Sabiedriskais darbs nepilngadīgajiem kā viens no audzinoša rakstura piespiedu līdzekļiem tika ieviests ar 2002. gada 31. oktobra likumu ,,Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”, kas stājās spēkā 2005. gada 1. janvārī. Šo audzinoša rakstura piespiedu līdzekli var piemērot tikai tiesa vai rajona (pilsētas) tiesnesis vienpersoniski bērniem, kas ir sasnieguši 11 gadu vecumu. Sabiedrisko darbu var piemērot uz laiku no 10 līdz 40 stundām.
Kopš 2005. gada 7. aprīļa sabiedriskā darba izpildi nepilngadīgajiem organizē Valsts probācijas dienests.
Vienus noteikumus nomainīs citi
Šobrīd sabiedriskā darba izpildes organizēšana notiek saskaņā ar likumu „Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” un Ministru kabineta 2005. gada 12. jūlija noteikumiem Nr. 502 „Kārtība, kādā bērniem piemēro audzinoša rakstura piespiedu līdzekli – sabiedrisko darbu”, kas izdoti saskaņā ar minētā likuma 11. panta trešo daļu.
Tā kā praksē ir konstatētas dažādas problēmas, kuras atrisinātos, pilnveidojot tiesisko regulējumu, noteikumus vajadzēja papildināt ar jaunām normām. Lai nebūtu jāveic apjomīgi grozījumi, noteikumus plāno izdot jaunā redakcijā, mainot arī to nosaukumu. Ar jauno noteikumu stāšanos spēkā noteikumi „Kārtība, kādā bērniem piemēro audzinoša rakstura piespiedu līdzekli – sabiedrisko darbu” zaudēs spēku.
Jaunie noteikumi „Kārtība, kādā Valsts probācijas dienests organizē audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs – izpildi” papildināti ar virkni normu, kuras attiecas uz trešajām personām, un atrunāti vairāki jautājumi, kas līdz šim nebija reglamentēti. Noteikumu projekts nosaka informācijas apjomu dokumentiem sabiedriskā darba izpildes organizēšanā, detalizētu amatpersonas rīcību, organizējot sabiedrisko darbu, dienesta amatpersonas un probācijas klienta rīcību pēc probācijas klienta ierašanās pieteikties sabiedriskā darba izpildei, darba grafika sastādīšanas un sabiedriskā darba izpildes kontroles kārtību, amatpersonas rīcību, ja probācijas klients nepilda pienākumus vai pārkāpj nosacījumus, sabiedriskā darba izpildes apturēšanas kārtību, amatpersonas rīcību pēc tiesas nolēmuma izpildes.
Būs jānorāda faktiskā dzīvesvietas adrese
Pašreiz noteikumos nav norādīts, ka probācijas klientam jānorāda adrese, kurā viņš apņemas saņemt sev adresēto korespondenci. Tādēļ rodas situācijas, kad probācijas klients pārkāpj kādu no sabiedriskā darba izpildes nosacījumiem un tiek brīdināts, taču nosūtīto brīdinājumu nesaņem, jo norādītajā adresē nemaz nedzīvo vai uzturas ļoti reti, piemēram, tikai skolas brīvlaikā.
Noteikumu projektā skaidri noteikts: ja probācijas klientam ir deklarēta dzīves vieta un papildu adrese vai ja ziņas par deklarēto dzīvesvietu ir anulētas, vai vispār nav deklarētās dzīvesvietas, probācijas klients vai viņa vecāki, vai citi likumiskie pārstāvji rakstveidā norāda to dzīvesvietu, kuras teritorijā apņemas veikt sabiedrisko darbu, un adresi, kurā viņš apņemas saņemt sev adresēto korespondenci. Līdz ar to probācijas klients jau sākotnēji uzņemas atbildību par korespondences saņemšanu norādītajā dzīvesvietā. Gadījumā, ja sabiedriskā darba izpildes laikā probācijas klients dzīvesvietu maina, viņam ir pienākums par to informēt Valsts probācijas dienesta amatpersonu.
Ņems vērā sodāmību
Norīkojot probācijas klientu veikt sabiedrisko darbu pie konkrēta darba devēja, līdz šim nebija noteikts ņemt vērā sodāmību, tādēļ varēja rasties situācija, ka netiek izpildīts viens no audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu mērķiem – probācijas klienta orientācija uz atturēšanos izdarīt pretlikumīgas darbības.
