādes darba grupā. „Pašvaldības saistošos noteikumus par tirdzniecības organizēšanas kārtību vairs nevar pagūt izstrādāt. Kāpēc MK noteikumi tik vēlu nonāca līdz apstiprināšanai? Pirmkārt, šis normatīvais akts balstīts uz Patērētāju tiesību aizsardzības likumu, bet tajā šāds tirdzniecības organizēšanas deleģējums pašvaldībām nebija paredzēts, un vispirms vajadzēja ieviest grozījumus šajā likumā. Mēs visā tajā birokrātijā vienkārši esam apmaldījušies, patiešām tas ir birokrātijas kalngals! Otrkārt, ļoti sarežģīti norisinājās saskaņošana par šā pienākuma nodošanu pašvaldībām, jo vairākas ministrijas neuzskatīja par pieņemamu, ka pašvaldībām tiek dotas tiesības kaut ko šajā jomā noteikt. Tagad izstrādāts kompromisa variants, pret ko mēs neiebildīsim, kaut gan dažas nostādnes mums šķiet nepareizas. Bet kopumā jāsaka liels paldies Ekonomikas ministrijai par to, ka tā ieklausījās mūsu priekšlikumos.”
Arī EM skaidro, ka minēto MK noteikumu projekta izstrādē un saskaņošanā piedalījās ļoti daudz ieinteresēto, iesaistīto dalībnieku; tālab ministrija saskaņošanas gaitā centās rast visiem pieņemamu risinājumu šā jautājuma regulēšanai un lai šis normatīvais dokuments nodrošinātu tirdzniecības nozares jautājumu sakārtošanu kopumā.
Ko dos jaunie noteikumi
EM uzsver, ka jaunā kārtība tirdzniecības organizēšanai būtiski atvieglos šobrīd spēkā esošos tirdzniecības nosacījumus publiskās vietās, tādējādi samazinot administratīvo slogu komersantiem un sekmējot konkurences veidošanos, kas savukārt sekmēs komersantu izmaksu un preču cenu samazināšanos.
Ievērojami tiks atvieglota procedūra pašvaldības atļaujas saņemšanai preču pārdošanai ielu tirdzniecībā, gadatirgū un izbraukuma tirdzniecības vietās:
- vairs nebūs nepieciešams saņemt saskaņojumu no Pārtikas un veterinārā dienesta u.c. valsts institūcijām pirms došanās uz pašvaldību atļaujas saņemšanai;
- ir noteikti maksimāli īsi termiņi pieteikuma izskatīšanai un atļaujas izsniegšanai;
- ja attiecīgā tirdzniecības veida darbību nodrošina organizators, tad tirdzniecības dalībniekam pašvaldības atļauja tirdzniecībai publiskā vietā vispār nebūs nepieciešama.
„Atšķirībā no līdzšinējā tirdzniecības regulējuma jaunajā MK noteikumu projektā ir noteikta arī tā saukto zemnieku tirdziņu organizēšanas kārtība ielu tirdzniecībā; kā arī paplašināts realizējamo preču sortiments ielu tirdzniecības vietā, tādējādi sekmējot fiziskām personām un zemnieku saimniecībām pašu audzētās, iegūtās vai ražotās produkcijas realizāciju galapatērētājiem publiskā vietā.
Vienlaikus ir radīta iespēja privātpersonai iekārtot ielu tirdzniecības vietu uz privātīpašumā esošas zemes publiskā vietā, kā arī realizēt preces šajā vietā saskaņā ar šajos noteikumos noteikto kārtību.
Tāpat ir atviegloti noteikumi autoveikalu darbībai, piemēram, atcelti vispārējie preču sortimenta ierobežojumi; paplašinātas autoveikalu darbības iespējas, atceļot ierobežojumus realizēt preces tikai tādās lauku apdzīvotajās vietās, kurās nav stacionāru veikalu; kā arī vairs nebūs jādodas uz Ceļu satiksmes drošības direkciju, lai izdarītu atzīmi „Autoveikals”.
MK noteikumos iekļauta arī vienkāršāka kārtība tirgus darbībai, tai skaitā atcelts tirdzniecības veidu iedalījums tirgos (pārtikas, nepārtikas un jaukta tipa tirgu iedalījums); kā arī atcelts liegums piešķirt jaukta tipa tirgus statusu jaunizveidotajiem tirgiem,” skaidro I.Eglītis.
"Ļoti sarežģīti norisinājās saskaņošana par šā pienākuma nodošanu pašvaldībām, jo vairākas ministrijas neuzskatīja par pieņemamu, ka pašvaldībām tiek dotas tiesības kaut ko šajā jomā noteikt."
