Ceļā uz efektīvu valsts pārvaldi
Ceļā uz efektīvu valsts pārvaldi pērn labklājības nozarē īstenotas vairākas nopietnas reformas, kas skāra gan padotības iestādes, gan pašu ministriju.
No 2009.gada 1.jūlija likvidēta Sociālo pakalpojumu pārvalde (SPP), tās funkcijas nododot LM. Savukārt funkcijas, kas saistītas ar redzes un dzirdes invalīdu sociālo rehabilitāciju, ar 2010.gada 1.janvāri deleģētas Latvijas Neredzīgo biedrībai un Latvijas Nedzirdīgo savienībai. Tāpat no šī gada 1.janvāra Latvijas Bērnu fondam deleģēta no prettiesiskām darbībām cietušo bērnu rehabilitācija dzīvesvietā un institūcijās. Būtiskākais ieguvums no šīm reformām ir administratīvo resursu samazināšana ar mērķi izslēgt starpnieku – SPP. Vienlaikus ar 2009.gada 1.septembri likvidēts "Tehnisko palīglīdzekļu centrs”. Tā funkcijas deleģētas nacionālajam rehabilitācijas centram "Vaivari”, bet tiflotehnikas un surdotehnikas nodrošināšana – Latvijas Neredzīgo biedrībai un Latvijas Nedzirdīgo savienībai, kas turpmāk sniegs šos pakalpojumus.
Tāpat pērn noritēja darbs, lai ar 2010.gada 1.janvāri 33 valsts sociālās aprūpes centru vietā darbu sāktu piecas institūcijas – valsts sociālās aprūpes centrs (SAC) "Kurzeme”, SAC "Latgale”, SAC "Rīga”, SAC "Vidzeme” un SAC "Zemgale”. Reorganizācijas rezultātā panākta budžeta līdzekļu ekonomija un izdevumu samazinājums izdevumu pozīcijās, kuras skar sociālo pakalpojumu nozares administrēšanu. Tas nozīmē, ka nodrošināta iespēja centralizēt funkcijas (grāmatvedība, personāla vadība, iepirkumi u.c.), neveidojot jaunu iestādi.
Paplašinās LM funkcijas
Vienlaikus LM pēc Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas ministrijas reorganizācijas 2009.gada 1.jūlijā ir pārņēmusi valsts politikas izstrādi bērnu tiesību aizsardzības un bērnu un ģimenes tiesību jomā. Tāpat LM kļuva par vienu padotības iestādi bagātāka, jo to pulkam piepulcējās Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI). Izvērtējot no reorganizētās ministrijas pārņemtās funkcijas un valsts budžetā pieejamos līdzekļus to nodrošināšanai, LM pieņēma lēmumu par pārņemto funkciju sadalīšanu.
"Sagatavoti risinājumi, lai bezdarbnieki, ģimenes ar bērniem un sociāli neaizsargātākās iedzīvotāju grupas krīzes situācijā nepaliktu bez iztikas līdzekļiem."
Pēc iekšējām reorganizācijām no 2010.gada 1.janvāra Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) nodrošina trīs valsts sociālo pabalstu piešķiršanu un izmaksu (atlīdzība par audžuģimenes pienākumu veikšanu, atlīdzība par adoptējamā bērna aprūpi un atlīdzība par bērna adopciju). Savukārt VBTAI gan kontrolē normatīvo aktu ievērošanu bērna tiesību aizsardzības jomā, gan arī nodrošina bāriņtiesu uzraudzību un metodisko vadību, audžuģimeņu kustības attīstību un atbalstu, tāpat tā nodrošina apliecību bārenim vai bez vecāku gādības palikušajam bērnam sociālo garantiju nodrošināšanai izgatavošanu un izsniegšanu.
