Reģistrējot bērnu Latvijas pilsonībā, jau šobrīd bērnam var izvēlēties divas pilsonības

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Laura Laiva norāda uz vairākiem apstākļiem par bērnu reģistrēšanu pilsonībā: "Ņemot vērā pieaugošo tendenci saistībā ar Latvijas valstspiederīgo izceļošanu uz ārvalstīm, pārvietošanās brīvību Eiropas Savienībā (ES) un biežo laulību skaitu starp Latvijas pilsoņiem un citas valsts pilsoņiem, daudzi Latvijas valstspiederīgie saviem jaundzimušajiem bērniem izvēlas divas pilsonības – gan noformē piederību Latvijas pilsonībai, gan arī pieņem attiecīgās ārvalsts pilsonību, ja to pieļauj šīs valsts tiesību akti, liecina PMLP novērojumi."

L.Laiva uzsver, ka jau šobrīd saskaņā ar spēkā esošajām Pilsonības likuma normām, izvērtējot bērna piederību Latvijas pilsoņu kopumam, citas valsts pilsonības esamību vai neesamību nevērtē kā kritēriju.

Bērna atzīšana par Latvijas pilsoni

Pilsonības likums paredz vairākas normas, kā bērnam nosaka piederību pie Latvijas pilsonības. Pilsonības likuma 2.panta 3.-5.punktā ir noteikts, ka Latvijas pilsoņi ir bērni, kuri:

• atrasti Latvijas teritorijā un kuru vecāki nav zināmi;
• nav vecāku un kuri dzīvo Latvijas bērnunamā vai internātskolā;
• viņu dzimšanas brīdī abi vecāki ir Latvijas pilsoņi, neatkarīgi no bērnu dzimšanas vietas.

Taču gadījumā, ja bērna dzimšanas brīdī viens no viņa vecākiem ir Latvijas pilsonis, bet otrs - ārvalstnieks, bērns ir Latvijas pilsonis, ja:

• dzimis Latvijā;
• dzimis ārpus Latvijas, bet vecākiem vai tam no viņiem, ar kuru kopā bērns dzīvo, pastāvīgā dzīvesvieta bērna dzimšanas brīdī bijusi Latvijā (Pilsonības likuma 3.panta 1.daļa).

Šī paša panta 2.-3.daļa paredz, ka iepriekšminētajos gadījumos vecāki, savstarpēji vienojoties, var izvēlēties bērnam otras (nevis Latvijas) valsts pilsonību (pavalstniecību). Arī tad, ja bērna dzimšanas brīdī viens no viņa vecākiem ir Latvijas pilsonis, bet otrs - ārvalstnieks un abu vecāku pastāvīgā dzīvesvieta ir ārpus Latvijas, bērna pilsonību (pavalstniecību) nosaka vecāki, savstarpēji vienojoties.

Šobrīd spēkā esošā Pilsonības likuma regulējums

Līdz šī gada 30.septembrim vēl ir spēkā esošais Pilsonības likuma regulējums. Šī likuma 9.panta 1.daļā ir noteikts, ka personai, kuru uzņem Latvijas pilsonībā, nedrīkst izveidoties dubultā pilsonība. L.Laiva skaidro, ka minētā norma ir attiecināma vienīgi uz uzņemšanu Latvijas pilsonībā un saskaņā ar Pilsonības likumā ietvertajiem terminu skaidrojumiem uzņemšana pilsonībā ir naturalizācija. Taču bērna reģistrācija par Latvijas pilsoni ir pilsonības iegūšana ar dzimšanu, uz ko neattiecas Pilsonības likuma 9.panta 1.daļas norma.

"Pilsonības likuma regulējumā par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni, atšķirībā no citām Pilsonības likuma normām, citas valsts pilsonības esamība nav noteikts kā šķērslis Latvijas pilsonības iegūšanai."

Turklāt viņa norāda, ka Pilsonības likuma regulējumā par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni, atšķirībā no citām Pilsonības likuma normām, citas valsts pilsonības esamība nav noteikts kā šķērslis Latvijas pilsonības iegūšanai. Tas nozīmē: ja bērna dzimšanas brīdī abi vecāki vai viens no viņa vecākiem ir Latvijas pilsonis un uz viņu ir attiecināms Pilsonības likuma 2.panta 5.punkts vai kāda no 3.panta normām, bērns ir atzīstams par Latvijas pilsoni, neskatoties uz to, ka ir jau citas valsts pilsonis.

