Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
KNAB uzskata: ir nepieciešams skaidri noteikt, ka valsts vai pašvaldību dienesta transporta izmantošana nav pieļaujama amatpersonas ģimenes locekļu vajadzībām, kā arī jebkurām citām vajadzībām kā vien amatpersonas nokļūšanai no dzīves vietas uz darba vietu un otrādi.
FOTO: Inga Kundziņa, A.F.I
Noteikumu projekts “Grozījums Ministru kabineta 2009. gada 28. decembra noteikumos Nr.1666 „Kārtība, kādā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliek labumu, kas gūts, izmantojot darba devēja vieglo pasažieru automobili personīgām vajadzībām” (izdoti saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta 2.3 daļu) paredz papildināt noteikumus ar 13.1 punktu. Šajā normā tiek noteikts, ka valsts, pašvaldību vai centrālo valsts iestāžu amatpersonas un personas, kas pilda pienākumus vēlētās valsts vai pašvaldību institūcijās un kas lieto dienesta transportlīdzekli, ir tiesīgas lietot dienesta transportlīdzekli ārpus dienesta pienākumu veikšanas tikai braucienam no dzīves vietas uz darba vietu un otrādi, samaksājot par to iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un veicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
Jānosaka kārtība valsts un pašvaldību autotransporta izmantošanā
MK protokollēmuma projektā FM lūgusi paredzēt, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM), Tieslietu ministriju un Valsts kanceleju jāizstrādā un līdz 2010. gada 1. maijam jāiesniedz Ministru kabinetā likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””, kurā tiktu paredzēts deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā izmantojams valsts un pašvaldību autotransports, kā arī noteikt gadījumus, kādos tas ir pieļaujams.
Paredzēts, ka līdz ar galīgās kārtības spēkā stāšanos spēku zaudēs pagaidu risinājuma norma, informē Finanšu ministrija.
Kopš šogad ir stājušies spēkā grozījumi Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, paredzot aplikt ar nodokli labumu, kas tiek gūts, izmantojot darba automašīnu personīgām vajadzībām, nav bijis skaidrības par valsts pārvaldes autoparka izmantošanu un nodokļa normu piemērošanu, galvenokārt tāpēc, ka likumi it kā liedz dienesta automašīnas izmantot personīgām vajadzībām.
Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1666 par iespējamajiem labuma guvējiem tiek uzskatītas arī valsts, pašvaldību un centrālo valsts iestāžu amatpersonas. Savukārt saskaņā ar likumu „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” ir aizliegts valsts mantu (dienesta transportlīdzekli) nodot bezatlīdzības lietošanā (personīgām vajadzībām), norādīts noteikumu grozījuma anotācijā.
Ņemot vērā valsts, pašvaldību vai centrālo valsts iestāžu amatpersonu un personu, kas pilda pienākumus vēlētās valsts vai pašvaldību institūcijās, darba specifiku, brauciens no darba uz dzīves vietu un otrādi būtu uzskatāms par braucienu saistībā ar dienesta pienākumu izpildi, jo minētajām personām bieži ir nenormēts darba laiks, pienākumu pildīšana ir saistīta ar ilgstošu darbu pēc noteiktā darba laika, kā arī ar nepieciešamību operatīvi nokļūt darba vietā sakarā ar darba pienākumu izpildi. Savukārt dienesta transportlīdzekļu izmantošana citiem mērķiem saskaņā ar minēto likumu ir aizliegta.
"Nav pieļaujama situācija, kurā valsts amatpersonas izmanto valstij piederošu īpašumu privātām vajadzībām."
Lai nodrošinātu pagaidu risinājumu attiecībā uz aizliegumu valsts mantu nodot bezatlīdzības lietošanā, noteikumos ir lietderīgi noteikt, ka dienesta transportlīdzekļu izmantošana braucieniem no darba uz dzīves vietu un otrādi ir uzskatāma par izmantošanu dienesta vajadzībām, vienlaikus nosakot, ka minēto personu pienākums ir maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli un veikt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, MK noteikumu grozījumus pamato FM.
Ministru prezidents V.Dombrovskis 25. janvāra rezolūcijā bija uzdevis KNAB un FM līdz 1. februārim sniegt konkrētus priekšlikumus normatīvo aktu izmaiņām, kas noteiktu vienotu kārtību dienesta automašīnu un citas valsts mantas izmantošanai personīgajām vajadzībām un nodrošinātu vienotu pieeju IIN piemērošanā gūtajam labumam no darba devējam piederoša vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas personīgām vajadzībām gan attiecībā uz valsts pārvaldes amatpersonām, gan privātajiem uzņēmumiem.
