„Lauksaimniecības un lauku attīstības likums spēkā ir kopš 2004. gada, un dzīve šo gadu laikā ieviesusi savas korekcijas, kurām būtu jāatspoguļojas arī likumā,” teic Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta Tiešo maksājumu nodaļas vadītāja vietnieks Andris Orlovskis. „Tomēr atsevišķi grozījumi - gluži pretēji – ieviesīs izmaiņas turpmākajās lauksaimniecības norisēs.”
Meža konsultantu atzīšanas kārtība
ZM Meža departamenta Meža nozares atbalsta nodaļas vadītāja vietnieks Normunds Strūve skaidro, ka likuma „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, 1. panta 1. daļa paredz papildināt Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5. panta 4.1 daļu tādējādi, lai MK tiktu dotas tiesības noteikt kārtību, kādā atzīstami mežsaimniecības konsultāciju pakalpojumu sniedzēji.
„Turpmāk mežsaimniecības konsultāciju pakalpojumu sniedzēji tiks atzīti līdzīgi, kā jau pašlaik tiek atzīti lauksaimniecības konsultāciju pakalpojumu sniedzēji. Šie grozījumi dzīvē jau iedibināto sistēmu nemaina. Bet, tiesa, turpmāk būs noteikta kārtība, kādā šos mežsaimniecības konsultāciju pakalpojumu sniedzējus arī atzīs – kuri drīkstēs sniegt pakalpojumus meža īpašniekiem gadījumos, kad meža īpašnieks vēlas saņemt atbalstu konsultācijām,” stāsta N. Strūve.
"Turpmāk būs noteikta kārtība, kādā atzīs arī mežsaimniecības konsultāciju pakalpojumu sniedzējus."
Grozījumus vajadzējis galvenokārt tādēļ, lai meža īpašnieki varētu pretendēt uz ES finansējumu par konsultāciju izmantošanu. Bet, tā kā šis finansējums tomēr nav pieejams, tad veiktie grozījumi vērtējami kā redakcionāli.
Izmaiņas ES projektu izskatīšanas kārtībā
Likuma „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, 1. panta otrā daļa (groza Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5. panta 7.1 daļu) noteic izmaiņas atbalsta iesniegumu vērtēšanas termiņa nosacījumos. ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta Fondu uzraudzības un informācijas koordinācijas nodaļas vadītāja vietniece Ilze Klusa teic, ka, veicot darbu, saistītu ar ES finansējuma iegūšanas iespējām lauksaimniekiem, norisinās nemitīga sadarbība ar Lauku atbalsta dienestu (LAD). Jo tieši LAD ir galvenā administrējošā iestāde, kurā tiek vērtēti projekti ES fondu līdzfinansējuma piešķiršanai lauksaimniecībā.
„Jau iepriekš bija noteikts, ka situācijās, kad nepieciešams veikt faktu papildu konstatāciju jau iesniegtiem projektiem, LAD lēmumu par atbalsta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu var pagarināt līdz pat 12 mēnešu ilgam laikam no projekta iesniegšanas brīža, par to paziņojot projekta iesniedzējam – atbalsta pretendentam. Tātad ir jāsūta speciāls paziņojums, ka, ņemot vērā nepieciešamību papildu faktu konstatācijai, termiņš projektu izvērtēšanai tiek pagarināts. Taču, tā kā realitātē papildu faktu konstatēšana un projektu vērtēšana norisinās ļoti ciešā sadarbībā ar atbalsta pretendentiem, prasība par īpaša paziņojuma nosūtīšanu par termiņa pagarināšanu no likuma jāsvītro – lai samazinātu administratīvo slogu un arī taupītu resursus,” skaidro I. Klusa.
"Ciltsdarba valsts inspekcijas funkciju, tiesību un saistību pārņēmēji ir Pārtikas un veterinārais dienests un valsts aģentūra „Lauksaimniecības datu centrs”."
