26. maijā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu, saskaņā ar kuru Eiropas Savienībai būtu jāizveido banku noregulējuma fondu ES tīkls, lai nodrošinātu, ka par banku darbības problēmām nākotnē nenāktos maksāt nodokļu maksātājiem, kā arī lai tās neiedragātu finanšu sistēmas stabilitāti. Pēc tam, kad būs noslēgušās sarunas gaidāmajā Eiropadomē, Eiropas Komisija izklāstīs šīs ieceres G-20 tikšanās laikā Toronto, šā gada 26.– 27. jūnijā. Šie fondi ietilptu plašākā sistēmā, kuras nolūks ir novērst finanšu krīzes rašanos nākotnē un nostiprināt finanšu sistēmu, informē EK pārstāvniecība Latvijā.
Komisija ir pārliecināta, ka to iespējams panākt, nosakot dalībvalstīm prasību atbilstīgi kopējiem noteikumiem izveidot fondus, kurā bankām būtu jāveic iemaksas. Šie fondi netiks izmantoti, lai bankas „izpirktu” vai glābtu, bet gan lai tās kārtīgi apsaimniekotu bankas saistību nepildīšanas gadījumā un lai netiktu iedragāta finanšu sistēmas stabilitāte.
Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē uzsvēris: „Nav pieļaujams, ka nodokļu maksātājiem joprojām nāktos nest smago slogu, lai izglābtu banku nozari. Viņiem šajās pozīcijās nebūtu jāatrodas. Es vados pēc principa - „piesārņotājs maksā”. Mums ir jāizveido tāda sistēma, kas nodrošina, ka par banku krīzi nākotnē maksās finanšu sektors. Šā iemesla dēļ esmu pārliecināts, ka būtu jāpieprasa, lai bankas veiktu iemaksas fondā, kura nolūks būtu noregulēt banku darbības problēmas, aizsargāt finanšu stabilitāti un ierobežot negatīvo ietekmi, bet šis fonds nekādā gadījumā nebūtu banku glābšanas fonds. Eiropai ir jāsniedz piemērs, izstrādājot vienotu pieeju un vispārēji piemērojamu sadarbības modeli.”
Vairākas ES dalībvalstis jau ir noteikušas banku nozarei pienākumu maksāt nodevas vai arī apsver iespēju šādu noteikumu paredzēt. Tomēr, tā kā nav vēl izveidota koordinēta pieeja attiecībā uz nodevas apmēru un to, kā tā būtu jāizmanto, joprojām pastāv iespēja, ka starp nacionālajiem banku tirgiem varētu rasties konkurences traucējumi un ka krīzes apstākļos varētu tikt iedragāta pārrobežu sadarbība.
"Vairākas ES dalībvalstis jau ir noteikušas banku nozarei pienākumu maksāt nodevas vai arī apsver iespēju paredzēt šādu noteikumu."
Komisija arī atzīst, ka saistībā ar šādām liela mēroga banku finansētām shēmām varētu rasties būtiski morālas dabas apsvērumi, proti, izveidoties priekšstats, ka šādi fondi ir paredzēti, lai aizsargātu bankas no iespējama bankrota riska. Uz šo tik ļoti būtisko jautājumu ir jāatbild skaidri un bez pretrunām: pirmās personas, kurām jāsaskaras ar bankas darbības problēmu, ir akcionāri un neapdrošinātie kreditori; noregulējuma fondi nepildīs „apdrošināšanas polises” funkcijas un netiks izmantoti banku glābšanai, bet gan lai bankas darbības problēmu risinātu metodiski un kārtīgi.
Nākamajā mēnesī EK ar šīm iecerēm iepazīstinās ES finanšu ministrus, valstu vadītājus, kā arī G-20 valstis. Tā centīsies panākt vienotu nostāju par vispārējiem principiem un pamatnostādnēm. Šogad oktobrī Komisija nāks klajā ar sīki izstrādātiem priekšlikumiem saviem plašākajiem plāniem jaunas krīzes pārvaldības sistēmas izstrādei, kā arī ar provizorisko grafiku šo tiesību aktu priekšlikumu pieņemšanai.