Jaunā normatīvā akta projektā noteikts, ka amatpersona, izvēloties darba devēju, ņem vērā probācijas klienta sodāmību, jo būtiski ir izvērtēt izdarīto pārkāpumu, norīkojot veikt sabiedrisko darbu konkrētā darba vietā. Kā skaidro Valsts probācijas dienesta Piespiedu un sabiedriskā darba nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Santa Janševska, piemēram, ja probācijas klienta pašreizējā sodāmība vai iepriekšējā sodāmība ir par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar miesas bojājumu nodarīšanu bērniem, viņu nenorīkos veikt sabiedrisko darbu bērnudārzā.
"Sabiedriskajam darbam ir jābūt tādam, kas ietekmētu probācijas klientu nākotnē neizdarīt jaunus likumpārkāpumus."
Norīkojot probācijas klientu veikt sabiedrisko darbu, Valsts probācijas dienesta amatpersonai jācenšas izvēlēties sabiedriskā darba izpildes vieta tā, lai aizsargātu sabiedrības intereses, t.i., netiktu izdarīti jauni noziedzīgi nodarījumi. Ņemot vērā probācijas klienta izdarīto noziedzīgo nodarījumu, Valsts probācijas dienesta amatpersona izvēlas piemērotāko darbavietu, ne tikai ņemot vērā vietas, kur probācijas klientam nebūtu vēlams veikt sabiedrisko darbu, kā rezultātā viņš varētu izdarīt jaunu noziedzīgu nodarījumu, bet arī norīkot sabiedriskajā darbā, kurā probācijas klients izprastu sava likumpārkāpuma negatīvās sekas. Piemēram, ja parkā ticis salauzts soliņš, lietderīgi būtu veikt sabiedrisko darbu, tos atjaunojot. Sabiedriskajam darbam ir jābūt tādam, kas ietekmētu probācijas klientu nākotnē neizdarīt jaunus likumpārkāpumus.
Precīzāk noteikts darba laiks
Pašlaik spēkā esošie normatīvie akti nenosaka kārtību, kādā sastādāms darba grafiks, kāda informācija tajā norādāma. Tāpat nav noteikti gadījumi, kad jāsastāda jauns darba grafiks, vai arī kādos gadījumos darba grafiku groza. Jaunais noteikumu projekts nosaka detalizētu darba grafika sastādīšanas kārtību, noteic, ar ko darba grafiks jāsaskaņo un kāda informācija tajā jānorāda.
Lūk, vēl kāda problēma. Praksē konstatēts, ka sabiedrisko darbu piemēro no 11 līdz 18 gadu vecumam, taču tā izpilde turpinās arī tad, kad probācijas klients sasniedzis 18 gadu vecumu. Diemžēl nav normu, kas šiem cilvēkiem regulētu sabiedriskā darba izpildi. Ja neizdodas bērnu motivēt izpildīt sabiedrisko darbu un bērns sasniedzis 18 gadu vecumu, audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa mērķi ir gandrīz nesasniedzami, jo alternatīvas sabiedriskā darba aizstāšanai ar stingrāku audzinoša rakstura piespiedu līdzekli šajā gadījumā praktiski nav.
Saeimā jau ir pieņemti grozījumi likumā „Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”, kurā ir iekļauta norma, kas nosaka: ja probācijas klients sabiedriskā darba izpildes laikā sasniedzis 18 gadu vecumu, sabiedriskā darba izpildi bērns turpina, kamēr audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis izpildīts pilnā apmērā. Līdz ar minētās normas spēkā stāšanos būs iespējams kvalitatīvi organizēt sabiedriskā darba izpildi probācijas klientiem, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu.
Pašreiz visiem probācijas klientiem ir noteikts, ka sabiedrisko darbu var pildīt ne ilgāk kā divas stundas dienā un desmit stundas nedēļā, lai gan daudzi probācijas klienti varētu strādāt vairāk. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē darba tiesību jomu, noteikumu projektā noteikts darba laika ilgums vienā dienā un nedēļā, ņemot vērā, vai probācijas klients strādā vai mācās. Normatīvā akta projektā tiek palielināts dienā un nedēļā veicamo sabiedriskā darba stundu skaits. Vienlaikus noteikumu projektā tiek atrisinātas situācijas par sabiedriskā darba izpildi probācijas klientiem, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu.
