Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Dzīvnieks ir ļoti atkarīgs no cilvēka, un tieši cilvēks ir par viņu atbildīgs.
FOTO: www.metro.com.uk
Konvencija Latvijā stāsies spēkā „mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši seši mēneši no dienas, kurā deponēts ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokuments” – to paredz pati konvencija.
Likumi ir. Un tālāk?
Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas pārstrādes departamenta Dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja vietniece Inga Kronenberga skaidro, ka dzīvnieku aizsardzību mūsu valstī reglamentē Dzīvnieku aizsardzības likums, kurā ir noteiktas gandrīz visas normas, kas regulētas arī konvencijā. „Šajā dokumentā nekā īpaši jauna un Latvijā nebijuša patiesībā nav, bet starptautiskie līgumi ir valstiski jāpieņem un konvencijai jāpievienojas, ko mēs arī tagad darām. Jāsaka gan, ka darbs pie dzīvnieku labturības jomas sakārtošanas Latvijā sākās jau 2000. gadā,” skaidro I.Kronenberga.
Konvencijas mērķis ir panākt, lai cilvēks būtu morāli atbildīgs par visām dzīvām būtnēm un galvenokārt – mājas (istabas) dzīvniekiem, kuriem ir īpašas attiecības ar cilvēku. Latvijas normatīvajā bāzē jau ir noteikts, ka dzīvnieki kārtīgi jābaro, ka jārūpējas par viņu labsajūtu un veselību, ka nedrīkst pieļaut izbēgšanu u. tml. Tātad – cilvēkam ir jābūt atbildīgam. Konvencija pastiprina šīs normas, kas sabiedrībai būtu jāievēro bez lieka atgādinājuma. Bet Latvijā joprojām dzīvnieku aizsardzības jautājumi ne visiem šķiet pašsaprotami. Ko darīt?
„Protams, jebkura normatīvā akta izpilde ir atkarīga no sabiedrības. Ja cilvēki veic neatļautas darbības, tad pat vislabākais normatīvais akts tur nekā nevar līdzēt,” secina I.Kronenberga. „Vienīgais, ko varam darīt, - sodīt. Bet katram cilvēkam nav iespējams „piestiprināt” inspektoru. Cilvēka rīcība ir atkarīga gan no izglītības un informētības līmeņa, gan no sirdsapziņas. Te mums daudz var palīdzēt plašsaziņas līdzekļi, runājot par ētikas un morāles, un dzīvnieku aizsardzības tematiem.”
Garās astes un ausis – vien sapnis Latvijā
Latvijā jau kopš 2000. gada ir aizliegts kupēt dzīvniekiem astes, ausis, amputēt nagus, ilkņus un veikt tamlīdzīgas darbības, ja vien tās nav jāveic veselības saglabāšanas nolūkā. Diemžēl Latvijā joprojām redzam kucēnus bez astēm un ar apgrieztām austiņām. Likumi nedarbojas. Tātad arī konvencija „nestrādās”...
„Šāda veida ķirurģisko iejaukšanos aizliedz arī Veterinārmedicīnas likums. Praktizējošiem veterinārārstiem ir jāievēro likumā noteiktās normas. Pretējā gadījumā tas var novest pie veterinārmedicīniskās prakses sertifikāta zaudēšanas. Bet vienmēr jau kāds atrodas...” min I.Kronenberga. Uzreiz gan piebilstot, ka likums „Par Eiropas Konvenciju par mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzību” ļauj veikt izņēmumus, un pēc ilgām debatēm Saeimā, kurās piedalījās arī mednieku organizācijas, tāds izņēmums tiek pieļauts un tas attiecas uz astu apgriešanu. Latvijā drīkstēs apgriezt astes šādiem medību šķirnes suņiem:
Atbildība – cilvēka pienākums
Līdz ar Eiropas Konvencijas par mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzību ratificēšanu Latvija iekļaujas starptautiskajā apritē, un arī citām valstīm ir interese, kāda situācija ir Latvijā. Šī konvencija cilvēkam vēlreiz atgādina, ka viņš nedrīkst savam mīļdzīvniekam nodarīt sāpes un ciešanas. Dzīvnieks ir ļoti atkarīgs no cilvēka, un tieši cilvēks ir par viņu atbildīgs.
"Latvijā joprojām dzīvnieku aizsardzības jautājumi ne visiem šķiet pašsaprotami. Ko darīt? "
Ar konvencijas ratificēšanu dalībvalsts apņemas pilnveidot informēšanu par dzīvnieku aizsardzības jautājumiem. „Latvijā darbojas Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome, kuras viens no pienākumiem ir sabiedrības informēšana, izglītošana un ieteikumu sniegšana valsts iestādēm,” atgādina vecākā referente. „Arī Zemkopības ministrija savu iespēju robežās informē sabiedrību par dzīvnieku aizsardzības jautājumiem.”
Īpašnieks tikai no 16 gadu vecuma
Jauninājums, ko Latvijā ienes Eiropas Konvencija par mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzību, ir tas, ka dzīvnieku īpašumā cilvēks var iegūt tikai tad, kad viņam ir pilni 16 gadi. Šādas prasības līdz šim Latvijas normatīvajos dokumentos nebija. Tātad turpmāk dzīvniekus arī pārdot drīkstēs tikai cilvēkiem, kuri sasnieguši 16 gadu vecumu. „Zemkopības ministrija atbalsta šādas normas ieviešanu,” saka I.Kronenberga. Viņa iesaka jebkuram, kurš nodarbojas ar mājas (istabas) dzīvnieku turēšanu, audzēšanu vai tirdzniecību, izlasīt gan konvenciju, gan galvenos reglamentējošos normatīvos aktus dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā.
"Turpmāk dzīvniekus arī pārdot drīkstēs tikai cilvēkiem, kuri sasnieguši 16 gadu vecumu."
Dzīvnieku aizsardzību Latvijā līdztekus pašlaik ratificējamai konvencijai un Dzīvnieku aizsardzības likumam reglamentē arī Eiropas Konvencija par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību un tās protokolu un Eiropas Konvencija par kaujamo dzīvnieku aizsardzību, kas abas ir ratificētas. Pašlaik notiek sagatavošanās darbs, lai varētu ratificēt arī Eiropas Konvenciju par mugurkaulnieku aizsardzību, ko izmanto izmēģinājumiem vai citiem zinātniskiem mērķiem.