Atgādina par bezvēsts pazudušo bērnu dežūrtālruni 116000
Starptautiskās bezvēsts pazudušo bērnu dienas sakarā EK atgādinājusi par pazudušo bērnu glābējtālruni.
„Katrs bezvēsts pazudis bērns ir traģēdija, un mums ir jādara viss iespējamais, lai šādas traģēdijas novērstu. Komisija izveidojusi Eiropas dežūrtālruni 116000, pa kuru ziņot par bezvēsts pazudušajiem bērniem, lai sniegtu norādījumus un atbalstu viņu ģimenēm visā Eiropā. Diemžēl jāsaka, ka šis tālrunis darbojas tikai 11 dalībvalstīs,” stāsta Komisijas priekšsēdētāja vietniece, Tiesiskuma, pamattiesību un pilsonības komisāre Viviana Redinga. „Grūti samierināties ar to, ka pasākumi, kas varētu nodrošināt palīdzību, vēl pilnībā nedarbojas visā Eiropā. Būtu divkārša traģēdija iedomāties, ka bez vēsts pazudis bērns mēģina zvanīt pa tālruni 116000, bet dzird vienīgi automātiskajā atbildētājā ierakstītu paziņojumu, ka šis pakalpojums būs pieejams tikai no 2012. gada. Es aicinu dalībvalstis pielikt visas pūles, lai situāciju mainītu.”
Priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krusa, kas ir atbildīga par digitālo programmu, piebilda: „Dalībvalstīm jāpilda savas juridiskās saistības ne tikai steidzamības kārtā izveidot bezvēsts pazudušo bērnu dežūrtālruni, bet arī nodrošināt, lai sabiedrība par to būtu labi informēta.”
ES jau ir izstrādājusi noteikumus, lai nodrošinātu, ka numurs 116000 visā ES tiek rezervēts dežūrtālruņiem, kas paredzēti ziņošanai par bezvēsts pazudušiem bērniem, un lai sniegtu norādījumus un piedāvātu atbalstu viņu ģimenēm. Šie dežūrtālruņi pašlaik darbojas 11 dalībvalstīs (Beļģijā, Dānijā, Grieķijā, Francijā, Ungārijā, Itālijā, Nīderlandē, Polijā, Portugālē, Rumānijā un Slovākijā). Līdz ar jauno ES telekomunikāciju nozares noteikumu pieņemšanu 2009. gada novembrī ES dalībvalstīm ir pienākums pielikt visas pūles, lai līdz 2011. gada 25. maijam aktivizētu dežūrtālruni 116000. Komisija cieši uzraudzīs šā pienākuma izpildi dalībvalstīs, kā tas tika darīts saistībā ar vienoto Eiropas neatliekamās palīdzības dienesta numuru 112, kurš tagad bez maksas ir pieejams visā ES.
Komisija arī atbalsta bērnu pazušanas pārrobežu trauksmes sistēmu izveidi, kas palīdz meklēt nolaupītus bērnus, dodot iespēju sabiedrībai reālā laikā sniegt informāciju attiecīgajām iestādēm. Trauksmes sistēmas darbojas 8 dalībvalstīs (Nīderlandē, Portugālē, Francijā, Luksemburgā, Beļģijā, Grieķijā, Vācijā un Apvienotajā Karalistē).
EK atgādina, ka jau 2007. gada 15. februārī tika pieņemts lēmums, saskaņā ar kuru ES valstīm numurs 116000 jādara pieejams bērnu dežūrtālruņiem visā ES. Komisija ir vairākkārt mudinājusi dalībvalstis pēc iespējas ātrāk aktivizēt šo numuru.