Taču līdztekus izmaiņām likumā drīzumā gaidāmas arī izmaiņas MK noteikumos par atsevišķu Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.-2013. gadam pasākumu ieviešanu. Saistībā ar zemo projektu iesniegšanas aktivitāti un ekonomisko situāciju valstī, domājams, ka drīzumā atsevišķiem pasākumiem tiks īstenota projektu nepārtrauktā iesniegšana noteiktā laika termiņā, piemēram, gada, pusgada laikā. „Pašlaik lauksaimnieku aktivitāte ir tik zema, ka nauda daudzu pasākumu ietvaros paliek pāri, tādēļ lielu bažu, ka gribētājiem naudas aptrūksies, mums nav,” teic I. Klusa. „Tas lielā mērā saistīts ar kredītresursu kā tādu apsīkumu. Un, protams, arī ar augstajiem kredītprocentiem, ko bankas nosaka lauksaimniecības kā augsta riska uzņēmumiem. Cilvēki vienkārši nespēj procentus un vēl aizdevuma pamatsummu samaksāt. Bet Latvijai ES naudu vajadzētu tomēr apgūt, tādēļ plānojam atsevišķiem pasākumiem atteikties no projektu iesniegšanas kārtām. Pie jaunajiem MK noteikumiem pašlaik strādājam.”
Vairs nebūs Ciltsdarba valsts inspekcijas
Likuma „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” 2. pants (groza Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 7. panta 2. daļu) noteic, ka turpmāk Ciltsdarba valsts inspekcijas (CVI) funkciju, tiesību un saistību pārņēmēji ir Pārtikas un veterinārais dienests un valsts aģentūra „Lauksaimniecības datu centrs”.
„Jā, tas tiešām nozīmē, ka CVI vairs nebūs,” skaidro ZM Lauksaimniecības departamenta Lopkopības un ciltsdarba nodaļas vadītāja vietniece Ineta Lavrinoviča. „Tādējādi - saskaņā ar sistēmas reorganizāciju - nepieciešami precizējumi likumā. Piena ražotāju un pircēju kontroli pārņems Pārtikas un veterinārais dienests, bet Lauksaimniecības datu centrs - piena kvotu administrēšanu. Piena ražotāji pret šādām pārmaiņām neprotestē, jo viņiem tas nozīmē – par vienu inspektoru saimniecībā mazāk. Un arī par vienu pārbaudes iestādi mazāk.”
Plānots, ka reālā funkciju pārņemšana notiks jau šogad.
Lai grupa kļūtu par organizāciju
Tirgus un tiešā atbalsta departamenta Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vecākais referents Jānis Krainis skaidro likuma „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” 3. pantu (groza Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 9. pantu): „Šis grozījums nepieciešams, lai augļu un dārzeņu ražotāju organizācijas varētu saņemt atzīšanu un atbalstu Augļu un dārzeņu kopējās tirgus organizācijas (KTO) ietvaros. Ražotāju grupas un ražotāju organizācijas ir juridiskas personas (piemēram, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība), kuras atbilst noteiktiem atzīšanas kritērijiem. Pašreiz Latvijā nav nevienas atzītas ražotāju organizācijas, taču ir divas augļu un dārzeņu ražotāju grupas. Ražotāju grupas ir tās juridiskās personas, kurām ir piešķirts pārejas periods (līdz pieciem gadiem), lai sasniegtu atbilstību ražotāju organizācijas atzīšanas kritērijiem.”
"Pašlaik Latvijā ir divas atzītas augļu un dārzeņu ražotāju grupas, kurām 2011. gada vidū ir jāiegūst ražotāju organizācijas statuss."
Pašlaik Latvijā ir divas atzītas augļu un dārzeņu ražotāju grupas – „Mūsmāju dārzeņi” un „Baltijas dārzeņi”, kurām ir jāiegūst ražotāju organizācijas statuss 2011. gada vidū. Lai to varētu izdarīt, ir jāizstrādā atzīšanai nepieciešamais juridiskais pamats. „Ar grozījumiem Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā tiek radīts likumiskais pamatojums Ministru kabineta noteikumu par augļu un dārzeņu ražotāju organizāciju atzīšanu un atbalstu izstrādei,” skaidro J. Krainis.
