AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Laura Studente
LV portāls
04. janvārī, 2018
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Drošība
3
3

Bezvēsts pazudušu personu meklēšana

LV portāla infografika

Aizvadītā gada deviņos mēnešos par bezvēsts pazudušiem tika izsludināti 1075 cilvēki. Iemesli, kāpēc cilvēku izsludina par bezvēsts pazudušu, ir dažādi – tam pamatā var būt krimināls notikums, nelaimes gadījums, persona arī pati var izvēlēties neatklāt savu atrašanās vietu.

īsumā
  • Atkarībā no pazušanas iemesla bezvēsts pazudušo meklēšanas taktika atšķiras.
  • Valsts policija, veicot meklējumus, sadarbojas ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, VUGD un sabiedriskajām organizācijām, kas palīdz arī ar tehnisko nodrošinājumu.
  • Dažreiz pietrūkst pašvaldību atbalsta meklēšanas dalībniekiem – nodrošinot ēdināšanu, tualetes utt.
  • Saskaņā ar tiesisko regulējumu pilngadīga persona drīkst neatklāt savu atrašanās vietu, bet radinieki savukārt ir tiesīgi iesniegt policijai paziņojumu par tās pazušanu. Nekādas civiltiesiskās vai administratīvās sekas personai nerodas.
  • Tāpat, kamēr persona ir bezvēsts prombūtnē, nav pilnīgas skaidrības par viņas īpašuma statusu.

Iemesli, kāpēc cilvēki pazūd bez vēsts, ir dažādi. Pārsvarā tie ir sadzīviski strīdi ģimenē, nesaskaņas ar tuviniekiem, kā arī zvejošana, apmaldīšanās un nelielā procentā gadījumu arī pašnāvība.

Tādējādi bezvēsts pazudušos var iedalīt trīs kategorijās:

  • personas, kuras pazudušas krimināla rakstura notikumā;

  • personas, kuras pazudušas nelaimes gadījuma rezultātā;

  • personas, kuras pašas nevēlas, lai tās atrod.

Piemēram, 2015. gadā meklēšanā tika izsludinātas 752 personas, no kurām netika atrastas 152. Savukārt, novērtējot ilgāku laika periodu, var secināt, ka gada laikā netiek atrasti 30–50 cilvēki, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā norādīja Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Jānis Lazdiņš. Pārvalde ar bezvēsts pazudušo personu meklēšanu nodarbojas jau 10 gadus, tāpēc šajā jautājumā uzkrāta arī pieredze un tas nav jauns izaicinājums..

Atkarībā no pazušanas iemesla bezvēsts pazudušo meklēšanas taktika dažādos gadījumos atšķiras, piemērojot arī dažādus normatīvos aktus, piemēram, likumu "Par policiju", Valsts policijas iekšējos noteikumus, Kriminālprocesa likumu un Operatīvās darbības likumu.

"Diemžēl ir situācijas, kad policijas darbinieki, sevišķi teritoriālajās struktūrvienībās, nav īsti gatavi vadīt liela mēroga bezvēsts pazudušu personu meklēšanas taktisko operāciju, īpaši, ja tajā piedalās arī brīvprātīgie. Pārvalde apmāca nelielu skaitu policistu, kas var doties palīgā reģionālajām struktūrām," skaidroja J. Lazdiņš.

Policijā izstrādāta gan metodika, gan mācību literatūra, gan normatīvo aktu bāze. Personu meklēšanas metodika un taktika tiek pasniegta Valsts policijas koledžas kadetu apmācību laikā, to māca arī kvalifikācijas celšanas kursos un specializētajās struktūrvienībās. Savukārt Rīgas Stradiņa universitātē tiek pasniegti divi studiju kursi – kriminālizmeklēšanas iestāžu darba organizēšana un operatīvā darbība.

Tehniskos līdzekļus iegūst no sadarbības partneriem

Pēc Valsts policijas pieprasījuma meklēšanas darbos var iesaistīties arī Nacionālie bruņotie spēki, kā arī, gadījumā, ja pazudušais tiek meklēts jūrā, NBS iesaistās pēc Jūras meklēšanas un koordinācijas centra pieprasījuma. Pēdējo divu gadu laiku spēki bijuši iesaistīti 72 personu meklēšanā. NBS pārstāvis pulkvežleitnants Kaspars Pudāns paskaidroja, ka Valsts policija prasa atbalstu Zemessardzes vai regulāro spēku komandieriem pēc teritoriālā principa.