Atsevišķi vairs netiek reglamentēta tirdzniecības organizēšanas kārtība preču pārdošanai izbraukuma tirdzniecībā un gadatirgos. „Lai tirdzniecības dalībniekam būtu nodrošināta maksimāli vienkārša, ērta un vienota kārtība tirdzniecības veikšanai publiskās vietās, iepriekš minētie tirdzniecības veidi ir integrēti vienā tirdzniecības veidā – ielu tirdzniecībā,” komentē I.Eglītis. „Turklāt, apvienojot šos tirdzniecības veidus vienā, tika novērstas esošās nepilnības tirdzniecības regulējumā. Piemēram, saskaņā ar šobrīd spēkā esošo regulējumu gadatirgus vienā vietā var notikt ne vairāk kā astoņas reizes gadā, tomēr šo tirdzniecības platformu vēlas izmantot arvien vairāk interesentu, un sabiedrībā ir kļuvušas aktuālas tādas iniciatīvas kā zemnieku tirdziņi u.tml. – lai nokļūtu tuvāk vietējam galapatērētājam un varētu piedāvāt pašu iegūto, audzēto vai saražoto produkciju. Šajā situācijā nosacījums, ka gadatirgus vienā vietā var tikt organizēts ne vairāk kā astoņas reizes gadā, kļūst par ierobežojošu faktoru.
Tas pats ir attiecināms uz izbraukuma tirdzniecības tiesisko regulējumu, kur šobrīd ir noteikts, ka izbraukuma tirdzniecība vienā vietā nedrīkst pārsniegt 60 dienas gadā. Turklāt praksē izbraukuma tirdzniecība bieži vien tiek organizēta slēgtos pasākumos, kur pašvaldībai nemaz nav iespējas nodrošināt atļaujās minēto nosacījumu izpildes kontroli.
Izvērtējot šos un vēl daudzus citus apsvērumus, MK noteikumu projekta izstrādes darba grupā nolēma, ka tirdzniecībai publiskā vietā nepieciešams izstrādāt vienotu tirdzniecības organizēšanas kārtības tiesisko regulējumu un vienotas prasības tirdzniecības saskaņošanai ar pašvaldību un atļaujas saņemšanai.
Tāpat jānorāda, ka arī pārvietojamo mazumtirdzniecības punktu (autoveikalu) darbībai būs piemērojams ielu tirdzniecības tiesiskais regulējums.”
Ko tiesīga noteikt pašvaldība
MK noteikumi „Noteikumi par tirdzniecības organizēšanas kārtību ar pašvaldību saskaņojamos tirdzniecības veidos” nosaka, ka ar pašvaldību ir saskaņojami šādi tirdzniecības veidi:
- ielu tirdzniecība (preču pārdošana pašvaldības iekārtotās vai ar pašvaldību saskaņotās publiskās vietās, tai skaitā tirdzniecība no pārvietojamā mazumtirdzniecības punkta);
- tirgus (noteikta teritorija, kurai pašvaldība piešķīrusi tirgus statusu un kurā galvenokārt tiek pārdotas preces).
Pašvaldības dome saistošo noteikumu veidā ir tiesīga noteikt:
- kārtību, kādā tirdzniecības dalībnieks (juridiskā persona vai fiziskā persona, kura reģistrējusi saimniecisko darbību un pārdod preces, kā arī fiziskā persona, kura pārdod pašu ražoto lauksaimniecības produkciju; savvaļas ogas, augļus, riekstus, sēnes un savvaļas ziedus; mežu reproduktīvo materiālu; pašu iegūtos svaigus zvejas produktus un medījamos dzīvniekus vai to gaļu nelielos apjomos saskaņā ar normatīvo aktu prasībām par primāro produktu apriti nelielos apjomos; lauksaimniecības un mājas (istabas) dzīvniekus saskaņā ar normatīvo aktu prasībām par kārtību, kādā organizējama dzīvnieku tirdzniecība publiskās vietās, un labturības prasībām dzīvnieku tirdzniecībai; lietotas personiskās mantas, izņemot autortiesību vai blakustiesību objektus, kas reproducēti personiskām vajadzībām) vai tirdzniecības organizators (juridiskā persona vai fiziskā persona, kura reģistrējusi saimniecisko darbību, vai publiskā persona, kura saņēmusi pašvaldības atļauju ielu tirdzniecības organizēšanai, un iekārto tirdzniecības organizēšanas vietu, koordinē tirdzniecības dalībnieku darbību tajā un nodrošina tirdzniecības organizatoram šajos noteikumos un pašvaldības saistošajos noteikumos noteikto prasību izpildi) saskaņo ar pašvaldību ielu tirdzniecības vietas iekārtošanu publiskā vietā;
- tirdzniecības dalībnieka un tirdzniecības organizatora pienākumus kārtības nodrošināšanai ielu tirdzniecības vietā;
- attiecīgajā ielu tirdzniecības vietā pārdodamās preču grupas;
- kārtību, kādā ar pašvaldību saskaņojama sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana ielu tirdzniecības vietā;
- gadījumus (nosacījumus) pašvaldības izsniegtās ielu tirdzniecības vai tirdzniecības organizatora atļaujas darbības apturēšanai uz laiku.