Eiropieši pret smēķēšanu
Eiropa pretsmēķēšanas dienai (31. maijā) ir sagatavojusies ar pārliecinošiem datiem par šī ieraduma kaitīgumu un sabiedrības neiecietību pret to. Proti, „Eirobarometra” aptaujas rezultāti apliecina, ka lielākā daļa ES iedzīvotāju atbalsta stingrākus tabakas kontroles pasākumus. Aptauja gan arī liecina, ka gandrīz viena trešdaļa eiropiešu joprojām smēķē.
Direktīvu 2001/37/EK pieņēma 2001. gadā. Ar to noteikts, piemēram, maksimāli pieļaujamais nikotīna un darvas daudzums cigaretēs, ražotājiem uzlikts pienākums uz cigarešu paciņām izmantot brīdinājumus par ietekmi uz veselību un informēt par tabakas saturu, kā arī aizliegts izmantot tādus marķējumus kā “viegls”. Komisija patlaban pārskata šo direktīvu, lai nodrošinātu augstāku veselības aizsardzības līmeni un atjauninātu direktīvu, ņemot vērā jaunāko informāciju par sastāvdaļām un valstu tiesību aktiem. Piemēram, lai patērētājiem sniegtu plašāku informāciju un padarītu tabakas izstrādājumus mazāk pievilcīgus, īpaši jauniešiem. Komisija plāno nākt klajā ar pārskatītās direktīvas priekšlikumu 2011. gada otrajā pusē.
„Eirobarometra” aptaujas rezultāti liecina, ka Eiropas sabiedrība plaši atbalsta (75 % ir par) ilustrētus brīdinājumus uz tabakas iepakojumiem par ietekmi uz veselību, lai gan šobrīd tos izmanto tikai četras dalībvalstis. Spēcīgu atbalstu guva arī tādu aromātu aizliegums, kas padara tabakas izstrādājumus pievilcīgākus (61 %), un reklāmas aizliegums pārdošanas vietās (63 %).
Komisija arī sponsorējusi divu jaunu TV sižetu uzņemšanu un izplatīšanu; tos no 31. maija pārraidīs vairāk nekā 130 kanālos Eiropā.
Tabakas lietošana ir visizplatītākais no novēršamajiem nāves cēloņiem ES. Tā katru gadu izraisa aptuveni 650 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu ES.
Vakances Eiropas augstos amatos
EK priekšsēdētāja vietnieks Marošs Šefčovičs, kas ir atbildīgs par iestāžu attiecībām un administratīviem jautājumiem, 27. maijā izsludināja pieteikšanos uz četriem ģenerāldirektoru vietnieku amatiem, kas ir pieejama pilsoņiem no trim dalībvalstīm, kas ES pievienojās 2004. gadā – Latvijas, Lietuvas un Maltas. Būs vēl arī konkursi citām ES jaunajām valstīm).
„Lai patiesi izveidotu īstu Eiropu, ir jārada līdzsvarota daudzkultūru darba vide, kurā Latvijas pārstāvju klātbūtne ir būtiska. Es arī uzskatu, ka šī ir iespēja kandidātiem iesaistīties politikas veidošanā visaugstākajā līmenī un tādējādi dot savu ieguldījumu labākai Eiropai,” uzsvēris komisārs no Latvijas – Andris Piebalgs.
Pēc paplašināšanās 2004. un 2007. gadā Komisija apņēmās sniegt atbalstu 12 jauno dalībvalstu pilsoņu aktīvai pieņemšanai darbā tās dienestos, tostarp augstākajos vadības amatos. Šā procesa atbalstam tika noteikts pārejas posms, kura laikā būtu jāveicina šāda pieņemšana darbā. Desmit dalībvalstīm, kas ES pievienojās 2004. gadā (ES-10) šis posms beigsies 2010. gada 31. decembrī. Līdzīgs posms tika noteikts Bulgārijai un Rumānijai (ES-2), un tas beigsies 2011. gada 31. decembrī.
