Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Atbildīgie dienesti aicina rūpēties par savu drošību un pieskatīt tuviniekus.
FOTO: Aiga Dambe, LV portāls
Bezvēsts pazudušas personas statuss ir noteikts Operatīvās darbības likumā. Par bezvēsts pazudušām personām uzskatāmas tādas, kuras pēkšņi un bez acīmredzama iemesla pametušas savu pastāvīgo vai pagaidu uzturēšanās vietu, neievēro savu ierasto dzīvesveidu, un sazināšanās ar tām nav iespējama, kā arī nepilngadīgās un tās personas, kuras vecuma, to fiziskā, garīgā stāvokļa vai slimības dēļ ir aprūpējamas, bet aizgājušas no mājām, ārstniecības iestādēm vai citām uzturēšanās vietām.
Valsts policijas apkopotā informācija liecina, ka šā gada pirmajos deviņos mēnešos bija ierosinātas 1130 meklēšanas lietas, no tām par nepilngadīgām personām – 359.
Bez vēsts pazudušo personu meklēšanu Valsts policija veic saskaņā ar tās izstrādātajiem "Personu meklēšanas noteikumiem".
Kā stāsta Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes Personu meklēšanas nodaļas darbinieki, iemesli personu pazušanai mēdz būt dažādi. Tie ir mežā apmaldījušies sēņotāji un ogotāji, personas ar garīgās veselības traucējumiem, pašnāvību izdarījušas personas. Nepilngadīgie mēdz no mājām aizbēgt, noklīst un neziņot vecākiem par savu atrašanās vietu. Visbiežāk noklīst bērni vecumā no 11 līdz 17 gadiem, liecina Personu meklēšanas nodaļas darbinieku pieredze.
Mēdz būt gadījumi, kad cilvēks personisku iemeslu dēļ ir izvēlējies pārtraukt kontaktus ar tuviniekiem. Tuvinieki, nevarēdami sazināties ar šo personu, ziņojuši policijai par tās pazušanu.
Policija saņem iesniegumus arī par ārvalstīs pazudušiem Latvijas pilsoņiem. Tie lielākoties ir cilvēki, kas devušies darba meklējumos un saviem tuviniekiem nesniedz ziņas par savu atrašanās vietu. Pazušanai mēdz būt arī krimināla rakstura iemesli – kad persona ir tikusi nolaupīta vai noslepkavota.
"Visbiežāk noklīst bērni vecumā no 11 līdz 17 gadiem."
Pēc Latvijas pievienošanās Šengenas zonai tika atcelta robežkontrole uz Latvijas iekšējām sauszemes, jūras un gaisa robežām. Līdz ar to personu pārvietošanās pāri robežai netiek kontrolēta, un tas sarežģī bezvēsts pazudušo meklēšanu. Šobrīd pastāv Šengenas informācijas sistēma, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, lai stiprinātu sabiedrisko kārtību un drošību dalībvalstu teritorijā, un nodrošina ziņojumu pieejamību dalībvalstu kompetentajām institūcijām un iestādēm. Nepieciešamības gadījumā šajā informācijas sistēmā tiek iekļautas ziņas arī par Latvijā bezvēsts pazudušajiem.
Konstatējot pazušanu, jādodas uz policiju
Konstatējot, ka pazudis tuvinieks, nekavējoties ir jāvēršas Valsts policijā. Kā stāsta VP Personu meklēšanas nodaļā, nav noteikts laika posms, kādam būtu jāpaiet no personas pazušanas konstatēšanas līdz brīdim, kad ziņot policijai. Tātad, ja tuvinieki uzskata, ka persona ir pazudusi, jāvēršas pēc palīdzības pazudušo atrast.