Tirdzniecības dalībnieku pienākumi
Kā paredz jaunie noteikumi, tirdzniecības dalībnieka pienākumi savukārt ir nodrošināt, lai attiecīgajā tirdzniecības vietā atrastos dokumenti vai to kopijas atbilstoši saimniecisko darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.
Tirdzniecības dalībniekiem, izņemot šo noteikumu 7. punktā minētās personas (fiziskās personas, kuras pārdod pašu ražotu lauksaimniecības produkciju, ogas, augļus utt.), tirdzniecības vietā patērētājam redzamā vietā jāizvieto šāda skaidri salasāma informācija par sevi:
- uzņēmuma nosaukums (firma), nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs un tās personas vārds un uzvārds, kura ir atbildīga par tirdzniecību attiecīgajā tirdzniecības vietā, ja tirdzniecības dalībnieks ir komersants;
- vārds un uzvārds, ja tirdzniecības dalībnieks ir fiziskā persona.
Pirms pārtikas preču pārdošanas tirdzniecības dalībnieks veic pārtikas apriti reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi, kas nodrošina tā tiesības iesaistīties pārtikas apritē, un tirdzniecības laikā ievēro pārtikas apritei noteiktās prasības.
Kā notiek ielu tirdzniecība
Saistībā ar ielu tirdzniecību pašvaldībai ir vairāki pienākumi:
- iekārtot ielu tirdzniecības vietas;
- sniegt saskaņojumu tirdzniecības dalībniekam un tirdzniecības organizatoram ielu tirdzniecības vietu iekārtošanai publiskā vietā;
- izsniegt atļauju ielu tirdzniecībai vai ielu tirdzniecības organizēšanai saskaņā ar „Noteikumos par tirdzniecības organizēšanas kārtību ar pašvaldību saskaņojamos tirdzniecības veidos” noteiktajām prasībām un kontrolēt atļaujā minēto nosacījumu izpildi;
- kontrolēt un pārraudzīt kārtību ielu tirdzniecības vietās.
Lai kļūtu par likumīgu ielu tirdzniecības dalībnieku, fiziskai vai juridiskai personai obligāti jāsaņem pašvaldības atļauja (tai jāatrodas tirdzniecības vietā). Ja tās nav, tad tirgošanās netiks uzskatīta par likumīgu: tā būs tirdzniecība neatļautā vietā. Taču, ja ielu tirdzniecības pasākumu, piemēram, gadatirgu, rīko juridiska vai fiziska persona, kura tam ir saņēmusi pašvaldības atļauju, tirdzniecības dalībniekiem atsevišķas atļaujas vairs nav nepieciešamas.
Saskaņā ar MK noteikumiem, ielu tirdzniecība ir atļauta tikai tajās vietās, kuras šim nolūkam iekārtojusi vai iekārtošanu saskaņojusi attiecīgā pašvaldība.
Starp citu, pašvaldībai ir jānodrošina, ka tās īpašumā vai valdījumā esošajā nekustamajā īpašumā pirmtiesības tirdzniecības vietu izmantošanā tiek piešķirtas tirdzniecības dalībniekam, kuram nav jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējam un kurš pārdod pašu ražotu lauksaimniecības produkciju, ogas, augļus utt.
"Jaunā kārtība tirdzniecības organizēšanai būtiski atvieglos šobrīd spēkā esošos tirdzniecības nosacījumus publiskās vietās."
Arī tirgū, līdzīgi kā ielu tirdzniecībā, tirdzniecības dalībniekam pirms preču pārdošanas sākšanas tirgus pārvaldītājam ir jāiesniedz vairāki dokumenti. Sīkajiem ražotājiem, kas nav reģistrēti kā saimnieciskās darbības veicēji (7. pants), ir jāsniedz apliecinājums, ka tie neveic saimniecisko darbību vai saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji, kā arī nenodarbina citas personas.
