Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Puiši sacentās gan tradicionālos sporta veidos, gan izmēģināja spēkus netradicionālākos, kā tenisa bumbiņas pūšana, lodes ripināšana u.c.
FOTO: Māris Buholcs, „Druva”
Akcijas Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem un Iļģuciema cietuma nodaļā nepilngadīgajām VPD sadarbībā ar brīvprātīgajiem palīgiem rīko gan vasarā, gan Ziemassvētkos. To mērķis ir popularizēt saturīga brīvā laika pavadīšanu notiesāto jauniešu vidū, palīdzēt uzlabot notiesāto savstarpējās komunikācijas un sadarbības prasmes, kā arī vienkārši radīt pozitīvas emocijas un dzīvesprieku jauniešu vidū.
VPD kolektīvs uzskata – nepilngadīgie, kuri ir izdarījuši likumpārkāpumus, ir mūsu sabiedrības daļa un kā jebkurš bērns vai pusaudzis savā personības attīstībā vēl ir viegli iespaidojami. Tas, vai jaunieši tiks motivēti un ietekmēti pozitīvi, atkarīgs arī no mums katra. VPD darbība ir apliecinājums tam, ka sodīšanas sistēmai mūsu valstī nav atriebības raksturs, ka likumpārkāpējs nav zudis sabiedrībai un ka valsts uzņemas atbildību par savas sabiedrības locekļiem.
"Strādāt ar jauniešiem sabiedrībā, nevis ieslodzījumā – Valsts probācijas dienesta galvenā jēga un uzdevums."
A. Dementjevs
„Ar jauniešiem ir jāstrādā nepārtraukti,” norāda VPD vadītājs Aleksandrs Dementjevs. „Tāpat kā skolā savus darba augļus mēs pilnībā redzam pēc ilgāka laika – desmit, piecpadsmit vai pat divdesmit gadiem. Tomēr jau tagad esmu gandarīts, ka nepilngadīgo ieslodzīto skaits mūsu valstī samazinās. Mēs vairāk strādājam ar jauniešiem sabiedrībā, nevis ieslodzījumā – tā ir Probācijas dienesta galvenā jēga un uzdevums.”
Sporta spēles notiesātajiem jauniešiem
Kā jau ierasts, arī šovasar VPD rīkotā akcija „Cilvēks - cilvēkam” saistījās ar sporta spēlēm, kurās ieslodzījuma vietas teritorijā dažādās sportiskās un aizraujošās aktivitātēs piedalījās probācijas darbinieki un notiesātie jaunieši.
Sporta spēles atklāja Cēsu audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem priekšnieks Valts Kukainis. Viņš jauniešiem novēlēja sportisku un kopības garu un uzvaru sacensībās. Puiši sacentās gan tradicionālajos sporta veidos, kā florbols, virves vilkšana, gan izmēģināja spēkus netradicionālākos – tādos kā tenisa bumbiņas pūšana, lodes ripināšana u.c., kur panākumus guva ne tikai spēcīgākie un izveicīgākie, bet gan tie, kuri bija vienotāki, apķērīgāki un prata labāk koncentrēties.
Sacensību rezultātus atsevišķajās disciplīnās rūpīgi uzskaitīja VPD dienesta darbinieki un viņu brīvprātīgie palīgi, lai kopvērtējumā noskaidrotu uzvarētājus gan individuālajās disciplīnās, gan komandu vērtējumā. Puiši aizrautīgi cīnījās par uzvaru, ik pa brīdim ielūkojoties rezultātu tabulā un mobilizējot sevi katram nākamajam uzdevumam.
Noslēgumā uzvarētāji saņēma VPD vadītāja A. Dementjeva Atzinības rakstus, kā arī VPD dāvināto sporta inventāru: novusa nūjas, volejbola bumbas u.c. Neraugoties uz to, ka materiālās iespējas šogad nav lielas, pie saldas balvas – svētku kliņģera – ar akcijas atbalstītāju palīdzību tika visas sešas audzināšanas iestādes komandas.
"Sarunu procedūras par būvniecību vilkās sešus mēnešus, bet kompleksa uzbūvēšanai atvēlētais laiks ir astoņi mēneši."