"Polija šogad ir kļuvusi par konkurētspējīgāko valsti ES jauno dalībnieču vidū."
Attiecībā uz ES-10 pilsoņu pieņemšanu darbā augstākajos vadības amatos EK noteiktais vispārējais mērķis ir 10 ģenerāldirektori vai ģenerāldirektora vietnieki un 41 direktors vai galvenais padomnieks. Kopumā pagājušajos pāris gados šis darbā pieņemšanas process norisinājies ļoti sekmīgi – ģenerāldirektoru un ģenerāldirektora vietnieku amatos kopējais indikatīvais mērķis ir sasniegts, bet direktoru vai galveno padomnieku amatos tas ir gandrīz sasniegts, jo jau ir pieņemti darbā 40 darbinieki.
Vakances uz ģenerāldirektoru vietnieku amatiem, kas ir pieejamas Latvijas, Lietuvas un Maltas pilsoņiem, ir šādas:
- ģenerāldirektora vietnieks Konkurences ģenerāldirektorātā,
- ģenerāldirektora vietnieks Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorātā,
- ģenerāldirektora vietnieks Reģionu politikas ģenerāldirektorātā,
- ģenerāldirektora vietnieks Veselības un patērētāju ģenerāldirektorātā.
Polija un Igaunija – konkurētspējīgākās no jaunajām ES valstīm
Polija šogad ir kļuvusi par konkurētspējīgāko valsti ES jauno dalībnieču vidū, savukārt otrā labākā pozīcija konkurētspējas jomā ir Igaunijai, par ietekmīgā Šveicē bāzētā starptautiskā menedžmenta attīstības institūta IMD gadskārtējo pētījumu, kas aptver 57 pasaules valstis, taču ne Latviju, šomēnes vēstīja aģentūra BNS.
Latvija pētījumā nav iekļauta arī šogad, ko IMD pētnieki vairākkārt skaidrojuši ar to, ka neizdodas atrast partneri Latvijā, kurš palīdzētu savākt uzticamus statistikas datus un citu nepieciešamo informāciju.
Pasaulē Igaunija atzīta par 34. pasaulē konkurētspējīgāko valsti (plus viena pozīcija salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu), bet Polijai atvēlēta 32. vieta, kas ir daudz labāks sniegums nekā pērn, kad šo Austrumeiropas zemi pētnieki atzina par 44. konkurētspējīgāko. Vēl 2008. gadā Igaunija varēja lepoties ar ES konkurētspējīgākās valsts un pasaulē 23.konkurētspējīgākās valsts titulu, taču Igaunijas pozīcija krasi pasliktinājās 2009.gada reitingā ekonomikas krīzes dēļ. Savukārt Lietuva konkurētspējas reitingā šogad noslīdējusi līdz 43.vietai iepretim 31.pozīcijai pagājušajā gadā.
Pētījums atklāj, ka ASV, kas bija globāla mēroga konkurētspējas līdere, šogad ir noslīdējusi uz trešo pozīciju un tagad pirmajā vietā izvirzījusies Singapūra, kurai seko Honkonga, kas bija otrajā vietā arī pagājušajā gadā. Pētnieki norāda, ka Singapūra un Honkonga ir spējušas ļoti veiksmīgi pretoties globālajai krīzei un tagad var izmantot priekšrocības, kādas sniedz spēcīgā atveseļošanās Āzijas reģionā.
Pirmajā desmitniekā iekļaujas arī Šveice, Austrālija, Zviedrija, Kanāda, Taivāna, Norvēģija un Malaizija.
Pētījumā, kas tiek publicēts kopš 1989.gada, konkurētspējas izvērtējumā ņemti vērā makroekonomikas rādītāji, valdības un uzņēmumu darbības efektivitāte, izglītības, tehnoloģiju attīstības un veselības aprūpes līmenis.
