Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pamatojoties uz ilgtermiņā iegūtiem augsnes auglības datiem, tiek pieņemti dažādi politiski lēmumi.
FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV
Zinot, ka pēdējos gados Latvijā nav darbojusies mērķtiecīga un valsts finansiāli atbalstīta lauksaimniecības augsnes agroķīmiskā sastāva noteikšanas programma, iepriecināja ziņa, ka noteikumi, kas reglamentē mērķtiecīgu augsnes auglības noteikšanu, ir grozīti. Valdība šā gada 19. janvārī pieņēma MK noteikumus Nr. 60 „Grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 5. oktobra noteikumos Nr. 833 „Kārtība, kādā iegūstama un apkopojama informācija par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām””, kas stājās spēkā 2010. gada 1. februārī.
Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta Lauksaimniecības resursu nodaļas vecākā referente Aiga Mitre teic, ka grozījumus rosinājis tas, ka pagājušā gada 25. augustā tika akceptēts MK rīkojums Nr. 575 „Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Agroķīmisko pētījumu centrs” likvidāciju”. „Līdz ar to visas funkcijas, ko līdz šim veica Agroķīmisko pētījumu centrs, no 2010. gada 1. februāra nodotas Valsts augu aizsardzības dienestam (VAAD). Tajā skaitā arī rūpes par lauksaimniecības zemes auglību, augsnes agroķīmiskajām īpašībām un to izmaiņām. Tādēļ noteikumos Nr. 60 veikti pārsvarā redakcionāli labojumi, ieviešot jauno par noteikumu „Kārtība, kādā iegūstama un apkopojama informācija par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām” pildīšanu atbildīgo iestādi – Valsts augu aizsardzības dienestu,” skaidro A.Mitre.
Noteikumi gan ir, bet...
Vaicāta, kā ar ļoti gaidīto finansējumu šim mērķim, vecākā referente saka, ka arī līdz šim noteikumi Nr. 833, kas pieņemti 2004. gada nogalē, nav bijuši iedzīvināti - tam nepieticis naudas. Neraugoties uz to, ka noteikumi tagad grozīti, to liktenis vismaz tuvākajā laikā būs – noputējis plauktiņš.
"Neraugoties uz to, ka noteikumi tagad grozīti, to liktenis vismaz tuvākajā laikā būs – noputējis plauktiņš."
„Tas gan nenozīmē, ka valstī vispār netiek veikta augsnes agroķīmiskā izpēte. Tiek,” stāsta Aiga Mitre. „To dara pēc paša klienta – zemes apstrādātāja – iniciatīvas un pilnībā par klienta līdzekļiem. Bet noteikumu mērķis ir apzināti un mērķtiecīgi veidot reprezentatīvu saimniecību izlasi katrā reģionā un sekot, kādas izmaiņas lauksaimniecības zemē notiek, šo darbiņu veicot valsts vajadzībai un par valsts līdzekļiem. Ļoti ceram, ka naudu šim mērķim sagaidīsim pēc dažiem gadiem, nu vismaz 2013. gadā.”
Noteikumu „bezdarbība” kaitē Latvijai
Valsts augu aizsardzības dienesta Agroķīmijas departamenta direktore Skaidrīte Rulle, kuras vadītā departamenta pārziņā nu ir arī augsnes agroķīmiskā izpēte, stāsta, ka Latvijai kā ES dalībvalstij ik pēc laika ir jāatskaitās par procesiem, kas notikuši Latvijas augsnē – vai organisko vielu un augiem uzņemamo barības elementu daudzums ir palielinājies vai samazinājies, kā mainījusies augsnes reakcija u. tml. „Visi šie procesi liecina par augsnes degradāciju vai uzlabošanos noteiktā laika posmā. Tālāk, pamatojoties uz iegūtajiem augsnes auglības datiem, tiek pieņemti dažādi politiski lēmumi - atbalsts konkrētiem augsnes ielabošanas pasākumiem vai, gluži pretēji – kādu augsnes apsaimniekošanas veidu ierobežošana,” skaidro S.Rulle. „Katrā dalībvalstī ir jābūt informācijai - datubāzei par to, kas notiek ar augsni ilgākā laika periodā. Ja dalībvalstij trūkst datu, lai argumentētu - apstrīdētu vai aizstāvētu - vienu vai citu ES līmeņa lēmumu, tad ir sarežģīti ko svarīgu panākt un aizstāvēt savu pozīciju. Turklāt pārskatus par situāciju lauksaimniecības zemē prasa ES normatīvie dokumenti. Tātad - datubāzei par procesiem augsnē ir jābūt.
"Ja dalībvalstij trūkst datu, lai argumentētu - apstrīdētu vai aizstāvētu - vienu vai citu ES līmeņa lēmumu, tad ir sarežģīti ko svarīgu panākt un aizstāvēt savu pozīciju."
Ja Latvijā šādas informācijas nebūs, tad mēs kā ES dalībvalsts nespēsim aizstāvēt savas intereses. Piemēram, agrāk bija valsts finansējums augsnes kaļķošanai, lai neitralizētu augsnes skābo reakciju, un lauksaimnieki to izmantoja, tagad šīs subsīdijas lauksaimnieki nesaņem,” stāsta departamenta direktore.
„Augsnes agroķīmiskās īpašības ir ļoti svarīgas ne tikai ilgtermiņā, bet arī lai zemnieki varētu plānot gadskārtējo lauksaimniecisko darbību, lai zinātu, kādas vielas augsnē trūkst un ar ko augsne jāmēslo, lai iegūtu kvalitatīvu un ekonomiski pamatotu lauksaimniecības kultūraugu ražu. Ja zemnieka rīcībā ir šāda informācija, tad attiecīgi ir iespēja pieņemt agronomiski un ekonomiski pareizākos lēmumus ražu plānošanai un mēslošanas līdzekļu un to normu izvēlei.”
VAAD cītīgi strādāšot pie tā, lai finansējumu augsnes auglības noteikšanai un agroķīmiskajai izpētei, kas paredzēts MK noteikumos Nr. 833 „Kārtība, kādā iegūstama un apkopojama informācija par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām”, tomēr tiktu piešķirts. „Informācija par lauksaimniecības zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām ir pamatu pamats, lai plānotu ilglaicīgu lauksaimniecisko darbību - mums jāzina, kas ar Latvijas augsni notiek. Bet tas, ka šī informācija nepieciešama, jāsaprot arī pašiem zemes apsaimniekotājiem,” ir pārliecināta S.Rulle.
"Informācija par lauksaimniecības zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām ir pamatu pamats, lai plānotu ilglaicīgu lauksaimniecisko darbību."
Augšņu agroķīmiskā izpēte un saimniecības lauksaimniecības zemju agroķīmisko karšu izgatavošana, kas plašākai sabiedrībai varētu būt vairāk pazīstama un kas ļauj uzskatāmi redzēt analizējamos procesus konkrētā vietā, ir viena no augsnes agroķīmiskās izpētes sastāvdaļām.
Kur iesniegt pieteikumus
Pieteikumus augsnes agroķīmiskajai izpētei (kartēšanai) lauksaimnieki var iesniegt Valsts augu aizsardzības dienestā (Rīgā, Lielvārdes ielā 36/38) un tā reģionālo nodaļu birojos. Ar maksas cenrādi, pieteikumu iesniegšanas kārtību un citu nepieciešamo informāciju var iepazīties Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapā www.vaad.gov.lv .