V. Kukainis
Sarunā ar portālu "|LV.LV" ieslodzītie jaunieši bija ieinteresēti un gandarīti par sacensību norisi, viņi pateicās sporta spēļu rīkotājiem un vēlējās biežāk piedzīvot šādus pasākumus.
V. Kukainis piekrīt – primārajam iestādē jābūt audzināšanas darbam, nevis rūpēm par ieslodzījuma vietas sakārtošanu un ieslodzīto un personāla darba un sadzīves apstākļu uzlabošanu, ar ko patlaban nākas nodarboties Cēsu audzināšanas iestādes vadībai. Viņš Latvijas pieredzi salīdzina ar kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu, kur ieslodzījuma vietas apsaimnieko šim nolūkam izveidota aģentūra.
Pasākuma jēgu skaidro VPD Cēsu speciālās struktūrvienības vecākā referente Rita Deiča un uzteic jauniešu cīņas sparu un taisnīguma izjūtu sacensību norisē: „Lai ieslodzītie jaunieši redz un jūt, ka var arī citādi pavadīt brīvo laiku, lai saprot, ka viņi ir mūsu sabiedrības daļa un Līgo svētki arī viņiem ir svētki. Pēc sacensībām viņi savā starpā pārrunās pasākuma norisi, savukārt mēs centīsimies ieklausīties jauniešu domās, kas viņiem te patika vai nepatika.”
R. Deičai ir interesanti strādāt ar jauniešiem. Arī tiem, kuri audzināšanas iestādē palikuši pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, esot savs redzējums un katrreiz no pozitīvā viedokļa arvien interesantāks. „Protams, tas ir maksimālisms, kas raksturīgs šim vecumposmam,” piebilst VPD darbiniece.
Jaunais ieslodzījuma un mācību komplekss birokrātijas žņaugos
Portāls "LV.LV" pērnā gada beigās jau rakstīja, ka šis gads Cēsu nepilngadīgo audzināšanas iestādei solās būt lielu pārmaiņu gads. Par Eiropas Savienības līdzekļiem iecerēts uzsākt skolas renovāciju un sporta zāles celtniecību, bet ar Norvēģijas valdības atbalstu uzcelt uzņemšanas nodaļu 40 notiesātajiem (trīsstāvu multifunkcionālā ēkā būs 20 divvietīgas kameras, pastaigu laukumi, otrajā un trešajā stāvā – dežūrdaļa, pirmajā stāvā – īslaicīgās satikšanās un kontroles-caurlaižu punkts gan autotransportam, gan apmeklētājiem un darbiniekiem ar kopējo platību 1000 kvadrātmetri; lielākas telpas būs tieši ieslodzītajiem, darbiniekiem – mazākas) un pārbūvēt dzīvojamo korpusu 100 audzēkņiem (85% - Norvēģijas finansējums, 15% - Latvijas). Renovācijas darbos iekļauta tehniskā projekta izstrāde, telpu pārbūve, santehnikas nomaiņa, ventilācijas sistēmas, videonovērošanas sistēmas izveide, logu nomaiņa, fasādes siltināšana, jumta nomaiņa, telpu aprīkošana ar mēbelēm.
Kolektīva sapnis – uzbūvēt mūsdienīgu ieslodzījuma vietu un dzīvojamo un mācību kompleksu – ir sākumstadijā: pagaidām vien uzcelta katlumāja ar siltumtrasēm un siltummezgliem ēkās un izveidots pagaidu iežogojums, kas atdalīs būvlaukumu no dzīvojamās teritorijas. Jau zināms, ka galvenos celtniecības darbus veiks SIA „Merks”. Pašlaik līdz 15. jūlijam notiek dzīvojamā kompleksa renovācijas konkurss, taču, kā norāda iestādes vadība, valdošās birokrātijas dēļ projekts velkas gliemeža gaitā. Bet laika nav daudz, jo nauda jārealizē līdz 2011. gada 30. aprīlim.
"Vislielākos draudus sabiedrībai un tautai rada vienaldzība, bet vienotība un savstarpējais atbalsts ir vērtība, kas palīdz izdzīvot un tikt pāri visām krīzēm."