A.Salmiņš uzskata, ka gan ielu tirdzniecībā, gan tirgū nepieciešamie saskaņojumi ir piemēroti tirgotājiem, kuri ar šo biznesu nodarbojas pastāvīgi. „Bet ko darīt, piemēram, lauku saimniekam, kurš vienreiz gadā grib pārdot ābolus no sava dārza, vai sieviņai, kura ir salasījusi un grib pārdot mellenes? Pašvaldībām vajadzētu atļaut ar saistošiem noteikumiem diferencēt tirgotāju grupas, jo vienotā norma dažos MK noteikumu punktos rada atkal papildu birokrātijas šķēršļus. Piemēram, pašvaldībām varēja atļaut noteikt, kādai ir jābūt tirdzniecības atļaujai un ka sīkajiem tirgotājiem kvīts par nodevas samaksu vienlaikus ir arī tirdzniecības atļauja. Tagad mazajiem tirgotājiem nav nekādu privilēģiju, visi ir vienādi. Arī prasības tirgus darbībai ir unificētas, taču starpība, piemēram, starp tirgu Rīgā un kādā mazpilsētā ir ļoti liela.”
Kā saņemt pašvaldības atļauju
Lai saņemtu atļauju ielu tirdzniecībai, nākamajam ielu tirdzniecības dalībniekam pašvaldībā jāiesniedz pieteikums, norādot tajā sīku informāciju par paša personu un saimniecisko darbību, tirdzniecības norises vietu un ilgumu, saskaņojums ar pasākuma rīkotāju, pārvietojamā mazumtirdzniecības punkta kustības maršruts un laiks, ja tirdzniecība tiks veikta vairākās publiskās vietās u.c. Tostarp nepieciešama arī saimnieciskās darbības reģistrāciju apliecinoša dokumenta kopija vai MK noteikumu 7. punktā minētais fiziskās personas apliecinājums, ka tā neveic saimniecisko darbību vai saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēja, kā arī nenodarbina citas personas. Taču fiziskajām personām, kurām saimnieciskā darbība nav jāreģistrē un kuras pārdod pašražotu produkciju, saskaņā ar MK noteikumiem pašvaldība šo noteikumu atļaujas izsniegšanu drīkst atteikt, ja tirdzniecība vienlaikus paredzēta vairākās attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā iekārtotajās ielu tirdzniecības vietās.
Pašvaldībai tirdzniecības pieteikumi jāizskata ne ilgāk kā piecu darba dienu laikā un vai nu jāizsniedz atļauja, vai pieteikuma iesniedzējs rakstiski jāinformē par atteikumu.
Pašvaldība ir tiesīga anulēt atļauju, ja tā atklājusi, ka, piemēram, sniegtas nepatiesas ziņas, patvaļīgi mainīta tirdzniecības vieta vai preču sortiments.
Kad pašvaldība tirdzniecības vietu var liegt
Pašvaldība ir tiesīga neatļaut ielu tirdzniecību, ja paredzētā tirdzniecības vieta vai tirdzniecības organizēšanas vieta:
- atrodas teritorijā, kurai ir vēsturiskas apbūves raksturs un tā neiekļaujas vēsturiskajā vidē;
- pēc pašvaldības pieprasījuma nav veikts šīs vietas izvietojuma un estētiskā noformējuma saskaņojums ar būvvaldi;
- varētu traucēt gājēju plūsmu un satiksmi;
- varētu bojāt pašvaldības īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošo zaļo zonu un apstādījumus;
- nav saskaņota ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju, kas ir privātpersona, vai valsts īpašumā esošā nekustamā īpašuma valdītāju (izņemot, ja tirdzniecība tiek plānota jūras piekrastē vai publiskajos ūdeņos) un tirdzniecība tiks veikta iepriekš minētajā nekustamajā īpašumā;
- līdzšinējā tirdzniecības dalībnieka vai tirdzniecības organizatora darbībā gada laikā atkārtoti konstatēti tirdzniecības organizēšanas kārtību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumi.
Šos detalizētos nosacījumus A.Salmiņš komentē tā: „Manuprāt, tik sīku reglamentāciju nevajag, jo tad ir jāuzskaita visi gadījumi, kas diemžēl nav iespējams. Bet uz šā pamata pašvaldības var darīt gan tā, gan citādi. Kas izmērīs, piemēram, gājēju plūsmu? Vienam var neatļaut tirgoties, citam – atļaut. Ar šo reglamentāciju paveram ceļu korupcijai. Pašvaldības ar saistošajiem noteikumiem varētu noteikt, kur drīkst tirgoties un kur nedrīkst, bet tagad to var izmantot gluži pretēji.”
Jaunajos MK noteikumos detalizēti izklāstīts, kā tirdzniecība organizējama tirgū. Tirdzniecība tirgos ir atļauta tikai tirdzniecības vietās, kas norādītas tirgus plānā.
Līdz ar jauno MK noteikumu pieņemšanu spēku zaudēs Ministru kabineta 1998. gada 6. oktobra noteikumi Nr. 388 „Noteikumi par tirdzniecības kārtību tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos” un Ministru kabineta 1996. gada 28. maija noteikumi Nr. 188 “Kārtība, kādā lauku apvidos darbojas pārvietojamie mazumtirdzniecības punkti, kuros nav kases aparāti”.