"Probācijas klients jau sākotnēji uzņemas atbildību par korespondences saņemšanu norādītajā dzīvesvietā."
Ja probācijas klients ir jaunāks par 15 gadiem vai līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai turpina iegūt izglītību, darba grafikā paredz, ka darbs pildāms ne ilgāk par divām stundām dienā un 10 stundām nedēļā, ja sabiedrisko darbu veic mācību gada laikā, un ne ilgāk par četrām stundām dienā un 20 stundām nedēļā, ja sabiedrisko darbu veic brīvlaikā. Savukārt tiem klientiem, kas vecāki par 15 gadiem, bet nav sasnieguši 18 gadu vecumu un neturpina iegūt izglītību, darba grafikā paredz, ka sabiedriskais darbs pildāms ne ilgāk par septiņām stundām dienā un 35 stundām nedēļā.
Ja probācijas klients ir sasniedzis 18 gadu vecumu un strādā vai turpina iegūt izglītību, viņu sabiedriskā darbā drīkst nodarbināt darba dienās ne vairāk par divām stundām, bet ar viņa piekrišanu – ne vairāk par četrām stundām no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā un ne vairāk par astoņām stundām brīvdienās un svētku dienās. Ja probācijas klients, kas ir sasniedzis 18 gadu vecumu, nestrādā un nemācās, viņu drīkst nodarbināt līdz astoņām stundām dienā.
Bez ārsta ziņas drīkst slimot pāris dienu
Noteikumu projekts reglamentē probācijas klienta rīcību gadījumā, ja viņš sabiedrisko darbu neveiks slimības dēļ vai citu viņam svarīgu iemeslu dēļ. Noteikumu projektā norādīts, ka šādā gadījumā probācijas klientam jāpaziņo amatpersonai, ka dienā, kad viņam paredzēts veikt sabiedrisko darbu, viņš ir saslimis. Bez ārstniecības iestādes izsniegta izraksta no stacionāra pacienta vai ambulatorā pacienta medicīniskās kartes vai darbnespējas lapas attaisnojamo kavējumu skaits nedrīkst pārsniegt divas dienas kalendāra mēnesī.
Negribi strādāt? Audzināsim stingrāk!
Patlaban spēkā esošie normatīvie akti nosaka tikai, ka sabiedrisko darbu izpildes kontroli veic, sazinoties ar darba devēju pa tālruni vai ierodoties sabiedriskā darba izpildes vietā. Taču nav noteikta amatpersonas rīcība, ja probācijas klients atstāj sabiedriskā darba izpildes vietu, par to neinformējot ne darba devēju, ne Valsts probācijas dienesta amatpersonu.
Tāpat pašreiz normatīvie akti neregulē kārtību, kādā probācijas klientam izsniedz uzaicinājumu vai brīdinājumu, kādus dokumentus pievieno, nosūtot tiesai priekšlikumu par sabiedriskā darba stundu skaita palielināšanu vai stingrāka audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu, sabiedriskā darba apturēšanas kārtību, tādēļ nav iespējams kvalitatīvi organizēt sabiedriskā darba izpildi.
Noteikumu projektā tiek atrisinātas abas situācijas. Tagad noteikts, ka vajadzības gadījumā dienests sagatavos sīki izstrādātu uzaicinājumu vai brīdinājumu un ierakstītā vēstulē to nosūtīs uz klienta norādīto adresi, uzskatot, ka klients to ir saņēmis septītajā dienā pēc vēstules nodošanas pastā.
Ja probācijas klients pēc brīdinājuma saņemšanas neierodas pieteikties sabiedriskā darba izpildei vai atkārtoti pārkāpj nosacījumus, ar kuriem tika iepazīstināts, amatpersona mēneša laikā sagatavo priekšlikumu tiesai par sabiedriskā darba piemērošanas ilguma palielināšanu vai sabiedriskā darba aizstāšanu ar stingrāku audzinoša rakstura piespiedu līdzekli.