Vienlaikus NBS vienībās un apakšvienībās speciālu apmācību bezvēsts pazudušo personu meklēšanai neīsteno. Vienības, kas norīkotas atbalsta sniegšanai, tiek vadītas centralizēti, pakļaujoties Valsts policijas darbu vadītājam. NBS regulāro spēku vienībās ir tādi cilvēku meklēšanai nepieciešami tehniskie līdzekļi kā termobinokļi u. c. Lai gan pazudušu personu meklēšanā pamatā tiek iesaistīta Zemessardze un tās rīcībā nav speciālu šim nolūkam piemērotu tehnisko līdzekļu, tomēr pamazām ar daļēju sabiedrības atbalstu tiek iegādāti nakts redzamības līdzekļi.

Pilnīga tehniskā nodrošinājuma nav arī Valsts policijai. Tāpēc meklējumos tiek iesaistīts arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, kā arī sabiedriskās organizācijas, jo īpaši biedrība "Bezvests.lv", kura ļauj policijai aktīvi izmantot tās rīcībā esošo tehniku. Biedrības rīcībā ir daudzi tehniskie līdzekļi, piemēram, paraplāns, drons ar termokameru, sonori.

Dažreiz pietrūkst pašvaldību atbalsta meklēšanas dalībniekiem

"Bezvests.lv" pārstāve Sandra Miķelsone norādīja, ka biedrība pozitīvi vērtē Valsts policijas darbu bezvēsts pazudušu personu meklēšanā.

Kopumā bezvēsts pazudušo meklēšanā ir vairākas lietas, ko var mainīt. Piemēram, viņa norādīja uz milzīgo dokumentu apjomu policijā un vienlaikus nepietiekamo informācijas apriti – tā bieži netiek ievadīta datubāzēs un līdz ar to nav pieejama. S. Miķelsone pozitīvi novērtēja to, ka Valsts policija iesniegumus par bezvēsts pazudušām personām bieži pieņem arī mutiski.

Kas attiecas uz citām iestādēm un to iesaisti meklēšanā, S. Miķelsone aktualizēja, ka trūkst preventīvā darba ar sociālā riska grupām, jo nereti cilvēki ar īpašām vajadzībām pazūd no iestādēm, kurās viņi uzturas. Tāpat nav arī sadarbības starp slimnīcām un patversmēm, lai ātrāk tur atrastu pazudušo personu.

Meklēšanas pasākumus nereti apgrūtina paši dalībnieki, tāpēc šajās vietās būtu jāuzturas Kārtības policijas pārstāvjiem, jo nereti traucē personas, kuras ir alkohola reibumā, kā arī meklēšanas pasākumos brīvprātīgajiem vairāk vajadzētu ievērot Valsts policijas un pašvaldību policijas norādījumus. Nereti meklēšanā ir iesaistīts pārāk liels brīvprātīgo skaits. Viņa norādīja, ka būtu svarīgi noteikt minimālu pārbaudi brīvprātīgajām personām, kuras piedalās pazudušu personu meklēšanā.

J. Lazdiņš savukārt norādīja, ka dažreiz pietrūkst pašvaldību atbalsta, piemēram, vietās, kur pulcējas daudzi pazudušu personu meklēšanā iesaistītie, nav, kur sasildīties, nav pieejamas tualetes. To apstiprināja arī Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1. nodaļas priekšnieks Romāns Jašins, kurš stāstīja, ka Valsts policijai nereti ir grūtības ar piekļuvi pašvaldību objektiem. Tāpat ir jālūdz pašvaldības sniegt palīdzību vietās, kur pulcējas daudzi pazudušu personu meklēšanā iesaistītie, lai nodrošinātu viņiem mašīnu novietošanu, ēdināšanu, karšu izdrukāšanu u. c. pakalpojumus.

Tāpat joprojām nav atrisināts jautājums saistībā ar meklējamās personas mobilā tālruņa atrašanās vietas noteikšanu. Proti, Latvijas mobilo sakaru operatori attiecīgos datus Valsts policijai sniedz, izmantojot torņu infrastruktūru, bet tas nenodrošina pietiekamu precizitāti. Pilsētās šis pakalpojums pieejams tikai 5 km rādiusā no torņa, bet laukos – 10 km rādiusā.

Savukārt Latvijas Juristu apvienības priekšsēdētājs Rihards Bunka norādīja uz vairākām juridiska rakstura problēmām, kas rodas bezvēsts pazudušu personu meklēšanā. Piemēram, saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu pilngadīga persona drīkst neatklāt savu atrašanās vietu, bet radinieki savukārt ir tiesīgi iesniegt policijai paziņojumu par tās pazušanu. Nekādas civiltiesiskās vai administratīvās sekas personai nerodas. Tāpat, kamēr persona ir bezvēsts prombūtnē, nav pilnīgas skaidrības par viņas īpašuma statusu.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
NOVĒRTĒ PĀRMAIŅAS