L.Laiva uzsver, ka Latvijas pilsoņi saviem bērniem, kuru dzimšanas brīdī abi vai viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis, jau šobrīd var izvēlēties divas pilsonības – gan noformējot piederību Latvijas pilsonībai, gan arī pieņemot attiecīgās ārvalsts pilsonību, ja to pieļauj šīs valsts tiesību akti.

Bērna reģistrēšana pilsonībā

PMLP pārstāve informē, ka dokumentus bērna reģistrācijai par Latvijas pilsoni var iesniegt jebkurā PMLP teritoriālajā nodaļā vai tuvākajā Latvijas diplomātiskajā un konsulārajā pārstāvniecībā. Lai reģistrētu bērnu kā Latvijas pilsoni un piešķirtu viņam personas kodu, vecākiem ir jāuzrāda šādi dokumenti:

• bērna dzimšanas apliecība (ja nepieciešams, tai jābūt legalizētai un tulkotai valsts valodā);
• vecāku personu apliecinoši dokumenti;
• bērna personu apliecinošs dokuments, ja tāds ir izsniegts (parasti otras valsts pilsonību apliecinošs dokuments, piemēram, Īrijas vai Krievijas pilsoņa pase u.c.);
• otra vecāka (citas valsts pilsoņa) piekrišana, ja bērns ir dzimis ārvalstīs un bērna dzimšanas brīdī vecāka (Latvijas pilsoņa) dzīvesvieta bija paziņota ārvalstīs.

L.Laiva norāda, ka dokumentus izskata un personas kodu piešķir PMLP Administratīvā procesa likuma 64.pantā noteiktajos termiņos. Tas ir - viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas PMLP.

Pieņemtie grozījumi Pilsonības likumā

Šī gada 1.oktobrī stāsies spēkā Grozījumi Pilsonības likumā, ko Saeima galīgajā lasījumā pieņēma šī gada 9.maijā. Ar grozījumiem Pilsonības likumā būs noteikts regulējums, kā jārīkojas Latvijas pilsoņiem pēc pilngadības sasniegšanas, kuriem ir izveidojusies dubultā pilsonība.

L.Laiva skaidro, ka Latvijas pilsonim, kuram līdz pilngadības sasniegšanai ir izveidojusies dubultā pilsonība un kurš vēlas saglabāt citas valsts pilsonību, pēc pilngadības sasniegšanas līdz 25 gadu vecumam būs jāiesniedz iesniegums par atteikšanos no Latvijas pilsonības. Taču šis pienākums neattieksies uz Latvijas pilsoņiem, kuriem saskaņā ar šī likuma 8.¹pantu var izveidoties dubultā pilsonība vai 9.panta 1.daļu Latvijas pilsonība saglabājas (proti, trimdinieku pēcnācēji un ar "atļautajām" pilsonībām).

Grozījumu Pilsonības likumā 8.¹panta 1.daļa paredz: "ja persona, kura bija Latvijas pilsonis 1940.gada 17.jūnijā, vai šādas personas pēcnācējs iesniedz apliecinājumu tam, ka laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam tā atstājusi Latviju, glābdamās no PSRS vai Vācijas okupācijas režīma, vai tikusi deportēta un minēto iemeslu dēļ līdz 1990.gada 4.maijam nav atgriezusies Latvijā uz pastāvīgu dzīvi, tad šī persona un tās pēcnācējs saglabā tiesības reģistrēties par Latvijas pilsoni."

Savukārt dubultā pilsonība varēs izveidoties un vienlaikus Latvijas pilsonība saglabāsies Latvijas pilsonim, kurš ir:

• ieguvis citas ES dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts pilsonību;
• ieguvis citas Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību;
• ieguvis Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas vai Jaunzēlandes pilsonību;
• ieguvis tādas valsts pilsonību, ar kuru Latvija noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu;
• ieguvis šīs daļas 1., 2., 3. un 4.punktā neminētas valsts pilsonību, bet saņēmis Ministru kabineta atļauju saglabāt Latvijas pilsonību atbilstoši svarīgām valsts interesēm. Ministru kabinets lēmumu pieņem ne vēlāk kā gada laikā, un tas nav pārsūdzams;
• automātiski ieguvis citas valsts pilsonību apprecoties (ieguvis ex lege) vai adopcijas rezultātā (Grozījumu Pilsonības likumā 9.panta 1.daļa).