Policijas iecirknī jāuzraksta iesniegums par personas bez vēsts pazušanu un jāsniedz visa iespējamā informācija par pazudušo personu – fotogrāfija, personas apraksts, īpašas pazīmes, zināmie pazušanas apstākļi, jānorāda vietas un personas, pie kurām pazudušais varētu uzturēties. Tāpat jāatzīmē, vai pazudušajam līdzi bijis mobilais telefons, bankas kartes, kā arī cita informācija pēc policijas pieprasījuma. Šī informācija ir nozīmīga meklēšanas procesam. Pēc iesnieguma saņemšanas policija uzsāks meklēšanas procesu.
Pirms vērsties policijā ar iesniegumu par bezvēsts pazudušu personu, tuvinieki var apzvanīt pazudušā paziņas, kolēģus, vietas, kurās tas mēdz uzturēties, sazināties ar slimnīcām un citām iestādēm, kurās persona varētu būt. Protams, var izrādīties, ka ar personu viss ir kārtībā, tikai tā aizmirsusi par savu prombūtni paziņot.
Pazudušā tuviniekiem policija ir jāinformē par visām darbībām, kuras veiktas personas meklēšanā pirms vēršanās policijā. Gadījumā ja bezvēsts pazudusī persona atgriežas mājās vai izdodas to atrast, par to nevajadzētu aizmirst policijai paziņot.
Meklēšanas gaitā pazudušā tuviniekiem var nākties atpazīt neidentificētas mirušās personas. Atsevišķos gadījumos no bezvēsts pazudušo personu radiniekiem tiek ņemti DNS paraugi un salīdzināti ar neatpazītu mirušu personu DNS.
Ārzemēs pazudušo meklēšana, par kuriem iesniegums iesniegts Latvijā, prasa vairāk resursu. Izmeklēšana tiek veikta arī ārvalstīs, iesaistot starptautiskas iestādes un organizācijas, piemēram, Interpolu.
"Bezvēsts pazudušā tuviniekiem var nākties atpazīt neidentificētas mirušās personas."
Bezvēsts pazudušo personu meklēšanā VP mēdz piesaistīt arī citas iestādes, kuru rīcībā ir atbilstoši resursi. Piemēram, Zemessardze tiek iesaistīta gadījumos, kad jāpārmeklē mežs, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests piedalās glābšanas darbos mežā un pārmeklē ūdenstilpnes. Savukārt Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēki tiek iesaistīti gadījumos, kad persona pazudusi jūrā.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā statistika par šo gadu liecina, ka bijuši 34 izsaukumi mežā apmaldījušos personu meklēšanai, no tām 26 personas tika atrastas. Visvairāk palīdzība nepieciešama tieši ogu un sēņu laikā. Šogad septembrī bijuši 13 izsaukumi.
Ja ir pazudis bērns Latvijā vai kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, var zvanīt pa tālr. 116000. Katrā no valstīm zvanītājs tiks savienots ar atbildīgo iestādi vai organizāciju, kura sniegts informāciju par tālāko rīcību. Latvijā šī tālruņa ieviešanas un apkalpošanas tiesības ir saņēmusi biedrība "Bezvests.lv".
Sabiedrība nav vienaldzīga
Šobrīd ir vairākas sabiedrības iniciatīvas, kas nodarbojas ar bezvēsts pazudušu personu meklēšanu un palīdzības sniegšanu pazudušā tuviniekiem. Viena no tām ir brīvprātīgo biedrība "Bezvests" (bezvests.lv). Portālā ievietota informācija aptuveni par 30 bez vēsts pazudušām personām.
Biedrības "Bezvests.lv" pārstāve Iveta Gudkova stāsta: "Cilvēku pazušana ir nopietna problēma, kuru neizjūt līdz brīdim, kamēr tā nav skārusi tieši. To varētu mazināt, ja cilvēki paši vairāk domātu par savu drošību."
I.Gudkova informē, ka ar brīvprātīgo palīdzību izdodas atrast bezvēsts pazudušos, tomēr mēdz būs gadījumi, kad atrastā persona jau ir mirusi.
"Ja nepieciešama palīdzība, jāzvana pa tālr. 112."