KNAB uzskaita likumus, ar kuriem „privāti braucieni” ir pretrunā
Valdībai 1. februārī sniegtajā atzinumā KNAB raksta, ka nav iespējams noteikt tiesisku regulējumu dienesta transportlīdzekļu izmantošanai personīgajām vajadzībām, norādot uz vairāku likumu normām.
Likuma „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 1. pantā minētais likuma mērķis – panākt, lai valsts un pašvaldību finanšu līdzekļi un manta tiktu izmantota likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm; novērst to izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu, kā arī ierobežot amatpersonu korupciju. Valsts amatpersonas nedrīkst izmantot valsts īpašumu privātām vajadzībām, izņemot normatīvajos aktos īpaši paredzētās situācijās. Atļauju privātām vajadzībām izmantot valsts īpašumu, maksājot iedzīvotāju ienākumu nodokli, nevar uzskatīt par lietderīgu rīcību, jo tādējādi valstij rodas papildu izdevumi un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājums šos izdevumus nekompensē.
Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11. panta pirmajā daļā ir paredzēts: „Valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas pienākumus, ir aizliegts sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti.”
No iepriekš minētā ir secināms – vispār netiek pieļautas situācijas, ka valsts amatpersona drīkstētu veikt jebkādas darbības, kurās viņa ir personiski vai mantiski ieinteresēta, tai skaitā gūt mantisku labumu, izmantojot dienesta auto personīgām vajadzībām.
Birojs vērš uzmanību uz to, ka nav pieļaujama situācija, kurā valsts amatpersonas izmanto valstij piederošu īpašumu privātām vajadzībām. Šāda rīcība būtu pretrunā arī ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā nostiprinātajiem valsts pārvaldes principiem.
KNAB vēl atgādina, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas pretkorupcijas konvencijas 5. panta 1. punkts nosaka: katrai dalībvalstij jāizstrādā, jāievieš vai jānodrošina efektīva, koordinēta pretkorupcijas politika, kas veicina arī atbilstīgu sabiedrības īpašuma pārvaldīšanu, balstoties uz godprātības, atklātības un atbildīguma principiem. Ņemot vērā, ka arī Latvija ir pievienojusies šai konvencijai, tā ir atbildīga par tāda normatīvā regulējuma veidošanu, kas nav pretrunā ar konvencijā noteikto.
Pasaulē – stingrāki likumi un augstāka morāles latiņa
KNAB izklāsta, ka atsevišķās valstīs ir regulējums, kas pieļauj valsts īpašuma izmantošanu personīgām vajadzībām, bet tikai īpašos gadījumos, kuri normatīvajos aktos ir detalizēti atrunāti.
Piemēram, ASV Vašingtonas štata Administratīvajā kodeksā ir regulēta valstij piederošā īpašuma izmantošana, tai skaitā personīgām vajadzībām. Kodeksā noteikts, ka valsts amatpersonas nedrīkst izmantot valsts īpašumu personīga labuma gūšanai. Kodeksā ir definēti kritēriji, kad valsts īpašuma lietošana personīgām vajadzībām ir pieļaujama. Tie ir: valstij tas rada nelielas vai nerada izmaksas; īpašums tiek lietots retos gadījumos; valsts īpašuma lietošana personīgām vajadzībām netraucē amatpersonu veikt savus pienākumus; lietošana nekaitē valsts īpašuma drošībai.
Tāpat kodeksā ir regulētas situācijas, kurās valsts īpašuma lietošana nav pieļaujama nekādos apstākļos (valsts īpašums tiek lietots, lai gūtu papildu peļņu u.c.).
Savukārt Vācijā ir ļoti detalizēti atrunāta dienesta transportlīdzekļu izmantošana darbiniekam, braucot no mājas uz darbu un no darba uz mājām, un ir noteiktas konkrētas summas, kas jāmaksā kā kompensācija iestādei par katru ar dienesta transportlīdzekli nobraukto kilometru atkarībā no tā motora tilpuma. Noteikumos ir atrunāti arī gadījumi, kad tiek izmantots dienesta šoferis; par katru šādu stundu tiek aprēķināta kompensācija. Ir noteikts, ka dienesta transportlīdzekli nedrīkst novietot stāvvietā pie mājas, kā arī tas, ka dienesta transportlīdzekli nedrīkst izmantot ģimenes locekļu vajadzībām.