Pabalsti un pensijas
Lai samazinātu 2009.gada deficītu, valdība budžeta grozījumu izstrādes laikā akceptēja vairākas izmaiņas sociālā nodrošinājuma jomā, kas stājās spēkā ar 2009.gada 1.jūliju, kā arī 2010.gadā. Grozījumu rezultātā no 2009.gada 1.jūlija:
- pārtraukta ģimenes valsts pabalsta izmaksa par bērniem, kuri sasnieguši 19 gadu vecumu. Par bērniem, kuri dzimuši pēc 2010.gada 2.maija, pabalstu nemaksās no dzimšanas līdz viena gada vecumam. Laika periodā līdz 2012.gada 31.decembrim ģimenes valsts pabalsts par visiem bērniem noteikts vienādā apmērā – astoņi lati mēnesī;
- par bērniem, kuri dzimuši līdz 2010.gada 2.maijam, vecāku pabalstu strādājošajiem vecākiem izmaksā 50% apmērā. Vecāki, kuri bērna kopšanas laikā atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un līdz ar to negūst ienākumus kā darba ņēmēji vai pašnodarbinātie, vecāku pabalstu saņems tāpat kā līdz šim, t.i., 70% apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas;
- saīsināts slimības pabalsta maksimālais izmaksas periods no 52 līdz 26 nedēļām, ja persona slimo nepārtraukti. Savukārt, ja slimo ar pārtraukumiem – uz laiku, ne ilgāku kā 52 nedēļas trīs gadu periodā. Pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinumu, slimības pabalsta izmaksas periodu varēs pagarināt, bet ne ilgāk kā līdz 52 kalendārajām nedēļām;
- lai nodrošinātu sociālo aizsardzību bezdarbniekiem ar nelielu apdrošināšanas stāžu, it īpaši tiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir mazāks par 10 gadiem, līdz 2011.gada 31.decembrim bezdarbnieka pabalstu izmaksā deviņus mēnešus. Par pagarinātā perioda mēnešiem (pēc 2009.gada 1.jūlija) bezdarbnieka pabalsts ir konstanta summa – 45 lati mēnesī;
- nestrādājošiem vecuma un izdienas pensiju saņēmējiem pensijas apmērs samazināts par 10% un strādājošiem vecuma un izdienas pensiju saņēmējiem par 70%. Šo normu Satversmes tiesa atzina par spēkā neesošo no pieņemšanas brīža.
- samazinātas priekšlaicīgās vecuma pensijas, izmaksājot pensiju 50% apmērā no piešķirtā pensijas apmēra (līdz 2009.gada 30.jūnijam piešķirtā priekšlaicīgā vecuma pensija ir 80% apmērā no piešķirtā pensijas apmēra).
Saglabāta sociālo pakalpojumu sistēma
Pērn, ekonomiskās krīzes apstākļos, saglabāta valsts sociālo pakalpojumu sistēma. Tas nozīmē, ka sniegto sociālo pakalpojumu apjoms būtiski netika samazināts. Tāpat uzlabota sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamība – personām ar funkcionāliem traucējumiem iespējams saņemt ne tikai 21 dienu ilgus (pirmreizēja pakalpojuma gadījumā), bet arī līdzvērtīgus 14 dienu ilgus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus (atkārtota pakalpojuma gadījumā).
Turklāt sociālās rehabilitācijas pakalpojumi steidzamības kārtā pieejami uzreiz pēc medicīniskās rehabilitācijas kursa beigām, kas nodrošina pakalpojumu nepārtrauktību un uzlabo iespējamos rehabilitācijas rezultātus. Minētos pakalpojumus var saņemt vecumā no 15 gadiem līdz likumā noteiktajam valsts vecuma pensijas vecumam.
Palīdzība trūcīgiem cilvēkiem
Sagatavoti risinājumi, lai bezdarbnieki, ģimenes ar bērniem un sociāli neaizsargātākās iedzīvotāju grupas krīzes situācijā nepaliktu bez iztikas līdzekļiem. Sadarbībā ar Pasaules banku izstrādāta sociālā tīkla stratēģija, kuras mērķis ir mazināt reformu negatīvo ietekmi, kā arī palīdzēt iedzīvotājiem pārvarēt nelabvēlīgos ekonomiskos apstākļus trīs galvenajos virzienos: labklājības jomā, veselības jomā un izglītības jomā.
Galvenie atbalsta virzieni labklājības jomā ir pabalsta garantētā minimālā ienākumu (GMI) līmeņa nodrošināšanai saņēmēju loka paplašināšana un izmaksu perioda palielināšana. Vienlaikus nodrošināts valsts atbalsts, lai pašvaldības varētu izmaksāt GMI un dzīvokļa pabalstus.