Augļu un dārzeņu ražotāju grupas saņem divu veidu atbalstu – administratīvo izdevumu segšanai un investīcijām, kas nepieciešamas ražotāju organizācijas atzīšanas kritēriju sasniegšanai. Savukārt ražotāju organizācijai ir pieejams atbalsts investīcijām, kuru aprēķina no realizētās produkcijas vērtības.
Lai deleģējumam būtu likumisks pamatojums
ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta Nozaru ekonomikas nodaļas vecākā referente Maruta Grīnberga skaidro likuma „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” 5. pantu (groza Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 3., 5., 6. un 7. daļu): „Te ir vesela virkne grozījumu, kas saistīti ar ekonomiskās un statistiskās informācijas sagatavošanas kārtību. Bet šo daudzo grozījumu būtība ir atvieglot juridisko ceļu funkciju deleģējumam ne tikai ZM padotības iestādēm, bet arī juridiskajām privātpersonām, piemēram, SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” (LLKC). Likuma grozījumi reālajā dzīvē sistēmu nemaina, jo tā jau darbojas. Bet, no likuma viedokļa raugoties, līdz šim mums bija sarežģījumi, jo nebija tiesību deleģēt funkcijas privātpersonām, par ko daļēji uzskatāms arī LLKC. Turpmāk mums tādas būs.”
Nepieciešamais deleģējums likumā skar gan informācijas sniegšanu Latvijas lauku saimniecību uzskaites datu tīklam (SUDAT), gan ražas prognozēšanu, gan lauksaimniecības statistikas izlases apsekojumu veikšanu un citas funkcijas, kas saistītas ar dažāda veida informācijas sniegšanu aprēķiniem, tajā skaitā „Eurostat” vajadzībām. Visu šo informāciju jau līdz šim vāca un tālāk novirzīja LLKC, un arī turpmāk tā iecerēts, bet tam bija nepieciešams likumisks pamatojums, jo LLKC ir daļēja privātpersona.
"Šo daudzo grozījumu būtība ir atvieglot juridisko ceļu funkciju deleģējumam ne tikai ZM padotības iestādēm, bet arī juridiskajām privātpersonām."
ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta Valsts atbalsta plānošanas nodaļas vecākā referente Ņina Rakstiņa situāciju skaidro šādi: „Vienmēr mums ir bijušas problēmas ar funkciju deleģēšanu LLKC tā statusa dēļ. LLKC ir divi īpašnieki – 99% pieder Latvijas valstij ZM personā, bet 1% - Zemnieku federācijas biedriem - pašiem lauksaimniekiem. Tādēļ LLKC nav tīra valsts iestāde un arī ZM padotības iestāde ne. Arī LLKC iekšēji, t.sk. grāmatvedībā, ir atdalīta 1% privātā un 99% valsts daļa. LLKC ir divi direktora vietnieki – viens privātajai, otrs – valsts daļai. Starp abām daļām notiek savstarpējie norēķini, piemēram, kabinetu īre, informācijas pirkšana un pārdošana u.tml. Bet organizācija kopumā ir viena.”
ZM bijušas ilgas sarunas ar federācijas biedriem par iespējamo viņu 1% atpirkšanu, bet viss beidzies bez rezultāta. ZM nav tādas naudas, lai šo daļu atpirktu. Tādēļ, lai neapstātos daudzi procesi, arī nepieciešami daudzie grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā.
M. Grīnberga piebilst, ka likumā veiktie grozījumi patlaban rada papildu iespēju uz valsts funkciju pildīšanu pretendēt vēl kādai cita privātpersonai, ne tikai LLKC. Šie likuma grozījumi, veikti deleģējuma legalitātes dēļ, palielina arī konkurences iespējas. Ja kāds spēj nodrošināt līdzvērtīgu pakalpojumu sniegšanu LLKC, tas var pieteikties šo funkciju pildīšanai – ja to spēj izdarīt labāk un lētāk un gūst ZM atbalstu kā labākā deleģēto funkciju pildītāja valstī.