Iebildumi paliek un rosina novērst pretrunas
KNAB uzskata, ka nepieciešami plašāki grozījumi normatīvajos aktos, kuros skaidri noteikts aizliegums amatpersonām lietot valstij piederošās automašīnas personīgajām vajadzībām, vienlaikus nosakot konkrētu amatpersonu loku un situācijas, kad amatpersonai būtu tiesības dienesta transportlīdzekli izmantot. Grozījumi nepieciešami arī dienesta transportlīdzekļa lietošanai ārpus darba laika, ja tas saistīts ar amata pienākumu pildīšanu, piemēram, darba vizītes, ilgstošs darbs pēc noteiktā darba laika.
Valdībai 9. februārī sniegtajā atzinumā KNAB apstiprina, ka atbalsta Ministru kabineta protokollēmuma projekta punktu, kurā teikts: ir nepieciešams izstrādāt atsevišķu regulējumu valsts un pašvaldību institūciju transportlīdzekļu lietošanai, jo, kā jau birojs iepriekšējā atzinumā ir norādījis, valsts un pašvaldību institūciju īpašumam nebūtu pareizi paredzēt tādu pašu regulējumu, kāds tas ir attiecībā uz privātpersonām.
Taču KNAB joprojām iebilst pret Ministru kabineta 2009. gada 28. decembra noteikumos Nr.1666 noteikto normu piemērošanu attiecībā uz valsts un pašvaldību institūciju transportlīdzekļu izmantošanu, jo tas ir pretrunā ar likumā „Par valsts un pašvaldību mantas izšķērdēšanas novēršanu”, Valsts pārvaldes iekārtas likumā, likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kā arī likumā "Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu" noteikto.
Arī grozījumos paredzētais, pēc KNAB uzskata, nepadara likumīgu valsts un pašvaldību institūciju transporta izmantošanu personīgām vajadzībām, ja šī izmantošana tiek definēta par izmantošanu dienesta vajadzībām: ”Ņemot vērā likumā noteikto, šāda valsts un pašvaldību institūciju transporta izmantošana joprojām ir izmantošana privātām vajadzībām, un tā nav pieļaujama. Un valsts amatpersonas, samaksājot minēto nodokli, atzīst, ka izmanto valsts un pašvaldību institūciju transportu personīgām vajadzībām un tādējādi pārkāpj likumā noteikto.”
"Vācijā dienesta transportlīdzekli nedrīkst novietot stāvvietā pie mājas un to nedrīkst izmantot ģimenes locekļu vajadzībām."
KNAB papildus minētajam vērš uzmanību uz to, ka, ja valsts un pašvaldību institūciju transporta izmantošana tiek uzskatīta par papildu samaksu, šī papildu samaksa ir jāiekļauj arī likuma “Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu” normās.
Pašreizējā likuma redakcijā vienīgais labums, kas ir saistīts ar transportu un tiek pieļauts kā kompensācija valsts amatpersonai, ir norādīts likuma 26. pantā un attiecas tikai uz Saeimas deputātiem un militārpersonām, turklāt, nevis dodot tiem tiesības izmantot valsts vai pašvaldību institūcijām piederošus automobiļus, bet gan daļēji sedzot transporta izdevumus likumā noteiktajos gadījumos un apmērā.
Kā jau rakstīts, šā gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, kura 8. pantā “Gada apliekamā ienākuma avoti” paredzēts: algas nodoklis ir maksājams arī no ienākuma, kas ietver arī darbiniekam, īpašniekam, kapitālsabiedrības valdes loceklim vai padomes loceklim, personai, kas pilda pienākumus vēlētā valsts pārvaldes institūcijā, citā vēlētā amatā vai amatā, kurā persona iecelta, pamatojoties uz Saeimas, Ministru kabineta vai pašvaldības domes lēmumu, kā arī šo personu ģimenes locekļiem doto labumu no darba devējam piederoša vai darba devēja rīcībā esoša vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas tādiem uzdevumiem vai vajadzībām, kas nav saistītas ar darba vai dienesta pienākumu vai darba devēja saimnieciskās darbības veikšanu, līdz 150 latiem mēnesī.
Šīs panta daļas izpratnē par fiziskās personas ģimenes locekļiem uzskatāmi tās vecāki, vecvecāki, laulātais, bērni un mazbērni. Ministru kabinets nosaka labuma guvējam doto labumu no darba devējam piederoša vai darba devēja rīcībā esoša vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas, kas tiek pielīdzināts algota darba ienākumam, par kuru ir jāmaksā algas nodoklis, un tā noteikšanas kārtību.