Pateicoties GMI līmeņa paaugstināšanai no 37 līdz 40 latiem mēnesī pilngadīgām personām un 45 latiem bērniem, bija iespējams paplašināt tā saņēmēju loku. Pašvaldībām dotas tiesības pašām paaugstināt GMI līmeni vecuma un invaliditātes pensiju saņēmējiem līdz 90 latiem mēnesī. Vienlaikus ar GMI līmeņa paaugstināšanu atcelta arī ģimenei izmaksājamā GMI pabalsta augšējā robeža. Jāatgādina, ka ģimenei piešķiramo GMI pabalstu aprēķina kā starpību starp GMI līmeni attiecīgajai ģimenei un tās vidējiem mēneša ienākumiem.
"Ņemot vērā situāciju darba tirgū, pērn LM sākusi izstrādāt vairākus jaunus preventīvos bezdarba samazināšanas un aktīvos nodarbinātības pasākumus."
Lai sarūkošie pašvaldību budžeta ieņēmumi neapdraudētu pašvaldību iespējas nodrošināt GMI un dzīvokļa pabalstu izmaksas, pieņemti grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un uz tiem pamatoti Ministru kabineta noteikumi. Tie paredz, ka, sākot ar 2009.gada 1.oktobri, valsts pašvaldībām līdzfinansē 50% no GMI pabalstam un 20% no dzīvokļa pabalstam izlietotajiem līdzekļiem.
Piesaistot Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējumu, ar 2009.gada septembri/oktobri:
- bezdarbniekiem ir iespēja piedalīties darba praktizēšanā pašvaldībās, veicot sabiedrībai derīgus, pilna laika darbus (ārpus uzņēmējdarbības) un katru mēnesi par to saņemt 100 latu stipendiju. Papildus, ja nepieciešams, pašvaldībai ir tiesības izmantot noteikta apmēra finansējumu arī nepieciešamā inventāra iegādei darbu veikšanas nodrošināšanai, noteikta apmēra transporta izmaksu segšanai, veselības pārbaužu veikšanai dalībniekiem. Katrs pasākumā iesaistītais bezdarbnieks tiek apdrošināts pret nelaimes gadījumiem darba praktizēšanas vietā. Pēc LM domām, šis pasākums sevi ir noteikti attaisnojis, jo tā būtība ir iztikas līdzekļu nodrošināšana bezdarbniekiem, kas vairs nesaņem bezdarbnieka pabalstu, un noteiktos gadījumos tas darbojas arī kā ilgstoši neaktīvu personu aktivizācijas mehānisms. Pasākumā līdz šim brīdim ir iesaistījušās vairāk nekā 17 tūkstoši personu.
- dīkstāvē esošo uzņēmumu darbinieki var piedalīties apmācībās, lai saglabātu iemaņas un darba spējas. Tās ir līdz sešiem mēnešiem ilgas apmācības, izmantojot kuponu sistēmu. Kupona summa nepārsniedz 500 latus, tā apmērs atkarīgs no apmācību jomas. Iesaistītajiem izmaksā arī mācību pabalstu līdz 90 latiem.
Nodarbinātība
Ņemot vērā situāciju darba tirgū, pērn LM sākusi izstrādāt vairākus jaunus preventīvos bezdarba samazināšanas un aktīvos nodarbinātības pasākumus.
Lai pieaugušie no 25 gadu vecuma varētu papildināt un pilnveidot darba dzīvei nepieciešamās zināšanas un prasmes, pašreiz tiek izstrādātas programmas pieaugušo iesaistei mūžizglītībā. Tāpat plānots nodrošināt iespēju bezdarbniekiem iegūt 1. un 2. līmeņa profesionālo augstāko izglītību. Pagājušajā gadā LM pakāpeniski sāka ieviest "apmācību kuponu” metodi, lai palielinātu profesionālo apmācību, pārkvalifikāciju, kvalifikācijas paaugstināšanu un neformālās izglītības pasākumu efektivitāti. Precizēti arī finanšu atbalsta nosacījumi pasākumiem komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai.
Vienlaikus īstenotas arī minētās – darba praktizēšana pašvaldībās un dīkstāvē esošu uzņēmumu darbinieku – apmācības.
Lai bezdarbniekiem profesionālās apmācības laikā nodrošinātu nepieciešamo finansiālo atbalstu, no 2009.gada bezdarbnieki saņem stipendiju 70 latu apmērā.