Jau gandrīz desmit gadus Valsts policijas mājaslapā tiek ievietota informācija par bezvēsts pazudušām personām. Tā ietver pazudušās personas fotogrāfiju, pazīmes un zināmos pazušanas apstākļus. Policija aicina atsaukties ikvienu, kurš var sniegt ziņas par lapā redzamajām personām. Šobrīd, kad lielu popularitāti ir ieguvuši dažādi sociālie tīkli, informāciju par pazudušo var izplatīt arī ar šo vietņu starpniecību.
No pazušanas pagājuši vairāki gadi
Tiesiskais regulējums paredz, ka persona no pazušanas brīža meklēšanā atrodas desmit gadus. Savukārt, ja persona pazušanas brīdī bija sasniegusi septiņdesmit gadu vecumu, tā tiek meklēta piecus gadus. Saskaņā ar Civillikuma 377.pantu pēc šī termiņa beigām tiesa pēc ieinteresēto personu (radinieku u.c.), bet, ja tādu nav, pēc pazudušā mantas aizgādņa vai prokurora lūguma pazudušo izsludina par mirušu. Visticamāk, personas, kuras bezvēsts prombūtnē atrodas vairākus gadus, ir kļuvušas par nelaimes gadījumu vai noziedzīgu nodarījumu upuriem vai izbraukušas uz ārvalstīm.
Pazudušais par mirušu tiek atzīts arī saskaņā ar Civillikuma 378.pantu – ja ir pazudis kaujas laukā un divu gadu laikā no karadarbības izbeigšanās nav ziņu par viņu, ja atradies uz bojā gājuša kuģa vai lidmašīnas vai nokļuvis citās nāves briesmās un sešu mēnešu laikā par viņu nav ziņu.
Sargā sevi un tuviniekus!
Valsts policija aicina pieskatīt tuviniekus, kuriem ir problēmas ar veselību, jo īpaši atmiņu. Tāpat jāpieskata bērni, jo tie mēdz noklīst un nespēj atrast mājas. Drošības pasākumi ir jāievēro, dodoties uz mežu vai citām reti apdzīvotām vietām. Pazudušo meklēšanā iesaistītie dienesti informē – pirms doties uz šādām vietām, atcerēties paņemt līdzi uzlādētu mobilo telefonu, kā arī informēt piederīgos par to, uz kuru mežu iecerēts doties un cikos paredzēts atgriezties mājās. Svarīgi ir padomāt par apģērbu: ieteicams ģērbt spilgtas krāsas drēbes, kas izceļas uz apkārtējās dabas fona. Pazušanas gadījumā tas atvieglos darbu glābējiem. Ar plašāku ieteikumu sarakstu var iepazīties Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) mājaslapā.
To, ka mobilajam telefonam ir svarīga loma pazudušas personas atrašanā, apliecina VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vecākās speciālistes Viktorijas Šembeles teiktais: "Lielākajai daļa no mūsu izglābtajiem līdzi ir bijuši mobilie telefoni, līdz ar to 112 dispečeri var precizēt atrašanās vietu un dot norādījumus. Visbiežāk mēs cilvēkiem palīdzam izkļūt no meža, raidot no mūsu mašīnām skaņas un gaismas signālu. Līdz ar to sarunas uzturēšana pa telefonu ļauj mums cilvēkam pateikt, kad ir jāklausās signāls, savukārt mums viņš var ziņot, vai dzird to un cik skaļi dzird vai arī nedzird mūsu raidīto skaņas signālu."
Gadījumos kad nepieciešama palīdzība pazudušas personas meklēšanā, jāzvana uz vienoto neatliekamās palīdzības tālruni 112, un operators vajadzības gadījumā nosūtīs palīdzību. Uz šo tālruni var zvanīt, atrodoties jebkurā Eiropas Savienības valstī, un tiksiet savienots ar dienestiem, kas risina ārkārtas situācijas, – policiju, neatliekamo medicīnisko palīdzību un ugunsdzēsējiem.