Jāatzīst – gan Cēsu audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem priekšnieks V. Kukainis, gan viņa vietnieks I. Naudišs ir noguruši, rakstot neskaitāmus saskaņošanas dokumentus, pusgadu piedaloties sarunu procedūrās un gaidot ne viena vien konkursa rezultātus, kad beidzot varēs uzsākt reālu celtniecību. Viņi arī norūpējušies – ko lai rudenī saka savam kolektīvam, kurš uzticas un gaida nevis tukšus solījumus, bet konkrētus darbus? „Sarunu procedūras par būvniecību vilkās sešus mēnešus, bet kompleksa uzbūvēšanai atvēlētais laiks ir astoņi mēneši,” ar sašutumu un nožēlu par birokrātiju un ar to saistīto bezdarbību valstī saka V. Kukainis.
Paralēli viņa vadītā iestāde dara citus labus darbus – ir izveidojusies cieša sadarbība ar Norvēģijas kolēģiem, kuri katru gadu ziedo gan krāsu telpu kosmētiskajam remontam, gan apģērbu ieslodzītajiem. „Tikko ar dāvināto krāsu ieslodzītie izkrāsoja ēdamzāli un telpu arodapmācības korpusā,” stāsta V. Kukainis. Tai pašā laikā vadītājs secina: „Latvijā ziedošanas kultūra vēl pilnībā nav izveidojusies. Esmu rakstījis un lūdzis palīdzību arī dažādu nozaru pašmāju uzņēmējiem ziedot materiālus, lai ieslodzītie varētu veikt sabiedriski lietderīgu darbu atšķirībā no tā, ko viņi darījuši pirms ieslodzījuma, teiksim, izrāvuši sievietei rokassomiņu un nozaguši maciņu, taču diemžēl lielākoties esmu saņēmis šādus atteikumus – viņi jau nav bērni, viņi par sevi var parūpēties paši.”
Te gan jāprecizē – Cēsu audzināšanas iestādē atrodas nepilngadīgie no 14 gadu vecuma. Iestādes vadītājs V. Kukainis cer, ka pēc iestādes labiekārtošanas mainīsies gan ieslodzīto, gan darbinieku attieksme.
Mēs varam vairāk un labāk
To, ka Latvijā un citviet pasaulē ir labi cilvēki, kas nesavtīgi sniedz citiem palīdzību, līdzjūtību un sirsnību, nav šaubu. Bet, lai arī cik daudz labo darbu norisinātos ap mums, analizējot un vērtējot to, kas notiek apkārt un cik esam vai neesam paveikuši citu labā, secinām – vēl aizvien ir, uz ko tiekties, un mēs varam vēl vairāk!
Vislielākos draudus sabiedrībai un tautai rada vienaldzība, bet vienotība un savstarpējais atbalsts ir vērtība, kas palīdz izdzīvot un tikt pāri visām krīzēm. Mēs katrs šo sabiedrību un valsti varam padarīt labāku, ja vien paši to vēlamies. Pie tam ir jāsaprot, ka darbs ar nebrīvē nokļuvušām personām ir ne tikai laikietilpīgs un riskants iestādes personālam, tādēļ prasa adekvātu atalgojumu, vēl vairāk – ieslodzītas personas eksistence un tiesību aizsardzība gandrīz pilnībā kļūst atkarīga no slēgtās iestādes personāla, vadības un valsts amatpersonām, tāpat kā nepilngadīgo likumpārkāpēju rehabilitācija pēc atgriešanās no ieslodzījuma – no VPD darbinieku kompetences un rīcībspējas.
„Viņiem nebūtu jānokļūst šai iestādē,” uzskata R. Deiča. „Ja būtu tā, ka kaimiņš redz kaimiņu, nevis vienaldzīgi novēršas, it kā tas uz viņu neattiektos, bet redzētu un censtos iejaukties, ja blakus ģimenē notiek kas nepatīkams. Vai arī – ja bērns tiek notiesāts un pēc tam cenšas laboties, nedrīkst viņam uz mūžu uzlikt kauna zīmi, ka viņš ir notiesātais un noziedznieks.” Jo neviens nekad nezina, kas ar viņu pašu var notikt. Šīs ģimenes būtu iespējami jāatbalsta, nevis jānosoda.
